Paplašinātā meklēšana

aukšķene, Himbeere; s. aušķene.

Avots: ME I, 223

aušķenes: auch Alswig, (mit aû) Kl.- Laitzen.

Avots: EH I, 189

aušķenes Mar. RKr. XV, 122, Oppek. n. U., auch aušenes, f. av(iet)enes Konv. ² 262. [aušķ- wohl aus * avišķ-; vgl. aviškas.]

Avots: ME I, 230

‡ baļ˜ķene Frauenb., ein grosser, klobiger Löffel, ein Schöpflöffel.

Avots: EH I, 203

blaķene, doppelläufige Flinte: vē̦lāk sāka taisīt arī divstuobrenes, abus stuobrus blakām, kamdēļ viņas arī dēvē par blaķenēm Konv. ² 1148.

Avots: ME I, 308, 309

bluķene: vizināties ar bluķeni (vielleicht zu einem Nomin. *bluķenis?) Walk.

Avots: EH I, 231

bluķene, [blucene Biel. Holzb. 621], ein aus einem Block gehauenes Boot Janš.

Avots: ME I, 317

‡ diņ̃ķene Siuxt, eine Reitpeitsche aus einem Ochsenziemer.

Avots: EH I, 321

I ẽrkšķene,

1) der schmale Fleischstreifen zu beiden Seiten des Rückgrates beim Schwein
Dond.;

2) ein Lederftück, welches man beim Anfertigen von Schuhen über die Leiste legt
Dond.

Avots: ME I, 575

II ẽrkšķene, die Stachelbeere Ahs.

Avots: ME I, 575

‡ guošķenes Infl. n. BielU, = ‡ guostenes.

Avots: EH I, 424

griķene, Knöterich (polygonum) RKr. II, 75.

Avots: ME I, 654

kaķene,

1): auch BW. 13096, 1.

Avots: EH I, 576

kaķene,

1) das Weibchen der Katze;

2) gew. Pl., schwarzer Nachtschatten (solanum nigrum)
RKr. III, 72; n. Wid. Brombeere. S. katene.

Avots: ME II, 139

kaļ˜ķene, Kalkpfeife Purap.

Avots: ME II, 147

kanšķene, eine Lehmschüssel mit steilen Rändern Alschw. [Wohl in kaušķene zu ändern; vgl. kaušķe̦ns.]

Avots: ME II, 156

kašķene, Milzkraut (chrysosplenium alternifolium) RKr. III, 69, Lös., Bers.,Gold., auch graizes zâle genannt. kad šuo puķi ņe̦muot ruokā, tad pieme̦tuoties kašķis. tuo nuosauc arī par kašķa puķi Gold.

Avots: ME II, 170

[kaušķene N. - Peb. " ein Kochlöffel".]

Avots: ME II, 179

ķēķene,

1): auch Pas. X, 286;

2): auch Pas. VI, 119.

Avots: EH I, 698

ķēķene,

1) ķèķene PS., ķêķene ² Gr. - Essern], das Küchenmädchen
N. - Bartau: kustuoņus rītuos un vakaruos paēdina un padzirdina visas meitas kuopā, visus citus kuopšanās arbus (sevišķi ziemā) ķēķene, t. i. tā meita, kuŗai patlaban reize Etn. III, 74;

2) die Köchin.

Avots: ME II, 373

ķene, eine dicke, breiartige Masse: biezputra kâ ķene Lasd.; in Gold. eine Sauce aus Fett und Mehl, die zu gebratenem Schweine- fleisch gegessen wird. Gew. das Demin. ķenĩte, eine Nationalspeise: Kandavā ķenīti taisa nuo ūdenī iekultiem miltiem, kuo katliņā vai pannā uzvāra, sāli ieliekuot. Rundālē ar ķenīti apzīmē vienkāršu nuo miežu miltiem vārītu putru, pie kuŗas vai nu vāruot pieliek taukus, vai arī ē̦duot piestrebj pienu. Kuldīgā ķenīti taisa nuo ūdenī vai pienā iekultiem miežu bīde̦lē̦tiem miltiem, sagraizītiem cūkgaļas un siļķes gabaliem, kuo kuopā pannā pašķidru uzvāra un ē̦d pie sausiem kartupeļiem Etn. I, 2; 57; JK. VI, 50.

Avots: ME II, 365

[ķiẽķene Ruj., die Köchin.]

Avots: ME II, 390

‡ klikšķenes Grünh., eine alte Mühle.

Avots: EH I, 617

‡ ķuoķene Walk. n. BielU., die Köchin.

Avots: EH I, 709

‡ krẽķene Siuxt, eine Wildentenart.

Avots: EH I, 651

kreķenes, die Biestmilch L., St., Oberl. n. U. [Aus li. krekenà dass. (zu krecêt I).]

Avots: ME II, 272

kriẽķene: aus nd. krēken "eine gewisse Art kleiner, runder, blauer od. rotlicher Pflaumen", s. Sehwers Unters. 58.

Avots: EH I, 657

kriẽķene, = krẽķis II, eine Art von Pflaumen: uz krieķiem aug ķrieķenes Dond., Ahs.

Avots: ME II, 283

kuļ˜ķene: auch A.-Autz, Schnickern u. a. n. FB XVI, 144, Grenzh.

Avots: EH I, 673

kuļ˜ķene, auch kuļķens Biel. R. 622 (wohl auf d. prov. Kullchen zurückzuführen), ein kleiner Sack: maišelī bij iesviesta varžu kuļkene Kleinb, ielieci kuļķenītē maizes klinciņu LP. VI,18.

Avots: ME II, 310

ķuļˆķene, ķuļķenis Dr., eine schlechte Pfeife: izvilkuši pīpi - īsu, nuokvē̦pušu ķuļķeni Druva I, 503.

Avots: ME II, 391

‡ kvaûķene ² NB., eine grosse Pfeife (besonders von Zigeunerpfeifen).

Avots: EH I, 689

I lauķene (unter laũķis I): auch Janš. Bandavā II, 385.

Avots: EH I, 723

‡ II lauķene, eine Stute mit einer Blässe (?): l.... zvaigā BW: 35497.

Avots: EH I, 723

lešķene, ein unsauberes, unordentliches Frauenzimmer: vai tā bija cūku meita, vai židiņa lešķenīte BW. 24665. [Zu le̦ska.]

Avots: ME II, 454

lêšķene ² Hasenp., NB., ein verschimmeltes, fest zusammenhaftendes Mist- oder Heubüschel.

Avots: EH I, 738

mukšķene [?], eine dem Vogelgras ähnliche, an morastigen Stellem wachsende Pflanze mit weissen Blüten Apšciems.

Avots: ME II, 663

mũķene, mũķiene, auch mũķiẽte, die Nonne; auch ein Schmetterling. Vgl. mũkas.

Avots: ME II, 678

‡ nelaĩķene Frauenb., die Verstorbene.

Avots: EH II, 14

paķene, eine Mulde zum Brottragen.

Avots: ME III, 53

paukšķene, ‡

2) eine gewisse Pflanze (an trockenen Stellen wachsend)
Korwenhof.

Avots: EH XIII, 184

paukšķene, die Knallbüchse Drawn.

Avots: ME III, 128

pēkšķenes Bers. n. Etn. IV, 164 "eine Pflanze, die gegen pēkši hilft".

Avots: ME III, 207

peļķene, = peļķe: ūdens peļķene Janš.

Avots: ME III, 198

‡ pḕršķenes ² Borchow, Lubn., = pḕrškaunīcas ² .

Avots: EH XIII, 229

pešķene, capsella bursa pastoris Grünh.; "trūkuma zâle" Buschh.; zu pestiņi?

Avots: ME III, 204

I piķene "eine Wintermütze" Druw.; "eine alte, schmutzige Mütze" Grenči bei Tuckum, eine schmierige Ledermütze Schibbenhof; "lakats ar me̦lniem punktiem" Serben, Peb., Sessw.

Avots: ME III, 214

II piķene Bauske "ein Instrument zum Schlagen", eine kurze (geteerte Wandsen) Peitsche Grünh.: ņemiet jau labāk... piķeni... un lieciet katram uzskaitīt savu tiesu! Alm. Kaislību varā 119.

Avots: ME III, 214

III piķene,

1) "tauku putra" Behrshof, (scherzweise) Bauske;

2) "eine Fettlampe ohne Zylinder"
N.-Peb.

Avots: ME III, 214

piķenes,

3): "me̦lns krāsuojamais līdzeklis graudiņu veidā" Erlaa: agrāk p. žīdi vadāja.

Avots: EH XIII, 231

piķenes,

1) anthemis tinctoria RKr. VII, 34;

2) die Pechnelke
Bers., Serben, Peb., Sessw.;

3) piķenes jeb me̦lnuojamās zâles Etn. IV, 93 "Campechu"
Vank.; me̦lnuo krāsu agrāk nuosauca piķenu krāsu Etn. IV, 93 (aus Bers.).

Avots: ME III, 214

plaukšķenes Bers., plaũkšenes C., Jürg., aufgeblasenes Leimkraut (silene inflata) RKr. II, 78, Wid. - plaukšķe̦ni "baluožu rāceņi".

Avots: ME III, 326

plèikšķenes ² , silene inflata Sm.: pleikšķenes duodamas luopiem, kad appūsts vē̦de̦rs Bers. n. Etn. I, 66.

Avots: ME III, 334

plèišķenes ² , eine Art Pflanzen Saikava, Heidenfeld.

Avots: ME III, 334

plĩkšķene Arrasch, plīkšķenīca C., eine schlechte Flinte.

Avots: ME III, 348

I plušķene od. plušķīte, ein kleines, geschwätziges Mädchen Vīt.; vgl. plušķis II.

Avots: ME III, 359

II plušķene (?), Hollunder.

Avots: ME III, 359

pušķene (?) Birz., Flieder.

Avots: ME III, 438

‡ pùškene ² (mit u zu lesen?) Vank. "eine gewisse Gartenblume".

Avots: EH II, 344

‡ pussiļ˜ķene Grünh., eine leere Halbtonne, die ehemals Heringe enthalten hat und zur Zeit anderen Zwekken dient.

Avots: EH II, 334

sar̂ķene ² : auch Seyershof.

Avots: EH XVI, 443

sar̂ķene ² , Name einer roten Kuh Salisb.

Avots: ME III, 722

‡ siļķene Grünh., eine (leere) Heringstonne.

Avots: EH II, 487

sirķene, eine Art Blume: zilganās sirķenītes Tirzm. 8.

Avots: ME III, 846

sliņ̃ķene, die Faule: kas tādu sliņķeni precēs, kas nevīžuo strādāt Ahs. n. RKr. XVII, 53.

Avots: ME III, 933

‡ *smēķene (od˙* smēķenis?), = ‡ smēķe: izņēma smēķeni nuo mutes Ciema sprg. 181.

Avots: EH II, 537

stēķene U., = stēķis.

Avots: ME IV, 1063

stiķenes: auch AP., Dahlen, Orellen.

Avots: EH II, 579

stiķenes U., Wolm., PS., Arrasch, Salis, Jürg., Lös., Golg., Stachelbeeren (ribes grossularia L.). Nach upenes und andern Beerennamen auf -enes für *stiķeles, das nebst estn. tikel dass. auf nd. stickelbere beruht.

Avots: ME IV, 1067

strẽķene: auch Seyershof ("tāda kâ gailene, bet tumšāka: aug birzīs gar bē̦rzu saknēm strēķī vien").

Avots: EH II, 587

strẽķene Sussikas, eine Art Pilz.

Avots: ME IV, 1087

stũķene: auch Mežamuiža n. Ceļi VIII, 231.

Avots: EH II, 597

stũļene grünh., = stūķis II, Kartoffelbrei.

Avots: ME III, 1109

‡ sušķene, ein minderwertiges Mädchen: kuo tu tādu mazu sušķenīti, un vēl manu māsiņu, jūsini? Janš. Dzimtene V, 420.

Avots: EH II, 605

sveķene(s): auch AP., Ramkau; sveķenīte pļaviņā BW. 22301.

Avots: EH II, 613

sveķene(s) Druva III, 29, die Pechnelke (lychnis viscaria) RKr. II, 73, Lis., Saikava, Wid.: sveķeņu skaļais sarkanums Vēr. II, 53.

Avots: ME III, 1148

sveķene(s): auch AP., Ramkau; sveķenīte pļaviņā BW. 22301.

Avots: EH II, 613

sviķene: auch Pussen.

Avots: EH II, 617

sviķene Konv. ² 4085, = sveķene, Pechnelke.

Avots: ME III, 1157

terkšķenes, eine Schnarre LKVv.

Avots: ME IV, 167

traķene Druva I, 421, eine Blume: kluons nuoaudzis traķenītēm Apsk. v. J. 1903, S. 334. Vgl. tracene und trakene.

Avots: ME IV, 220

treiķene Wid., galium; um Talsen gleichbed. mit trēkne, virza. Falls mit eî ² , wohl aus *trêk(n)ene ² .

Avots: ME IV, 228

zaķene,

1) die Häsin
Bauske, C., Jürg., Laud., Nötk., Pormsaten, PS., Sessw., Stenden, Vīt.: lai gādājuot zaķenes pienu LP. VI, 761. īsts mednieks labprāt nešauj zaķeni Vīt.;

2) eine Mütze aus Hasenfell
Adiamünde, Adsel, A.-Ottenhof, AP., Arrasch, Assiten, Autz, Bauske, Bers., C., Dickeln, Drobbusch, Drosth., Dubena, Ellei, Erlaa, Fockenhof, Frauenb., Gilsen, Grawendahl, Grenzhof, Heidenfeld, Jāsmuiža, Jummardehn, Jürg., Kalnemois, Kalzenau, KatrE., Kokn., Kosenhof, Krohten, Laud., Lennew., Lubn., Mar., Meiran, Meselau, Mesoten, Naud., Neuhausen, Nötk., N.-Peb., N.-Schwanb., Pankelhof, Pormsaten, Preiļi, Pussen, Ruba, Rutzau, Schibbenhof, Schlockenbeck, Schnehpeln, Schwarden, Semershof, Sermus, Smilt., Stenden, Stom., Trik., Ubbenorm, Ukri, Vīt., Wohlfahrt, Wolgund, Würzau, Zebrene: zaķene galvā RA.

Avots: ME IV, 682

zeķene "?": iedeva zeķenes BW. 25378.

Avots: ME IV, 703

‡ àizval˜kât,

1) hin-, wegschleppen
Saikava: kaķene bē̦rnus aizvalkājusi;

2) (einen Anzug) zu tragen anfangen
PS., Sessw.: aizvalkāti svārki;

3) a˙svārkus līdz pavasarim Lemsal, einen Rock bis zum Frühjahr tragen.

Avots: EH I, 61

apvaĩnuôt, auch apvaĩņuôt, beschuldigen, beleidigen: vai es varu apvainuot citus JR. IV, 155. Refl. -tiês, sich etw. zu Schulden kommen lassen, sich versündigen: mūķenes, kas apvainuojušās, tapušas iesluodzītas Kaudz. M.; apvaĩnuôtãjs, der Beleidiger, apvainuojums, die Beschuldigung, Beleidigung.

Avots: ME I, 133

avene [Windau, Zabeln, Weinsch., Annenburg], avieksene BW. 11421, aviêksne Kr., aviekmtene, aviesene, aviẽtene (li. aviẽtė) PS., [Lemsal, Wenden, avie(k)snene L.], n. U. auch avieši [li. aviečiai], [bei Bielenstein Handb.251 aviešas = li. aviẽčios], Himbeere. Cf. aizviekstenes, aiviekstenes, aušenes, aušķenes. [Zu avs "Schaf"; zur Form s. PФВ. LXXVI, 297.]

Avots: ME I, 232

[aviškas (aus * avišķes od. * avišķas) Nerft, Himbeeren; vgl. aušķenes.]

Avots: ME I, 232

‡ blaķine Dunika, Kal., OB., = blaķene.

Avots: EH I, 225

‡ dinķenice U.,

1) ein Ochsenziemer;

2) = ‡ diņ̃ķene Diet.

Avots: EH I, 321

‡ diņķavnica, = ‡ diņ̃ķene (?): bāleniņu d. pucēs jūsu muguriņas BW. 17979.

Avots: EH I, 321

‡ kaķenītis, das Kätzchen: kaķenei ... mazi kakenīši BW. 13096, 1.

Avots: EH I, 576

‡ kaķiene Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72, Oknist n. FBR. XV, 175, Lubn., Sonnaxt, Zvirgzdine, = kaķene 1.

Avots: EH I, 576

‡ kaķine Warkl., Wessen, Pas. VII, 328 (aus Lettg.), = kaķene 1.

Avots: EH I, 576

ķenīte (unter ķene): eine Tunke Frauenb., Gold.; tur tu atrasi... pienu, putru, ķenīti L. Bērziņa Pasaku vītne 109.

Avots: EH I, 695

‡ kreķins Kaltenbr., = kreķenes.

Avots: EH I, 648

‡ krieķuoga Ahs., = kriẽķene.

Avots: EH I, 657

[I laũķis um Hasenpot, ein Feldwächter; laũķene, die Frau eines laũķis,]

Avots: ME II, 428

I liêsa: iedeva zeķenes kâ teļa liesu BW. 25378. zirgam l. (eine Krankheit) Liepna. l. (Kolik, Milzbrand) pieme̦tas cūkām re̦ti, vairāk zirgiem Siuxt. Figürlich: ein schmaler Streifen Land: mums iemērīja šituo liesu AP. (ähnlich. Bērzgale, Ermes, Heidenfeld, Meselau, Sessw.). šaurs kâ l. Kegeln. tāda l. vien te ir C.

Avots: EH I, 756

ļuļˆķis C., [N.-Peb., PS.], Etn. I 34, [Grünh., Üxkül], luļķis U., MWM. X, 272, [Ruj. (in Ruj. mit ļ˜), Bers., Mar., luļˆķis N.-Schwanb.], ļuļ˜ķene Smilt., acc. s. ļuļķeni RA., eine k1eine Pfeife, die man nicht aus dem Munde legt: dē̦ls smēķēja mazu ļuļķīti JK. V, 119; [ļuļ˜ķis Muremois, Kalz., ļuļˆķis ² Gr.-Rönnen, eine hässliche Pfeife. In Sehren = luļķis 2.] Aus poln. lulka [od. wruss. люлька dass.]

Avots: ME II, 542

me̦l˜nuôt,

1) tr., schwärzen, schwarz färben:
zabākus Kaudz. M. tâ viņi me̦lnuo dzīparu me̦lnuoja RKr. XII, 34. piķenes jeb me̦lnuojamās zâles Etn. IV, 93;

2) intr., schwarz schimmern, scheinen:
lāci, kam me̦lluoji vakarā? VL. uotrā pusē me̦lnuoja kalpu māju ē̦kas MWM. X, 82. Refl. -tiês,

1) sich mit Schwärzen beschäftigen, einander anschwärzen;

2) schwarz schimmern:
nuo visām pusēm sarkanā krāsā me̦lnuojas tavas dzimtenes meži Stari II, 577. aiz upes me̦lnuojās priedulājs Vārds 1913, 13.

Avots: ME II, 599

muôšķis Spr., [Erlaa], muôkšķis, muôkšis, fem. muôšķene,

1) muôkšis Plm. n. RKr. XVII, 68, ein betrügerischer, der in seiner Arbeit nicht vorwärts kommt, ein Geck Smilt., Erlaa, Lasd., Laud., Lub., Bers. Etn. IV, 147, Spr.: kuo tu kâ muokšis mujies ar šuo aude̦klu jau divas nedēļas? RKr. XVII, 69;

2) das Gespenst
[muošķis Kreuzb.], ein Trugbild, ein Unhold: nuošķis - mānis Etn. IV, 98; iztīri zemi nuo muošķiem! Rainis. sāks visādi muôšķi [Linden in Livl., Kokn.] rādīties LP. VI, 221. trauks sadrupa un muokšķis nuozuda JR. V, 35;

[3) muokšķis Erlaa, ein Zauberer,
"kas uolu jeb citu kuo nuolicis uotra mājā biedēt ar buršanu";]

4) der Plur. muošķi,

a) der Betrug
Spr.;

b) die Zaubermittel
Etn. IV, 162: burvis... liek savus muošķus vīzē II, 67;

c) Jux, Tand, Blech:
vai šis par tādiem muošķiem iešuot naudu zemē mest A. XIII, 526.

Avots: ME II, 684

‡ mũķine Dunika, = mũķene (in beiden Bedeutungen).

Avots: EH I, 838

neprašķiņš, f. - šķene BW. 6994, 17730, 8, hochle. für nepraša 2.

Avots: ME II, 728

‡ nuotašķêt, = nùotašķît: pa slapju ceļu ... braucuot, nuotašķē drēbes ar dubļiem Berķene n. RKr. XVII, 58.

Avots: EH II, 99

nùotašķît, nùotašķât LP. V, 137, nùotaišķît Egl. Zil. ciet. 73, tr., beschmutzen, besudeln: virums nuotašķīja apģē̦rbus LP. 1V, 175. Refl. -tiês, sich besudeln, sich beschmutzen: kâ viņš ar dubļiem nuotašķījies Berķene n. RKr. XVI, 43.

Avots: ME II, 872

pace̦lms, die Unterlage (beim Okulieren): mežabeles izlietuo par pace̦lmiem Konv. stiķenes puote uz dze̦lte̦nuo jaņuogu pace̦lmiem Konv. ² 4024.

Avots: ME III, 11

pestiņi, in dze̦guzes pestiņi "Stendelwurz" L.; "lathraea squamaria" Ronneb., "Knabenkraut" Ekau; vgl pešķene.

Avots: ME III, 203

pìestampât, pìestampît, vollstampfen, voltstopfen: katram... bē̦rnam bij kuļķene kaklā, un tie tev nu līda... pa grāvjiem, plēsa zâli, līdz kuļķene bij pilna kâ piestampāta. ē̦d nu, ē̦d, dzer nu, dzeŗ, nevar (vēde̦ru) pilnu piestampīt BW. 19356.

Avots: ME III, 296

placaîns, fleckig, mit grossen Flecken: placaiņi rudzi, placaiņš ābuoliņš Berķene n. RKr. XVII, 46. Zu placis II.

Avots: ME III, 314

plušķe od. plušķene (das Femininum zu plušķis 1 2), ein unschönes, zottiges, verkommenes Tier weiblichen Geschlechts: šitā aitiņa jau man tāda plušķene vien ir Schibbenhof.

Avots: ME III, 359

sẽ̦tluôdzītis ² , ein kleiner, grauer Vogel (die Gartengrasmücke?) Berķene.

Avots: ME III, 834

sievišķis U., sievišķa, sieviška, sievišķe, sieviska Glück IV Mos. 30, 4, L., sievisks Glück, sievišķene Wain., eine Weibsperson, ein Frauenzimmer U.: Sprw. vai kaza kāds luops, vai sievišķis kāds cilvē̦ks? reiz dzīvuojuse sīksta un nežēlīga sievišķa JK. V, 1, 5. saimnieks atve̦d skaistu sievišķu Pas. IV, 293 (aus Sassm.). tāda veselīga sieviška Austriņš. it lunkana sieviška A. v. J. 1900, S. 365. tāda paviegla sievišķe Janš. Precību viesulis 72. duodiet tam sîeviskam it kâ tam vājākam rīkam guodu! Glück Petrus 3,7.

Avots: ME III, 862

stakle,

1): "eine Gabel
(= dakša)" Für.; die Gabelung eines Baumes od. Astes Bauske: stakles nuocē̦rt nuo alkšņiem un nuoasinātuo galu iedze̦n zemē; uz tām tad uzliek kārtiņas un gar kārtiņām stāvus saliek balinātus linus, lai tie labāk izžūst Frauenb.;

3): "VL." ME. III, 1041 zu ersetzen durch "BW. 2686, 2";

7): brālīt, staklīšu cirstu! Minīte, snaušķene, nuosagāzs Tdz. 57563; ein Eckpfosten (am Bett, an einer Kiste, am Webstuhl u. a.)
Grob.: ze̦lta stakles (gultai) BW. 24869. piesietu tē̦vuci pie dzirnu stakles 23402. gultas stakles Bers., Lubn., Siuxt. galds uz stakļu kājām Fr. Adamovičs Rudens ziedi 4. s. ir katrā stūrī kastei, kur ieliek guovīm ē̦damuo Frauenb.;

8): auch Kaltenbr.;

11): ein Geizhals
Warkl.

Avots: EH II, 569

sticenes Kav., Grünh., Naud., sticeņi Siuxt, = stiķenes, Stachelbeeren.

Avots: ME IV, 1065

stiķenbēres L., = stiķenes. Nebst estn. tikelber aus nd. stickelbere.

Avots: ME IV, 1067

‡ sveķine Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72, eine gewisse Pflanze; vgl. sveķene(s).

Avots: EH II, 614

tracenes Etn. IV, 118, eine Art Pflanze. Vgl. trakene und traķene.

Avots: ME IV, 217

zaķenīca AP., Erlaa, Vīt., = zaķene 2.

Avots: ME IV, 682

zaķenīša Vīt., = zaķene 2.

Avots: ME IV, 682

zaķiene Pas. III, 357, = zaķene l, die Häsin.

Avots: ME IV, 683