Paplašinātā meklēšana

àizķibinât,

1) auch Dond., Dunika, Schnehpein, Stenden; ‡

2) anrühren
Memelshof: a. lapseņu pūli.

Avots: EH I, 35

àizķibinât, tr., lose anhaken: virvi aiz zara.

Avots: ME I, 35

apķibinât, tr., lose umbinden, umwinden. Refl. -tiês, sich umwinden.

Avots: ME I, 98

apšķibinât (unter apšķebinât): auch Altenwoga, Warkl., Windau.

Avots: EH I, 119

‡ atķibinât ab-, weg-, loslösen: pavasarī naģes nevar a. vienu nuo uotras Dunika, OB., Rutzau. a. dadžus nuo drānām ebenda. a. papīri (ein angeklebtes Papier) Rutzau. Refl. -tiês, sich ab-, loslösen (von etwas Angeklebtem): pieķibinātais papīris atķibinājies nuost Rutzau.

Avots: EH I, 152

‡ ìeķibinât, hineinhängen Dunika. Refl. -tiês, sich einbängen, -haken Dunika: bē̦rns ieķibinājies mātei piedurknē.

Avots: EH I, 525

ķibinât,

1): "kabināt" Iw. Refl. -tiês,

2): man netīk gar tuo ķ. ("darbuoties, rūpēties") Grünh.; ‡

3) kriechen, klettern
Rutzau: ķ. pa kārti augšā. ‡ Subst. kibinâtājs "Störenfried" (aus einem handschr. Vokabular).

Avots: EH I, 701

ķibinât,

1) zupfen, ziefen, reffeln:
viņš durvis ķibināja vaļā LP. VII, 133. kaķis ķibina putniņus nuo ligzdas laukā Gold. ar kāsīti ķibināju (Var.: ķibināju) brālīšam līgaviņu BW. 18185;

2) kleben:
bezdelīga ķibina savu perekli Lös. n. Etn. IV, 66;

3) mit der Hand oder mit der Pfote spielend anhühren, antasten, zergen
[Wessen], necken: kaķe ķibina ar kāju [BW. 35180]. puiši ķibina meitas. Refl. -tiês,

[1) fassend sich halten an:
puisis ķibinājas pie kuoka zara Dond., Dunika];

2) an einer kleinlichen Arbeit mit den Fingern arbeiten, knibbern:
žīds ķibinājās tik ilgi gar pulksteni, gribē̦dams tuo sataisīt, bet ne˙kas tur neiznāca Etn. II, 2. - [Aus li. kìbinti "im Scherz antasten, zupfen, necken".]

Avots: ME II, 378

nùoķibinât: sle̦pe̦n nuoķibinājis Dünsb. Piķis un Stintis 61.

Avots: EH II, 59

nùoķibinât, tr., abnehmen, stibitzen Frauenb.

Avots: ME II, 806

‡ paķibinât, ein wenig ķibinât; "ne ar ļaunu nuolūku aizkart" Mesoten.

Avots: EH II, 147

[pašķibinât Warkl. "= pašķalvinât": p. zâles pudelē.]

Avots: ME III, 113

pìeķibinât, sich anhaken: dzenis pieķibinājas zara apakšā MWM. VI, 947.

Avots: ME III, 264

saķibinât, ‡

2) = sasniegt, erreichen
Frauenb.: nevaru tuo s.

Avots: EH XVI, 422

saķibinât "likt saķerties": s. bē̦rnus ap kaklu. Refl. -tiês, sich verfangen, einander umfassen: naģes saķibinājušās Dunika. saķibt, intr., anhangen, kleben bleiben (von mehrern Subjekten): dadži saķibuši pie biksēm Dunika.

Avots: ME II, 663

sašķibinât Arrasch, = sašķebinât: s. dūšu.

Avots: ME III, 755

I šķibinât, (die Äste. eines Baumes) abhauen Fest.; alImählich abblatten Mar., Lennew., Papendorf, fressend abblatten (ohne sich zu übereilen) N. - Peb., Jürg.; (mit dem Daumen Erbsen von der Schote) abstreifen Fianden: viņš nuolaiž kuoku nuo kājas, es šķibinu zarus Fest. kaza šķibina krūmus Adsel, Bers., Jürg., Ruj. zaķi šķibina kuoku mizu Schibbenhof. aitas šķibina sienu ebenda.

Avots: ME IV, 38

II šķibinât, gew. in der Zstz. apšķibinât, = apšķebinât, Übelkeit, Ekel erregen PS.: dūšu šķibina Lubn., Nötk., Altenwoga, Warkl. Das i hier ist wohl gleichartig mit dem i in vizinât, wozu Le. Gr. 33.

Avots: ME IV, 38

uzķibinât, ‡

3) "uzkabināt" Iw.

Avots: EH II, 727

uzķibinât,

1) (auf etw.) herauf-, hinaufzupfen:
uzķibināt tārpu uz āķa Stenden;

2) leicht kitzelnd aufwecken:
uzķibināt kuo nuo miega Frauenb.

Avots: ME IV, 350

uzķirinât, = uzķibināt l, leicht aufhängen: uzķirinat tārpu uz āķa Stenden. uzķirinājis svārkus - tikkuo piedūruos, nuokrita uz˙reiz zemē ebenda. drāti uz puodiņa (auf den Isolator) tikai tâ uzķirinājis - vējš nuogāza zemē ebenda. Refl. -tiês, sich leicht (z. B. an einer Hand) aufhängen: kâ tu esi uzķirinājies - nuokritīsi zemē! Stenden.

Avots: ME IV, 350