Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ļaušu' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ļaušu' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (18)
čurmulis
čurmulis, čurmuļa,
1) der Haufe, die Schar;
čurmulī, auch čurmuļām, zusammen (= čurmā): kādēļ pīles sabē̦g čurmulī? lien kâ aitas čurmuļām Naud.;
2) der Knäuel, Klumpen
[čur̃mulis Ruj., čùrmulis 2 Lis., čur̂mulis Schujen, A. - Schwanb.]: āda vai čurmulī raujas A. VII, 709. bārdele sarāvās pa ve̦cam čurmuļuos Saul. R. I, 55;
3) der Schund, Quark (von lebenden Wesen):
es nuo katra čurmuļa pilsētnieka neļaušuos pie de̦guna vazāties A. VIII, 1, 207. man nuo tāda čurmuļa (auf ein Pferd bezogen) ne˙maz nav bailes LP. V, 174. [Nach U. ist čurmulis auch ein kleines, struppiges Ferkel od. Füllen.]
Kļūdu labojums:
āda vien = vai āda
Avots: ME I, 423
1) der Haufe, die Schar;
čurmulī, auch čurmuļām, zusammen (= čurmā): kādēļ pīles sabē̦g čurmulī? lien kâ aitas čurmuļām Naud.;
2) der Knäuel, Klumpen
[čur̃mulis Ruj., čùrmulis 2 Lis., čur̂mulis Schujen, A. - Schwanb.]: āda vai čurmulī raujas A. VII, 709. bārdele sarāvās pa ve̦cam čurmuļuos Saul. R. I, 55;
3) der Schund, Quark (von lebenden Wesen):
es nuo katra čurmuļa pilsētnieka neļaušuos pie de̦guna vazāties A. VIII, 1, 207. man nuo tāda čurmuļa (auf ein Pferd bezogen) ne˙maz nav bailes LP. V, 174. [Nach U. ist čurmulis auch ein kleines, struppiges Ferkel od. Füllen.]
Kļūdu labojums:
āda vien = vai āda
Avots: ME I, 423
dapļaut
dapļaũt,
2): d. da galam Kaltenbr. (fig.) vai ta[d] es da tevim dapļaušu! (kann ich mich denn im Mahen mit dir messen!)
ebenda.
Avots: EH I, 307
2): d. da galam Kaltenbr. (fig.) vai ta[d] es da tevim dapļaušu! (kann ich mich denn im Mahen mit dir messen!)
ebenda.
Avots: EH I, 307
gulstavāt
gulstavât, -ãju,
1) schlafen zu ungewöhnlicher Zeit, faulenzen, loddern:
es tev gan ļaušu dienas laikâ tâ gulstavāt Blaum. lai uz ceļiem gulstavājam Druva III, 232;
2) = gulstavuôt.
Avots: ME I, 678
1) schlafen zu ungewöhnlicher Zeit, faulenzen, loddern:
es tev gan ļaušu dienas laikâ tâ gulstavāt Blaum. lai uz ceļiem gulstavājam Druva III, 232;
2) = gulstavuôt.
Avots: ME I, 678
ķekot
ķe̦kuôt A. XVI, 395, MWM. VII, 813, gew. ķe̦kuôtiês,
1) = ķe̦katās iet ;
2) tändeln, scherzen, grassieren, sich necken, spielen, charmieren:
kuo gar manim ķe̦kuojies? BW. 10071. nevajaga citiem pakaļ ķe̦kuoties! Ruj., AP., Serb., Smilt., Frauenb. ;
[3) albern:
neļaušu Anlīzei ķe̦kuoties ar... apakšiņām Janš. Dzimtene 2 295. - Vgl. ce̦kuôiês].
Avots: ME II, 362
1) = ķe̦katās iet ;
2) tändeln, scherzen, grassieren, sich necken, spielen, charmieren:
kuo gar manim ķe̦kuojies? BW. 10071. nevajaga citiem pakaļ ķe̦kuoties! Ruj., AP., Serb., Smilt., Frauenb. ;
[3) albern:
neļaušu Anlīzei ķe̦kuoties ar... apakšiņām Janš. Dzimtene 2 295. - Vgl. ce̦kuôiês].
Avots: ME II, 362
līdējs
I lìdẽjs,
1) der Kriecher:
visiem putniem un līdējiem e̦smu zāli par barību devis I Mos. 1, 30; kārklu krūmu līdējs, Epitheton der Schleicher, Schmeichler: nuo tāda līdēja neļaušuos muļķuoties Vēr. I, 1157;
3) ūdens līdējs, der Taucher
A. XX, 157.
Avots: ME II, 477
1) der Kriecher:
visiem putniem un līdējiem e̦smu zāli par barību devis I Mos. 1, 30; kārklu krūmu līdējs, Epitheton der Schleicher, Schmeichler: nuo tāda līdēja neļaušuos muļķuoties Vēr. I, 1157;
3) ūdens līdējs, der Taucher
A. XX, 157.
Avots: ME II, 477
locināt
‡ luocinât,
1) sich biegen machen (lassen):
kas tur brauca...? visi meži līguojās; Trīne brauca..., tā tuos mežus luoce̦nāla Tdz. 36062;
2) "?": ne es ļaušu kruogā dzert, ne kumeļu l. (Var.: vārdzināt) Tdz. 48959; vgl. lùocît 5.
Avots: EH I, 765
1) sich biegen machen (lassen):
kas tur brauca...? visi meži līguojās; Trīne brauca..., tā tuos mežus luoce̦nāla Tdz. 36062;
2) "?": ne es ļaušu kruogā dzert, ne kumeļu l. (Var.: vārdzināt) Tdz. 48959; vgl. lùocît 5.
Avots: EH I, 765
nedz
nedz (li. nègi, [apr. neggi, as. nec "und nicht"]),
1) und nicht,
zur Anreihung eines negativen Satzes
a) an einen negativen,
b) an einen affirmativen Satz:
a) tuo es nedarīšu, nedz saviem bē̦rniem tuo atļaušu darīt;
b) tai skaistākuo ruozi nuo krūtīm es plūkšu, nedz viņa tuo liegs A. XIV, 60;
2) gew. nedz-nedz, = ne-ne, nei-nei, weder-noch:
tuo nezin nedz viņš, nedz tu.
Avots: ME II, 711
1) und nicht,
zur Anreihung eines negativen Satzes
a) an einen negativen,
b) an einen affirmativen Satz:
a) tuo es nedarīšu, nedz saviem bē̦rniem tuo atļaušu darīt;
b) tai skaistākuo ruozi nuo krūtīm es plūkšu, nedz viņa tuo liegs A. XIV, 60;
2) gew. nedz-nedz, = ne-ne, nei-nei, weder-noch:
tuo nezin nedz viņš, nedz tu.
Avots: ME II, 711
nekadei
noļaut
nùoļaũt, tr., erlauben, einräumen: tu par daudz tiem vaļu nuoļāvis Asp. Refl. -tiês,
1) erlauben:
vai es viena nuoļāvuos mīt visiem kājiņām? BW. 21726, 1;
2) sich abgeben:
nu ar tādām panckām es arī vairs nenuoļaušuos Purap.
Avots: ME II, 814
1) erlauben:
vai es viena nuoļāvuos mīt visiem kājiņām? BW. 21726, 1;
2) sich abgeben:
nu ar tādām panckām es arī vairs nenuoļaušuos Purap.
Avots: ME II, 814
nosacīt
nùosacît, Refl. -tiês, ‡
2) beteuern:
pie krūtīm dauzīdami, nuosacījās, ka ne˙vienam neļaušuot ... Kaudz. Izjurieši 98.
Avots: EH II, 83
2) beteuern:
pie krūtīm dauzīdami, nuosacījās, ka ne˙vienam neļaušuot ... Kaudz. Izjurieši 98.
Avots: EH II, 83
pārskriet
pãrskrìet,
1) intr., hinüberlaufen:
kad tik zaķis pār ceļu nepārskries;
2) überlaufen:
ve̦cai mātei, tuo dzirduot, pārskrien dre̦buļi (auch auksts) pār (par) kauliem, es überläuft die Grossmutter kalt LP. I, 138;
3) vergehen, aufhören:
Jānim pārskrēja dusmas, un viņš sāka pilnā kaklā smieties Dok. A.;
4) tr., übermässig abjagen, überjagen:
ne es ļaušu kruogā dzert, ne pārskriet kumeliņu BW. 21778, 1;
5) tr., im Laufen überholen
U., E. Refl, -tiês, sich überjagen: kas ātri skrej, tas pārskrejas. vilks nuosprāgst, tâpēc ka pārskrējies LP. IV, 42.
Avots: ME III, 175
1) intr., hinüberlaufen:
kad tik zaķis pār ceļu nepārskries;
2) überlaufen:
ve̦cai mātei, tuo dzirduot, pārskrien dre̦buļi (auch auksts) pār (par) kauliem, es überläuft die Grossmutter kalt LP. I, 138;
3) vergehen, aufhören:
Jānim pārskrēja dusmas, un viņš sāka pilnā kaklā smieties Dok. A.;
4) tr., übermässig abjagen, überjagen:
ne es ļaušu kruogā dzert, ne pārskriet kumeliņu BW. 21778, 1;
5) tr., im Laufen überholen
U., E. Refl, -tiês, sich überjagen: kas ātri skrej, tas pārskrejas. vilks nuosprāgst, tâpēc ka pārskrējies LP. IV, 42.
Avots: ME III, 175
pļautuve
pļautuve, pļautava,
1) pļautuvs (li. pjautuvas "Sichel")
um Illuxt, pļautava U., Bielenstein Holzb. 496 (mit Abbild.), die Sichel: kad ņemšu, visus kâ ar pļautuvi nuopļaušu Latv.;
2) der Lok. pļautuvē Etn. IV, 165, pļautavā, reif zum Mähen, reif für die Ernte:
rudzi, rudzi, mieži, mieži nu pašā pļaũtuvē (Var.: pļaušanā, pļāvienā, pļautanā, pļautuonī; pļautavā 28108 var.) BW. 14047 var.
Avots: ME III, 367
1) pļautuvs (li. pjautuvas "Sichel")
um Illuxt, pļautava U., Bielenstein Holzb. 496 (mit Abbild.), die Sichel: kad ņemšu, visus kâ ar pļautuvi nuopļaušu Latv.;
2) der Lok. pļautuvē Etn. IV, 165, pļautavā, reif zum Mähen, reif für die Ernte:
rudzi, rudzi, mieži, mieži nu pašā pļaũtuvē (Var.: pļaušanā, pļāvienā, pļautanā, pļautuonī; pļautavā 28108 var.) BW. 14047 var.
Avots: ME III, 367
rads
rads (slav. rodъ "Geburt, Geschlecht"),
1) der Verwandte;
der Plur. radi, die Verwandten, die Verwandtschaft: Sprw. rads rada ve̦lns. ne draugs, ne rads Krūza Ze̦lta laipa 5. tuvi od. cieti (U.) radi, nahe Verwandte: viņi bijuši tuvi radi LP. V, 259. mācītājs tuo tik tuviem radiem neatļaušuot Aps. tāļi radi, weite, weitläufige Verwandte. biezi radi, vielfältig verwandt U. raduos būt, iekļūt, ietikt, verwandt sein, werden: tāduos raduos nevar vis ik katrs iekļūt! De̦glavs. tam jau rads rada galā, der hat viele Verwandte. raud mani radu radi (alle meine Verwandten), ka es kalpa līgaviņa BW. 22306. saimniece aizbraukuse raduos (ist zu den Verwandten gefahren) LP. VII, 1251. Andrievs brauks raduos ar ve̦zumu Vīt. 27. tuvu, tāļu radu būt, nah, entfernt verwandt sein: zutis ar čūsku e̦suot tuvu radu Etn. IV, 96. lielu radu būt, bedeutende, berühmte Verwandtschaft haben: mēs bijām lielu radu (Var.: liela rada) Ld. 7.597. kaķis bija lielu radu (Var.: liela rada; kaķīšam lieli radi), bez palaga negulēja BW. 2276. tu, tautiet, dižu radu, es nabaga bārenīte BW. piel. 2 5244. - uz radu radiem U., auf immer;
2) das Geschlecht
Und. Psalm. 32, der Stamm: nuo viena rada līdz uotru Und. Psalm. 38; die Verwandtschaft Spr.;
3) fig.: mēs vēl e̦sam radi, du bist mir noch schuldig;
4) in genitivischen Verbindungen: rada od. radu raksts, die Genealogie, das Geschleehtsregister:
tā ir tā bārenīte, bez tē̦va, bez mātes, bez rada raksta Kaudz. M. 6; rada vārds, ein verwandtes Wort, das Stammwort Bergm. n. U.;
5) radi, die Niederkunft
L., U.: raduos būt, niederkommen; raduos gulēt, in den Wochen liegen U. - Vgl. auch rada. Da es in der Bed. von slav. rodъ teilweise abweicht, und die zugrunde liegende Wurzel auch in le. raža, rasme (li. rasmė˜) vorliegt, so dürfte auch rads eher echt lettisch, als ein Lehnwort sein; vgl. dazu Persson Beitr. 275 f und (zur urspr. Bed. von slav. rodъ) Brückner AfslPh: XL, 12, sowie le. rast; radît, raž(an)s.
Avots: ME III, 462, 463
1) der Verwandte;
der Plur. radi, die Verwandten, die Verwandtschaft: Sprw. rads rada ve̦lns. ne draugs, ne rads Krūza Ze̦lta laipa 5. tuvi od. cieti (U.) radi, nahe Verwandte: viņi bijuši tuvi radi LP. V, 259. mācītājs tuo tik tuviem radiem neatļaušuot Aps. tāļi radi, weite, weitläufige Verwandte. biezi radi, vielfältig verwandt U. raduos būt, iekļūt, ietikt, verwandt sein, werden: tāduos raduos nevar vis ik katrs iekļūt! De̦glavs. tam jau rads rada galā, der hat viele Verwandte. raud mani radu radi (alle meine Verwandten), ka es kalpa līgaviņa BW. 22306. saimniece aizbraukuse raduos (ist zu den Verwandten gefahren) LP. VII, 1251. Andrievs brauks raduos ar ve̦zumu Vīt. 27. tuvu, tāļu radu būt, nah, entfernt verwandt sein: zutis ar čūsku e̦suot tuvu radu Etn. IV, 96. lielu radu būt, bedeutende, berühmte Verwandtschaft haben: mēs bijām lielu radu (Var.: liela rada) Ld. 7.597. kaķis bija lielu radu (Var.: liela rada; kaķīšam lieli radi), bez palaga negulēja BW. 2276. tu, tautiet, dižu radu, es nabaga bārenīte BW. piel. 2 5244. - uz radu radiem U., auf immer;
2) das Geschlecht
Und. Psalm. 32, der Stamm: nuo viena rada līdz uotru Und. Psalm. 38; die Verwandtschaft Spr.;
3) fig.: mēs vēl e̦sam radi, du bist mir noch schuldig;
4) in genitivischen Verbindungen: rada od. radu raksts, die Genealogie, das Geschleehtsregister:
tā ir tā bārenīte, bez tē̦va, bez mātes, bez rada raksta Kaudz. M. 6; rada vārds, ein verwandtes Wort, das Stammwort Bergm. n. U.;
5) radi, die Niederkunft
L., U.: raduos būt, niederkommen; raduos gulēt, in den Wochen liegen U. - Vgl. auch rada. Da es in der Bed. von slav. rodъ teilweise abweicht, und die zugrunde liegende Wurzel auch in le. raža, rasme (li. rasmė˜) vorliegt, so dürfte auch rads eher echt lettisch, als ein Lehnwort sein; vgl. dazu Persson Beitr. 275 f und (zur urspr. Bed. von slav. rodъ) Brückner AfslPh: XL, 12, sowie le. rast; radît, raž(an)s.
Avots: ME III, 462, 463
rušināt
rušinât, tr., intr.,
1) rušinât U., Spr., Wolm., Karls., Nigr., ružinât Freiziņ, Dond., Wain., Oknist, auch das Refl. rušinâtiês, ružinâtiês, wühlen, scharren, kratzen, etwas graben; Feuet schüren, in der Asche herumrühren
U.: es neļaušu cūciņām tā kalniņa rušināt, kur guļ tē̦vs, māmulīte BW. 4068, 1. es atradu kukainīti skaidainīti rušinuot 1159, l. pataisīja man brāliņš... grābeklīti, lai es eimu pļavîņā dābuoliņa rušināt 28680. rušin[i] pe̦lnus! 15174. kāpuostus jau vajag rušināt (die Erde um die Kohlpflanzen lockern) MWM. VII, 98. blēži sniega kupenī kuo glabā, rušina, ierušina un aiziet LP. VI, 368. latvietis sāka rušināt savu zemes stūrīti R. Sk. II, 51. viņa rušināja ar ruoku sēnes MWM. VI, 421. Felzenberģis rušināja viņa spruogaiņuos matuos Sadz. viļņi 247. cūkas tagad ne˙maz neruok, tik drusku ružina zemi Dond. Mārtiņš ružina pa skutuliņu, cūciņas de̦gunu me̦klē̦dams RKr. XVI, 180. viņš ieraudzīja . . , bē̦rnus pa smiltīm rušināmies Niedra. dē̦ls bij zem ābeles rušinājîes pa smiltīm Aps. IV, 82. dumjais rušinājas kuldā pa pe̦lniem LP. pa uoglēm rušināties LP. V, 201. kas . . . kāda netiklīte, cisiņās rušinās (Var: čužinās) BW. 32587 var. pa ze̦ltu varēsi tad rušināties Asp. ružināšanās ar ragaini arklu un zarainuo skrāpi Aps. V, 5;
2) rušinât, Handschuhe oder Strümpfe auf die Stelle der Kohlen am Ofen hinlegen (am Hochzeitstag im Hause des Bräutigams; Subjekt dazu ist die Braut)
Ekau n. Ü. Wohl zu ràust.
Avots: ME III, 564
1) rušinât U., Spr., Wolm., Karls., Nigr., ružinât Freiziņ, Dond., Wain., Oknist, auch das Refl. rušinâtiês, ružinâtiês, wühlen, scharren, kratzen, etwas graben; Feuet schüren, in der Asche herumrühren
U.: es neļaušu cūciņām tā kalniņa rušināt, kur guļ tē̦vs, māmulīte BW. 4068, 1. es atradu kukainīti skaidainīti rušinuot 1159, l. pataisīja man brāliņš... grābeklīti, lai es eimu pļavîņā dābuoliņa rušināt 28680. rušin[i] pe̦lnus! 15174. kāpuostus jau vajag rušināt (die Erde um die Kohlpflanzen lockern) MWM. VII, 98. blēži sniega kupenī kuo glabā, rušina, ierušina un aiziet LP. VI, 368. latvietis sāka rušināt savu zemes stūrīti R. Sk. II, 51. viņa rušināja ar ruoku sēnes MWM. VI, 421. Felzenberģis rušināja viņa spruogaiņuos matuos Sadz. viļņi 247. cūkas tagad ne˙maz neruok, tik drusku ružina zemi Dond. Mārtiņš ružina pa skutuliņu, cūciņas de̦gunu me̦klē̦dams RKr. XVI, 180. viņš ieraudzīja . . , bē̦rnus pa smiltīm rušināmies Niedra. dē̦ls bij zem ābeles rušinājîes pa smiltīm Aps. IV, 82. dumjais rušinājas kuldā pa pe̦lniem LP. pa uoglēm rušināties LP. V, 201. kas . . . kāda netiklīte, cisiņās rušinās (Var: čužinās) BW. 32587 var. pa ze̦ltu varēsi tad rušināties Asp. ružināšanās ar ragaini arklu un zarainuo skrāpi Aps. V, 5;
2) rušinât, Handschuhe oder Strümpfe auf die Stelle der Kohlen am Ofen hinlegen (am Hochzeitstag im Hause des Bräutigams; Subjekt dazu ist die Braut)
Ekau n. Ü. Wohl zu ràust.
Avots: ME III, 564
šaust
šàust Wolm., C., Ermes, (mit àu 2 ) Gr. - Buschhof, Prl., Sessw., Warkl., (mit aû 2 ) Bauske, Dond., Nigr. (li. siaũsti "schlagen (Bezzenberger Lit. Stud. 168), worfeln, spielen, toben, rasen"), šàušu, šàutu, stäupen, geisseln U.: šaut (Var.: per), māmiņa, mani mazu ar vītuola žagariņu! BW. 1711, 2 (ähnlich 6991 var.; 8627; 114281). lai šauš kungi ve̦cus vīrus ar ābeļu rīkstītēm! 22118 (ähnlich 29154). kāpēc manus bālelinus šauš sestdienas vakarā? 31300. auka trakuo un viļņus šauš U. b. 42, 23. pautus (uolas) šaust Siuxt, Wandsen (mit aû 2 ), U., zu Ostern mit Ruten schlagen, wovon der Bedrohte sich durch Eier loskauft. Figürlich: nepatīkamus viesus šauta ļuoti asām satiriskām dziesmām BW. III, 1, 8. Refl. -tiês, einander oder sich geisseln; sich geisseln lassen: puiši grib ar meitām šaûstiês 2 Nigr. es vairs neļaušuos šausties Por. IV, 155. nebūtu licis šausties jē̦ls Dziesmu grām. 68, 1. Subst. šàutẽjs, wer stäupt, geisselt (= šautnieks); der Geisselbruder Dr., ein Flagellant: kuo duosim šautējam? BW. 32264, 1. parādījās ve̦se̦li bari šautēju. Nebst šust und li. IIl p. prt. ùžstautė (in Dusetos) "versetzte einen Hieb, Schlag", siũtis "Stoss" wohl zu r. шутъ "Possenreisser", s. Bezzenberger GGA. 1898, 5511 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 472.
Avots: ME IV, 8
Avots: ME IV, 8
šmurgāt
šmùrgât 2 Bers., Kl., Lis., Meiran, Saikava, -ãju, = smurgât. Refl. -tiês,
1) = šmurgât AP. (mit ur̃), Lis. (mit ùr 2), Lös., (mit ùr 2) Saikava: kuo šis nu ieēde, - tâ˙pat tik šmurgājās! AP.;
2) = smurgâtiês: tâ es neļaušuos šmurgāties A. XX, 125;
3) šmurgāties iet, ein Spiel Etn. II, 70.
Avots: ME IV, 87
1) = šmurgât AP. (mit ur̃), Lis. (mit ùr 2), Lös., (mit ùr 2) Saikava: kuo šis nu ieēde, - tâ˙pat tik šmurgājās! AP.;
2) = smurgâtiês: tâ es neļaušuos šmurgāties A. XX, 125;
3) šmurgāties iet, ein Spiel Etn. II, 70.
Avots: ME IV, 87
uzlūgt
uzlùgt,
1) auffordern, einladen
U.: L. uzlūdza viņu... viesuos Turg. Muižn. per. 71. viņa tuo bija uzlūgusi uz šuodienu Berl. Māte 99. ja brūtei brāļa nebija, tad uzlūdza citu... puisi par uormani BW. III, 1, S. 84;
2) betend heraufbeschwören:
tuo es ne˙kad nepieļaušu, lūgt te dievu. uzlūgs mums vēl... kādu nelaimi! Janš. Mežv. ļ. II, 451. Refl. -tiês, sich einladen: viņš uzlūdzās (pats) man viesuos Dond.
Avots: ME IV, 354
1) auffordern, einladen
U.: L. uzlūdza viņu... viesuos Turg. Muižn. per. 71. viņa tuo bija uzlūgusi uz šuodienu Berl. Māte 99. ja brūtei brāļa nebija, tad uzlūdza citu... puisi par uormani BW. III, 1, S. 84;
2) betend heraufbeschwören:
tuo es ne˙kad nepieļaušu, lūgt te dievu. uzlūgs mums vēl... kādu nelaimi! Janš. Mežv. ļ. II, 451. Refl. -tiês, sich einladen: viņš uzlūdzās (pats) man viesuos Dond.
Avots: ME IV, 354