Paplašinātā meklēšana

‡ àizšķḕrsît ² Lis., = àizšķḕršļuôt.

Avots: EH I, 55

‡ àizšķḕrst, (ein geschlachtetes Tier) aufzuschneiden anfangen (worauf eine Unterbrechung eintritt) Erlaa, A.-Ottenhof, Schwanb., Sessw.: aizšķē̦rsts sivē̦ns.

Avots: EH I, 55

atšķḕrst, tr., öffnen, sezieren: nuokautu luopu.

Avots: ME I, 201

iẽšķḕ̦rsãm, iẽšķḕ̦rsu, Adv., etwas quer liegend, schräge: straume virzās iešķē̦rsām MWM. VIII, 785. kurzemnieks ieraudzīja laiviņu pe̦ldam iešķē̦rsām uz augšu Stari I, 45.

Avots: ME II, 76

iẽšķḕ̦rss, ein wenig schräge: iešķē̦rsa, taisna strīpa A. XXI, 81.

Avots: ME II, 76

ìešķḕrst, die Eingeweide herauszunehmen beginnen Spr.

Avots: ME II, 76

[izšķērsît, störend durchqueren; durchkreuzen: viņš tam visus nuoduomus izšķērsīja Lis. ka tik citi tev tà neizšķersī vien! Lis.]

Avots: ME I, 811

‡ izšķē̦rsuôt, durchqueren: izšķē̦rsuojis ... jūras Rīts 1936, vom 28. April.

Avots: EH I, 485

izšķḕrst,

2): tik˙pat daudz... dē̦ls izšķērdis Pas. X, 389 (aus Serbig.).

Avots: EH I, 485

izšķḕrst (li. išsker̃sti),

1) zerteilen, ausschneiden:
pavārs izšķērž zivi un ķidas izme̦t mēlenīcā LP. IV, 85. kungs nuokauj ķēveli, izšķērž iekšas LP. VI, 304;

2) verschwenden:
savu labumu, mantu, naudu. viņš izšķērda visu laipnību Rainis.

Avots: ME I, 811

krustšķḕ̦rsãm: aptinām linu dzijas k. ruociņai BW. 1226.

Avots: EH I, 661

krustšķḕ̦rsãm, krustšķḕ̦rsu, kreuz und quer: krunkas vilkās krustšķē̦rsām Kleinb. MWM. XI, 259.

Avots: ME II, 290

‡ nùošķērsît Aps., abspenstig machen: n. uotram saimniekam puisi.

Avots: EH II, 95

pãršķḕ̦rsãm, ein wenig quer, schräge: pāršķē̦rsām par ceļu pāri braukt Dond., Sassm.

Avots: ME III, 181

‡ pāršķērsît Kokn., kreuzweise mit Holzstangen bedecken: p. lecekļus, lai vistas netiek klāt.

Avots: EH XIII, 213

pãršķḕrst, tr., entzwei-, aufschneiden: zivis. vilks viņam pāršķērdis vē̦de̦ru LP. VII, 1038. nepāršķē̦rstas, viengabala ādas Antrop. II, 89. Refl. -tiês, platzen (vom Holze) U.

Avots: ME III, 181

‡ pašķẽ̦rs Seyershof, ein Gewebe mit leinenem Aufzug und wollenem Einschlag: nuoauda brunčus pašķē̦rā.

Avots: EH XIII, 179

[I pašķẽrst (li. pasker̃sti),

1) ein wenig aufschneiden (ein geschlachtetes Tier):
pašķērd nu vēl tālāk cūku!

2) ein wenig vergeuden:
p. naudu.]

Avots: ME III, 113

[II pašķêrst ² Ruj., = pašķir̃t 1: p. krūmus; viņš man pašķērsa (kehrte) ceļu.]

Avots: ME III, 113

pìešķērst,

1) = piešķiest: p. istabu ar skaidām Salis, Widdrisch;

2) zur Genüge schneiden:
p. ve̦lē̦nas Warkl.

Avots: ME III, 300

pusšķḕ̦rsu, Adv., halb schief, halb schräge: kāpēc, Jānīti, pusšķē̦rsu sēdi (Var.: tu šķībi sēdēji)? BW. 20395, 2 var.

Avots: ME III, 435

sašķērsît, durchkreuzen, vereiteln: tuo nuoduomu citi viņam sašķērsīja Lis.

Avots: ME III, 755

sašķḕ̦rsuôt, tr., durchqueren, durchkreuzen (perfektiv): sašķē̦rsuots apvidus "= pārtraukts kalniem, upēm" Dr. Refl. -tiês, in Feindschaft geraten Kav.

Avots: ME III, 755

sašķḕrst, zerschneiden, zerhauen (Fleisch), mehrfach schlitzen: s. zarnas. s. (saskaldīt) malku Pilten. s. (ausweiden) zivis Dunika.

Avots: ME III, 755

I šķē̦rs: auch Warkl.; š. vadziņu ... pārdzinu ... pār kunga tīrumiņ[u] Tdz. 52617. š. gaŗum izstaigavu mežu Kalupe n. FBR. XVIII, 44. š. (mit ê̦r ² ) šķê̦rsiskam ² (sic!) Seyershof, kreuz und quer. š. celiņu pārtecēt BW. 29785, 1. š. upītes laivu dzinu Tdz. 48969.

Avots: EH II, 634

I šķē̦rs, Adv., quer: skrien, ragana, šķē̦rs garām, ne manā sētiņā! BW. 32490 var.; Präpos. mit dem Dattv, quer über: izstiep ituos škapleŗus šķē̦rs gultai! Pas. V, 139 (aus Makašē̦ni).

Avots: ME IV, 35

*II šķē̦rs, in der Verbind. šķē̦ra vārti"?"; kazāki priekšā, nuolaiž šķē̦ra vārtus (= škē̦rvārtis?) Eiverfeld n. Plūd. Llv. Il, 300.

Avots: ME IV, 35

‡ III šķẽ̦rs Salis, = šķē̦ri: šķē̦ram vērpj cietāku dziju.

Avots: EH II, 634

šķḕ̦rsâda, das Diaphragma: šķē̦ps... trāpījis šķē̦rsādā jeb dārziņā zem sirds Antrop. III, 22.

Avots: ME IV, 35

šķēršām: šķḕ̦šam ² Liepna.

Avots: EH II, 635

šķḕ̦rsām Neuenb., Serbig., Wolm., (mit ē˙`r ² ) Prl., (mit ê̦r ² ) AP., Iw., Līn., Ruj., Salis, Adv., in die Quere, verkehrt U., quer; häufig in der Verbind. krustiem, šķē̦rsām, kreuz und quer: čakli brauca kūmenieki, šķē̦rsām te̦k kumeliņi BW. 1339, 1 var. muļķītis maldījies pa mežu krustiem, šķē̦rsām LP. V, 234. gari ganu maldinājuši krustiem, šķē̦rsām pa neizpruotamām te̦kām VII, 335; Präpos. mit dem acc. instr., quer durch, über: skrien ragana šķē̦rsām gaisu Br. 489.

Avots: ME IV, 35, 36

‡ šķḕ̦rsan ² Kalupe n. FBR. XVIII, 44, = šķḕ̦rsām: š. iegulis gultā.

Avots: EH II, 634

‡ šķê̦rsaniski ² Salis, = šķḕ̦rsām.

Avots: EH II, 634

šķē̦rsans, in der Verbind. škê̦rsans kuoks, Querholz Lubn.

Avots: ME IV, 35

šķē̦rsas, in der Verbind. ūdens škē̦rsas, Btunnenkresse (nasturtium R. Br.) RKr. II, 74. Aus kē̦rsas.

Avots: ME IV, 35

‡ šķē̦rsaudi, Quergewebe: (zirneklis) izvilcis ... tīklam me̦tus un ... saistīja šķē̦rsaudiem A Upītis Kailā dzīvība 81.

Avots: EH II, 634

šķḕ̦rscaũrums Konv. ² , 714, ein Querloch.

Avots: ME IV, 36

škḕ̦rsceļš, šķē̦rsu ceļš U., ein Queroder Kreuzweg U.: šķē̦rsceļā raudādami šķīrušies LP. VI, 603.

Avots: ME IV, 36

š,kḕ̦rsdziedris Vēr. II, 352, ein Querbalken.

Avots: ME IV, 36

‡ šķē̦rseja, ein Quergang: pa šauruo koriduom un viņa šķē̦rsejām A. Upītis Kailā dzīvība 6.

Avots: EH II, 634

šķē̦rsē̦js Warkh., quer (Adj.): pagāja tālāk šķērsējā grāvī Vārds v. J. 1913, S. 48.

Avots: ME IV, 36

‡ šķērsenis* J. Veselis Dienas krusts 159, das Querholz eines Kreuzes.

Avots: EH II, 634

šķērseniski: auch (mit êr ² ) Iw.; ietves bij aple̦duojušas slide̦nas, - zābaki gāja š. vien A. Upītis Ģertr. 144.

Avots: EH II, 634

šķērseniski Fest., Adv., = šķḕ̦rsām.

Avots: ME IV, 36

‡ šķērsenisks, quer (Adj.): veikals ar šķērsenisku izkārtni J. Veselis Dienas krusts 4.

Avots: EH II, 634

‡ šķê̦rsgaļa ² Salis, das Diaphragma.

Avots: EH II, 634

‡ šķḕ̦rs˙gaŗm ² Linden in Kurl., kreuz und quer.

Avots: EH II, 634

*šķē̦rsgrieze od. *šķē̦rsgriezis, eine Quersäge: sagriezt ar šķē̦rsgriezi A. XXI, 442.

Avots: ME IV, 36

šķḕ̦rsgriêzums,* der Querschnitt.

Avots: ME IV, 36

‡ šķḕ̦rsi ² (li. skersaĩ ) Linden in Kurl., = šķḕ̦rsām: š. pāri tam kuokam.

Avots: EH II, 634

šķḕ̦rsiela,* die Querstrasse: šķē̦rsielas stiepjas nuo vakariem uz rītu Apsk. v. J. 1903, S. 80. pa klusajām, tukšajām šķē̦rsielām Vēr. lI, 145.

Avots: ME IV, 36

‡ šķē̦rsiem, = šķḕ̦rsām: kristiem š. Sonnaxt, kreuz und quer. šķērsim te̦k kumeliņi BW. 1339, 1 var. (aus Rokaischen).

Avots: EH II, 634

‡ *šķē̦rsin (sic!) Strods Par. vōrdn. 169 "?".

Avots: EH II, 634

‡ šķḕrsinis ² Warkl., ein dreieckiges, von jungen Mädchen im Sommer um den Kopf gebundenes Tuch. Gleich li. skersìnis "querliegend"?

Avots: EH II, 634

‡ šķê̦rsiņš ² (sic!) Salis "šķē̦rsdēlītis".

Avots: EH II, 634

šķḕrsis: Querholz (mit êr ² ) Grob., Salis; grāpja vākam š. vaļā Grob. šķērši ir arī tīnes vākam, ecēšām, durīm, galda un suola kājām, stellēm ebenda. uz˙reiz tādi šķêrši ² (vē̦tras sagāzti kuoki) man priekšā uz ceļa Seyershof. aude̦klam varuot šķḕrsi ² ("?") iešķērēt; tad audekls sajūkuot Mahlup. šķêrši ² Frauenb., Orellen, die Querhölzer am Webstuhl.

Avots: EH II, 634

šķḕ̦rsis: auch (mit ê̦r ² ) Orellen.

Avots: EH II, 634

šķḕ̦rsis, Adv., = šķḕ̦rsām: šķē̦rsis (Var.: krustis) tevim dviejus siešu BW. 15840, 8 var.

Avots: ME IV, 36

šķḕrsis, ein Querholz U.; das Querholz am Wagen Dond., Wandsen; ein Schlagbaum U.; die Leitersprosse Dr.; = pamina Bielenstein Holzb. 260; das Joch, der Tragbalken an Brücken Brasche; ein Kreuzband U.; ein RiegeI U.; ein Hindernis U.; ein hindernd Dazwischentretender: šķērši vis sapuvuši, die Querhölzer sind ganz verfaulet Manz. luoga šķērsis Duomas I, 686. divjūgu ratiem priekšā šķērsis, pie kā piestiprina zveņģeles Wandsen. Kūlaszaķis saķēra durvju vienu šķērsi Janš. Dzimtene ² II, 307. pie vārtiem piebraukuši, tie atrada aizliktu priekšā šķērsi BW. III, 1, S. 15. šķērsi atšauj RKr. XVI, 169. zaldāts aiztaisa durvis lielu šķērsi LP. VII, 88. likt šķērsi ceļā Aus. I, 4. kad luokuot dzija nuoskrej nuost nuo kruķīša, tad tā dzija tiek nuosaukta par šķērsi Grünh. tas ir dažam garam bijis šķērsis Lautb. Vidv. II, 24. Miķelis savai (sievai) nedur ne nagus klāt, un tā tad arī ir tāda kâ šķērsis Janš. Dzimtene ² III, 188. - Plur. šķḕrši, die wagerechten Querhölzer am Webstuhl Bielenstein Holzb. 398; Querhölzer an der Egge 488; die über die Bodenbretter eines Flachbootes genagelten Hölzer 618; die Bindebalken, die je ein Sparrenpaar in halber Höhe verbinden 27; eine grosse, von der Decke bis zur Diele reichende Garnwinde U., Mag. XlII, 2, 58; der Scherrahmen Bielenstein Holzb. 393; spanische Reiter U.

Avots: ME IV, 36

šķērsisks, widerspenstig: meitas bija šķērsiskas. ļauniem skatieniem tās neuzticīguos uzlūkuoja De̦glavs Rīga II, 1, 63. alus... dara šķērsisku..., vīns turpretim mīlīgu 202.

Avots: ME IV, 36

šķērsît, -ĩju,

1) hindern, stören, vereiteln
Fest., (gew. mit iz-) Sessw.: škērsīt sāka viņš man tuo lietu Lis.;

2) "dzijas tinuot uz kraķiem krustuot, lai dzija nebrūk kuopā";

3) quer über ein Mistbeet dünne Stangen legen, damit Hühner nicht hineingelangen
Kokn.

Avots: ME IV, 36

šķḕ̦rskùoks, das Querholz: silītes ar sarežģītākiem šķē̦rskuokiem R. Sk. II, 66. dziju nuo rumbiņām ve̦lk uz šķē̦rskuokiem A. XI, 83.

Avots: ME IV, 36

‡ šķē̦rslakta Janš. Dzimtene III, 362, eine Querlatte (im Zaun).

Avots: EH II, 634

‡ šķē̦rsleja, ein Quertal: aiz šķē̦rslejas cita nuokalne A. Upītis Laikmetu griežos I, 124.

Avots: EH II, 634

šķḕrslis,

1): auch (mit êr ² ) AP.; šķēršļi BielU., Verbindungshölzer der vier Pfosten des Webstuhls;
‡

5) "?": š. ieme̦tas aude̦klu me̦tuot, ja kādu līkumu izme̦t, - piem., dziju nuo pirmā līkuma pārme̦t tūlīt uz trešuo, izme̦tuot uotru Sonnaxt. šķêršļi ² ir - uz tītavām dziju tinuot - nepareizi pavedieni, kas nav uz kādu radziņu uzlikti Frauenb.

Avots: EH II, 634

šķḕrslis,

1) das Querholz
Spr.: luoga šķērslī atstutē̦tā spuogulī Skuju Fridis. kakla virspuse (balalaikai) iedalīta šķērslīšiem spraugās Konv. ² 285. - Plur. šķēršļi"durvju dēļu savienuotāji" Selb.: rijas durvīm visi šķēršļi izkrituši, dur̂uis jūk ārā Selb.;

2) ein Hindernis, eine trennende Schranke
U., Spr.;

3) ein Feind
Spr.;

4) "причина" Spr.

Avots: ME IV, 36

šķērslît, -ĩju, jemand etwas in den Weg legen Döbner n. U.

Avots: ME IV, 36

šķḕ̦rslu ² šķḕ̦rslām ² Meselau, Adv., kreuz und quer: ielas Rīgā iet šķē̦rslu šķē̦rslām Meselau.

Avots: ME IV, 36

šķē̦rsnām: mit ê̦r ² in AP.

Avots: EH II, 634

šķē̦rsnām AP., šķē̦rsnis, Adv., = šķḕ̦rsām: puisis lielījās šķē̦rsnis (Var.: šķē̦rsām) kraut ve̦zumā; sak[a] Laimiņa stāvē̦danta: i[r] gaŗām neiekrausi BW. 11725 var. (aus Nitau).

Avots: ME IV, 36

‡ šķêrsniski ² Iw., = šķḕ̦rsām.

Avots: EH II, 634

šķḕ̦rsuôt: (guovs) šķē̦rsuoja nuoru Jaun. Ziņas 1938, № 152.

Avots: EH II, 635

šķḕ̦rsuôt, kreuzen, queren: ceļu B. Vēstn. Refl. -tiês, sich kreuzen LKVv., Celm., sich queren: kur šķē̦rsuojas divas... plaisas MWM. X, 330. dažādie tē̦li, kuŗi te̦lpā šķē̦rsuojas Pūrs III, 86. kuoks šķê̦rsuojas ² pāri ceļam Bauske, befindet sich quer über dem Weg.

Avots: ME IV, 37

šķḕ̦rsuotne,* der Kreuzungspunkt, die Kreuzungsstelle Dr.: dzelzceļu šķē̦rsuotne Konv. ² 425, 431, 1184, 2675 u. a. baznīca stāv... pie lielceļu šķē̦rsuotnes Kaudz. Vecpiebalga 25.

Avots: ME IV, 38

‡ šķē̦rspiebūve* A. Upītis Ģertr. 63, ein Queranbau.

Avots: EH II, 634

šķḕ̦rsranta, eine in die Quere gerichtete Kerbe: katru dienu viņš tanī (burtskuokā) iegriẽza... taisnu rantu, bet septītā dienā ierantīja šķē̦rsrantu Janš. Mežv. ļ. I. 224.

Avots: ME IV, 36, 37

šķḕ̦rsrĩkle,

1) die Luftröhre
Fehsen Bers.: ierāvis laikam šķē̦rsrīklē un aizrijies Kaudz. Izjurieši 260;

2) "ein Loch der Ofenröhren zum Rauchableiten"
Meselau.

Avots: ME IV, 37

šķḕ̦rss (li. sker̃sas), Adj., quer; (fig.) übel, schlecht: šķē̦rss plīsums Arrasch. šķielē šķē̦rsiem pavedējskatiem Dz. V. nu mūsu lieta ir pa˙visam šķē̦rsa Golg. Daneben ohne s- le. (kur.) Cê̦rsupji ² , *Cirs-anguŗi (s. FBR. VI, 8), apr. kērscha(n), kirscha(n), ksl. črěsъ "über", s. Torbiörnsson Liqmet. 11, 19, Pedersen IF. V, 54 f., Boisacq Dict. 212 f., Berneker Wrtb. I, 148 f., Trautmann Wrtb. 130, Walde Vrgt. Wrtb. II, 590, sowie Osthoff Parerga 30 f., Hübschmann IFA. X, 47 f. und Wood IF. XVIII, 9.

Avots: ME IV, 37

šķḕ̦rssiêna,

1) die Querwand:
šķē̦rssiena šķiŗ vienu istabu nuo uotras Ahs. n. RKr. XVII, 55;

2) das Zwerchfell
V.

Avots: ME IV, 37

šķḕ̦rssija, der Querbalken (an der Decke): gaŗas sijas tiek uz šķē̦rssijām uzķe̦mmē̦tas Būvmācība 14.

Avots: ME IV, 37

šķē̦rssprāklis St., jem., dessen Rock hinten geschlitzt ist.

Avots: ME IV, 37

šķḕ̦rsstrĩpa, der Querstrich V., Konv. ² 1356; MWM. VI, 655.

Avots: ME IV, 37

šķḕ̦rsstrĩpaîns Vēr. II, 40, quer gestreift.

Avots: ME IV, 37

‡ šķḕrst, ‡ Subst. šķḕršana,

1) das Sezieren;

2) das Verschwenden:
naudas š. Aps. J. Raksti I2, 93.

Avots: EH II, 635

šķḕ̦rst (li. skersti "stechend schlachten") Neuenb., Wolm., (mit ḕr ² ) Kl., Prl., (mit êr ² ) Bl., Dunika, lw., Līn., šķḕržu, šķḕrdu,

1) spalten, voneinanderhauen
U.; aufschneiden U. (bes. geschlachtete Tiere), sezieren Brasche, Wessen; teilen U.: šķē̦rstu (Var.: cauru) lindraciņu BW. 20442 var. šķē̦rstas nāsis... kâ jēģeŗa kumeļam 20280, 10 var. guovi šķērst Dunika. sāka zaķi šķērst pusdienas tiesai LP. V, 293. zivis šķērsi Izglītība v. J. 1910, S. 645; šķēržamais, das Pflugmesser am Rasenpflug Fest.;

2) verschwenden
St., U. Refl. -tiês,

1) sich ritzen, aufschlitzen, schneiden, stechen
U.: adatiņu klē̦vu daru..., izkaptiņu jumtu jūmu, lai dūrās, lai šķērdēs manu guovju skaudējiņa BW. 32477, 5;

2) sich verwirren
Bergm. n. U. Nebst šķērdele I und skārdīt I, li. skérdėti "platzen", suskir̃dęs "aufgesprungen", r. скородá "Egge" zu ae. sceort "kurz", mhd. scherze "abgeschnittenes Stück" u. a. (s. Trautmann Wrtb. 265 f., Walde Vrgl. Wrtb, II, 579 f., Persson Beitr. 863), resp. (wenn eine Wurzel skerdhzugrunde liegt) zu an. skarđr "verstümmelt", skarđ "Einschnitt", and. skard "zerhauen", afries. skerd "Scharte" u. a. (s. Zupitza Germ. Gut. 155).

Kļūdu labojums:
Iw., Lin. = Iw., Līn.

Avots: ME IV, 37

šķē̦rstām, Adv., = šķē̦rsām: dzen krustiem, dzen šķē̦rstām! BW. 28070, 1. Mit dem t von krustām, mit dem šķē̦rsām häufig verbunden wird.

Avots: ME IV, 37

šķẽrste, der Schlitz am Weiberrock Ahs. n. RKr. XVII, 55. Zu šķḕrst?

Avots: ME IV, 37

šķḕrstele ² : (kaķe̦lē̦ns) Jānīšam biksītēs pa šķērsteli izabāzts Tdz. 58240; "brunčiem same̦tamā vieta; neaizšūts gabaliņš sānuos" Warkl.

Avots: EH II, 635

šķḕrstele ² "bikšu priekšas caurums" Saikava; "ein Schlitz im Rock" Lubn.

Avots: ME IV, 37

‡ šķḕ̦rstijs ² (sic!) Auleja, quer vor etwas gelegen.

Avots: EH II, 635

‡ šķērstine Strods Par. vōrdn. 170, eine Strohdachrute Lettg.

Avots: EH II, 635

‡ šķērstis BW. 1339, 1, = šķē̦rstām.

Avots: EH II, 635

šķē̦rsts N. - Peb.,

1) der Weberbaum;

2) ein Holzspiess zum Aufhängen von gedörrtem Fleisch
(= žautris).

Avots: ME IV, 37

Šķē̦rsts, Eigenname, Christian Mag. XX, 3, 228. Aus mnd. Kerst.

Avots: ME IV, 37

‡ II šķẽ̦rsts (Stammform?) Salis, Schimpfname für eine geschäftige weibliche Person.

Avots: EH II, 635

šķḕ̦rsu: auch (mit ḕ̦r ² ) Kaltenbr., Linden in Kurl., Sonnaxt.

Avots: EH II, 635

šķḕ̦rsu, Adv., = šķē̦rsām, quer U., Kl., N. - Schwanb.; auch in den Verbind. škḕ̦rsu šķḕ̦rsām, krustu šķḕ̦rsu, šķḕ̦rsu juku, kreuz und quer: viņam aizgulstas šķē̦rsu uz lielceļa cilvē̦ks LP. VII, 965. saimniece aizgūlusēs šķē̦rsu vārtuos 1237. ja maize šķē̦rsu vidū pušu trūkst RKr. XIX, 96 (aus Alt - Laitzen). viņš metās... šķē̦rsu biezuoknī iekšā R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 42. šķē̦rsu te̦k kumeliņi BW. 4903. laivai, kuŗu viļņi stūrgalvĩgi meta šķē̦rsu Ezeriņš Leijerk. II, 62. gaita šķē̦rsu šķē̦rsām vijas Blaum. jājiet... krustu, šķē̦rsu! BW. 26178, 6. šķē̦rsu, juku savārstītas frazes RA.

Avots: ME IV, 37

šķḕ̦rsums,

1) die Querlage
Spr.;

2) die Wendung, Rundung
Spr.;

3) die Verwirrtheit, Unklarheit
Spr.

Avots: ME IV, 37

šķḕ̦rsus: auch AP.; jājiet ... krustus, š˙! BW. 26178, 6 var.

Avots: EH II, 635

šķḕ̦rsus, Adv., = šķḕ̦rsām, quer Rutzau; auch in der Verbind. krustus, šķḕ̦rsus, kreuz und quer Plm. n. RKr. XIX, 138; Serbigal n. FBR. lV, 58.

Avots: ME IV, 37

šķērsutne, die Eidechse U., (mit -rz-) St. Mit ostle. ierz aus irz?

Avots: ME IV, 37

šķḕ̦rsvā`rti, ein Schlagbaum LKVv.

Avots: ME IV, 38

sķē̦rsvirziens* Konv. ² 654, Querwendung, Querrichtung: izluocījumi adījuma šķē̦rsvirzienā Konv. ² 227.

Avots: ME IV, 38

uzšķḕrst, (ein totes Tier) aufhauen U., aufschlitzen Dr., sezieren Brasche: uzšķērst līķi. uzšķērdis sev vē̦de̦ru MWM. X, 503. viņš... neuzšķērda tādus, kas ar diluoni bij miruši Tuberkul. 3. Refl. -tiês, (für) sich aufschneiden, aufschlitzen: viņš uzšķērdies sev vē̦de̦ru.

Avots: ME IV, 388

atšķiêst (li. atskísti),

1) dass., was atšķērst U.; [

2) verdünnen
Mag. XVII, 1, 80].

Avots: ME I, 202

balgzds,

1) atstuope Adsel, Mar., Schwaneb.: [

2) "ragavu šķērskuoks" Korwenhof. Eine Nebenform zu bàlziêns.]

Avots: ME I, 254

[čīsla Wessen "malku šķeļuot plīšanas šķērslis; tauku lē̦na"; vgl. cīsla und čīpsla, čīpslains.]

Avots: ME I, 416

drũzma, drusma Alt-Rahden, grosses Gedränge, grosser Menschenhaufe: ļaudis drūzmām staigā pa ielām Vēr. I, 1155. nuo šķērsielām plūda ārā ļaužu drūzmas II, 297. sanākt drūzmu drūzmām. in sehr grosser Anzahl, mit grossem Gedränge. ļaudis nuo baznīcas gāzās ar drūzmu ārā.

Avots: ME I, 507

iztaisît (li. ištaisýti), tr.,

1) ausarbeiten, verfertigen, zu etw. machen:
Sprw. nuo luopu suņa nevar iztaisīt putnu suni. viņš mani iztaisa par blēdi;

2) ausmachen, bilden:
grasis pie graša iztaisa rubli;

3) bereit machen:
iztaisi nu kājas uz lēkšanu. Refl. - tiês,

1) sich zu etw. machen, sich als etw. gebärden:
kas viņš par vīru iztaisījies; iztaisījies tāds, kâ kaut kāds ķēniņš LP. IV, 108. Maliena iztaisuoties tīri vai par pilsē̦tu A. XX, 209. viņš meitai gaŗām iedams vis˙visādi iztaisījās Laps.;

2) sich bilden, hervorgehen, werden:
pēc kāda laika iztaisās daudz čūskulē̦nu Etn. II, 169. šķērssiena var iztaisīties caura A. XX, 89,

3) sich bereit machen:
tu ne˙maz nevari iztaisīties.

Avots: ME I, 814

II ķir̂pe ^2,

1): ķirpes vien jāē̦d Pas. IV, 14 (aus Schwanb.); ‡

2) der Holzwurm
(mit ir̂ ) Kaltenbr.: ķirpes saēde šķērsi.

Avots: EH I, 704

krumul˜ts,

1): auch Behnen n: FBR. XVI, 195 (plur. krumul˜ti), Frauenb. (mit ulˆ ² ); ‡

3) Demin. krumul˜tiņš Siuxt, ein krummes Holz, mit dessen Hilfe die Füsse eines geschiachteten Schweines auseinandergespreizt werden:
pakaļkulkšņuos cūkām ieliek krumultiņu un pakaŗ, ka,:var izšķērst.

Avots: EH I, 659

lañguõrts "žākle, ar kuo piestiprina pakaļas asi pie ratu mēles" Katzd.; languords "ratu priekšdaļa ar šķērsi" Gold. [Mit kuron. uor aus ur?]

Avots: ME II, 420

IV mīstît "?": še ir tava liepa auga mīstītiem zariņiem BW. 11628. uozuoliņš mīstītiem zariņiem 33625, 15. [Um Bauske seien mîstîti ² zari - Zweige, deren Zugehörigkeit (zu einem Ast oder zum Stamm) wegen dichter Verzweigung nicht gleich zu erkennen ist; mīstīti zari "cits caur citu izauguši zari" Vīt.; nekārtīgi saauguši zari" Dricē̦ni; krustām šķērsām saauguši zari" AP., Laud.]

Avots: ME II, 647

puškārtin (unter puškārteņus): auch (mit ā`r ² ) Auleja, Erlaa, Nerft, Sonnaxt: kad kam šķērsām pāri pārkrīt un paliek tâ gaisā karājuoües, tad saka: p. Erlaa (ähnlich in Auleja). šis p. pārkritis par redelēm: kājas augsti, galva zemē, pats nevar atgrìezties ne˙kādiņ ebenda. iekrist gultā p. ("šķē̦rsu, ar pusķermeni") Sonnaxt. p. ("ap vidu") apsiet juostu ebenda. p. ("?") izmeta svētdienas, p. darbadienas drēbju Nerft n. FBR. XIX, 19.

Avots: EH II, 336

rãcenis,

1) rãcenis Ruj., Salis, Wolm., Serbigal, AP., Līn., Iw., Wandsen, Rojen, Gold., Dond., Selsau, ràcenis ² Kl., Prl., rācienis U., rãcinis Dunika, rãciņš U., Bl., Asūne, rācins Manz., ràcins ² Nerft, Preili, Demin. auch rāceniņš, rācentiņš, rācentītis BW. 4405, 2 var., die Rübe
U., Bielenstein Holzb. 376, Rübenkohl (brassica rapa napifera Metzg.) RKr. II, 68; die Kartoffel Dunika (rãcinis), Līn., Wandsen, Dond., Rojen, um Gold. u. a., s. Niedermann WuS. VIII, 79, früher auch in Ruj.: audziet, rutki, rācenīši! BW. 4405. cūka raka rācentiņus (Var.: rācenīšus, tupenīšus) 32583, 8. tiem vajaga salda piena, speltē ce̦ptu rācentiņu 19408. kūra krāsni un iecepa rāciņus LP. VI, 171. Sprw.: gans pa rāceņiem, cūka pa tupeņiem. rācentiņi, rundblättrige Malve, Katzenkäse (malva rotundifolia L.) RKr. II, 74, U. ē̦damie rāceņi, Steckrübe, Teltower Rübe (brassica sativa) RKr. II, 68; gaisa rācieņi, Rüben Autz n. U.; kārveles rācenīši, chaerophyllum bulbosum L. Konv. ¹ 779; lauka rācenis, brassica raphanopifera; luopu rāceņi,

a) brassica communis;

b) Wasser- od. Stoppelrübe, Turnips (brassica rapa napifera
Metzg.) RKr. II, 68; šādi rāceņi U., eine Art weisser Rüben; ve̦lna rācenis (cicuta virosa) Alksnis-Zundulis, Brucken n. Etn. I, 67: ve̦lna rāceni lietuo pret galvas sāpem un tūsku; zaķu rāceņi "schwarze od. braune, kartoffelartige Knollen im Moos" Amboten: zaķu rāceņi nuode̦r pret kārpām Etn. 11, 163; zemes rāceņi, knollige Sonnenblume, Topinambur (helianthus tuberosus L.) RKr. II, 72, U.;

2) baluožu od. zaķu rācenis, grosse, fette Henne (sedum telephium)
U., sedum maximum Sut. Mežuos un ārēs II;

3) rācenis, ein Teil des Spinnrades
Lasd., Gilsen, "ieapaļš ratiņa kuoks, uz kura uzstiprinātas "ruociņas", kas tur spārnu ar spuoli" Selsau, "ratiņa ruociņas (acc.) apakšā savienuo šķērslis, kas piestiprināts pie lielāka stabiņa, kuŗš iekalts apaļā bumbā - rācenī" Vank. "tā (sc. ratiņa) daļa, pie kuras piestiprināts buomītis; rāceņa apakšdaļa, kurai iet skrūve cauri, stiepjas cauri benķim" A. XI, 83. Das von Brückner Litu-slav. Stud. 124 aus dem Žem. zitierte li. racinė "Kartoffel" ist wohl aus dem Le. entlehnt. Le. rāc- ist vielleicht kontaminiert aus rāp- (in li. rópė "Rübe") und rac- (zu rakt); *raciņi waren wohl ursprünglich (nicht die weissen Rüben, die ja nicht gegraben werden, sondern) aus dem Boden zu scharrende Knollenfrüchie, vgl. etwa zemes rāciņi St., kleine, wilde Erdäpfel, die in den Wäldern wachsen.

Avots: ME III, 494

siêksta PS., Kl., Prl., Lös., C., Lis., Schwanb., Arrasch, Bers., Golg., Warkl., Gr.-Buschhof, sieksta U., Bauske, siêksta ² Pl., Tr., Dond., Selg., Nigr., Gr.Essern, Ruj., siêkste ² Iw., Jürg., Memelshof, siêksts Kr., siêksts ² Tr. (li. šíekštas "entwurzelter Baumstamm, ein Block für Gefangene"; i. pl. šiekštomis An. 99),

1) siêksta ² Karls., sieksta Spr., Wessen, siekste Freiziņ, sieksts Nerft, ein Stück Lagerholz, ein liegender Block im Walde, ein Stück eines umgefallenen Baumes
U.; ein Block überhaupt U.; sieksta Lasd., sieksts Bielenstein Holzb. 668, ein im Flussbett versunkener Baum: aizgājusi mežā pie līkas, ve̦cas siekstes LP. VII, 886. te̦ka rijas caur siekstēm meža tumsībā Apsk. v. J. 1903, S. 194. mežā gulēja pa zemi siekstas krustām, šķērsām 175. krustim ceļa sieksti (Var.: siekstu ) liecu BW. 10289. upē bija . . . pilna siekstām Aps. VI, 7. ķuoniņnieki savas meitas upītē samē̦rkuši; pāri jāja raņķenieki, bē̦rza siekstes dē̦vē̦dami RKr. XVI, 237. kâ var sieksta siēkstu (Var.: siekste sieksti ) velt? abas guļ ūdenī BW. 8491. viņš siekstēs gul, vēžu saē̦sts R. Sk. II, 139. paķēru brangu slekstas galu un sāku vēzēties Libek Pūķis 21;

2) sieksta, ein umgestürzter Wald
Allend. n. U.;

3) siekste, Morasttiefe im Walde
Döbner n. U.;

4) sieksts Manz., Freiziņ, der Block od. Stock, in den die Füsse eines Delinquenien geschlossen werden
U.: siekstā likt, in den Stock schliessen U. liec manas kājas siekstā (du hast meinen Fuss in den Stock geleget) Glück Hiob 13, 27. kājas iemiedze siekstās, ka ne kustēt nevarēja JK.;

5) sieksta Bielenstein Holzb: 501, siêkstiņa Gr.-Buschhof, Saikava, Memelshof, Selb., Nerft, siekste Bielenstein I. c., Etn. IV, 163, siêksts Nerft, Bielenstein 1. c., die Querleiste an der Harke, in welcher die Zinken sitzen
Bielenstein Holzb. 501 (vgl. die Abb. ebenda);

6) siekstas, sieksti, wagerechte Hölzer, so miteinander verbunden und verkeilt sind, dass sie einen fast würfelförmigen Raum umschliessen, in welchem die Webeeinrichtung angebracht und der Stoff gewebt wird
Bielenstein Holzb. 398 f.: . . . kuoks, ap kuŗu tin aužamuo audē̦klu, un kuŗa gali turas siekstās A. XI, 84;

7) siekste, ein Teil des Spinnrockens (= beņķis) hochle. n. Bielenstein Holzb. 385. Die Verbindung mit r. шестъ "Stange" (bei Jagić AfsIPh. II, 397 und Pedersen IF. V, 76; vgl. dazu Būga KSn. I, 289) wäre denkbar, wenn russ. e hier auf s , und wenn russ. und li. š - hier auf ks - zurückgingen. Falls li. š - hier assimilatorisch aus s - entstanden ist, etwa zu li. sỹkis "Hieb", klr. сич (wenn mit altem i ! ) der nach dem Abbrechen des Astes hinterbleibende Teil des Stammes", ae. ságol "Stock", lat. sīca "Dolch" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. 11, 475 f.).

Avots: ME III, 857, 858

II skârdît ² "laut, scharf und viel reden". Zu šķērst (vgl. skaldît)?

Avots: ME III, 880

šķãrdît Durben, N. - Bartau, (mit âr ² ) Dunika, Wandsen, (mit ā`r ² ) Warkl., -u, -ĩju, = šķaidît 1: zirgs le̦du šķārdīt šķārda ar asajiem pakaviem N. - Bartau. zemes pa galsiem ar pakaviem šķārdi Plūd. Llv. II, 93. (kumeliņi) nāk kājinas kapādami, baltu smilkti škārdīdami BW. 26541, 7 var. (aus N. - Bartau). Refl. -tiês, energisch, unbändig strampeln Dunika, Wandsen: spārdies un šķārdies, cik gribi Janš. Dzimtene ² II, 311. tu pa gultu šķārdīdamās apsviedīsi... galdiņu Dzimtene V, 104. (zirgs) spe̦rdams pakalkājas gaisā, šķārdīdamies un pieme̦zdams iekšā sē̦dē̦tājiem pilnas acis ar sniegu Bandavā II, 235. kuo tam dusmuoties un šķārdīties RA. Für skārdît (I), mit dem š(ķ)- von šķērst.

Avots: ME IV, 23

skāteris, skāters U., Spr., Demin. skāterītis, ein Rock U.; ein weisses, leinenes Umlegetuch RA., (mit ã ) N.-Bartau; eine Tischdecke (auch skāterte) Spr.: tēvs gribēja striķu vīt, māte pūra skāterīšus BW. 1168. krustis kāršu skāterīti (Var.: skārtelīšus, dvieli) 15840, 9 var. šķērsu pār kamiesi balts linu skãteris Janš. Dzimtene V, 11. baltuo seģeni jeb skāteri 57. Nebst oder durch li. skõtertė "Tischtuch" aus r. "скатерть" "Tischtuch".

Avots: ME II, 881

šķērbēre L., šķērbere U., šķerbēle Ronneb. n. RKr. XVI, 44, Smilt., šķērbele U., MWM. VI, 140, die Kirsche; šķẽrbẽlis (gehört in Drosth.), šķērbelis Wend. n. U., šķērbẽģis Arrasch, der Kirschbaum; šķērberu kuoks, wilder Kirschbaum, Vogelkirsche (prunus avium) Mag. IV, 2, 84: saule lēca caur šķērbeļu (Var.: šķērberga 15352, 4 var.) lapiņām BW. 15663 var. (ähnlich: 33981, 2 var.). Wohl dissimiliert aus *šķērsbēre (nebst ķezbēre aus mnd. kersebere).

Avots: ME IV, 33

II šķèst ² , -žu, -du Festen, Bewershof, Stockm., Laud., (mit ê ² ) Mitau, = šķērst 2; šķèst Smilten, šķêst Bers., = šķērst 1.

Avots: ME IV, 38

sprandags, die Klernme, Zwicke: kakam asti sprandagā ielikt Lubn. (fig.) nepatīkamā klizmā iekļuvis saka: "nu ir sprandags ļipā" Lubn. n. Etn. IV, 121; sprkndâgs ² Saikava , ein šķērslis an der Tür; apaļš sprieslis, kas arkla apīžu augšgalā iestiprina lemesnīcu". Kontaminiert aus spandags und etwa spranga 4?

Avots: ME III, 1010

svākšêt: ūdens svākš ("krāc") plūzdams pār kādu šķērsli Roop, Sermus.

Avots: EH II, 612