aizšķetināt
‡ àizšķetinât, abwickelnd (losreffelnd) wegrollen machen: a. kamuolu pruojām. Refl. -tiês, sich abwickelnd wegrollen (intr.) Lemburg: nezin kur mans kamuols aizšķetinājies.
Avots: EH I, 55
Avots: EH I, 55
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'šķetināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'šķetināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)
atšķetināt
atšķetinât, tr.,
1) aufzwirnen, die Fäden lösen:
dziju, pavedienu A. XX, 20;
2) übertr., entwirren, lösen:
sarežģījums jau laimīgi atšķetināts A. XX,30; neatšķetināmā juceklī A. XX, 242; dzīves jautājumus atšķetināt JR. IV, 80. Refl. -tiês,
1) sich lösen, sich losdrehen:
pavediens atšķetinājies;
2) ankommen:
viņš atšķetinājies šurpu, von einem unliebsamen Gaste gesagt Ruj. n. U. Subst. atšķetinājums, die Entwirrung, Lösung: drīzumā bij gaidāms galīgais atšķetinājums Purap.
Avots: ME I, 201
1) aufzwirnen, die Fäden lösen:
dziju, pavedienu A. XX, 20;
2) übertr., entwirren, lösen:
sarežģījums jau laimīgi atšķetināts A. XX,30; neatšķetināmā juceklī A. XX, 242; dzīves jautājumus atšķetināt JR. IV, 80. Refl. -tiês,
1) sich lösen, sich losdrehen:
pavediens atšķetinājies;
2) ankommen:
viņš atšķetinājies šurpu, von einem unliebsamen Gaste gesagt Ruj. n. U. Subst. atšķetinājums, die Entwirrung, Lösung: drīzumā bij gaidāms galīgais atšķetinājums Purap.
Avots: ME I, 201
iešķetināt
ìešķetinât, tr., anfangen zu zwirnen, zu spinnen: diegu. pārrāva iešķetinātu duomu pavedienu A. XXI, 95. Refl. - tiês, sich hineinspinnen, hineinwirken: dzejnieks nuotikuma pavedienam liek iešķetināties darbībā Druva I, 250.
Avots: ME II, 76
Avots: ME II, 76
izšķetināt
izšķetinât, tr.,
1) entfasern, loswickeln:
izšķetinātas villainas drēbes A. XX, 2. līdaka izšķetinājusi makšķeres auklu. izšķetināts cigārs Kaudz. M.;
2) ausspinnen, entwickeln, abstrahieren:
likumu Pūrs III, 86. Refl. - tiês, sich los -, entwickeln, sich ergeben: likums izšķetinājas nuo pārgruozībām pasaulē Pūrs III, 88.
Avots: ME I, 810
1) entfasern, loswickeln:
izšķetinātas villainas drēbes A. XX, 2. līdaka izšķetinājusi makšķeres auklu. izšķetināts cigārs Kaudz. M.;
2) ausspinnen, entwickeln, abstrahieren:
likumu Pūrs III, 86. Refl. - tiês, sich los -, entwickeln, sich ergeben: likums izšķetinājas nuo pārgruozībām pasaulē Pūrs III, 88.
Avots: ME I, 810
pašķetināt
piešķetināt
pìešķetinât, (einen Faden) dazutun, anfügen: atšķetini kamuolu un piešķetini sarkanuo pavedienu klāt! Jürg.
Avots: ME III, 300
Avots: ME III, 300
sašķetināt
šķetināt
šķetinât,
1): auch Liepna, Seyershof, Warld.;
2): auch Dunika;
3): viesulis šķetina ("virpuļuo, jauc, grìež") Salis; ‡
4) schnell fahren
Seyershof; nav jāgriež skati atpakaļ, bet jāšķetina (= jāiet) tālāk ar steigšanu vien Sudr. E. Velnu dzinējs (1941) 40. Refl. -tiês,
1): dzijs šķetinājas laukā (reffelt sich los)
AP.; pinkern Salis. ‡ Subst. šķetinājums Seyershof, vollendetes Zwirnen; Gezwirntes: kad šķetina trīs dzīves kuopā, tad iznāk smuks š. valgu šķetinājumu lē̦ti nedabū vaļā.
Avots: EH II, 632
1): auch Liepna, Seyershof, Warld.;
2): auch Dunika;
3): viesulis šķetina ("virpuļuo, jauc, grìež") Salis; ‡
4) schnell fahren
Seyershof; nav jāgriež skati atpakaļ, bet jāšķetina (= jāiet) tālāk ar steigšanu vien Sudr. E. Velnu dzinējs (1941) 40. Refl. -tiês,
1): dzijs šķetinājas laukā (reffelt sich los)
AP.; pinkern Salis. ‡ Subst. šķetinājums Seyershof, vollendetes Zwirnen; Gezwirntes: kad šķetina trīs dzīves kuopā, tad iznāk smuks š. valgu šķetinājumu lē̦ti nedabū vaļā.
Avots: EH II, 632
šķetināt
šķetinât,
1) = šķeterêt; zwirnen, aus mehreren Fäden Zwirn machen U., Ermes, Salis, Wolmarshof, drehen, aufwinden, aufwickeln Mag. XX, 3, 183: dziju, viena vērpa, uotra auda, trešā diegus šķetināj[a] BW. 13250, 17. es tavus... matus ap ruociņu šķetināšu 23353;
2) abwickeln, losreffeln
Kl., Wessen: rudens nāk, jātin dziesmas kamuolā; kad atnāks pavasaris, pa vienai šķe̦te̦nāšu BW. 1029. viņš stāstu pavedienus šķetina ar lielu izveicību Vēr. I, 1151. tu manu dvēseli šķetini laukā Rainis Zelta zirgs 24;
3) stühmen:
sniegs šķetina (= pieputina) acis pilnas Salis. Refl. -tiês,
1) gezwirnt werden, sich aus mehreren Fäden vereinigen; sich abwickeln
(eig. und fig.); nicht vorwärtskommen, pinkern U.: galvā šķetinājas jaunas duomas Vēr. II, 550. darbu strādājuot šketinās... jautrākās valuodas MWM. X, 420. veikla tiesneša ruokās šī lieta sāka labi šķetināties Saikava. bikšu gali šķetinājas Memelshof, Saikava. smalki šķetinājās klusā mēnesnīca... krastmales niedrās Vēr. II, 92;
2) toben, lärmen
U.;
3) sniegs šķetinājas, es stühmt
W. - Livl. n. U.
Avots: ME IV, 31
1) = šķeterêt; zwirnen, aus mehreren Fäden Zwirn machen U., Ermes, Salis, Wolmarshof, drehen, aufwinden, aufwickeln Mag. XX, 3, 183: dziju, viena vērpa, uotra auda, trešā diegus šķetināj[a] BW. 13250, 17. es tavus... matus ap ruociņu šķetināšu 23353;
2) abwickeln, losreffeln
Kl., Wessen: rudens nāk, jātin dziesmas kamuolā; kad atnāks pavasaris, pa vienai šķe̦te̦nāšu BW. 1029. viņš stāstu pavedienus šķetina ar lielu izveicību Vēr. I, 1151. tu manu dvēseli šķetini laukā Rainis Zelta zirgs 24;
3) stühmen:
sniegs šķetina (= pieputina) acis pilnas Salis. Refl. -tiês,
1) gezwirnt werden, sich aus mehreren Fäden vereinigen; sich abwickeln
(eig. und fig.); nicht vorwärtskommen, pinkern U.: galvā šķetinājas jaunas duomas Vēr. II, 550. darbu strādājuot šketinās... jautrākās valuodas MWM. X, 420. veikla tiesneša ruokās šī lieta sāka labi šķetināties Saikava. bikšu gali šķetinājas Memelshof, Saikava. smalki šķetinājās klusā mēnesnīca... krastmales niedrās Vēr. II, 92;
2) toben, lärmen
U.;
3) sniegs šķetinājas, es stühmt
W. - Livl. n. U.
Avots: ME IV, 31
Šķirkļa skaidrojumā (8)
aizvērpt
àizvḕrpt, tr.,
1) ver-, zuspinnen:
atšķetināt aizvē̦rptuos pavedienus Vēr. II, 359;
2) spinnend vergelten, vergütigen:
rūmi.
Avots: ME I, 59
1) ver-, zuspinnen:
atšķetināt aizvē̦rptuos pavedienus Vēr. II, 359;
2) spinnend vergelten, vergütigen:
rūmi.
Avots: ME I, 59
gargars
irināt
irinât,
1) [einen Ton von sich geben]:
kaut kur zilā krē̦slā maija zvaniņš irināja Bārda. [zemes vēzis irina Akurater (="tirkšķina");
2) "šķetināt": i. dziju Serben, Ronneb.;
3) irināt zemi "den Boden auflockern"
Kurs., Dond. u. a.;
4) "(jätend Pflanzen) undichter machen"
Walk.]
Avots: ME I, 710
1) [einen Ton von sich geben]:
kaut kur zilā krē̦slā maija zvaniņš irināja Bārda. [zemes vēzis irina Akurater (="tirkšķina");
2) "šķetināt": i. dziju Serben, Ronneb.;
3) irināt zemi "den Boden auflockern"
Kurs., Dond. u. a.;
4) "(jätend Pflanzen) undichter machen"
Walk.]
Avots: ME I, 710
murkšis
mur̂kšis (unter mur̂kšķis),
1): ieskrējis tāds švurkstis un m. ("?") Pas. XIV, 268 (aus Smilt.); wer zur Schlafzeit nicht schläft
(mit ur ) OB.;
4): "sarežģīts darbs; juceklis AP.: tāds mur̃kšis, ka ne˙maz nevar atšķetināt Ramkau; ‡
5) mur̃kšis Seyershof, ein wirrer Lärm von gleichzeitigem Sprechen od. Lachen mehrerer Personen;
‡
6) jemand, der sich in alles hineinmischt (in alles seine Nase steckt)
AP. (mit ur̃ ).
Avots: EH I, 834
1): ieskrējis tāds švurkstis un m. ("?") Pas. XIV, 268 (aus Smilt.); wer zur Schlafzeit nicht schläft
(mit ur ) OB.;
4): "sarežģīts darbs; juceklis AP.: tāds mur̃kšis, ka ne˙maz nevar atšķetināt Ramkau; ‡
5) mur̃kšis Seyershof, ein wirrer Lärm von gleichzeitigem Sprechen od. Lachen mehrerer Personen;
‡
6) jemand, der sich in alles hineinmischt (in alles seine Nase steckt)
AP. (mit ur̃ ).
Avots: EH I, 834
pulksts
pulksts, -s, gew. der Pl.,
1) pul˜kstis Smilt., Klunkerhede
L.; Klunker, Knoten in Flachs, Hede oder Garn: dzijs samigāta vienā pulkstī, ka nevar vairs pavediena atšķetināt Fest.; linu nuokulstas ir gatava pulksts Vīt. peles linus sakapājušas mīkstus kâ pulksti Vīt.;
2) Wurzel- und Unkrautbüschel od. Erdklumpen, die beim Eggen auf dem Felde entstehen
Druw. n. RKr. XVII, 74 (hier ein nom. pl. pulkstes, gen. pulkstu): kad tīrums ir bijis saaudzis ar zâli un kad tuo uzartu ecē, tad ecēšas save̦lk ve̦lę̄nu zâles un saknes piciņuos, kuŗus nuosauc par pulkstīm Etn. II, 97 (aus Druw.);
3) ein weiches Polster am Kummet
U.: seglinieks liek se̦dulkai cauršuvumā katra vietā mīkstu pulksti Fest.
Avots: ME III, 408
1) pul˜kstis Smilt., Klunkerhede
L.; Klunker, Knoten in Flachs, Hede oder Garn: dzijs samigāta vienā pulkstī, ka nevar vairs pavediena atšķetināt Fest.; linu nuokulstas ir gatava pulksts Vīt. peles linus sakapājušas mīkstus kâ pulksti Vīt.;
2) Wurzel- und Unkrautbüschel od. Erdklumpen, die beim Eggen auf dem Felde entstehen
Druw. n. RKr. XVII, 74 (hier ein nom. pl. pulkstes, gen. pulkstu): kad tīrums ir bijis saaudzis ar zâli un kad tuo uzartu ecē, tad ecēšas save̦lk ve̦lę̄nu zâles un saknes piciņuos, kuŗus nuosauc par pulkstīm Etn. II, 97 (aus Druw.);
3) ein weiches Polster am Kummet
U.: seglinieks liek se̦dulkai cauršuvumā katra vietā mīkstu pulksti Fest.
Avots: ME III, 408
rencelēt
‡ III rencelêt, (Garn) verwirren ("atšķetināt un sajaukt") Allend.: kuo tu rencelē tuo diegu? Refl. -tiês, sich verwirren (vom Garn) Seyershof (mit eñ ).
Avots: EH II, 366
Avots: EH II, 366
sašķeterēt
sašķeterêt Wid., sašķetinât C., Spr., tr., zusammendrehen, -zwirnen; (fig.) eng verbinden: sašķeterē divas viente̦ku dzivitiņas par vienu pavedienu Janš. Bandavā I, 321. nuo sašķetinātām dzijām II Mos. 36, 8. viss sašķetināts kamuolā Jaun. mežk. 186. tagadne ir neaprakstāmā kārtā sašķetināta ar pagātni Stari II, 709. Refl. -tiês, sich zusammendrehen; sich eng verbinden: duomas, kas sašķeterējās kuopā A. XX, 771; sašķetinât "lose, leicht zusammendrehen" Jürg.; "sarežģīt" Gr.-Buschhof. Refl. sašķetinâtiês Schwanb. "sarežģīties", sašķēlêt,"sarežģīties".
Avots: ME III, 755
Avots: ME III, 755
vediens
vediêns,
1) der Faden
(gew. pavediens): māmuliņa smalki vērpj, garu laida vedieniņu (Var.: pavedienu) BW. 7081 var. gargaruos vedienus šķetināt A. XX, 253. zīda vedieniņš Vēr. II, 454;
2) derjenige Erdstrich, der beim Eggen eines Feldes von der Egge unberührt bleibt
Stenden, "ecējama strīpa" Ahs.: zeme jāsaecē labi smalki, tāpēc je̦m labi šaurus vedienus Stenden. arumus mē̦dz ecēt uz vedieniem Ahs. n. RKr. XVII, 62;
3) "?": viņš nāca tam pa vedienam (war in günstiger Position zum Schlagen od. etwas anderem)
Frauenb., Stenden.
Avots: ME IV, 521
1) der Faden
(gew. pavediens): māmuliņa smalki vērpj, garu laida vedieniņu (Var.: pavedienu) BW. 7081 var. gargaruos vedienus šķetināt A. XX, 253. zīda vedieniņš Vēr. II, 454;
2) derjenige Erdstrich, der beim Eggen eines Feldes von der Egge unberührt bleibt
Stenden, "ecējama strīpa" Ahs.: zeme jāsaecē labi smalki, tāpēc je̦m labi šaurus vedienus Stenden. arumus mē̦dz ecēt uz vedieniem Ahs. n. RKr. XVII, 62;
3) "?": viņš nāca tam pa vedienam (war in günstiger Position zum Schlagen od. etwas anderem)
Frauenb., Stenden.
Avots: ME IV, 521