Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'grìež' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'grìež' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (5)

griežamais

grìežamais 2 (part. prs. pass.) Lubn., Drehkrankheit der Schafe.

Avots: EH I, 410


griežams

grìežams, part. praes. pass. von grìezt, drehen,

1) was gedreht wird od. gedreht werden kann:
griežams tilts, griežama skatuve;

2) womit man drehen kann:
griežami vārdi, Zaubersprüche, mit denen man ausgerenkte Glieder einrenken kann RKr. IX, 12. cepešu griežamais, der Bratenwender St.;

3) worauf man dreht, windet:
uz griežamiem satin me̦tu dziju (unb.).

Avots: ME I, 663, 664



mēnešgrieži

mẽnešgrìeži: kādā aukstā mēnešgriežu rītā Vindedze 195.

Avots: EH I, 807


Šķirkļa skaidrojumā (46)

aste

aste: Demin. astiņa BW. 2521 (aus Peterskapelle), 19184, 3 (aus Usmaiten), acc. -instr. s. astiņu 9439,6 var. (aus Dond.),

1): vilka a., pūces a. BW. 20362, 3. lapsas a. 16177, 4. žurkas a. 20348. kupla a. 30707, 2;

2): aude̦klu sauc par asti, kad tuo uzgrìež uz liela buomja Seyershof.

Avots: EH I, 131



dūšināt

dũšinât: grìež tuo (dē̦lu) kâ dzīvinādams un dūšinādams Janš. Līgava II, 79.

Avots: EH I, 349


dzirdums

dzirdums (nomen actionis zu dzìrst 2 ?) "?" : kamē̦r nuo jums tā cietība, tas dz., daudz maz atgrìežas; seit ihr strenge Zucht übt und predigt, bekehren sich die Leute doch etwas BielU.

Avots: EH I, 359


griezeiski

II griezeniski: grìezeniski ada (eine Strickart), ja adatu bāž valdziņā nuo labās puses uz adīkļa iekšpusi un jaunuo valdziņu izve̦lk uz ārpusi, kādēļ valdziņi drusku sagrìežas Ramkau. zeķes ada g., tad ir stipras ebenda.

Avots: EH I, 408


grieznis

II grieznis, ‡

5) Plur. grìežņi AP., ein Gestell zum Aufscheren;


6) "ein arbeitsamer Mensch"
(mit 2 ) Seyershof: kur es tādam griežņam varu līdz tikt pļaudams!

Avots: EH I, 409


grieztava

I grieztava,

1) etw., womit man etw. dreht, die Kurbel:
tecelei ir grieztava, ar kuŗu tuo grìež Nötk. n. A. XIII, 329. grieztava ir griežamais rīks pie virvju vīšanas Saussen n. Etn. III, 117;

2) = griezene 2;

3) der Weberbaum,
riestava Adsel n. A. XIII, 329;

4) ausgebreitete Melde (atriplex patulum)
RKr. II, 67.

Avots: ME I, 663


grieztuvis

grieztuvis,

1) auch Pilskalne; ‡

2) der Weberbaum
("kuoks stellēs; uz kuo uzgrìež aude̦klu") Lettg. (mit ìe 2 ).

Avots: EH I, 409


izslīkt

izslìkt,

3): schlaff werden (von Schnüren, Stricken):
aukla izslīkst Auleja. kad valgs izslīkst, tad iegrìež vairāk griezumus iekšā; tad tas paliek stingrāks Seyershof; ‡

4) im Wasser untergehen, vor Nässe ganz verderben
(intr.), dābuols smagi izslīcis: iļģi ūdins stāvēja virsā Kaltenbr. labība mālainuos tīrumuos slapjās vasarās izslīkusi K. Jürgens Mana vectēva nuostāsti 37.

Avots: EH I, 481


ķedele

[III ķedele Wessen "ripas grìežamais kuociņš pie vērpjamā ratiņÄ. Wohl zu ķe̦da II.]

Avots: ME II, 359


kņubu

kņubu, Adv.,

1) gekrümmt, nach vorne gebeugt:
sēdēt k. Frauenb. stāvēt k. Gramsden;

2) in spitzem Winkel:
izkapts iesieta par daudz k. Frauenb., Oknist;

3) = knūpu Auleja: apgrìežuos uz vē̦de̦ra i[r] guļu k.

Avots: EH I, 637


melderis

mel˜deris,

1): auch BW. 21060;

2) "cilvē̦ks, kas nuoruotina virvi [kad ar virvi grìež kādu smagumu, piem., kuģi ārā nuo jūŗas) Salis.

Avots: EH I, 797


mutulis

mutulis,

1): auch (mutuls) Schwanb.;

2): auch Golg., Schwanb., Stomersee;

3): ūdens, dūmu mutuļi Oknist: ūdins jau mutuli sit, grìežas augšā mutulī Warkl. ūdens sit mutuļus (siedet)
Kaltenbr. ūdens vāruoties me̦t mutuli Saikava. kad putrai (vāruot) uzšausies kāds mutul(īt)is AP., Frauenb., Mahlup; "eine Welle" Mesoten;

5): pilsē̦tā bij liels m. ("daudzums") bēgļu Kand. kas tai mutulī (Häuflein) ir Lng. savācies kuopām ve̦se̦ls m. zalkšu Grob. uznāk tāds m. strazdu ebenda. knuži iet mutuļuos ebenda.

Avots: EH I, 837


nevieta

nevìeta,

1): kamdēļ tu nuoliec maizi nevietā? Frauenb.;

2): te ir n. un ... vadātājs mūs vadā. kad gadās uziet uz nevietu, tad pruojām tikt vairs nevar un vienumē̦r jaatgrìežas tai pašā vietā atpakaļ Janš. Mežv. ļ. I, 160.

Avots: EH II, 23


puse

puse,

1): padalīja (scil.: rudzus) uz divēju pušu Pas. IX, 460. ve̦lns ... pārplīsa pa pusei V, 292. lauza maizes kukuli pa pusei Liepna. līdz pusēm Salis n. FBR. XV, 72. pusītēm ... luocītu (scil.: kre̦klus) BW. 7390;

2): ielīdīsim tupesī katrs tev pusē (zur Seite)
Janš. Mežv. ļ. I, 49. gaļas p. Frauenb., die innere Seite eines Fells (nuodīrātai ādai ir divas puses: gaļas p. un spalvas p.). uotra p. (Nachgeburt, Mutterkuchen) - auch AP., Iw., Orellen, Sonnaxt. dienas p. AP., der Süden. ziemas p. AP., der Norden; es gan grìežu uz savu pusi, ich gebe mir die Schuld Kalz. n. BielU.;

3): nu, kas ir pa pusēm? AP., nun, was gibt es Neues?

Avots: EH II, 331


ram!

ram! lnterj., Zuruf für Pferde ("uzsauc zirgam, lai tas sagrìežas tâ, ka var ieliet ūdeni un nuolikt barību") Iw.

Avots: EH II, 353


ripans

ripans AP., = ripa 1: kartupeļus sagriêž ripeniņuos. sagrìezt de̦sas ripanuos. nuo jē̦kulas taisa kāju slaukāmuo: sagrìež jē̦kulu un tad sašūn apalā ripanā.

Avots: EH II, 373


ritinēt

ritinêt (unter ritinât): "grìezt ritenī" Auleja; (mit einem Wagen) fahren (tr.): vēja māte ceļu slauka, kuo sudabra r. (Var.: vizināt) Tdz. 55130 var. (aus Warkh.). ‡ Refl. -tiês Auleja, sich zusammenrollen: suns ritinējas, ritinējas, apsagrìež ratā, atsagulst.

Avots: EH II, 374


rituls

rituls (unter ritulis): kāpuostiem lapas re̦dz jau griežamies ritulā Janš. Mežv. ļ. II, 484. ap galvu ... apaļuos rituluos satītās ... matu pīnes Līgava II, 156. (dzērves) griezās un vērpās gaisā ... ritulu rituliem Bandavā I, 94. vadmalas r., salmu r. (uz le̦ce̦kla) Dunika. orkāns uz riņķi vien iet un grìež visu ritulā kuopā Salis.

Avots: EH II, 374


sacujināt

sacujinât (unter sacuidinât): s. suni, lai atgrìež guovis AP.

Avots: EH II, 400


sagrecelēties

sagrecelêtiês Erlaa, sich verschlingen: dzijas sagrecelējas (sagrìežas) Mar.

Avots: ME II, 629


sagrūst

sagrûst,

1): kuŗa liga sagrūduse (hat zusammenkommen lassen)
taidus skuopus panāksneņus? Tdz. 57007, 1;

2): zerhacken:
usnes nuoplūc, sagrūž cūkām Ramkau; ‡

3) mit einem energischen Ruck in Bewegung setzen:
iesēdinājis viņu ..., sagrūda ragutiņas Janš. Dzimtene II, 392; ‡

4) eilig und flüchtig verrichten:
ātri jau padara gan, bet ne˙kāda labuma nav: visus darbus tik sagrūž Siuxt. Refl. -tiês,

2): tagad, lietum mituoties, visi darbi sagrūdās vienā reizē Aps. Raksti I2, 165. ja Daugava būtu pa likuse mierā ar pirmuo aizsalumu, tad viņa tâ nebūtu sagrūduses ("?") Linden in Kurl.; ‡

4) zerstossen, zerstampft, zerhackt werden:
kad kāpuostus grūž, tad silē če̦tras reizes grìež riņķī, lai labi sagrūžas, lai nepaliek lapas AP.; ‡

5) fig., aneinander geraten
Segew.

Avots: EH XVI, 410


saišķis

saĩšķis C., Dond., Wid., sàišķis 2 KL, Bers., Kreuzb., Golg., saikškis Gr.Sess., (mit aĩ) Ruj., saiskis U. (unter saiklis), das Band (auch fig.), die Schnur, der Bindfaden: ein Garbenband von Stroh U.; das Strumpfband; das Muskelband: tuopi brīva nuo pagātnes saikškiem! H. Eldgasts. sagrìež nuo salmiem saiški Vēr. 181. sèjēja... tur ar kreisuo ruoku kūla saišķi Plutte 31. brūte me̦t uz tiltu pītus vai austus saiškus BW. III, 1, 86. āda . . . sabiezē saišķu audiem vairuojuoties Konv 2 1143. saiškis, die Hutschnur Bers.; ein Knoten Warkl.

Avots: ME II, 637


sašļūtēt

sašļũtêt "gleitend zusammenziehen" MSiI., Schrunden, Schnickern: apsē̦ta lauka stūruos rulii pēkšņi sagrìežuot sašļūtēt (savilkt čupā) zemi Pe̦nkule.

Avots: ME III, 758


sitināt

sitinât, tr., freqn. zu sist,

1) mehrfach schlagen:
dancuodama sitināju tautu dē̦lu stērbelēm BW. 7474, 1;

2) schnell drehen, wickeln
Wid.: vēl es tavus skruļļu matus gar ruociņu sitināšu BW. 10432. nu es savu līku pirkstu apkārt ķē̦rnu sitināšu (Var.: ritināšu, tecināšu) 31038. virvi satveŗ vidū un sitina tuo riņķī MWM. VI, 319. diegu sitina ap pirkstu Dunika;

3) einwickeln:
tautas manu vainadziņu nē̦zduogā sitināja BW. 152. dancuodama tautu dē̦lu stērbelēs sitināju 24152. Refl. -tiês, sich drehen; sich wickeln Dunika: viņa redzēja pati sevi tur... grìežamies un sitināmies Janš. Dzimtene 2 II, 245. visa rinda luocījās tik veikli, sevišķi viņas astesgals sitinājās tik ātri Bandavā II, 262. apiņi sitinās ap maikši Dunika.

Avots: ME III, 850


skamba

skam̃ba Jürg., C., skàmba 2 Mar. n. RKr. XVlI, 114, Warkl., N.-Rosen, Schwanb., Odensee, Kokn., ein (grosser) Splitter, Holzspan Oppek. n. U., N.-Rosen, Alswig, Mar., Schwanb., Laud., Erlaa; ein Splitter überhaupt, ein Bruchstück: kuokam skambas vien grìežas Vīt. 35. akmens skambas Jürg. ar ied,gtu skalu skambiņu Vīt. 74. pē̦rkuonis saspēris kuoku skambu skambās ebenda. asas stikla skambas Upītis Sieviete 241. plaukstas lieluma . . . spuoguļa skambā skatīdamies Veselis Tīrumu ļaudis. ķieģeļu skambas Druva I, 40. klinšu skambas līdzi veļas Skuola III, 226. Nach Leskien (mit?) Nom. 590 (nebst šķembele) zu šķĩt (s. dies). Diese Zusammenstellung wäre möglich bei der Annahme, dass -nb- hier noch vor dem Schwund des tautosyltabischen n zu mb geworden ist; in Formen wie tùopu < *tanpō kann sich n vor dem Labial länger gehalten haben, weil daneben Formen wie *randō > rùodu u. a. waren.

Avots: ME III, 870


šķetināt

šķetinât,

1): auch Liepna, Seyershof, Warld.;

2): auch Dunika;

3): viesulis šķetina ("virpuļuo, jauc, grìež") Salis; ‡

4) schnell fahren
Seyershof; nav jāgriež skati atpakaļ, bet jāšķetina (= jāiet) tālāk ar steigšanu vien Sudr. E. Velnu dzinējs (1941) 40. Refl. -tiês,

1): dzijs šķetinājas laukā (reffelt sich los)
AP.; pinkern Salis. ‡ Subst. šķetinājums Seyershof, vollendetes Zwirnen; Gezwirntes: kad šķetina trīs dzīves kuopā, tad iznāk smuks š. valgu šķetinājumu lē̦ti nedabū vaļā.

Avots: EH II, 632



skriemelis

skrìemelis,

2): auch Ramkau, (mit 2 ) Orellen, Salis, Seyershof; "kuoka ritenis (ratiņam) uz spārna ass" Pussen; uz skrìemeļa uzliek auklu; s. ir blakus spuolei un tuo grìež Trik.;

5): das Knie
(mit 2 ) Siuxt, die Kniescheibe (mit 2 ) Orellen; kājas s. ("?") Strasden (mit 2 ); ‡

7) ein Knorpel
(mit 2 ) Seyershof; ‡

8) ein schwächlicher Mensch
(mit 2 ) Orellen.

Avots: EH II, 511


skurbināt

skurbinât, tr.,

1) skùrbinât Ermes, (mit ur̂ 2) Bauenhof, berauschen
(skur̃bināt) Dond., Sassm., schwindlig machen, in die Runde drehen bis zum Schwindligwerden Spiess n. U.: paštaisīts vīns skurbina Sassm. narcisas bālās, kas skurbina jūtas A. XX, 661. akmins grìežas riņķī, skurbina šuo bez jē̦gas LP. V, 124;

2) (den Kopf) schütteln
Ahs., Wandsen (skurbināt): zirgs iet galvu skurbinādams Br. 343. ve̦cie rāmi skurbināja savas sirmās galviņas Plūd. Rakstn. II, 282. uz vaicāšanām, vai cerības, ārsts skurbināja galvu Lautb. Luomi 85;

3) "kratzen":
skur̂binât 2 galvu Bauske. Refl. -tiês, sich in die Runde drehen: meitenes, ruokās sakē̦rušās, skur̃binājās Ahs. Zu skurbt; aber in der Bed. 2 und 3 anscheinend durch skurinât beeinflusst.

Avots: ME III, 905


sparkšķis

sparkšķis,

1) Br. m. 1069 "?";

2) aie Schnarre
LKVv., Lennew. ("vienā ruokā turams nn ap savu kātu grìežams rīks spalga truokšņa taisīšanai"), (mit ar̃ ) Bixten, Grünwald; eine windmühlenähnliche Vogelscheuche (mit ar̃ ) Schibbenhof;

3) eine Art Geräusch
(mit ar̃) Bixten, Siuxt, Mitau, Walk, Weissenstein, (mit àr 2 ) Saikava, Fehsen;

4) ein geschwätziger Mensch
Raiskum.

Avots: ME III, 986


spindzēt

spiñdzêt Nötk., Jürg., Bauske, spìndzêt 2 Kl., Bers., Golg., Schwanb., spin̂dzêt (li. spingėti "gellen" bei Bezzenberger BGLS. 325) Prl., -u od. -ẽju, -ẽju, intr., = spindêt U., summen, surren; klingen; (im Ohr) sausen, klingen: mūsas spindzēja A. XXI, 564, Nötk. spāres spindz B. Vēstn. dunduri spindzē̦dami vien grìežas ap zirgu Tirs. bites spietuojuot skrien, ka spindz vien ebenda. caur luogu spindzē̦dams ieskrēja spārnuots radījumiņš Ezeriņš Leijerk. I, 57. spindzē̦damas raudas gāja pa . . . ezeriņu BW. 12350, 4. dziestuoša svece sāka spindzēt MWM. X, 932. bē̦rza žagari de̦g krāsnī, ka spindz vien Tirs. luode spindzē̦dama vien pagāja garām ebenda. klusums zvanīja . . . spindzuošiem zvaniem B. Vēstn. spindzē (Var.: skanēs) mani gredzentiņi BW. 21780 var. trūkst aukliņa spindzē̦dama 32258 var. - ausis spindz Fianden, (mit iñ) Salisb. ja atminuot pieminē̦tāju, tad spindzēšana (das Ohrensausen) nuostājuoties Etn. II, 111. Refl. spiñdzêtiês Bershof, weinerlich zanken. Als ein Kuronismns nebst spingt zu spèngt, wozu Walde Vrgl. Wrtb. II, 663; vgl. auch. spindêt und spìegt I.

Avots: ME III, 998


sposts

spuôsts (li. spę "Falle") C., Kr., Bers., Kl., Saikava, spuôsts 2 Bl., spuosts Kokn., Peb., eine Falle U., Schlinge Dr., ein Sprenkel U., Dr., ein Fallstrick Manz. Lettus, U.; ein Käfig, Gefängnis: rubeņam spuostu siet Lubn. liec suni spuostā, lai mani nesaplēš! Saikava. viņš iespuostīja ve̦lnam nagus spuostuos LP. VII, 263. kalējs . . . aizgrìež skrūvstiķi cieti, un ve̦lna ruokas nu ir spuostuos Pas. IV, 36 (aus Selg.). spuostiņi St., LKVv., Vogelschlingen. Wohl zu spiêst I (s. dies und auch Zubatý AfslPh. XVI, 408); Reimwort zu spruosts.

Avots: ME III, 1035, 1036


sprūslis

sprūslis: "kuoks, ar kuo sagrìež auklas un valgus ciešāk" (mit û 2 ) Lems.; "= sprûksts 2 II ‡ 2" (mit û 2 ) Salis.

Avots: EH II, 562


spurkšēt

spur̃kšêt Karls., spurkšêt U., spurkšķêt U., -u, -ẽju,

1) spurkšķêt Wessen, auch spurkstêt, schwirren
U.: tauriņa spārns maigi spurkšķē̦dams kūlās pret gultas galvgali Upītis Sieviete 262. (ve̦lni) sabē̦guši tuornī, ka spurkšķējis vien LP. V, 134. linus grieza kuopā, ka spurkšķēja un urkšķēja Avuots II, 264. spuole spurkšķ tinuot dzijas Gr.-Jungfernhof. ratiņš grìežuoties spur̃kšķ Grünwald. pa . . . pirkstiem lapas spurk-stē̦damas juoņiem atšķiŗas MWM. v. J. 1897, S. 283;

2) stark prusten
L., U.: spurkšķē̦dams šņāca cietā miegā A. XX, 645;

3) stark hörbare Winde fahren lassen
U. Vgl. spurkt I und spurgt I, sowie purkšļķ)êt.

Avots: ME III, 1032, 1033


stīgot

stîguôt,

1) intr., keimen, ausschiessen
Wid.; "stîgas dzìt" Ar.;

2) tr., saitenartig in die Länge strecken:
mēness starus stīguo Vēr. II, 235;

3) tr., mit Saiten beziehen
U.; (Saiteninstrumente) stimmen: orķestris stīguoja un skaņuoja instrūmentus Upītis Sieviete 59. kuokles stīguot Aus. I, 2;

4) intr., auf Saiten spielen
Für. I: viņš labi māk stīguot, er kann gut spielen Für. I. lai kuokles stīguo, lai grìežas dejas Rainis;

5) = stīdzêt 4 Golg.

Avots: ME IV, 1075


stuburains

stuburaîns, mehrere stuburi 1 oder 4 habend Lennew., uneben, eckig Bers., ästig: kad stāv, tad snaigs; kad apgrìežas, tad stuburains RKr. VII, 204 (die Rede ist im Rätsel vom Baumstumpf.)

Avots: ME IV, 1099


tecēt

tecêt: ein part. prs. tecējuot Tdz. 38303,

1): te̦kamu (= te̦kuošu) ūdeni Getzel Psalm 23;

4): (sievas) tecēja uz ceļiem Glück II Makk. 3, 19. senāk ļaudis vairāk tecēja (= gāja) uz baznīcu Frauenb. visi ceļi tecēja pilni ar zirgiem (braucuot) Salis. lai blusas te̦k ārā nuo kre̦kla Seyershof;

5): spuolīte, kamuolis te̦k (= risinās, tinas) Saikava. dzija, diegi labi te̦k (rit, risinās) Sonnaxt. kâ te̦k aude̦kls? kad rē̦na dzija, tad daudz nete̦k, tad iznāk maz puosmu Frauenb. tā saite te̦k kuopā (= savijas), kad grìež (vij) ebenda. gurķi rankuo, t. i., tie te̦k gar zemi Iw. pa priedes kaļļiem laiva labi nete̦k (= neslīd) Kaugurcierns. Refl. -tiês,

1): auch Saikava. Subst. tecêšana: kūtram kūtra t. BW. 832. nerimās suoļu t. Vindedze 78; tecẽjums: par savu tecējumu (= pakalpuojumu) naudu ņemt Frauenb.; te̦cê̦tãjs: tad nuogāja ... te̦cē̦tāji ar grāmatām Glück II Chron. 30, 6. meža t. BW. 30557 var. upīte te̦cē̦tāja 14946. Zur Etymologie s. auch Walde Vrgl. Wrtb. I, 715 f.

Avots: EH II, 672


tiešām

tìešām (li. tiesióm "geradeaus"), Wolm. u. a., tiêšam 2 Bauske, Segew., tiešam U., (mit 2 ) Iw., tiešā Kumbern, Wormen, Adv.,

1) tiêšam 2 Rutzau, tiešu (li. tiesiau "geradeaus"
Lit. Mitt. I, 307), tiešum LP. VII, 1046, tìešu tìešam 2 Bers., gerade, gerade aus Kurl. n. U., direkt, unmittelbar: taks iet tiešam Rutzau n. FBR. VII, 126. te jau ceļš iet tiešam, hier geht ja der Weg gerade Mag. XIII, 3, 57. tiešu devuos pa ceļu D. 116, 73. ieraudzīja uguni gaiši spīdam. gāja tiešām uz spīdumu Pas. IV, 496 (aus Leegen). ieraudzīju vīru . . . tiešām pretim n˙ākam 124. viņš aizgāja tiešu tiešam Bers. duraks grìež savu ve̦zumu tiešu tiešam, lai arī sabrauktu vai cilvēkus kuopā LP. VI, 344;

2) wahrhaftig, gewiss
U.: tiešam saku, neme̦luoju BW. 6404, 1; 15231. sak[i] tiešam, tautu meita, būsi mana, vai nebūsi? ja tiešam būsi . . . 14800. tiešam tiesa Kundziņš Vecais Stenders 91. tik tiešam ka viņš latviešu draugs e̦suot (so wahr er ein Freund der Letten sei) Latvju tauta XI, 1, 71;

3) = tīšām Salis: es tiešam liels neaugu, nedar[u] grūti kumeļam Biel. 2283.

Avots: ME IV, 215


tirins

tirins, ein Brummkreisel Mērdzine: grìežas kâ t.; "?" Mahlup, Oknist, (n. FBR. XIII, 40) Pilda; aizskrien kâ t. Oknist.

Avots: EH II, 684


traks

traks (li. trãkas "toll" KZ. LII, 285), unbändig, unverständig U.; toll, wahnsinnig (eig. und fig.): Sprw. trakam traks paduoms RKr. V1, 908. traks jau meža skrien 910. traks traku darbu dara Br, sak. v. 1271. traks slimu dze̦na JK. II, 609. traks suns, ein toller Hund. spārdas kā traks Aus. I, 40. brālis meklē traks palikdams LP. V, 113. trakas driģenītes BW. 19206, 4 var. alus palika siltuma traks, izspēra spundus griestuos LP. VI, 369. vai traks? bist du bei Verstande? ist's moglich? U. traka lieta! da gibt's Unsinn, Unverstand, das ist eine verrückte Geschichte (aus der man nicht recht klug werden kann) U. un kas tas trakakais (was das Schlimmste dabei ist): katrai masai šķērpele pierē LP. III, 85. traks uz kuo,

a) versessen auf etwas:
tas bija briesmīgi traks uz naudu LP. VII, 1204. nuokristītuo bē̦rnu . . . pa baznīcas ielu ne̦suot puisē̦nam jagrìež kājas uz vīriešu pusi, lai nee̦suot traks uz meitam BW. I, S. 180;

b) wütend:
ve̦lns tīri traks uz ķēvi LP. I, 90. viņam vajaga būt par traku gudram cilvē̦kam (er muss ein sehr, wahnsinnig kluger Mensch sein) MWM. X, 489. - trakajā, adverbial gebraucht, sehr: tur trakaja karsts Saikava. saimi trakaja kaldināja Lubn. - ne traks, als Verstärkung der Negation gebraucht: aiz kauna Skaldītajs neteic ne traks (sagt überhaupt nichts) LP. IV, 16. alus nerūdzis ne traks VI, 14. baltiņš neve̦lk ne traks 380. ķēve . . . neve̦lk ne traka 501. - Subst. trakums, das Tollsein, die Tollheit, der Unsinn, die Unbedachtsamkeit U.: trakuma sē̦rga (slimība LP. VII, 355), die Tollwut (rabies) Preip. 27, 153. dzē̦ruma trakums, delirium tremens Konv. 80. trakumam ļuoti labs līdzeklis ir vīdrēkšņi Etn. IV, 106. - ve̦lni dejuši ar meitam neapduomīgā trakumā LP. III, 50. Nach Fick Wrtb. 14, 447 und Prellwitz Wrtb .2 63 zu gr. ἀτρεχής "bestimmt, genau" ("unumwunden" ?). Falls traks ursprünglich etwa "verdreht" bedeutete, weiterhin zu li. trakniaĩ "Krummstroh", trakà "Bergabhang" (nach Büga Aist. Stud. 161) und (?) ahd. drāhsil "Drechsler" und mir. trochal "Schleuder" (vgl. dazu Walde Wrtb. 2 785).

Avots: ME IV, 219


vārpats

vārpats,

1) ein Wasserwirbel
Warkl., Welonen;

2) eine vom Winde zusammengedrehte Stelte im Getreide od. Heu
Sessw., (mit âr 2 ) Ramkau; "vieta matuos (pakausī), kur tie sagrìezušies uz vienu pusi" Sessw. vējš sìenu dažreiz vārpatā sagrìež Ramkau. vārpats ir cūkām, kur vilna iet uz visām pusēm ebenda. Zu vḕrpt.

Avots: ME IV, 507


vicināt

vicinât,

1) schwenken (z. B. die Rute, die Fahne)
L., U., Mar. n. RKr. XVII, 123, Salis: saimnieki vicināja ce̦pures gaisā Vēr. II, 838. vicināt vairuogu Lāčplēsis 13. vicināt asti, schweifen V. es tavus garus matus gar ruociņu vicināšu (Var.: sitināšu) BW. 10857 var. zirgu vicināt St., ein Pferd tummeln;

2) an den Haaren raufen
U.;

3) "schuhrigeln"
Bergm. n. U. Refl. -tiês,

1) flattern;

2) sich schwenken :
kâ nesuntule grìežas un vicinās Janš. Bandavā I, 80. cauru . . . dienu vicinuoties ar izkapti pa lauku un nuoru II, 53. ar tuo (dancuojuot) . . . sitinājās un vicinājās uz visām pusēm Mežv. ļ. II, 15. Wenigstens in der Bed. 1 zu vīcinât, vīkt "sich biegen", vīksts "geschmeidig", li. vykis "Bandwurm", lat. vicia "Wicke", mhd. weigen "schwanken" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 233 ff., Persson Beitr. 85, 343 und 519.

Avots: ME IV, 577


vīstulis

vĩstulis Frauenb., ein auf dem Felde zum Trocknen aufgestelltes Gestell mit Klee: paņe̦m ar ruokām vīstuli un pagrìež slapjuo ē̦nas pusi pret sauli, lai izžūst Frauenb.

Avots: ME IV, 644


žņirkstēt

žņir̂kstêt Adl., Burtn., C., (von einem kurzen Geräusch!), Erlaa, Golg., Heidenfeld, Jürg., Kalz., KatrE., Kegeln, Kl., Lenzenhof, Lubn., Mar., Marzenhof, Meselau, N. - Peb., Prl., Saikava, Schwanb., Selsau, (mit ir̃ ) C. (von einem andauernden Geräusch!), Fockenhof, Kegeln, Lems., Salis, (mit ir̂ 2 ) AP., Arrasch, Grünw., = šņir̂kstêt, knirschen Bērzgale, Grawendahl, Kokn., Makašē̦ni, Ružina, Warkl., Vīt.: ja maizē smiltis, tad ē̦duot zuobi (zuobuos) žņirkst Panemune u. a. aiz dusmām grìež zuobus, ka žņirkst vien. kaķis ē̦d peli, ka žņirkst vien. kad ar ragavām brauc pa granti, vai nazi uz akmens vai ķieģeļa trin, tad žņirkst. plāns le̦dus žņirkst pāri staigājuot Saikava. slieces žņirkst sniegā A. Upītis J. l. 22. žņirkstuot spiežas dzelzs caur miesu Druva II, 392. grāba grantē̦tuos celiņus, ka žņirkstēja vien Jaun. mežk. 79.

Avots: ME IV, 826


žvīga

žvīga,

1) "?": bezdelīga me̦t žvīgas ("= ātri laizdamās grìežas") Druw. zvirbuļi žvīgām peŗas Zalktis Nr. 4, 46. prāti mistiķu žvīgai atsvabināti V. Egl. Eleģijas 57. klīst nebeidzamā tālumā pa zvaigžņu žvīgām A. XVII, 584 (dieselbe Stelle ist oben unter švīga aus V. Egl. Zilā cietumā 239 mit š- gegeben, wie sie dort lautet!);

2) "wer unnützes Zeug schwabbelt"
Wessen; žvĩga (?) "sieviete, kas žviguo" Nötk. Vgl. zvīga.

Avots: ME IV, 847