Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'škur' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'škur' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (23)
izškurināt
pārškurstīt
‡ pārškùrstît 2 Oknist, (von neuem ?) auseinandernehmen: p. vērpjamuos linus, lai tik labie vien paliktu.
Avots: EH XIII, 213
Avots: EH XIII, 213
paškurināt
paškurināt
‡ II paškurinât "papurināt" N.-Laitzen, Rugāji: p. ābuolus, ausis, galvu. Refl. -tiês, sich ein wenig schütteln Schwarden.
Avots: EH XIII, 179
Avots: EH XIII, 179
paškurināt
priekškurs
prìekškurs,
1) das Vorfeuer, um das Ausbacken des Brotes zu befördern
U.;
2) ein Vorlauter
St. - Vgl. prìekšceplis.
Avots: ME III, 395
1) das Vorfeuer, um das Ausbacken des Brotes zu befördern
U.;
2) ein Vorlauter
St. - Vgl. prìekšceplis.
Avots: ME III, 395
puškurā
‡ puškurā Linden in Kurl., Ramkau, Stom., = puskurā 1: krāsns ir p. uzraudzīt krāsni, līdz nuokurēsies pāri p. Janš. Mežv. ļ. I, 212 f.
Avots: EH II, 336
Avots: EH II, 336
puškurē
puškurē
saškurāties
škur
‡ škur! Zuruf, mit dem man Kalkuhne treibt St. (nach U. "scheint nur lokal zu sein").
Avots: EH II, 628
Avots: EH II, 628
škuras
škurināt
škurinât (so zu lesen!): auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 69, Fehteln, Nerft, N.-Peb., Pilda, Sonnaxt, Warkl.
Avots: EH II, 628
Avots: EH II, 628
škurināt
škurinât, schnell hin und her bewegen: zaķis ausis škurina Arrasch, Lennew., Mar., Roop, Schujen, Sermus, Smilten, Wessen, Aahof, Wolmarshof. vējš putniem spalvas škurina Bers. vārnas spalvas škurina ("ar knābi raita"); būs lietus Bers. Refl. -tiês, = puriâtiês, sich schütteln Bers.: škurinâs nuo ūdens iznācis suns, nuo viļāšanās piecēlies zirgs, gaiļa izmīta vista. Vgl. skurinât.
Avots: ME IV, 21
Avots: ME IV, 21
škurstas
škurstenis
škùrstenis 2 (unter *šķurstenis ): auch Fest., Saikava, Selb., Sonnaxt, (mit ur̃ ) AP., Pas. XI, 214 (aus Eglūna).
Avots: EH II, 628
Avots: EH II, 628
škurstinis
škurstins
škurstins (unter *šķurstenis): auch (mit ùr 2 ) Daudsewas, Kaltenbr., Lubn., Zvirgzdine, škùrstins 2 Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 69.
Avots: EH II, 628
Avots: EH II, 628
škurstīt
škurstît: auch (mit ùr 2 ) Alswig, Fehteln, Heidenfeld, Kaltenbr., Linden in Livl., Nerft, Pilda, Sonnaxt, Višķi, (škur̃stît) AP., C., Schujen, (mit ur̂ 2 ) Ramkau.
Avots: EH II, 628
Avots: EH II, 628
škurstīt
uškuris
uškurniece
‡ uškurniece, eine, die sich etnen uškuris nehmen will: bija kuo iebilst ... pat par pašu uškurnieci Jauns. Augšz. 22.
Avots: EH II, 716
Avots: EH II, 716
Šķirkļa skaidrojumā (12)
ķildiņas
ķildiņas,
1) die Keimgrübchen:
tupenīt, tupenīt, kâ līdīsi vē̦de̦ra? ne tev škura nuomizuota, ne ķildiņas iztīrītas BW. 2975;
2) "das Eingeweide"
Lub.; [ķil˜diņas, Gekröse Bauske.]
Avots: ME II, 380
1) die Keimgrübchen:
tupenīt, tupenīt, kâ līdīsi vē̦de̦ra? ne tev škura nuomizuota, ne ķildiņas iztīrītas BW. 2975;
2) "das Eingeweide"
Lub.; [ķil˜diņas, Gekröse Bauske.]
Avots: ME II, 380
lučka
lučka,
1) der Schund, eine alte Mütze:
tautietis savu ce̦purīti, ve̦cu lučku škurināja BW. 5877;
[2) lučkas"pirkts dzīpars" Latv. Saule 1923, No 12 (S. 112)].
Avots: ME II, 510
1) der Schund, eine alte Mütze:
tautietis savu ce̦purīti, ve̦cu lučku škurināja BW. 5877;
[2) lučkas"pirkts dzīpars" Latv. Saule 1923, No 12 (S. 112)].
Avots: ME II, 510
maurums
priekšceplis
prìekšceplis,
1) der Vorofen in der Riege
U.;
2) ein Vorlauter, Vorwitziger
Livl. n. U. (vgl. priekškurs).
Avots: ME III, 394
1) der Vorofen in der Riege
U.;
2) ein Vorlauter, Vorwitziger
Livl. n. U. (vgl. priekškurs).
Avots: ME III, 394
šķuras
šķurba
skurināt
skurinât, tr., schütteln (Apfelbäume Erlaa, Peb., Kokn. n. U.), rütteln, hin u. her bewegen; zausen U.; lausen U., im Kopf Parasiten suchen Mag. XIII, 2, 66: vīri... bārdas vien skurināja (Var.: kustināja) BW. 19823. aita skurina asti Golg. cūka... ausis vien skurināja (Var.: škurināja, luncināja, plaukšķināja) 22832. mana sieva piedzē̦rusi, ausis vien skurināja 26980. mazais ļipu skurināja 34678 var. viņa skurināja baltās galdauta bārkstis Veselis Saules kapsē̦ta 56. viņa skurināja nuogrieztuo dvieli Blaum. vējš skurina, der Wind zauset U. Refl. -tiês,
1) sich schütteln:
drebinādamies, skurinādamies un viebdamies Austriņš Vērpetē 19;
2) sich in den Haaren kratzen, krauen, mit dem Schnabel in den Federn suchen (von Vögeln)
U., Mag. XIII, 2, 66;
3) trödeln, mit Nichtstun die Zeit verbringen:
luopi karstajā laikā netiek ē̦duši, tikai skurinās pa krūmiem Druw. n. RKr. XVII, 77. In der Bed. "schütteln, rütteln" vielleicht durch spurinât beeinflusst. Sonst zu ai. skunāti "stöbert, stochert", an. skora "scheuern, schrubben", mhd. schorn "zusammenscharren" u. a., s. Persson Beitr. 952 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 552.
Avots: ME III, 906
1) sich schütteln:
drebinādamies, skurinādamies un viebdamies Austriņš Vērpetē 19;
2) sich in den Haaren kratzen, krauen, mit dem Schnabel in den Federn suchen (von Vögeln)
U., Mag. XIII, 2, 66;
3) trödeln, mit Nichtstun die Zeit verbringen:
luopi karstajā laikā netiek ē̦duši, tikai skurinās pa krūmiem Druw. n. RKr. XVII, 77. In der Bed. "schütteln, rütteln" vielleicht durch spurinât beeinflusst. Sonst zu ai. skunāti "stöbert, stochert", an. skora "scheuern, schrubben", mhd. schorn "zusammenscharren" u. a., s. Persson Beitr. 952 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 552.
Avots: ME III, 906
šķurināt
šķurinât,
1) = purinât Gr. - Buschhof, Erlaa, AP., Kalz., Schwanb., Selsau, Sessw., Stomersee, Tirsen: matus, linus Bers., Lubn.; bewegen Mar., Saikava, Schwanb., schütteln Bers., Fest., Fianden, Saikava, Stockm.: žagata šķurina asti Bers., Saikava. veries, kuŗa ķēve ausis drusku šķurinās Pas. III, 246 (aus Rositten). suns ausis vien šķurina Mar. cūka aizgaldē ausis vien šķurināja (Var.: skurināja) BW. 22832 var. putniņš... pakaļu šķurināja 2672 var. vilciņš ļipu šķurināja 13572 var. ve̦cīs tē̦vs sirmu bārdu cūkas gana ābuolā; pats gulēja aiz kalneņa, cūkas bārdu šķurināja 29145. škurina ūsas Mar. šķurini stiprāk ābeli, lai nuokrīt visi ābuoli! Fest. pate (cūka) guli saulītē, bē̦rni cičus šķurināja BW. 29155. čigāns savu čigānieti ik vakarus šķurināja 33533 var.;
3) = knuosît, mit dem Schnabel knibbern Lubn. Wohl aus skurinât umgebildet und aus škurinât erschlossen.
Avots: ME IV, 55
1) = purinât Gr. - Buschhof, Erlaa, AP., Kalz., Schwanb., Selsau, Sessw., Stomersee, Tirsen: matus, linus Bers., Lubn.; bewegen Mar., Saikava, Schwanb., schütteln Bers., Fest., Fianden, Saikava, Stockm.: žagata šķurina asti Bers., Saikava. veries, kuŗa ķēve ausis drusku šķurinās Pas. III, 246 (aus Rositten). suns ausis vien šķurina Mar. cūka aizgaldē ausis vien šķurināja (Var.: skurināja) BW. 22832 var. putniņš... pakaļu šķurināja 2672 var. vilciņš ļipu šķurināja 13572 var. ve̦cīs tē̦vs sirmu bārdu cūkas gana ābuolā; pats gulēja aiz kalneņa, cūkas bārdu šķurināja 29145. škurina ūsas Mar. šķurini stiprāk ābeli, lai nuokrīt visi ābuoli! Fest. pate (cūka) guli saulītē, bē̦rni cičus šķurināja BW. 29155. čigāns savu čigānieti ik vakarus šķurināja 33533 var.;
3) = knuosît, mit dem Schnabel knibbern Lubn. Wohl aus skurinât umgebildet und aus škurinât erschlossen.
Avots: ME IV, 55
šķurstenis
*šķurstenis, vieueicht (vgl. d. dial. schür(n)stein) zu erschliessen aus hochle. škùrstenis 2 KL, Spr., Snssei n. FBR. VII, 133, Lub., Wessen, škurstinis, škurstins, škùrstins 2 Assern n. FBR. VII, 133, Wessen, = skurstenis, der Schornstein: (kaulu) iemeta škurstinā un sāka smirdēt Pas. IV, 277 (aus Domopol). izskrēja pa škurstini ārā V, 303 (aus Dagda). (puisēniņus) pakariet škurstenī (Var.: skurstenī)! BW. 12685.
Avots: ME IV, 55
Avots: ME IV, 55
šķurstīt
šķùrstît 2 Bers., Golg., Gr. - Buschh., Kl., Lis., Lös., Lubn., Meiran, Saikava, Selsau, Schwanb., šķurstît Oppek. n. U., Spr., Celm., Druw. n. RKr. XVII, 77, Memelshof, ("auseinandermachen, teilen") Mag. IV, 2, 142, = šķirstît, šķurinât 2: matus, linus, grāmatu. vai nāc matus šķurstīdams BW. 10934 var.; 15231, 5. bāleliņi iet ābuolu šķurstīdami (Var.: šķirstīdami) 13413. gāju puišus šķurstīdama, saimenieka gaidīdama 9385 var. eimu uošus šķurstīdama, uozuoleņu me̦klē̦dama Sussei n. FBR. VII, 151. guovs, ausis šķurstīdama Laicēns Ēmigrants 164. citi ausis šķurstīs B. Vēstn. škurstît oder škurstêt Oppek. n. Mag. XIII, 24, beschmutzen (von Büchern, die in Kinderhände geraten sind; eigentlich also: blättern); abwehrend, absagend (den Kopf) schütteln Nötk. Refl. -tiês, sich teilen, sich auseinandermachen: kas tur nāca pa jūriņu? niedres vien šķurstījās BW. 30789. šķiesnas vien šķurstījās 12240, 1 var. visi meži šķurstījās VL. aus Lös. Wohl aus skurstît + šķirstît.
Avots: ME IV, 55
Avots: ME IV, 55
švibināt
žugure
žugure Sk. Do. 74, Lubn. n. Etn. II, 97, Infl. (z. B. in Borchow, Preili, Warkl., Welonen), žuguris Manz. Lettus, Elv., žugurs U., der Storch: uozuolā parkšķina žugure savā rata rumbā Austriņš M. Z. 15. žugure nese kaulu, iemete škurstinā Pas. IV, 277 (aus Domopol). Falls entlehnt aus dem Li. (vgl. auch žūguris, zugur(i)s und zubur(i)s und falls urspr. den Reiher bezeichnend (zur Bed. vgl. li. garnỹs, le. gar̂nis "Storch; Reiher") und falls mit žugur- nach Le. Gr.§ 35c aus žugar-, zu li. žuvìs "Fisch" und zur Wurzel von le. dzer̂t (vgl. ai. aja-gara-h, "Ziegen verschlingend", gr. δημο-βόρος lat. carni-vorus). Die Nebenform žigurs in diesem Fall aus žugurs, vgl. ostle. k`imūss u. a. FBR. IX, 113. Analog könnte žubur(i)s III die Wurzel von lat. ferīre enthalten (s. die Notiz zu žubeklis I).
Avots: ME IV, 829
Avots: ME IV, 829