Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'škur' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'škur' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (23)

Augškurzeme

Aûgškùrzeme, Oberkurland; aûgškùrzemnieks, der Oberkurländer.

Avots: ME I, 219



pārškurstīt

pārškùrstît 2 Oknist, (von neuem ?) auseinandernehmen: p. vērpjamuos linus, lai tik labie vien paliktu.

Avots: EH XIII, 213


paškurināt

I paškurinât Atašiene, Lubn., Warkl. "pašķirt": p. linus malšanai; p. ceļu.

Avots: EH XIII, 179


paškurināt

II paškurinât "papurināt" N.-Laitzen, Rugāji: p. ābuolus, ausis, galvu. Refl. -tiês, sich ein wenig schütteln Schwarden.

Avots: EH XIII, 179


paškurināt

III paškurinât Ihlen "pakasīt": p. galvu.

Avots: EH XIII, 179


priekškurs

prìekškurs,

1) das Vorfeuer, um das Ausbacken des Brotes zu befördern
U.;

2) ein Vorlauter
St. - Vgl. prìekšceplis.

Avots: ME III, 395


puškurā

puškurā Linden in Kurl., Ramkau, Stom., = puskurā 1: krāsns ir p. uzraudzīt krāsni, līdz nuokurēsies pāri p. Janš. Mežv. ļ. I, 212 f.

Avots: EH II, 336


puškurē

puškurē: auch Lubn. n. FBR. XVII, 122, Heidenfeld, Oknist.

Avots: EH II, 336


puškurē

puškurē, = puskurā, zur Hälfte gebrannt: būs bē̦rniem badu mirt, Rīgā rudzi spīģerī, sē̦tā ceplis puškurē BW. 2904.

Avots: ME III, 438



škur

škur! Zuruf, mit dem man Kalkuhne treibt St. (nach U. "scheint nur lokal zu sein").

Avots: EH II, 628



škurināt

škurinât (so zu lesen!): auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 69, Fehteln, Nerft, N.-Peb., Pilda, Sonnaxt, Warkl.

Avots: EH II, 628


škurināt

škurinât, schnell hin und her bewegen: zaķis ausis škurina Arrasch, Lennew., Mar., Roop, Schujen, Sermus, Smilten, Wessen, Aahof, Wolmarshof. vējš putniem spalvas škurina Bers. vārnas spalvas škurina ("ar knābi raita"); būs lietus Bers. Refl. -tiês, = puriâtiês, sich schütteln Bers.: škurinâs nuo ūdens iznācis suns, nuo viļāšanās piecēlies zirgs, gaiļa izmīta vista. Vgl. skurinât.

Avots: ME IV, 21


škurstas

škurstas Strods Par. vōrdn. 170 "?".

Avots: EH II, 628


škurstenis

škùrstenis 2 (unter *šķurstenis ): auch Fest., Saikava, Selb., Sonnaxt, (mit ur̃ ) AP., Pas. XI, 214 (aus Eglūna).

Avots: EH II, 628


škurstinis

škurstinis (unter *šķurstenis): auch (mit ùr 2 ) Kaltenbr., Nerft.

Avots: EH II, 628


škurstins

škurstins (unter *šķurstenis): auch (mit ùr 2 ) Daudsewas, Kaltenbr., Lubn., Zvirgzdine, škùrstins 2 Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 69.

Avots: EH II, 628


škurstīt

škurstît: auch (mit ùr 2 ) Alswig, Fehteln, Heidenfeld, Kaltenbr., Linden in Livl., Nerft, Pilda, Sonnaxt, Višķi, (škur̃stît) AP., C., Schujen, (mit ur̂ 2 ) Ramkau.

Avots: EH II, 628



uškuris

uškuris Bauske, Sessau, uškurs Grünwald, užkurs, = uzkuris: puiši, kuŗš nuo jums grib nākt pie manis užkuruos? Vesehs Tīr. ļaudis. Aus li. užkurỹs "der zweite Ehemann einer Frau"

Avots: ME IV, 310


uškurniece

uškurniece, eine, die sich etnen uškuris nehmen will: bija kuo iebilst ... pat par pašu uškurnieci Jauns. Augšz. 22.

Avots: EH II, 716

Šķirkļa skaidrojumā (12)

ķildiņas

ķildiņas,

1) die Keimgrübchen:
tupenīt, tupenīt, kâ līdīsi vē̦de̦ra? ne tev škura nuomizuota, ne ķildiņas iztīrītas BW. 2975;

2) "das Eingeweide"
Lub.; [ķil˜diņas, Gekröse Bauske.]

Avots: ME II, 380


lučka

lučka,

1) der Schund, eine alte Mütze:
tautietis savu ce̦purīti, ve̦cu lučku škurināja BW. 5877;

[2) lučkas"pirkts dzīpars" Latv. Saule 1923, No 12 (S. 112)].

Avots: ME II, 510


maurums

‡ *maurums "?" : jaunskungs uosas škurināja maurumiņa maliņā Tdz. 41737.

Avots: EH I, 787


priekšceplis

prìekšceplis,

1) der Vorofen in der Riege
U.;

2) ein Vorlauter, Vorwitziger
Livl. n. U. (vgl. priekškurs).

Avots: ME III, 394


šķuras

*šķuras (erschlossen aus hochle. škuras) Fest., = atraugas: š. nāk.

Avots: ME IV, 55


šķurba

šķurba,

1) = šķirba: dibe̦nā jau šķurba bija aizbāzta Jauns. III, 57;

2) škurba "?": kalpu pūnīte... tukša nuo apakšas līdz škurbai Janns. Balta gr. I, 21.

Avots: ME IV, 55


skurināt

skurinât, tr., schütteln (Apfelbäume Erlaa, Peb., Kokn. n. U.), rütteln, hin u. her bewegen; zausen U.; lausen U., im Kopf Parasiten suchen Mag. XIII, 2, 66: vīri... bārdas vien skurināja (Var.: kustināja) BW. 19823. aita skurina asti Golg. cūka... ausis vien skurināja (Var.: škurināja, luncināja, plaukšķināja) 22832. mana sieva piedzē̦rusi, ausis vien skurināja 26980. mazais ļipu skurināja 34678 var. viņa skurināja baltās galdauta bārkstis Veselis Saules kapsē̦ta 56. viņa skurināja nuogrieztuo dvieli Blaum. vējš skurina, der Wind zauset U. Refl. -tiês,

1) sich schütteln:
drebinādamies, skurinādamies un viebdamies Austriņš Vērpetē 19;

2) sich in den Haaren kratzen, krauen, mit dem Schnabel in den Federn suchen (von Vögeln)
U., Mag. XIII, 2, 66;

3) trödeln, mit Nichtstun die Zeit verbringen:
luopi karstajā laikā netiek ē̦duši, tikai skurinās pa krūmiem Druw. n. RKr. XVII, 77. In der Bed. "schütteln, rütteln" vielleicht durch spurinât beeinflusst. Sonst zu ai. skunāti "stöbert, stochert", an. skora "scheuern, schrubben", mhd. schorn "zusammenscharren" u. a., s. Persson Beitr. 952 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 552.

Avots: ME III, 906


šķurināt

šķurinât,

1) = purinât Gr. - Buschhof, Erlaa, AP., Kalz., Schwanb., Selsau, Sessw., Stomersee, Tirsen: matus, linus Bers., Lubn.; bewegen Mar., Saikava, Schwanb., schütteln Bers., Fest., Fianden, Saikava, Stockm.: žagata šķurina asti Bers., Saikava. veries, kuŗa ķēve ausis drusku šķurinās Pas. III, 246 (aus Rositten). suns ausis vien šķurina Mar. cūka aizgaldē ausis vien šķurināja (Var.: skurināja) BW. 22832 var. putniņš... pakaļu šķurināja 2672 var. vilciņš ļipu šķurināja 13572 var. ve̦cīs tē̦vs sirmu bārdu cūkas gana ābuolā; pats gulēja aiz kalneņa, cūkas bārdu šķurināja 29145. škurina ūsas Mar. šķurini stiprāk ābeli, lai nuokrīt visi ābuoli! Fest. pate (cūka) guli saulītē, bē̦rni cičus šķurināja BW. 29155. čigāns savu čigānieti ik vakarus šķurināja 33533 var.;

3) = knuosît, mit dem Schnabel knibbern Lubn. Wohl aus skurinât umgebildet und aus škurinât erschlossen.

Avots: ME IV, 55


šķurstenis

*šķurstenis, vieueicht (vgl. d. dial. schür(n)stein) zu erschliessen aus hochle. škùrstenis 2 KL, Spr., Snssei n. FBR. VII, 133, Lub., Wessen, škurstinis, škurstins, škùrstins 2 Assern n. FBR. VII, 133, Wessen, = skurstenis, der Schornstein: (kaulu) iemeta škurstinā un sāka smirdēt Pas. IV, 277 (aus Domopol). izskrēja pa škurstini ārā V, 303 (aus Dagda). (puisēniņus) pakariet škurstenī (Var.: skurstenī)! BW. 12685.

Avots: ME IV, 55


šķurstīt

šķùrstît 2 Bers., Golg., Gr. - Buschh., Kl., Lis., Lös., Lubn., Meiran, Saikava, Selsau, Schwanb., šķurstît Oppek. n. U., Spr., Celm., Druw. n. RKr. XVII, 77, Memelshof, ("auseinandermachen, teilen") Mag. IV, 2, 142, = šķirstît, šķurinât 2: matus, linus, grāmatu. vai nāc matus šķurstīdams BW. 10934 var.; 15231, 5. bāleliņi iet ābuolu šķurstīdami (Var.: šķirstīdami) 13413. gāju puišus šķurstīdama, saimenieka gaidīdama 9385 var. eimu uošus šķurstīdama, uozuoleņu me̦klē̦dama Sussei n. FBR. VII, 151. guovs, ausis šķurstīdama Laicēns Ēmigrants 164. citi ausis šķurstīs B. Vēstn. škurstît oder škurstêt Oppek. n. Mag. XIII, 24, beschmutzen (von Büchern, die in Kinderhände geraten sind; eigentlich also: blättern); abwehrend, absagend (den Kopf) schütteln Nötk. Refl. -tiês, sich teilen, sich auseinandermachen: kas tur nāca pa jūriņu? niedres vien šķurstījās BW. 30789. šķiesnas vien šķurstījās 12240, 1 var. visi meži šķurstījās VL. aus Lös. Wohl aus skurstît + šķirstît.

Avots: ME IV, 55


švibināt

švibinât Palzmar n. RKr. XVII, 82, Bers., Erlaa, Lub., Lubn., = sveibinât: vilciņš asti švibināja (Var.: kustināja, škurināja) BW. 13572 var. Vgl. svībinâties.

Avots: ME IV, 115


žugure

žugure Sk. Do. 74, Lubn. n. Etn. II, 97, Infl. (z. B. in Borchow, Preili, Warkl., Welonen), žuguris Manz. Lettus, Elv., žugurs U., der Storch: uozuolā parkšķina žugure savā rata rumbā Austriņš M. Z. 15. žugure nese kaulu, iemete škurstinā Pas. IV, 277 (aus Domopol). Falls entlehnt aus dem Li. (vgl. auch žūguris, zugur(i)s und zubur(i)s und falls urspr. den Reiher bezeichnend (zur Bed. vgl. li. garnỹs, le. gar̂nis "Storch; Reiher") und falls mit žugur- nach Le. Gr.§ 35c aus žugar-, zu li. žuvìs "Fisch" und zur Wurzel von le. dzer̂t (vgl. ai. aja-gara-h, "Ziegen verschlingend", gr. δημο-βόρος lat. carni-vorus). Die Nebenform žigurs in diesem Fall aus žugurs, vgl. ostle. k`imūss u. a. FBR. IX, 113. Analog könnte žubur(i)s III die Wurzel von lat. ferīre enthalten (s. die Notiz zu žubeklis I).

Avots: ME IV, 829