Paplašinātā meklēšana

‡ nùošmustināties Gr.-Buschh., Sessw., = nùošmaũkstêtiês.

Avots: EH II, 97

‡ nùošmùkstinâtiês ² Meselau, = ‡ nùošmukstinâtiês.

Avots: EH II, 97

pašmukstinât, pašmukšķinât, pašmukšinât, pašmūkšķinât tr., Intr., ein wenig schmatzen: meiča pašmūkšķināja lūpas Purap., JK. VI, 26; [pašmukstinât A.-Schwanb., ein wenig essen, naschen: pašmukstini pa drusciņai me̦du!]

Avots: ME III, 116

šmuks: auch Baltinow n. FBR. XI, 130, Dunika, Fest., Kaltenbr., Liepna, OB., Ramkau, Rutzau.

Avots: EH II, 649

šmuks KL-Laitzen n. FBR. VIII, 41; Prl. n. FBR. VI, 93, AP., Erlaa, Linden, Lös., = smuks: izej uz kāda šmukāka kalniņa! Pas. III, 234 (aus Biltava). šmuki (Var.: smuki) puškuoties BW. 22311 var. - Subst. šmukums, = smukums: augu ... maguonītes šmukumiņu (Var.: smukumiņu, dailumiņu) BW. 5381 var. kuo līdz puiša šmukumiņš (Var.: smukumiņš) 11918, 6 var. Aus d. schmuck.

Avots: ME IV, 86

šmukst! Interjektion, husch: uzsē̦dušās . . . uz sluotu kātiem un māte teikusi! "šmukst! pa mazuo luodziņu uz Zaļuo muižiņu!" Pas. II, 518. (cūkganiņš) šmukst ar cūku lejiņā BW. 29356, 3 var.

Avots: ME IV, 86

šmukstêt: auch (von Eichhörnchen und Ferkeln) Lennew.; zivis (pa ūdens apakšu) iet tâ, ka šmukst ("?") vien Seyershof.

Avots: EH II, 649

šmukstêt, schmatzen Dond., Odsen, Schwanb., Selsau, Stomersee; von andern Lauten: ezis aiztikts šmukst N.-Peb. vāvere lē̦kā pa kuokiem, ka šmukst vien Sauken. staignā vietā kāja iegāja, ka šmukstēja vien Erlaa; "leise weinen (= šņukstêt)" Riga.

Avots: ME IV, 86

šmukstinât,

1): vāvere šmukstina Heidenfeld.

Avots: EH II, 649

šmukstinât,

1) = smukstinât 2, schmatzen, schnalzen (beim Antreiben der Pferde Dond., Grünw.; beim Küssen ) Wid.; (beim Weinen) schnucken: viņš brauca šmukstinādams Dond. šmukstinādams lūpām MWM. VII, 465. šmukstināt pie sevis Dünsb. kam, tautieti, šmukstināji (Var.: šņukstināji)? BW. 34869; lutschen, saugen A.Schwanb., Stomersee: š. konfektes;

2) schnuppern
Wid.;

3) "?": es savam kumeļam nagu nagus šmukstināju (vgl. smukstinât

1) BW. 29724; 29732.

Avots: ME IV, 86

‡ šmukstuls Druw., eine Handspritze aus einem Pflanzenstengel.

Avots: EH II, 649

uzšmukstinât, = uzskūpstît.

Avots: ME IV, 390

mutêt, -ẽju, mutît, -ĩju, tr., küssen: viņa šmukstē̦dama tai mutēja pieri Tirmz. šis mutējis ve̦cākus un tielē̦tuos Janš. jau pašās kāzās jaunā sieva ar puišiem lieliski mutījusies LP. V, 378;

2) schwatzen, losen Mund haben, schimpfen
Janš., [Fest.]: bet tu nemutējies tik daudz! LA. kalps sāk saimniekam pretī mutēties SDP. VI, 82. [sievietes vēl laikam ilgi mutē̦tuos un tielē̦uos Janš. Paipala 15.]

Avots: ME II, 675

pašmukšķinât (unter pašmukstinât): "tâ, tâ", skuoluotājs pašmukšķināja Dünsb. Joc. pas. un stāst. 32.

Avots: EH XIII, 179

pašmūkšķinât (unter pašmukstinât): pievilkdams gruožus, ar muti pašmūkšķinādams Daugava 1933, S. 193.

Avots: EH XIII, 180

šmukšinât,

1) auch šmukšķinât Grünw., = smukš(ķ)inât, šmukstinât 1 U.: kad . . . sieva ar . .. mīļākuo bučuojās, viņš šmukšķināja Duomas II, 514. es šķitu ... meitu māmiņas raudam; viņa pati šmukšināja BW. 22713;

2) schnuppern (von Hunden bei Verfolgung der Spur)
Salisb. n. U.: vilciņš manu kumeliņu kārkle̦nā šmukšināja BW. 30032.

Avots: ME IV, 86

šmûkstinât ² Ahs., (mit ù ²⁾ Lis., Sawensee, Vīt., šmūkšinât U., šmūkšķinât, = smūkstinât, šmukstinât, (mit den Lippen) schmatzen, schnalzen: aukle šmūkstina bē̦rnam ar lūpām, muti Ahs. n. RKr. XVII, 56. lūpas šmūkstinādama Vīt. 53. maizi jaucuot jāšmūkškina ar lūpām RKr. XIX, 89. Putniņš . . . priecīgi šmūkšķinādams tuo (naudu) nuoglabāja kabatā Purap, D. 212, 44; šmûkstinât ² od, šmūkšķinât Grünw., mit gewissen Lippenlauten ein Pferd antreiben.

Avots: ME IV, 87