Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'žmaugt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'žmaugt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (15)

aizžmaugt

àizžmaûgt = àizžņaugt JK.; viņai vai e̦lpa aizžmaudzās R. A.

Avots: ME I, 61


apžmaugt

apžmaugt,

1) fest úmbinden
C. (mit ), Lemburg: a. lakatu ap kaklu;

2) fest einschnüren
AP.: kakls apžmaugts mazā apkaklītē.

Avots: EH I, 129


atžmaugt

aîžmaûgt, abdrücken Saikava: a. ruoku spēkuojuoties, tâ ka tā nuotirpst.

Avots: EH I, 183


iežmaugt

ìežmaugt, einschnüren, einengen Tirs.: šiem stabiņiem iežmaugts viducis A. XXI, 442. Dubulti atruodas iežmaugtā šaurumā starp Lielupi un jūŗu Konv. 2 712. Refl. - tiês, sich einschnüren, einengen: šūniņa sāk vidū iežmaugties; šī iežmauga tuop dziļāka Māc. p. dz. 5.

Avots: ME II, 93


izžmaugt

izžmaugt,

1) (etwas Nasses) ausdrücken:
slapju drēbes gabalu var ruokās i. AP., Fehsen; Lös., Meselau, N.-Peb., Sessw. u. a. i. me̦du nuo šūnām Buschh. bei Kreuzb. i. sulu nuo uogām caur drēbi ebenda. izžmaugts gurķītis Ezeriņš Leijerk. II, 260;

2) "gewaltsam herausreissen, -ziehen"
Schwanb.

Avots: EH I, 499


nožmaugt

nùožmaûgt: auch Frauenb., Rutzau (mit 2 ), Vank.

Avots: EH II, 111


nožmaugt

nùožmaûgt, tr., erwürgen: cilvē̦ku. Refl. -tiês, sich erwürgen: putns trūkstas un nuožmaudzas Vīt.

Avots: ME II, 894


pāržmaugt

pãržmaûgt,

1) [= pāržņaûgt AP., N.-Peb., Erlaa, Vank., Lemsal, Naud., Schnickern, Serbigal, Oppek., Serben, Selsau, Lös., Sessw., Lis., Gr: Buschhof, Tirsen, Laud., Golg., Aahof, Schwanb., Fest., Lettg.]: uz iekšieni pāržmaugts papīra attē̦luojums Stari I, 24. [p. piedē̦tuo de̦su Drosth. viņam nuo sāpēm vē̦dars jau pa˙visam pāržmaugts Horstenhof; 21 durchdrücken Laud., N-Peb.: ūdens pāržmaudza šauruo zemes strēmeli Lennew. p. (mit Mühe durchsägen) kuoku Horstenhof;

3) mühsam hinüberbekommen:
p. kre̦klu pārgalvu Mesoten.]

Avots: ME III, 189, 190


piežmaugt

pìežmaugt, andrücken: Tuole elksni cieši pie sāniem piežmaudzis Duomas I, 1011.

Avots: ME III, 313


sažmaugt

sažmaugt: kad viņš tuo sažmaudza ... saujā A. Upītis Pirmā nakts 243.

Avots: EH XVI, 469


sažmaugt

sažmaugt, tr., zusammendrücken, zusammenziehen Spr.: vē̦de̦ru var pārāk sažmaugt ar īsu bikšu juostu N. - Peb. kad siena ve̦zums ar buomi stipri sasiets, tad saka: rau jau ve̦zums briesmīgi sažmaugts Launkalne. (fig.) sāpes sirdi sažmaudz Celm. Refl. -tiês, sich zusammenziehen, zusammendrükken Spr.

Avots: ME III, 800


žmaugt

I žmaûgt: auch Blieden, Kaugershof, (mit 2 ) Salis, Schnehpeln.

Avots: EH II, 820


žmaugt

I žmaûgt Adl., AP., C., Gr. - Buschh., Jürg., Kalz., Kl., Meiran, Saikava, Selsau, (mit 2 ) Frauenb., Orellen, -dzu, = zmaûgt I, šmaugt II U., Memelshof, N. - Peb.: nežmaudz tik cieši! N. - Peb. mazi zābaki žmaudz kāju ebenda; bewältigen (aufessen, ausrichten, überwinden, zu Ende führen) Nötk. (mit ): vai visu bļuodu nevarēja vis žmaugt?

Avots: ME IV, 821



žmaugt

III žmaugt, -dzu, (heimlich) schnell laufen N. - Peb.: zē̦ns žmaudza gar sē̦tu Wandsen.

Avots: ME IV, 821

Šķirkļa skaidrojumā (3)

uzžļakstēt

uzžļakstêt Dunika, = uzšļakstêt: ūdinis man uzžļakstēja (no spaņņa) uz kāju Dunika. uzžmaugt, (auf etw.) aufdrücken: uzžmaugt ce̦puri galvā Pankelhof.

Avots: ME IV, 402


žmagot

žmaguôt, schlagen Schnehpeln. Auf li. šmago`ti "mit der Gerte hin und her hauen" beruhend? Zum ž- vgl. žmaugt II.

Avots: ME IV, 820


žmauga

žmauga,

1) = šmauga 1, die Enge; eine eingepresste, enge Stelle, eine Rille Grawendahl, (mit ) Adl., AP., Arrasch, C., Heidenfeld, Jürg., Lennew., Selsau, Serben, Sessw., Stockm., Warkh., (mit 2 ) Frauenb., (mit ) Gotthardsberg, Smilt., Trik., Wesselshof: ūdens krākšanu caur tačaiņām žmaugām Kaln. Ozolk. māc. 31. kad cilvē̦ks stingri save̦lk juostu, ruodas žmauga Stockm. bē̦rnam ap ruoku liela žmauga Heidenfeld, Selsau; schmale Verbindung von zwei Äckern oder Wäldern Segew.;

2) Plur. žmaûgas Meiran, Saikava Sessw., die Schlinge:
tik īstās žmaugās Meiran;

3) die Kummetschnur
(mit ) Lems.;

4) vē̦de̦ra žmaugas, Magendrücken
Serben;

5) ein dünner, lang aufgeschossener Baum
(mit ) Lenzenhof;

6) comm., wer sich zu verstecken, zu drücken pflegt (bei der Ausübung einer Pflicht)
Grawendahl: tas jau tāds žmauga! Zu žmaugt I.

Avots: ME IV, 821