Paplašinātā meklēšana

žulga,

5): tādā žulgā A. Upītis Pirmā nakts 275;

6): eine Strieme auf der Haut nach einem Schlag mit einer Peitsche od. Rute
Ezere.

Avots: EH II, 822

žulga,

1) die Feuchtigkeit
Wid.;

2) eine schmutzige Flüssigkeit, Spülicht
(mit ul˜ ) Kalnzeem, Lindenhof, Pilkarn; "Schlampe" V.; ein schlechtes Getränk Bers., (mit ul˜ ) Bauske, eine wässerige Suppe Vīt., (mit ul˜ ) Jürg., Plm., (mit ùl ² ) KatrE: ar žulgu varē̦tu iztikt, kaut vairāk maizes de̦vuši! Vīt.;

3) Eiter
Wid.;

4) auch žulgas laiks, andauerndes Regenwetter
Vīt.;

5) auch žulgas zeme, wässeriger Boden
Vīt.;

6) eine Geschwulst, Wasserblase, Blatter
(mit ulˆ ² ) Bauske, Briņķi, Fockenhof, Frauenb., Kurs., Schlehk, Schrunden: knauši sakuoduši kāju liêlus žulgu žulgās Frauenb. es viņu sapēru, tâ ka palika žulgas uz ādas Kurs.;

7) eine ausgetrocknete Pfütze
(mit ulˆ ) Gr. - Buschh.; "peļķe" (mit ul˜ ) Lindenhof;

8) ein durchnässtes Kleidungsstück
Vīt.: ce̦pure salijuse cauri slapja kâ žulga Vīt.;

9) comm., ein Säufer
(mit ùl ² ) Warkl.

Avots: ME IV, 829

žulgaîns, schlampig V.

Avots: ME IV, 829

I žulˆgans Kr.,

2) viel Wasserteile enthaltend
U., wässerig, durchnässt Druw., Vīt., (mit ùl ) AP., (mit ulˆ ) Erlaa, Gr. - Buschh., (mit ùl ² ) Lubn., Prl., Selsau, Sonnaxt, (mit ulˆ ² ) Bauske; nass, schlüpfrig Kreuzb.: sirds žulgana U., das Herz (des Schlachtviehs) ist mit Wasser angefüllt. žulgana zeme. žulgana pļava Wessen. žulgani kartupeļi Bauske. ūdens vairs nepil nuo apģē̦rba; ir drusku apžuvis, bet vēl jau stipri žulgans Vīt. zeme nuo virsas ir apsusējusi, bet aršanai vēl par žulganu ders. ja cilvē̦ks iekrīt dubļuos, tad drēbes paliek žulganas Ābeļi. zvejniekiem žulganas drēbes, kad slapjas un nuoziestas ar zivju glumumu Karlsbad;

2) tränend, eiternd
Biel. n. U., wässerig, trübe, umnebelt (von den Augen gesagt) AP., KatrE., (mit ul˜ ) Fockenhof, Ekau, Grünw., Kalnazeem, Mežmuiža, Ruba, Schibbenhof, (mit ulˆ ² ) Bauske: žulganas acis. es jau manīju, ka viņš slims būs, tādas žulganas ("eingefallen, hässlich") acis bij Naud.;

3) žulgana dūša Jürg., (mit ul˜ ) Fockenhof, Grünw.: man žulgana dūša, mir ist wässerig (flau) zu Mute;

4) ausgeblichen
AP.

Avots: ME IV, 829, 830

II žulgans (?), hart, zäh,"nicht leicht zu essen" Nötk.

Avots: ME IV, 830

šulgans (?), krank, erkrankt Alksnis-Zundulis: šulganas acis, kranke (auch: schläfrige) Augen, Vgl. žulgans.

Avots: ME IV, 106

vḕrst,

1): v. uzmanību uz kuo PV. kalējs vērš ("?") uz iesma rubeni un ce̦p Skalbe Raksti IV (1938), 212; zu etwas machen, verwandeln:
darbs vērta sārtus viņas vaigus Vindedze 13. vēršuot mežu līdumuos 8; ‡

4) "plötzlich zu laufen beginnen"
Auleja: kai vērss guovis nuo kalna. vērss vis˙aplīk par ustabu. Refl. -tiês,

1): gulē̦dams viņs vēršas augšņupē̦du PV. teica jauneklis, vē̦rzdamies pie ... ceļa biedra Atpūta № 371, S. 4. vārpas pašas vēršas (prt. vērsēs) kuopā AP. sniegs bij kļuvis žulgans, un nuo apakšas jau vērtās augšup ūdens, kad kāja iegrima līdz le̦dum Jauns. J. un v. 381. sniegam cauri sāka v. me̦lni dubļi 49; sich (ver)wandeln, (zu etwas) werden:
ve̦cais ... nuomirstuot vientik spēj v. Rainis Dz. un d. II, 85. ģīmis bija laipns un izbrīnā vērties Anna Dzilna 16. kad jau abra vēŗtās iztukšuota 176. laikā nuo tevis vērrsīsies vīrs Vindedze 7. auns vēršuoties vēl lielāks Pas. XIV, 399. pe̦lē̦kās sienas ... vērtās draudzīgas, kad ... Daugava 1939, S. 317. lietus vērtās ilgstuošā Jauns. Sliņķu virsn. 183. (mākuoņi) vērtās me̦lnās ... sluotās Neskaties saulē 5. tur tagad vērtās me̦lna, tre̦kna zeme J. un v. 414.

Avots: EH II, 778

II žolga, schmutziges Wasser, Spülicht Salis n. U. Vgl. žulga 2.

Avots: ME IV, 826

žulˆdze ² Iw.,

1) eine Brandblase
(mit ulˆ ² ) Frauenb.;

2) = žulˆts, die Galle Līn.: tik rūgts kâ žulˆdze ² Ahs. n. RKr. XVII, 67. Zur Bed. 1 vgl. žulga 6.

Avots: ME IV, 829

žulguoņa Vīt., = žulga 4.

Avots: ME IV, 830

žulgs,

1) = žulgans I 1: šis zmadzē̦ns ir piežuldzis pa˙visam žulgs Vīt.;

2) = žulgans I 2, müde, trübe (von Augen gesagt): žulgas ² acis Bauske;

3) = žulgans I 3: žulga dūša Bauske;

4) = žulgans I 4, verblichen (?): miruonīgi bālā... krunkainā piere un žulgie vaigi likās staruojuoši Veselis Netic. Toma mīlest. 104. - Subst. žulgums,

1) die Feuchtigkeit, Nässe:
pavasaŗa saulē un vējā piesmadzējušai malkai izve̦lkas viss žulgums Vīt.;

2) "nelaba dūša" (mit ulˆ ² ) Bauske: man tāds žulgums uznāca.

Avots: ME IV, 830

žulgt, žulgstu, žulgu,

1) weichen, einweichen
(?) U.;

2) intr., weichen, aufweichen, im Wasser weich werden
Spr., Bers., Kalz., Kreuzb., Lubn., Meiran, Odensee, Vīt., (mit ùl ) AP., (mit ulˆ ) Gr. - Buschh., Jürg., Kr.; "mīkstam uzcelties" Wessen: veļa baļļā žulga ve̦se̦lu nedē̦ļu AP. pastalas žulgst ūdenī Jürg. zābaki žulgst Odensee. iemetu ūdenī, lai žulgst Vīt. ganam jāžulgst rudens lietū Kalz. cik ilgi žulgsi tamā mārkā? Gr. - Buschh. tur tie kuoki vēl tagad žulgst ebenda;

3) schwellen, quellen in Feuchtigkeit, aufdunsen
Wessen, (mit ulˆ ) Lis. n. FBR. I, 32;

4) trocknen
(intr.) Gr. - Buschh. (mit ulˆ): peļķe karstā laikā ātri žulgst Gr. - Buschh.

Avots: ME IV, 830

I žurga,

1) = žulga 2, eine unklare Flüssigkeit Baldohn, (mit ur̃ ) Gr. - Sessau, Autz, Ellei, Kab., Mesoten, Mežmuiža, Ruba, Wolgunt; "saskaluojums", Spülicht LKVv., (mit ur̃ ) AP., Bauske, Jürg.; eine schlechte, wässerige Suppe (mit ur̃ ) Grünw.; ein Getränk, Gesöff (in verächtl. Sinn) U., Ledmannshof: upes ūdens drīzāk nuosaucams par žurgu, bet ne par dzeŗamu ūdeni Celm. tāda žurga dūšu vien apšķebina Ledmannshof. dzert mūsu asinis, kâ žurgu dzert Lautb. Ind. un Ārija 14;

2) eine Pfütze
Kurl. n. U., Mar.; eine ausgefahrene, mit Wasser gefüllte Gruft auf dem Wege Burtn., (mit ur̃ ) Frauenb., Lemsal; eine schmutzige Pfütze, Jauchgrube Alksnis-Zundulis, (mit ur̃ ) Kalnzeem, Schibbenhof; = urga, ein Regenbach (mit ur̃ ) AP.,., Fockenhof, Jürg., Wolmarshof: tanī vietā ar˙vienu pēc lietus sakrājas žurga Mar. ak tava ceļa! nuo vienas žurgas ārā, uotrā iekšā! Frauenb. zem papuves lauka, kur urdza straujš avuots, plašā ūdens žurgā, kas atradās lejpus avuota Janš. Bandavā II, 418. žurgā iekšā mans vepris A. v. J. 1901, S. 1000;

3) die Jauche
(mit ur̃ ) Kalnzeem, Schibbenhof, Siuxt.

Avots: ME IV, 833