aizdambēt
àizdam̃bêt, tr., abdämmen, versperren (upi); -tiês, sich verstopfen, aufstauen: aizdambējies ūdens Vēr. I, 1038.
Avots: ME I, 21
Avots: ME I, 21
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'aizdambēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'aizdambēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (3)
nodurt
nùodur̃t,
1): gar zemē nuoliktu valgu vai kārti ar lāpstu zemē iegriêzt rievu (iezīmējuot ruokamu vietu) Orellen;
2): n. sivē̦nu Kand.;
3): sirdi n. (= nuomākt, nuospiest, nuožņaugt; "abdrücken", "abstossen")
Stender Deutsch-lett. Wrtb.; ‡
5) "nuošūt diegu pie diega" Seyershof: kad sāka ar celiņiem šūt kre̦kliem krūtis, tad ļuoti smalki nuodūra kre̦klu. Refl. -tiês,
1): lai raganas nuoduŗas Tdz. 53452; ‡
2) "aizdambēties" Linden in Kurl.: Daugava nuodūrusēs, un ūdens pa pļavām gājis.
Avots: EH II, 42
1): gar zemē nuoliktu valgu vai kārti ar lāpstu zemē iegriêzt rievu (iezīmējuot ruokamu vietu) Orellen;
2): n. sivē̦nu Kand.;
3): sirdi n. (= nuomākt, nuospiest, nuožņaugt; "abdrücken", "abstossen")
Stender Deutsch-lett. Wrtb.; ‡
5) "nuošūt diegu pie diega" Seyershof: kad sāka ar celiņiem šūt kre̦kliem krūtis, tad ļuoti smalki nuodūra kre̦klu. Refl. -tiês,
1): lai raganas nuoduŗas Tdz. 53452; ‡
2) "aizdambēties" Linden in Kurl.: Daugava nuodūrusēs, un ūdens pa pļavām gājis.
Avots: EH II, 42
saķert
saķer̂t,
2): s. bē̦rnus Siuxt, (als Hebamme) Kinder empfangen
(die Bed. "Kinder bekommen" ME. III, 662 ist fraglich); laimīga ruoka bē̦rnu saķeršanā (von einer Hebamme gesagt) Janš. Dzimtene V, 78; ‡
3) saķeŗ ar vē̦de̦ru Auleja, plötzlich fängt der Magen an zu schmerzen.
saķeŗ juo ar karstumu ebenda, er (sie) bekommt Fieber. Refl. -tiês,
4): in Streit geraten:
sakeršanās ar leišiem Janš. Dzimtene II, 201, ‡
5) s. ciet(i) Salis "aizdambēties. aizspruostuoties" (von Gräben u. dgl.).
‡ Subst. saķêrēja, die Hebamme B. Senkeviča Godi Vidus-Kursā, S. 6.
Avots: EH XVI, 422
2): s. bē̦rnus Siuxt, (als Hebamme) Kinder empfangen
(die Bed. "Kinder bekommen" ME. III, 662 ist fraglich); laimīga ruoka bē̦rnu saķeršanā (von einer Hebamme gesagt) Janš. Dzimtene V, 78; ‡
3) saķeŗ ar vē̦de̦ru Auleja, plötzlich fängt der Magen an zu schmerzen.
saķeŗ juo ar karstumu ebenda, er (sie) bekommt Fieber. Refl. -tiês,
4): in Streit geraten:
sakeršanās ar leišiem Janš. Dzimtene II, 201, ‡
5) s. ciet(i) Salis "aizdambēties. aizspruostuoties" (von Gräben u. dgl.).
‡ Subst. saķêrēja, die Hebamme B. Senkeviča Godi Vidus-Kursā, S. 6.
Avots: EH XVI, 422
spriest
spriêst,
2): spriežat gūžas stenderī! Tdz. 59862. s. ruokas sānuos, zirgu (jūdzuot) ilksīs Saikava. s. (= aizdambēt) upi cieti Heidenfeld;
3): dievs savu dē̦lu netaupa, - viņš tuo par mūsu grē̦kiem spriež Dziesmu grām. 1867, 119; ‡
4) "mūrēt (krāsnij spraišļus jeb sprieslus)" Ramkau, (mit iê 2 ) Siuxt: uz krāsns mūrīti sprieda sprieslu ebenda. Refl. -tiês,
1): saltums jau spriežas Peb. n. BielU., die Kälte nimmt schon zu.
rijas siltums spriežas uz augšu ebenda;
3): auch Kaltenbr.
Avots: EH II, 560
2): spriežat gūžas stenderī! Tdz. 59862. s. ruokas sānuos, zirgu (jūdzuot) ilksīs Saikava. s. (= aizdambēt) upi cieti Heidenfeld;
3): dievs savu dē̦lu netaupa, - viņš tuo par mūsu grē̦kiem spriež Dziesmu grām. 1867, 119; ‡
4) "mūrēt (krāsnij spraišļus jeb sprieslus)" Ramkau, (mit iê 2 ) Siuxt: uz krāsns mūrīti sprieda sprieslu ebenda. Refl. -tiês,
1): saltums jau spriežas Peb. n. BielU., die Kälte nimmt schon zu.
rijas siltums spriežas uz augšu ebenda;
3): auch Kaltenbr.
Avots: EH II, 560