Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'atspīdums' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'atspīdums' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

atspīdums

atspîdums, der Abglanz, Widerschein, Abspiegelung: mēness staru atspīdums Daugavā kā sudrabs lejas A. XX, 285. uguns atspīdums nuo krāsns mainījās Aps. IV, 3. ikkuŗš cilvē̦ks ir sociālās pasaules atspīdums Pūrs I, 19; dafür bei Dünsb. atspîds: tu, manas guodības atspīds.

Avots: ME I, 195

Šķirkļa skaidrojumā (10)

atsaule

atsaule "bei teilweise bewöiktem Himmel sichtbarer Abglanz der Sonnë; "mākuoņuos lauztu saules staru atspīdums uz tādu vietu, kas pati saulei nuoslē̦pta ar mākuoņu kārtü Nautrēni: ja saulei ir atsaules, tad gaidāms lietains laiks Kortenhof, Lieven-Bersen. saulei pretīmā bija a., - būs nelaiki un pē̦rkūnis Nautrēni. atsaules vien spīd, ne-būs laba laika ebenda.

Avots: EH I, 163


gailēt

gaîlêt [Kr., gàilêt C.], - u, auch - ēju, - ẽju, glimmen, glühen: dzirksteles gail RSk. II, 26. gailējuošuo uogļu atspīdums A. XV, 283. acīs uguns gail Egl. kaktā vilka acis gail Skalbe. brīvu darbu viņi strādāja, priekā gaile̦dami Stari II, 407. Refl. - tiês,

1) [gàilēties 2 Kl., Warkl., gaĩlêties Dunika, gaîlêties Schujen], glimmen, glühen
[Wessen]: krāsniņā gailējās ugunskurs II, 1206. viss, liekas, kūst un gailējas aiz pārliecīga karstuma J. R. IV, 80. smaids vēl ar˙vien gailējas ap viņas lūpām A. XXI, 797. mākuoņi saulei nuorietuot gailējās. krustmāte tīri vai gailēties gailējās A. XII, 259;

2) schäkern:
"gailēties"saka par jauniem cilvē̦kiem, kad tie ar jaunavām pajuokuo, tās ķircina un tramda Bers. n. A. XII, 869. [Wohl nebst gailis zu li. gailùs (neutr. gaĩlu) "jähzornig (urspr. etwa: glühend, erhitzt, feurig); scharf", aksl. dzělo gr. "σφόδρα, λίαν", ahd. geil "mutwilig, üppig" u. a.]

Avots: ME I, 584


ieplats

iẽplats, ziemlich breit: pūķis izskatās kâ ieplats gaismas atspīdums LP. VII, 716. Adv. iẽplaši, geräumig Spr.

Avots: ME II, 52


palaistīt

palaîstît, ‡

4) "?": celiņš sudrabeņa palaistīts Tdz. 53520. ‡ Refl. -tiês, ein wenig schimmern, glänzen:
viņas (= saules) pēdējais atspīdums ... brīdi palaistījās ... plūdu klēpī Plūd. Selgā.

Avots: EH II, 148


pievērt

pìevẽrt,

1) anmachen, zumachen, anlehnen:
pievērt durvis, luogu. ruozes e̦ze̦rā pievē̦rušas savas ziedu lapiņas JR. V, 95. viņa uzpampušās acis caur snaudā piesē̦rtiem vākiem spīd kâ cepļa atspīdums Vēr. I, 1406;

2) daran-, hinzureihen:
pievērt vienu zīli pie uotras;

3) annähen
U. Refl. -tiês, sich schliessen, angelehnt werden (von einer Tür, einem Fenster).

Avots: ME III, 310


plandīt

plañdît Bauske, Behnen, Wandsen, -u, -ĩju,

1) tr., breit machen
U., ausbreiten, aufbauschen AP.: vējš planda uguņus JR. IV, 159. vēji lē̦nāk māsu buŗas plandīs U. b. 93, 69. ruokas, kājas plandīdama BW. 34487;

2) (von einem
*plandēt?) schweben: tauren[i]s ... pār druvu pland (?) klusi Druva I, 1210. krē̦slas debess ze̦mu pāri pland(?) Duomas III, 46. Refl. plandîtiês Lin., plàndîties 2 Warkl.,

1) sich breit machen, sich bräsen:
ne tā mana līgaviņa, kas priekšā plandījās; tā bās mana līgaviņa, kas nuo manis bēgšus bēdza VL. aus Durben. citām jāja precinieki, es priekšā plandījuos BW. 7918 var. - In Gr.-Essern plandīties , priekšā kaut kam stāvēt";

2) plandîtiês Turlau, sich blähen, sich ausbreiten, wallen, sich bauschen (von Gewändern)
Neu-Wohlfahrt, Dricē̦ni, Grünw.: debess malās klusi plandījās sārts atspīdums Vēr. I, 63. pūt, vējiņ, maguonēs, lai lapiņas plandījās! BW. 13490. luogs stāv atviru, un aizkars viegli plandās MWM. VI, 836. plāndāties, mēļu svārki! BW. 1491. Als ein Lituanismus resp. Kuronismus nebst plenst zu li. išplindęs "dünn" (vgl. auch išsplenda "wird breiter", wozu Leskien Abl. 339) und (wenn mit d aus dh) mhd. flander, schwed. flundra "Flunder", ndl. vlonder "dünnes Brett".

Avots: ME III, 318, 319


rūsēt

rùsêt C., Wolm., Serbigal, rûsêt 2 Ruj., Salis, AP., Tr., Lin., Iw., rùsêt 2 Nerft, Preili, -ẽju, rùsit 2 Kl., rūsuôt, intr.,

1) rosten (rūsît Bers.): spalva rūsēja Druva III, 831. kuo darīja sīka nauda rūsē̦dama (Var.: rūsīdama), pe̦lē̦dama BW. 29792, 2, mans jautrums it kâ metals mitrumā pamazām rūsuo Asp. lai labība nerūsējuot BW. III, 3, S. 865;

2) rūsît Uodziena n. Etn. I, 32, Lös., Ar., blitzen, erglänzen
Ar., wetterleuchten : luoguos rūsēja vakara atspīdums Stari II, 736. padebeši grauzdami un rūsē̦dami aizliduo pruojām MWM. v. J. 1898, S. 827. Zu rūsa I.

Avots: ME III, 572, 573


svīļot

svīļuôt,

1) "?": svīļuojuoši labības lauki Tēv.;

2) "= zvīļuot, funkeln, schimmern, glänzen": uguns atspīdums svîļuo 2 - drīz gaišāks, drīz tumšāks MSil. Refl. -tiês, "spīguļuot" Vīt. (mit ì 2 ), mit Unterbrechungen flammen, flackern Bauske (mit ĩ).

Avots: ME III, 1163


žultains

žulˆtaîns, Galle enthaltend L., U., gallig; gehässig: žultainuo rūgtumu A. Brigader Daugava I, 155. ģīmī žultains atspīdums Saul. I, 134. žultaini vārdi MWM. VIII, 592. žultainās piezīmes B. Vēstn. dažas raksta vietas ļuoti žultainas Purap.

Avots: ME IV, 831


zvīgot

I zvĩguôt Hasau, Lemsal, Salis, Trik., (mit ì 2 ) Kalz., = zvĩguļuôt: Jāņu tārpiņš zvīguo Stockm. acīs asaras zvīguo Jaun. mežk. 65. sārtais atspīdums... zvīguoja... apvārkšņa malā Vēr. II, 454.

Avots: ME IV, 779