Paplašinātā meklēšana

‡ àizlaûšķinât "brechend (z. B. Aste) fortlaufen" Warkl.

Avots: EH I, 36

aušķi, ‡

2) = aûgšā (s. aûgša

4) Gr.- Buschh., Saikava u. a. ,

Avots: EH I, 189

aušķi, hochle. f. aûgsti, z. B. N. - Schwnb., Selb. n. BW. 4398, 7; Sauken, Kaltenbrunn n. BW. 5869.

Avots: ME I, 230

‡ aûšķiene Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72, = aûgšene.

Avots: EH I, 189

aušķinieks Mar., aušķenieks Schwaneb., ein kleines Fensterlein (eine Luke) an der Oberlage der Korndarre.

Avots: ME I, 230

‡ aušķis Ar., Diet., = aũša 2.

Avots: EH I, 189

‡ braušķinât Warkl. "?"

Avots: EH I, 238

kaũšķins: ein altes, unbrauchbares Gefäss Dunika; ein kleines Trinkgefäss Frauenb.; = garmetis Dunika.

Avots: EH I, 596

[kaũšķins " der Kochlöffel" Alt - Autz.]

Avots: ME II, 179

I kaũšķis,

1) die Schüssel;

[2) die Scherbe
Lautb. - kaušķis: gen. kaušķa vielleicht aus * kaustis: kaušķa; vgl. li. kaustė "род посуды"; kubek z gliny".]

Avots: ME II, 179

II kaušķis: "= "kauša". "ME. II, 179 zu ersetzen durch ""= kauša"".

Avots: EH I, 596

II kaušķis (in Uozuolnieki), =" kauša".

Avots: ME II, 179

III kaûšķis: ar kaušķiem aizkausta izkapti, lai nekustas un lai labi turas pie kāta Golg.

Avots: EH I, 596

[III kaûšķis Lis., ein Keil (ar kuo aizkausta).]

Avots: ME II, 179

‡ *laûšķinât, zu erschliessen aus ‡ àizlaûšķinât.

Avots: EH I, 724

‡ laûšķinêt Warkl. "Äste (im Walde) brechend gehen".

Avots: EH I, 724

laušķis, der Polterer: melš kâ šis ve̦cais laušķis A. XX, 642; [jem., der viel und unbedacht spricht Saul.].

Avots: ME II, 430

plàušķis ² , jem., der Unsinn spricht Golg., Saikava, Kreuzb., Heidenfeld.

Avots: ME III, 328

‡ raûšķis ² Salis,

1) ein Strauchmesser (etwa von der Länge eines Bleistifts, an einen Holzstiel gebunden, zum Ausschneiden von Gesträuch);

2) die Sichel.

Avots: EH II, 359

‡ sataûšķinât Schwanb., = sataûstît.

Avots: EH XVI, 456

‡ skràušķi ² Nautrēni, = skrañdži I.

Avots: EH II, 508

skràušķis ² Golg.,

1) = skraukšķis 1;

2) "kas skrau(k)šķina".

Avots: ME II, 889

‡ spraûšķi (drēbju) Zemzare Lejasc. 114 "?".

Avots: EH II, 557

‡ sudaũšķi Frauenb. "kleine Kinder" (scherzweise).

Avots: EH II, 599

taûšķinât Schwanb., = taustît.

Avots: ME IV, 140

taûšķis Lüdern, = taukšķis 2.

Avots: ME IV, 140

I taûšķis: auch Lub.

Avots: EH II, 669

‡ II taûšķis Stom., = taukšis I.

Avots: EH II, 669

I kauša, ein metallener Ring, metala (vis˙biežāk) riņķis, kuŗu ieliek virves, āķu vai kāšu acī Konv. ¹ [Vgl. kaušķis II.]

Avots: ME II, 179

laũkšķêt, laũkšêt, - u, - ẽju, knacken, krachen: nu bļauj un sit, laukšķ vien Doku A. [ē̦d, ka laũkš vien Trik., PS., Smilt.] sita knipas, ka pirksti vien laukšķēja Doku A. [Vgl. r. лускъ "Knacken" und le. laušķinât.]

Avots: ME II, 427

làušķêt ² : ja tī lauška nelaušķē̦tu ("?") Tdz. 40361. kuo nu laušķi (= mels)? Prl.

Avots: EH I, 724

làušķēt ² Stomersee "klopfen"; laušķinât, knacken, knistern, poltern, lärmen: nāc ārā, nāc ārā, kas purā laušķināja! BW. 13471. Vgl. laũkšķêt.

Avots: ME II, 430

nùoskraũkšķinât,

1) [mit Geräusch (mit Kreide ein Zeichen) machen
(perfektiv): nuoskraukšķināja pēdīguos krustus Duomas I, 372; [21 "unsichtbar eine Weile brechen (trans.)"Funkenhof ("mit aũ");

3) (auch: nuoskraušķinât) = nùoskrubināt 1 Vīt., tr.: ņem un nuoskraušķini tuo kauliņu! Golg.;

4) auch: nùoskraukšinât, eine Weile ein Gekrache hervorbringen
Lis. (mit àu ² )].

Avots: ME II, 849

plaûkšas ² Arrasch, Wandsen, plaukši U. Manz. Post. III 175, = plaušas, die Lungen plaũkšêt C., plàukšêt ² Tirs., plaukškêt, -u, -ẽju, auch plaušķêt, -u, -ẽju, plaũkšinât Karls., plaukšķinât,

1) plaušķināt Bers., einen klatschenden, laut schallenden Ton von sich geben
(plaũkšêt Dunika), (in die Hände) klatschen (plaũkšinât Dunika), patschen: lai tā tava mēle plaukš (Var.: plaušk) kâ plaukš vāle velējuot! BW. 22676 var. griezās nu divi pāŗi basām kājām, tâ ka grīda vien plaukšķēja Janš. Dzimtene IV, 10. plaukšķē̦dami viļņi sita gar tvaikuoņa sāniem Ze̦ltmatis. putra vārās plaukšē̦dama Tirs. n. RKr. XVII, 73. brunčiem ap kājām plaukškuot JR. VII, 99. Sprw.: plaukšķina kâ zivs pa sausu zemi. ruokas plaukšķinât Kaudz. M. 193. publika visiem spē̦kiem plaukškināja (applaudierte) Alm. es izdziedu piecas dziesmas, tu tik lūpas plaukšināji BW. 877, 1. dagla cūka aizgaldē ausis vien plaukškināja BW. 22832 var. baznīcniekiem pa priekšu jāja aulekšus, ar... pātagām plaukšinādami, brūtgāna un brūtes brālis BW. III, 1, S. 58;

2) plaukšķêt. plaũkšêt PS., plàukšêt ² Tirs. n. RKr. XVII; 73, plappern, klatschen:
kaut tā plaukša neplaukšēj[u]se, ka es rupju dziju vērpju! BW. 8402, 12 var. Refl. plaukšêtiês, schallen: vakar šāvu vāverīti, šuodien krita, plaukšējās BW. 30527. Zur Interj. plaũkš.

Avots: ME III, 325, 326

snauška L., Vīt., (mit àu ² ) Saikava; Selsau, Warkl., Gr.-Buschhof, snàušķis ² Warkl., snauža U., (mit aũ ) Bauske, Selg., Siuxt, = snaũdulis: mierīgais snauška kâ kaitināts pietrūkās Dz. V. skaļā balsī snauškas (acc. pl.) sauc, lai muostas tie Blaum. Fricim vajadzē̦tu... snaušķim būt Lieventhal Brez. u. Hav. 224. pēdējā guļa un snauža Pas. lāpītājs 21. savē̦lē̦ti ve̦ci ģe̦ne̦rāļi, ...snaužas Austrirlš K. Glūns 26; snàuža ² Saikava, Gr.-Buschhof, jem., der beim Arbeiten träge ist.

Avots: ME III, 974

žārbâtiês,

1) žā`rbâtiês <sup>2</sup> Kaltenbrunn, žārbuôtiês Gr. - Jungfernhof n. U., Spr., Gulben, (mit ā`r ² ) Ekengraf, Oknist, (hin und her) klettern:
kur tu tik aušķi žārbuojies? vēl nuokritīsi!

2) "ļuodzīties, šķuobīties" Warkl.

Avots: ME IV, 797