Paplašinātā meklēšana

‡ àizaûdinât, àizaûst lassen, machen Bauske.

Avots: EH I, 6

‡ àizraûdinât, weinen machen Bauske: a. bē̦rnu.

Avots: EH I, 45

‡ apkaudinât, umbringen lassen (perfektiv).

Avots: EH I, 90

‡ apraûdinât, weinen machen (perfektiv): meita apraudināja māti Lemsal, Nitau, Salis, Trik.

Avots: EH I, 108

‡ atbļaûdinât, sich laut schreiend, weinend nähern, herkommen lassen, machen: a. bē̦rnu nuo baznīcas uz māju Oknist.

Avots: EH I, 135

atšaũdinât, fact., Erholung gönnen, sich erholen, verschiessen lassen: ruokas, AP., zirgus C.

Avots: ME I, 200

aûdinât,

2) = aûst - auch Seyershof.

Avots: EH I, 183

aûdinât, fact. zu aûst, also weben lassen: gaŗus dvieļus audināju, šķituos tālu nuolīguot BW. 22402. Wird aber im VL. sehr oft für aûst "weben" gebraucht: vēver(i)s kre̦klus audināja BW. 9631; 3096; 5723; 11526; so kann auch BW. 22402 gefasst werden.

Kļūdu labojums:
3096 = 12335, 2
gefasst = aufgefasst

Avots: ME I, 215

bļaudinât: mit aû Trik., Wolm., (mit aû 2) Salis.

Avots: EH I, 233

bļaudinât, fact., schreien lassen, zum Weinen reizen: bē̦rnu Kand.

Avots: ME I, 319

gaudinât, caus., betrüben, zur Klage veranlassen, jammern lassen: negaudinu bāleliņu BW. 132; 17272; [gàudinât PS., (einen Hund) heulen lassen].

Avots: ME I, 610

graudinât * Konv. ² 379, zu Körnern machen.

Avots: ME I, 638

ìeaudināt L., einweden lassen.]

Avots: ME II, 2

ìeraudinât, tr., zum Weinen bringen: bē̦rnu.

Avots: ME II, 56

ìesnaũdinât, einschläfern: mūžīgs miers iesnaudina tautu.

Avots: ME II, 68

izaûdinât, fertig weben: izaudini... vilnāniņas! Ltd. 2314. nevaru tik drīz vadmalas izaudināt A. XX, 246.

Avots: ME I, 713

izbļaûdinât Kand., = izbļāvinât.

Avots: ME I, 717

I izmaûdinât Kreuzb., Warkh., = izpeldināt: izm. zirgu.]

Avots: ME I, 769

II izmaûdinât, brüllen lassen: izm. luopus Arrasch.]

Avots: ME I, 769

izraûdinât, fakt., weinen machen, zu Tränen rühren: ar vārdiem vien viņu varēja izraudināt Jauns. samaksāt par tuo, ka mūs izraudina MWM. X, 61.

Avots: ME I, 789

izžaûdinât ² Schibbenhof, = izžaûdêt: gan avuotus uzdūris, gan atkal citus izžaudinājis Dünsb. Vecie grieķi I, 36. i. veļu AP., Līvāni, Meselau, Schwanb., Sessw.

Avots: EH I, 498

kaûdinât ² [Ruj.], fakt. zu kaût, umbringen lassen, schlachten lassen: saimnieks kaudina cūkas uz kāzām Naukschen.

Avots: ME II, 172

kraudinâtãjs "der Fleiher"[?] Mag. IV, 2, 122.

Avots: ME II, 262

I maûdinât: auch Pas. VII, 486 (aus Lettg.).

Avots: EH I, 786

I maûdinât Warkh., Warkl., maudinât Baltinov, màudināt ² Kalz., Laud., schwemmen (ein Tier); vgl. auch izmaûdinât

I.]

Avots: ME II, 568

II maûdinât ² Ruj., maũdinât Bixten, màudināt ² Mar., brüllen lassen; vgl. auch izmaûdinât II.]

Avots: ME II, 568

‡ III maudinât "?": man Laimiņa mūžu spriede divējām māmiņām; vienai mazu izaudzēt, uotrai lielu m.: savai mazu izaudzēt, tautu - lielu m. Tdz. 38463. Mit au aus ał? S. Le. Gr. 146.

Avots: EH I, 786

‡ naûdinât Stelph., (einen andern) Geld ausgeben machen: es neiešu viņa n. Vgl. naûdinātiês.

Avots: EH II, 6

ņaũdinât, fakt. zu ņaũdêt, miauen, flennen, jammern machen: bērnu.

Avots: ME II, 896

naûdinâtiês, Ausgaben machen Kav.

Avots: ME II, 696

nùoaudinât, ‡

2) fertig weben:
lūkuošu pati n. Azand. 83.

Avots: EH II, 30

nùoaudinât L., abweben lassen.]

Avots: ME II, 757

‡ I nuoraûdinât ² Dunika, sich losreissen machen: viena guove stallī nuorāvusies un nuoraudinājusi arī citas.

Avots: EH II, 80

‡ II nùoraûdinât Trik. u. a., sich abweinen machen: n. bē̦rnu.

Avots: EH II, 80

pabļaudinât, ein wenig schreien machen: p. bē̦rnu Bauske.]

Avots: ME III, 9

pamaûdinât, ein wenig schwemmen: p. zirgus Warkh., Warkl., Gr.-Buschhof.]

Avots: ME III, 67

paraûdinât, eine Weile weinen machen: p. bē̦rnu.]

Avots: ME III, 87

pašaudinât šautuvi "eine Weile die Weberspule wiederholt (ins Gewebe) šaut" Bauske.]

Avots: ME III, 111

pìeaudinât, viel weben lassen: pa ziemu pieaudināja aude̦klus Kaudz. Ve̦cpiebalga 57.

Avots: ME III, 237

pļaudinât, mähen lassen L.

Avots: ME III, 365

‡ II raûdinât ² , zu erschliessen aus ‡ nuoraûdinât ² I.

Avots: EH II, 356

raûdinât (li. raudinti "jammern machen"), fakt. zu raûdât, tr., weinen machen, zum Weinen Anlass geben, zu Tränen bringen: es nebristu bridināma, neraudātu raudināma BW. 9186. bīsties dieva, sveša māte, neraudini bārenīša! BW. piel. ² 3969. dažu labu mātes meitu asarām raudināja BW. 12321. kam tev bija tuo darīt, māmiņ[u] gauži raude̦nāt (für raudināt)? 13646, 22. šķiramies mēs, māsiņas, kuo mēs sevi raudinām! 17596. citi putni, grēcinieki, savus bē̦rnus raudināja BW. 2127. neraudini vien Jēcīša! A. XXI, 133. pie mājiņas stāvēja Spuodr[i]s un raudināja savu vijuoli Jauns. Vēja ziedi 10.

Avots: ME III, 483

saaûdinât, fertigweben lassen (von vielen Objekten): s. pūra palagus.

Avots: ME III, 590

sagaudinât, tr., traurig machen, betrüben: sasmīdinu svešus ļaudis, sagaudinu (Var.: saraudinu, parūdinu) brāleliņus BW. 17920, 2.

Avots: ME III, 624

samàudinât, brüllen machen: s. guovis Ermes.

Avots: ME III, 681

samaûdinât, zusammenschwimmen lassen: s. zirgus kuopā Gr. -Buschhof.

Avots: ME III, 681

saraûdinât, tr.,

1) fakt., (stark) weinen machen:
mācītājs runāja tik sirdīgu kapa runu, ka gan˙drīz visus kapeniekus saraudināja Sassm.;

2) freqn., = saraûdât 1: acis saraudināt Kaudz. M. 378.

Avots: ME III, 712

šaũdinât, schiessen lassen U.; šàudinât ² Gr. - Buschhof, wiederholt schiessen.

Avots: ME IV, 5

‡ snaudinât, einschlafen machen: ar saviem rakstiem tā ... mūsu tautu snaudina Dünsb. Apakš Ziemas svētku egl. III, 119. Vgl. auch iesnaudinât.

Avots: EH II, 542

uzaûdinât, weben lassen (perfektiv): uzaudināt jaunas drēbes. Refl. -tiês, für sich weben lassen (perfektiv): uzaudinājuos sev jaunas drēbes.

Avots: ME IV, 315

uzraudinât, weinen machen (perfektiv): svešais uzraudinājis bē̦rnu.

Avots: ME IV, 371

‡ žaudinât, trocknen machen: vai rasā mircis, vai asarās? nu silta dvaša tuo žaudinās Rainis Dz. un d. II ² 319.

Avots: EH II, 817

kaũcinât [C., PS., Trik., Jürg., Arrasch, N. - Peb., Dunika, kaûcinât ² Salis., Ruj., Dond., Lautb. (li. kaũkinti)], fakt. zu kàukt, heulen lassen, machen, zum Heulen, Winseln, Weinen bringen: dienu ganus (tu vilks) klīdzināji, nakti suņus kaucināji BW. 2364. kuo nu kaucini nabaga sunīti? Wend., Lös., Bers., Herft, A. - Rahden; auch: bē̦rnu kaucināt un raudināt Bers., n. A. XVII, 285; anheulen (eines Wolfes Aufenthalt erkunden, indem men ihn durch Vorheulen zum Antworten veranlasst) U.

Avots: ME II, 172

nùovāvuluôt,

1) [nùovãvuļuôt, eine Zeitlang aus Langeweile schreien, schwatzen
(auch Warkl., Vank.), lallen; laut und undeutlich sprechen Welonen, Kārsava, Jürg.]: tâ kalpi nuovāvuluoja Dok. A. (gans tālumā kuo nuovāvuļuoja. bet nevarējām ne˙kuo saprast Jürg. piedzē̦rušais nuovāvuļuoja cauru nakti Golg.;

2) nùovāvuļuôt "nuobrēcināt, nuoraudināt" Kursiten;

3) nùovāvuļuôt "nuogausties" N.-Peb.]

Avots: ME II, 884

tīmeklis,

1) das Spinngewebe (vorzugsweise das, welches man im Herbst unter freiem Himmel antriftt)
Lubn., Sessw., (mit ĩ) Bixten, Hofzumberge, Kalleten, Neuenb., Schibbenhof, (mit ì ² ) Adsel, Fest., (tĩmēklis) Dobl., Nötk., (tĩmē̦kls) Behnen, Bixten, Schnickern; "pinē̦kls, tīkls" (mit î) Domopol; "worin man sich verfangen kann (tĩmêklis) Nötk.; sehr feines Gewebe (mit ĩ) Schibbenhof: saule apspīd rugājuos neskaitāmus sidraba tīmeklīšus St. n. Plūd. Llv. II, 182. nāc rudens tīmekļuos vērpties! Rainis Gals un sākums 48. vecīte bij sapinusies ...dzijās un ...luocījās kâ muša pa tīmekli Ezeriņš Leijerk. I, 155. kâ pē̦lē̦ks tīmeklis pie kailās siênas MWM. IX, 2. kâ tīmekli sev aizvilkusi priekš acīm Austriņš Necilvēks 9. kaut kuo smalku, kâ zīda diedziņus, kâ tīmekļa audus A. Brigader Daugava I, 842. tīmekļu pavedieni Alm. Kaislību varā 30. nuo tīmekļu dzijām JR. VII, 152;

2) die Schlingpflanze
Lubn.;

3) schlaff gesponnenes Garn:
kur nu nuo tāda tīmekla var labu izaudināt! Alksnis-Zundulis;

4) ein schlaffer Mensch:
kuo nu tāds tīmeklis rudzu barā darīs! Alksnis-Zundulis;

5) tìmeklis ² (?) Meiran "eine Arbeit, die man nur zum Zeitvertreib tut".
Vgl. timeklis.

Avots: ME IV, 201