Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ausles' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ausles' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (14)
brāks
brãks, Auswurf Wid. [Nebst li. brõkas "Fehler" wohl aus mnd. wrak "das als schlecht Ausleschossene".]
Avots: ME I, 327
Avots: ME I, 327
izčumināt
izčuminât, ausbolstern: pupas Grob.; wimmelnd auslesen: skudras izčuminājušas graudus nuo salmiem LP. VII, 646.
Avots: ME I, 724
Avots: ME I, 724
izknierēt
‡ izkniẽrêt, Perfektivform zu kniẽrêt 1 Dond.: pīles izkniẽrē savas spalvas Stenden; "reinigen; herauslesen, -nehmen" Frauenb.: i. akuotus nuo drēbēm. Refl. -tiês;
1) sich zur Genüge mit dem Schnabel das Gefieder ordnen:
pīles nu gan labi izknierējas Dond., Wandsen. jāizdze̦n. zuosis laukā, lai labi izknierējas, izkasās Frauenb. izstaipījies un izknierējies Dünsb. Bērnu draugs I, 58;
2) "sich zurechtmachen"
Schwitten: nevar i. vien ceļam.
Avots: EH I, 457
1) sich zur Genüge mit dem Schnabel das Gefieder ordnen:
pīles nu gan labi izknierējas Dond., Wandsen. jāizdze̦n. zuosis laukā, lai labi izknierējas, izkasās Frauenb. izstaipījies un izknierējies Dünsb. Bērnu draugs I, 58;
2) "sich zurechtmachen"
Schwitten: nevar i. vien ceļam.
Avots: EH I, 457
izlasa
izlasa, izlase,
1) die Auslese:
Darvina teōrija par spēcīgākuo izlasi Vēr. I, 1445;
2) d. Pl. izlasas, Abfälle, etw. Minderwertiges, schlechtes Korn
Konv. 1 144: Švaukstam arī tādi nieka liniņi bijūsi, nuo pēdējām tirgu linu izlašam sabāzti ar visām pakulām Kaudz. M. neņemšu, māsiņ, izlasas vien BW. 13282, 3; 11890.
Avots: ME I, 762
1) die Auslese:
Darvina teōrija par spēcīgākuo izlasi Vēr. I, 1445;
2) d. Pl. izlasas, Abfälle, etw. Minderwertiges, schlechtes Korn
Konv. 1 144: Švaukstam arī tādi nieka liniņi bijūsi, nuo pēdējām tirgu linu izlašam sabāzti ar visām pakulām Kaudz. M. neņemšu, māsiņ, izlasas vien BW. 13282, 3; 11890.
Avots: ME I, 762
izlasīt
izlasît [li. išlasýti], tr.,
1) auslesen, aussondern, aussortieren, aussuchen:
uogas, sēnes kas var zvaigznes izlasīt, jūŗas zvigzdus izlasīt? pe̦lnrušķītei bija linu sē̦klas nuo pe̦lniem jāizlasa. bē̦rzu birzi izlasīju pa vienam žagaram. izlasi mums vīrus II Mos. 17, 9. ak tu ve̦lns, kas par kuokiem! kâ izlasīti, wie ausgesucht;
2) entziffern, durchlesen, zu Ende lesen:
kas var šuo rakstu izlasīt? puslapiņas izlasīju, trīs dieniņas saraudāju. vai tu šuo grāmatu jau esi izlasījis? Refl. - tiês,
1) sich ausauchen:
nuo visiem bariem tu izlasies tuo zirgu;
2) zur Genüge lesen:
viņa apsuolīja arī Valdim duot kādas grāmatas izlasīties (zur Lektüre) A. XX, 248.
Kļūdu labojums:
izlasīt, jūŗas zvigzdus izlasīt? = izskaitīt jūŗas zvigzdus izlasīt? BW. 10034.
Avots: ME I, 762
1) auslesen, aussondern, aussortieren, aussuchen:
uogas, sēnes kas var zvaigznes izlasīt, jūŗas zvigzdus izlasīt? pe̦lnrušķītei bija linu sē̦klas nuo pe̦lniem jāizlasa. bē̦rzu birzi izlasīju pa vienam žagaram. izlasi mums vīrus II Mos. 17, 9. ak tu ve̦lns, kas par kuokiem! kâ izlasīti, wie ausgesucht;
2) entziffern, durchlesen, zu Ende lesen:
kas var šuo rakstu izlasīt? puslapiņas izlasīju, trīs dieniņas saraudāju. vai tu šuo grāmatu jau esi izlasījis? Refl. - tiês,
1) sich ausauchen:
nuo visiem bariem tu izlasies tuo zirgu;
2) zur Genüge lesen:
viņa apsuolīja arī Valdim duot kādas grāmatas izlasīties (zur Lektüre) A. XX, 248.
Kļūdu labojums:
izlasīt, jūŗas zvigzdus izlasīt? = izskaitīt jūŗas zvigzdus izlasīt? BW. 10034.
Avots: ME I, 762
iznužģināt
iznužģinât, tr., ausschnüffeln, das Beste auslesen: kur nu tādus ašķugalus lai liek; jāiebeŗ zuosīm, gan jau iznužģinās Naud.
Avots: ME I, 777
Avots: ME I, 777
izulpēt
izul˜pêt, tr., herausnehmen, auslesen: bē̦rns visu te man izulpējis Segewold, Ramkau.
Avots: ME I, 822
Avots: ME I, 822
knīdzgāt
knīdzgât, mit den Fingern herauslesen oder auspflücken (etwas Feines, z. B. Körner aus der Spreu, Staub aus Kleidern) Naud. n. Etn. IV, 97.
Avots: ME II, 248
Avots: ME II, 248
kužināt
II kužinât, tr.,
1) aufschütteln, leicht schütteln, aufrütteln, weicher machen:
[ugunskuru kužina, lai labāk de̦g. ja tik kužina, tad jau ar kas iznāk Wessen.] kužinu drusku manu gultas maisu; tik ciets tapis, ka vai sānus berž [Dunika], Stockm. n. Etn. II, 113; N. - Bartau n. Etn. I, 154. taisītājas tagad ņe̦mas labi kužināt (gultu) RKr. XVI, 176. [nekužināts stāv darbs Latg. 1.];
2) wühlen, auslesen, Essbares aussuchen:
paber cūkam časkas, lai viņas kužina Stockm. n. Etn. II, 113; [
3) auseinanderstreuen:
sūdus kužināt ārduot Für. I];
4) kitzeln:
kaut kas man kužina aiz apkakles Gr. - Sessau. kas tur man pie auss kužina Grünw. Refl. -tiês, wühlen: bē̦rni kužinājas pa sienu. vistas kužinājas smiltīs Oknist. [(zemnieks) jau sāk kužināties ap saviem pavasaŗa darba rīkiem Latg. 1922, VIII, 2.]
Avots: ME II, 331
1) aufschütteln, leicht schütteln, aufrütteln, weicher machen:
[ugunskuru kužina, lai labāk de̦g. ja tik kužina, tad jau ar kas iznāk Wessen.] kužinu drusku manu gultas maisu; tik ciets tapis, ka vai sānus berž [Dunika], Stockm. n. Etn. II, 113; N. - Bartau n. Etn. I, 154. taisītājas tagad ņe̦mas labi kužināt (gultu) RKr. XVI, 176. [nekužināts stāv darbs Latg. 1.];
2) wühlen, auslesen, Essbares aussuchen:
paber cūkam časkas, lai viņas kužina Stockm. n. Etn. II, 113; [
3) auseinanderstreuen:
sūdus kužināt ārduot Für. I];
4) kitzeln:
kaut kas man kužina aiz apkakles Gr. - Sessau. kas tur man pie auss kužina Grünw. Refl. -tiês, wühlen: bē̦rni kužinājas pa sienu. vistas kužinājas smiltīs Oknist. [(zemnieks) jau sāk kužināties ap saviem pavasaŗa darba rīkiem Latg. 1922, VIII, 2.]
Avots: ME II, 331
papirkstot
‡ papir̂kstuôt 2 rācēņus Siuxt, unter noch wachsenden Kartoffelpflanzen (den Boden behutsam aufscharrend) einige Kartoffeln (die schon ziemlich gross sind) herauslesen: meitas papirkstuoja rācēņus vakaram.
Avots: EH XIII, 163
Avots: EH XIII, 163
pirkstot
‡ pir̂kstuôt 2 rãcẽņus Siuxt, die Erde unter einer Kartoffelstaude behutsam wegscharrend, die grösseren Kartoffeln auslesen.
Avots: EH XIII, 237
Avots: EH XIII, 237
porgāt
porgât, -ãju, Dond.,
1) die kleinen Fische aus dem Netzbeutel auslesen
U.; mit einer Krücke Fische treiben Treiden;
2) auch refl. -tiês "netīrumus taisīt" Dond.: kamdēļ porgājies, vai nevari dzīvuot kâ pienākas! Dond.; porgâties, sich mit einer schmutzigen Arbeit befassen Dond. Zur Bed. 1 vgl. purgât I.
Avots: ME III, 376
1) die kleinen Fische aus dem Netzbeutel auslesen
U.; mit einer Krücke Fische treiben Treiden;
2) auch refl. -tiês "netīrumus taisīt" Dond.: kamdēļ porgājies, vai nevari dzīvuot kâ pienākas! Dond.; porgâties, sich mit einer schmutzigen Arbeit befassen Dond. Zur Bed. 1 vgl. purgât I.
Avots: ME III, 376
salasīt
salasît, tr.,
1) zusammensuchen, sammeln
U.: salasīti... ziedi un zâles Etn. IV, 69. salasīt karaspē̦ku LP. II, 61. Bārtas upe salasa savus ūdeņus pa daļai leišuos Konv. 2 279. viņa pa nakts me̦lnumiņu salasa vē̦de̦ra tiesu;
2) auslesen, durchlesen, zusammenlesen:
mēnesnīcā var salasīt uz uolas šādus vārdus LP. I, 25. meitene salasa... grāmatas virsrakstu Aps. IV, 15. brāļa sejā ne˙kas nav salasāms Stari III, 226;
3) intr., eine bestimmte od. eine längere Zeit sammeln bezw. lesen:
salasīja līdz pusnaktij LP. VII, 133. Refl. -tiês,
1) für sich sammeln, lesen;
2) sich versammeln:
nāks... šie brangā pudurā salasījušies LP. IV, 114. kamē̦r karaspē̦ks salasījies IV, 152. bērinieki salasās V, 57. vilki naktīm e̦suot salasījušies pulkiem VII, 860. vedēji salasījās pie brūtgāna BW. III, 1, 74;
3) (nach r. собираться gebildet) "= sataisīties": sasalasīja (= salasījās) pārduot pēdējuo guovi Rositten, meita sasalasīja un aizbrauca Pas. IV, 468.
Avots: ME II, 666, 667
1) zusammensuchen, sammeln
U.: salasīti... ziedi un zâles Etn. IV, 69. salasīt karaspē̦ku LP. II, 61. Bārtas upe salasa savus ūdeņus pa daļai leišuos Konv. 2 279. viņa pa nakts me̦lnumiņu salasa vē̦de̦ra tiesu;
2) auslesen, durchlesen, zusammenlesen:
mēnesnīcā var salasīt uz uolas šādus vārdus LP. I, 25. meitene salasa... grāmatas virsrakstu Aps. IV, 15. brāļa sejā ne˙kas nav salasāms Stari III, 226;
3) intr., eine bestimmte od. eine längere Zeit sammeln bezw. lesen:
salasīja līdz pusnaktij LP. VII, 133. Refl. -tiês,
1) für sich sammeln, lesen;
2) sich versammeln:
nāks... šie brangā pudurā salasījušies LP. IV, 114. kamē̦r karaspē̦ks salasījies IV, 152. bērinieki salasās V, 57. vilki naktīm e̦suot salasījušies pulkiem VII, 860. vedēji salasījās pie brūtgāna BW. III, 1, 74;
3) (nach r. собираться gebildet) "= sataisīties": sasalasīja (= salasījās) pārduot pēdējuo guovi Rositten, meita sasalasīja un aizbrauca Pas. IV, 468.
Avots: ME II, 666, 667
terāt
‡ te̦rât Ruhtern, (Strömlinge) aus dem Netz herauslesen: sievas terā reņģes nuo tīkliem, same̦tuot laivā Tēvijas Sargs 1938, № 46, S. 8. Vgl. tarât.
Avots: EH II, 676
Avots: EH II, 676