Paplašinātā meklēšana

autrs ist ein Druckfehler für jautrs.

Avots: EH I, 189

autrs [Tirsen]"?": mežs ir tik aurs, tik atskanīgs Niedra A. XX, 7. [Scheint mit jàutrs ungefähr gleichbedeutend und verwandt zu sein: vgl. und av. III p. sing. api-aotāt̰ "begreife".]

Avots: ME I, 231

jàutrs, [jaûtrs Serbigal] (li. jautrùs "wachsam, empfindlich"),

1) munter, frohsinnig, frölich, frisch:
saulīte bij tik jautra un pa ielām gāja jautri cilvē̦ki Vēr. I, 1306. jautra dziesma, jautras kāzas LP. IV, 28. viegli viņa smaida, tērzē, juokuo, jautri smaida R. Sk. II, 172;

2) wachsam:
pie durvīm ierējās jautri suņi;

3) leise (vom Schlafe):
grib pūriņš jautra (Var.: jaustra) miega BW. 25224. manu jautru miegu 6692. Zu jàust I.

Avots: ME II, 104

kaûtrs, [kàutrs ² Warkl.], furchtsam, schüchtern, blöde Etn. IV, 49: viņš jau tāds kautrs ar˙vienu, svešu cilvē̦ku ierauguot sakautrējas A. XV, 285.

Avots: ME II, 180

[pajàutrs, ein wenig od. ziemlich jàutrs: p. prāts, miegs.]

Avots: ME III, 36

[pakautr(îg)s, ein wenig od. ziemlich schüchtern, blöde: p. bē̦rns.]

Avots: ME III, 42

I sautrs (od. *sautra?): ruokā sautru (einen Knüttel?) vēdināju Tdz. 43137. par Daugavu sautru sviede 52949 var.

Avots: EH XVI, 462

I sautrs Wid., = šautrs.

Avots: ME III, 778

II sautrs U., = saute.

Avots: ME III, 778

I šàutrs ² : par šautriņa sviedumiņu BW. 33844; "nūjiņä Līvāni n. FBR. XX, 149; "sprungulis" Aiviekste; ein Holzscheit (mit au ) Bers.; "kuoka ecēšu krustkuoks, kur iesietas tapas" (mit aû ² ) Siuxt; "tā atslē̦gas daļa, kas duris slē̦dzuot aiziet caurumam priekšā" ebenda.

Avots: EH II, 624

I šàutrs ² Kl., Sessw., (mit aû ² ) Wandsen (auch šautra und šautrîs?), ein Stück Holz zum Hineinschieben Bielenstein LSpr. I, 267, ein Holzschieber (vor Lichtlöchern resp. Fenstern) Biel. Holzb. 33, Riegel 41, Weissenstein; ein Holzknüttel (zum Werfen) Lubn. (mit àu ² ) n. Etn. 1, 32, (mit àu ² ) Laud., Kreuzb., Odsen, Saikava, Selsau, Warkh., Warkl. (viņš nedabūja ne šautru pa kājām U. šautru metu upītē BW. 8929, 1. sviedu šautru, te̦ku pate ap re̦snaju uozuoliņu 24620. pils... desmit šautru tāļumā LP. VII, 1099); ein Holzscheit U.; ein Reis V.; ein Kegel Konv. ¹ 302; ein Spiess zum Aufhängen von Fleisch C., PS. (mit àu), U., (mit aû) Mar., (šautris) Etn. II, 123; ein durchgesteckter Stock Kurl. n. U.; "kuociņš, ar kuo piesprauž labības gubām ce̦pures" Neu - Bilskenshof; "redeļu kuoks" Lasd.; eine Stange zum Zusammendrehen der Stricke bei der Holzfuhre U.; ein Holzknebel zum Zusammendrehen einer klūga bei der Herstellung von Holzflössen (šautris) Lubn.; ein Knebelholz Wid.; ein Querholz, das die EggenhöIzer verbindet U. (plur. šautri Bielenstein Holzb. 488, (mit aû ² ) Siuxt); abgehauenes Strauchwerk zu Faschinen (šautru kuopa L., eine Faschine; šautru tilts, mit Faschinen gebauter Weg U., Knüppeldamm od. -brücke Bielenstein Holzb. 716) oder zum Brennen U. Zu šaut, s. Prellwitz Wrtb. ² 420.

Avots: ME IV, 11

II šautrs, der Orion Kokn. n. U.; nach der Gestalt dieses Sternbildes wohl zu šautrs I.

Avots: ME IV, 11

III šaûtrs,

1): šaûtra kāpuostu galva Mahlup;

2): š. miegs Vanagu ligzda 117;

3): skaidru un šautru skatu Anna Dzilna 60. zibuošām, šautrām acīm 169. nebija tik šautra prāta un jautras valuodas Vanagu ligzda 109; ‡

6) "?": draudē̦dams viņš pagriezās pret Cēli un tuo uzlūkuoja š. un gaidīdams Vīndedze 184. uozuolam ir šautras lapas Tdz. 41342.

Avots: EH II, 624

III šaûtrs,

1) locker
Alswig, BoIwen, Lasd., (mit àu ² ) Aahof, Golg.: šautra vilna Oppek. n. U.; šautra (labi izrūgusi, mit àu ² Golg.) maize Mar. n. RKr. XV, 139; š. zeme N. - Schwanb.; šautrs siens Oppek. n. Mag. XIII, 24, (mit aû) Schwanb.;

2) unbeständig:
š. cilvē̦ks A. - Laitzen; šautrs (= jautrs) miegs Alswig, Laitzen, (mit aû) Mar., (mit "àu ² ") Schwanb.;

3) munter, frisch, fröhlich
Wid.: š. cilvē̦ks Mar. n. RKr. XV, 139;

4) "leicht":
šàutrs ² kuoks Warkl.;

5) schnell, flink
(mit aû ² ) Wandsen. Nach Leskien Nom. 443 zu šaust; zur Bed. vgl. Ii. siaũsti "worfeln, spielen", r. шутъ "Spassmacher".

Avots: ME IV, 11

žaûtrs (unter žautris II 1): auch AP. (mit aû ² ), Liepna: savēra sapalus uz žautra Austriņš Puišk. 221. spiga vel žaûtruos karinē Warkl. n. Ceļi VIII, 223.

Avots: EH II, 817

‡ atveiktiês "?": stāstīšanas brīži nenāca ik˙katru vakaru, bet vienīgi... kad krusttē̦viem prāts atveicās bezrūpīgs un jautrs Kaudz. Atmiņas I, 74.

Avots: EH I, 179

[I bàlsts C.], balˆsts ² Kand., auch balste L., St.,

1) die Stütze, Unterstützung:
tad tūdaļ viņai balsts ir mana krūts Rain.; Verbindung voran sich etwas hält, als Gesimse, Schwengel am Wagen L., St.;

2) der Griff, die Handhabe am Pfluge, die Pflugsterze,
auch arkla ragi genannt: galvas nauda jau tad jāmaksā, kad puika vēl lāgā ne balsta nemākuot turēt; [in dieser Bed. bàlsts AP., Bers., Feht., Lemsal; nach Bielenstein Holzb. 473 "Stütze" in dem Sinn genannt, "dass dieser Teil des Pfluges eine Stütze und ein Zusammenhalt des ganzen Pfluges ist"; hierzu balsta oder balsts aukla bei Bielenstein 1. c. 474, eine Schnur, die den auklis mit dem balsts verbindet];

3) der ganze Teil des Pfluges, in welchen die beiden Fermerstangen stecken:
balst (dial. balksts) savienuo lemesnīcas augšgalā apižas un nuode̦r par turē̦tavi A. XI, 170; cf. balss II;

4) der hölzerne Pflock unter den Pflugscharen:
balsts ir šautrs (atspaids) šķē̦rsu apakšā lemešiem; šim balstam ap galiem ir apme̦tamas paņķas, kur'as virs lemešiem krusteniski mijas un piestiprinātas pie apīžām Dreimann; balsts"ir kuoks zem arkla lemesnīsas, uz kura uzmauc gre̦dze̦nus arklu uzsiešanai" Kursiten;

5) lielgabalu balsts, die Lafette
* A. XX, 347. [S. bàlziens und belˆzt.]

Avots: ME I, 256

blisinât: auch Druw., Linden, Mitav; b. acis "dedzīgi acis plātīt; autrs%20p%C4%93c%20skat%C3%A4">būt jautrs pēc skatä Wessen. Refl. -tiês: auch Nötk. - Zur Bed. vgl. auch àizblisinât.

Avots: EH I, 229, 230

drùosms ² [Bers.], tapfer, beherzt, kühn: viņš tāds jautrs. druosms Pur. N. 13; Nötkenshof n. A. XI, 761.

Avots: ME I, 507

klùņģis [C.],

1) [ein kleiner Holzabfall
U.]; ein Stück Holz zum Werfen Stürzenh., gew. sprungulis, šautrs;

2) ein unbeholfener, linkischer Mensch
Seew. Mag. XIII, 2, 46; kluņ̃ģis [Karls.,] N. - Kmph. Nach Prellwitz Die deu. Bestandteile in den lett. Sprachen 10 aus mhd. klunge "Knäuel"[?].

Avots: ME II, 236

[lĩdzsvaruôt ,* im Gleichgewicht halten: tas zināmā mē̦rā visu līdzsvaruoja Leijerk. I, 19.] lĩdzsvaruôts *, das Gleichgewicht haltend, beobachtend, harmonisch: Andrievs jautrs un līdzsvaruots Eldgast.

Avots: ME II, 482

[lopuris "ein liederlicher Mensch" Naukschen; "auša, jautrs, pļāpīgs nebēdnis" Ruj.; vgl. lupuris.]

Avots: ME II, 508

mìegs [li. miẽgas] der Schlaf: Sprw. miegs nāk, - būs ciemiņ. miegs nabagu manta. nuo miega maizi nece̦p. tas nāk man virsū tīri kâ miegs. miegs nāk, der Schlaf kommt, übermannt einen. šam nenācis ne acu galā miegs LP. VII, 761. muļķītis... kaujas ar miegu (plagt sich mit dem aufkommenden Schlaf) IV, 59. pie miega iet, schlafen sehnen Diez. n. U. miegu vārdzināt Kav., schlaflos daliegen. - pirmais miegs od. me̦dus miegs U., der erste Schlaf; salds miegs süsser, fester Schlaf: salds miedziņš līpina acis LP. IV, 112; ciets, dziļš m., fester, tiefer Schlaf; caurs m., der Halbschlaf, unruhiger Schlaf: tādi sapņi ne˙kad nerādās, ja guļam stiprā, maigā miegā, bet viņi ir druoši liecinieki, ka mums bijis caurs miegs A. XI, 724. jautrs m. BW. 423, 1, leiser Schlaf; ilgs m., langer, fester Schlaf: ilgu miegu nuogulēju, nav darbiņš padarīts BW. 6695. viņam nav jau ne putna miega, er hat nicht einmal den leisen Schlaf eines vogels. nāves miegs Kaudz. M. 210, der Todesschlaf: vai tā mana līgaiņa nāves miegu aizmigusi? BW. 26913. grē̦ku miegs, der Sündenschlaf: sirds bij grē̦ku miegā gulējusi Neik. miegs uzkrīt U., uzbrūk, uziet, der Schlaf überfällt: Ābrāmam uzkrita ciets miegs [bei Glück: krita ciets miegs uz Ābrāmu] I Mos. 15, 12. vidējam dē̦lam arī uzbrūk miegs LP. IV, 59. miegs acis rausta, der Schlaf meldet sich U. - pa miegam, pa miegiem, im Schlaf, schlaftrunken: ķēniņa meita pa miegam jau vienreiz nakuodaļā lūpas LP. IV, 85. pa miegiem dzirdēt Dīcm. pas. v. I, 9. it kâ pa miegiem manīt De̦glavs MWM. v. J. 1896, S. 479. Auch sonst zuweilen der Pl.: miegi nāca jaunajām meitiņām BW. 6766, 6 var. apstāja Pēteri me̦lnie miegi 25098. nuo miegiem pamuodies Rainis Ze̦lta zirgs 8. bē̦rnu, kad viņš uzmuostas, tūliņ neģērbj, lai tam miegi pūznis [auch Glück Spr. Sal. 23, 21], miega pūce U., ein verschlafener Mensch, Schlafmütze. - miega Kažus [Mačus BW. 6766, 1, Mačis 1 var.] mani pre̦c mir kommt der Schlaf Kav. iesim uz miega muižu, (scherzweise) wollen wir schlafen gehen U., [Wolm., Salis]; miega me̦li, Phantasien U.; miega sē̦rga, Schlafsucht; miega zâles,

1) Tausendgüldenkraut
L.; Nachtschatten (solanum nigrum) U.;

2) ein Schlafmittel.
[Nebst apr. meicye "schlafen", acc. s. maiggun "Schlaf", li. maigũnas "Schlafbank" zu migt u. a., s. Būga РФВ. LXXII, Lidén IF. XIX, 334.]

Avots: ME II, 651

muĩdrs: "gudrs, izveicīgs" Ronneb.; "mundrs, autrs">jautrs, žirgts" Salis; "slaiks [vgl. smuidrs!]; čakls" (mit ùi ² ) Sauken; "flink" (mit ui ) Aahof.

Avots: EH I, 829

nebè̦da, die Sorglosigkeit, der Übermut, gew. līdz nebē̦dai, uz nebē̦du, uz pašu nebē̦du, bis zum Äussersten, aufs Äusserste, sehr: jautrs un pārgalvīgs līdz nebē̦dai A. XX, 938. smildzināja smalks lietutiņš, līdz nebē̦dai atšķaidīdams lauku celiņus XVI, 868. nu ir gan paē̦sts uz nebē̦du A. XIII, 2, 157. tie laiskuojuši uz tuo nebē̦du Etn. IV, 156. šās divi pagājušās dienas gan dzīvuojām uz nebē̦du, lebten wir in Herrlichkeit und Freuden, ohne Sinn und Verstand Kaudz M.

Avots: ME II, 708

niprums U., ņiprums, die Hurtigkeit, Munterkeit: spē̦ka gaduos viņam piemita jaunekļa jautrs ņiprums Vēr. II, 277. žirgtums un ņiprums pama˙zītēm sāka zust Blaum.

Avots: ME II, 745

rakt (li. ràkti "stochern, stochernd tiffnen, kratzen, stechen"), rùoku, raku, tr., graben: Sprw. sle̦pe̦n kā kurmis ruok. kas citam bedri ruok, pats iekrīt. sle̦pkava, kunga meitai bedri rakdams, pats tanī iekrita Dīcm. pas. v. I, 57. kam, tautieti, aku raki? BW. 21671, 10. bagātie nabadziņu dzīvu raka zemītē 31244. Refl. -tiês,

1) intr., (hin und wieder) graben, wühlen:
kuo tu ruocies pa manu gultu, skapi? Ahs. n. RKr. XVII, 48. ruocies vien tad pa savu purvu nuosmircis! Saul. I, 128;

2) sich begraben lassen:
baznīcā tuoreiz rakušies arī citi Kundziņš Smiltene 14. - Subst. rakšana, das Graben; rakums, die abgeschlossene Tātigkeit des Grabens; das Gegrabene; cūku, kurmju rakums od. rakumi, das von Schweinen Ausgewühlte, der Maulwurfshügel: lauki vienuos cūku rakumuos Ahs. n. RKr. XVII, 48. uzgāju cūku rakumuos ze̦ltu naudas gabalu LP. V, 411. lai kurmis neraktu, tad jāiesprauž viņa rakumuos gaļas šautrs Etn. II, 123. uz istabas vidu kuls, kā rakumi, bija duobains Kļav.; racējs, wer gräbt, der Gräber; grāvju racējs, der Grabengräber. Zu li. rakštìs "Grab; Splitter". rakìnti "schliessen" u. a. (s. Būga KSn. 1, 171 und 261); und zu ahd. birahanen "erbeuten"? Vgl. anch Zupitza Cierm. Gutt. 136.

Avots: ME III, 475

‡ II rē̦zns "jautrs" Malta.

Avots: EH II, 370

runîgs, gesprächig, redselig: krusttē̦vs bij palicis ļuoti runīgs Aps. VII, 6. vecīte rādījās labi runīga Aps. viņš bija runīgs, jautrs Turg. Muižn. per. 14.

Avots: ME III, 562

šàustrs ² Warkl., = autrs">šautrs I, šautris 1: laižu šaustru (Var.: šautru) dibinā BW. 25853 var.

Avots: ME IV, 8

šautra, šåũtęr Schlehk n. FBR. VII, 45 < šautra oder *šautre,

1) ein hölzerner Pfeil
Skuolas dr. II, 149, Freiziņ: dāvināšu katram pa šautrai un luokam Pas. IV, 318. laide nuo luoka asas šautras III, 313. mēle... savilkās smaila kâ šautra IV, 415;

2) (s. auch šautrs I) ein Stock, Knüttel Wessen,
(mit aû ² ) Tr., (mit àu ² ) Kalz.: nāca... raganas šautrām LP. I, 145. kam šautra, tam ābuols Br. sak. v. 1072; ein Holz, worauf Strömlinge zum Räuchern gelegt werden Adiamünde; eine dünne Stange, eine grosse Rute (mit àu ² ) Stomersee;

3) ein Türriegel
(mit aû ² ) Raiskum;

4) = liekšķere Memelshof; die Brotschaufel (lize) GrawendahI (mit àu ² );

5) šautras stiebris Freiziņ, eine Art Sumpfpflanzen;
vgl. šautru sakne. Wenigstens in den Bedd. 1 - 3 zu šaut.

Avots: ME IV, 10

šaûtruos ² iet Nigr., vilkties, uz šautriem iet Nigr., šaûtrus ² (šaûtras ² Stenden) vilkt Wandsen, einander herüberzuziehen suchen (bei gegeneinandergestemmten Füssen,als Kraftprobe) Wid. Zu šautrs I.

Avots: ME IV, 11

I šàuts Walk, (mit aû ² ) Dond. n. FBR. V, 133, = autrs">šautrs I U.: upītē šautu sviedu BW. 8929, 3 var. (ähnlich 10889). šautu metu vanagam 13517. šautiem suņus mē̦tādamas 13907, 3 (ähnlich 30605 var. und 29074); ein Querholz an den "redeles" (mit aû ² ) Grobin n. Etn. III, 65 (geschrieben wohl fehlerhaft mit ž- ). šaûtus ² vilkties Dond., = šautruos iet.

Avots: ME IV, 11

smaĩdîgs Bauske, Zögenhof, Widdrisch, Jürg., Wolmarshof, smaîdîgs Selsau, Golg., Saikava, Ermes, Gr.Buschhof, smaidigs ² Kurs., Behnen, Grünh., Dond., Salis, lächelnd U.: smaidīgām acīm Upītis Sieviete 15. vaigs kļuva atkal jautrs un smaidīgs Lautb. Luomi 19. vīrs bijis vēl tāds... spirgts un smaidīgs R. Sk. II, 128.

Avots: ME III, 949

‡ II smaidrs Serben "autrs">jautrs": s. cilvē̦ks.

Avots: EH II, 532

smiêklîgs: "jautrs; altes mit Lachen ertragend" Kaltenbr.; māte bij smieklīga un juocīgu dabu Burtnieks 1934, S. 867. smieklīga vēršanās (= skatīšanās) Pas. VIII, 294.

Avots: EH II, 539

‡ špendīgs Grünh. "dūšīgs, jautrs".

Avots: EH II, 654

spraũns: "ve̦se̦ls, dūšīgs" (mit aũ ) Nigr.; (mit àu ² ) gesund; wohlhabend; "brīvs nuo kādas neveiksmes vai likstas" Auleja; "krietns; uzvedīgs" Saikava; munter, gesund, kräftig Warkl.; Demin. spràuneņš ² Warkl. "jautrs; kustīgs; veselīga izskata".

Avots: EH II, 557

strazds (li. strãzdas "Drossel") Burtn., Ruj., Peddeln, Wolm., Muremois, Serbigal, Smilt., Salis, Seppkull, Lems., Widdrisch, Kürbis, Erkull, Segewold, Lindenhof, Schujen, Arrasch, Jürg., Fehsen, Römershof, Lennewarden, Setzen, Stelp., Kurmene, Zohden, Bauske, Schönberg, Sessau, Zerrauxt, Bergfried, Grünh., Dobl., Mitau, Amboten, Kl. - Salwen, Salgaln, Daudsewas, Siuxt, Lieven - Behrsen, Kurs., Schlockenbeck, Naud., Pampeln, Pankelhof, Rönnen, Neuhausen, Neugut, Rutzau, Funkenhof, Nigr., Hofzumberge, Schnickern, Schrunden, Bershof, Zirsten, Frauenb., Luttr., Matk., Kalleten, Nikrazen, Assiten, Uxri, Dond., Wandsen, U., die Drossel U.; mazais (od. purva Natur. XXXVII, 108) str., die Singdrossel (turdus musicus L.) U., RKr. VIII, 92; Natur. XXXVII, 108; me̦lnais str., der gemeine Star (sturnus vulgaris L.); die Amsel (turdus merula L.) U., Natur. XXXVII, 112; pe̦lē̦kais str., der Kramtsvogel (turdus pilaris L.) Natur. XXXVII, 110, U.; lielais pe̦lē̦kais str., die Misteldrossel (turdus viscivorus L.) Natur. XXXVII, 111; ziemas str., bombycilla [ ampelis ] garrula L. Konv. ² 3636: me̦lnais strazds svilpuo Etn. II, 51. pe̦lē̦kais strazds terkšina ebenda. dzīvs un jautrs kâ strazds Latv. Daneben ohne s- (vielleicht dissimlliert; vgl. le. strads) apr. tresde, an. ƥrǫstr "Drossel", mir. tru ⁱ d "Star" und mit d- slav. drozdъ "Drossel" vgl. Solmsen IF. XIII, 138, Boisacq Dict. 920, Walde Wrtb. ² 799, Suolahti Die deutschen Vogetn. 52 f., Trautmann Wrtb. 327.

Avots: ME IV, 1083

tral˜lis Dunika, MSil., der Refrain; in Siuxt: lustiges Lied; Plur. traļļi, tralli, traļi U., das Tralala, die Verzierungen und besondem Künste, die beim Singen angebracht werden: uz tralliem (traļļiem BWp. 3671; trillemd?) es dziedāju, uz tralliem gavilēju: uz tralliem tē̦vs, māmiņa man pakāra šūpuolīti BWp. 367 2 . es pruotu radīt tādus traļus Jaun. Dr. v. J. 1902, 311. traļ˜ļus sist, trillern Dreylingshof; ,frohlich, schnell und kurz singen (Stolben) oder so auf dem Klavier spielen (Libau); scherzen, Spass machen Koddiack, Wrangelshof: jautrs cilvē̦ks sit traļļus Wrangelshof. ar mēli pa zuobu starpu visādus traļļus . . . sizdams Seibolt. septiņi vilki traļļus sita BW. 2381, 1. In N.-Schwanb. ist tràļļus ² sist ein gewisses Spielchen.

Avots: ME IV, 221

I ur̂gt, -dzu Aps., Bers., Smilten, = urdzêt Wid., Vīt.: kur urdza straujš avuots Janš. Bandavā II, 418. asins... urdza kâ jautrs . .. strautiņš A. Brigader Daugava 1928, S. 304. urdziņa urdz Vīt., Aps. Daneben mit k - urkt.

Avots: ME IV, 304

valuôdîgs, gesprächig: valuodīgs cilvē̦ks C., Golg., Salis, Schwanb. u. a. valuodīgas jaunavas Libek Pūķis 31. valuodīgie tē̦rzē̦tāji A. XI, 53. viņš ir jautrs un valuodīgs Lautb. Luomi 15. valuodīgais students apklusa 176.

Avots: ME IV, 462

žãpuris C., Ruj., žãpurs C., žãpurs Lems., wer ausgelassen, unruhig ist (hauptsächl. von Kindern, Knaben gesagt); žãpuris Trik. "autrs">jautrs, aušīgs un mīļš bē̦rns".

Avots: ME IV, 797

II žautris,

1) žautris C., Golg., žautris Plm., žaûtrs Warkl. n. FBR. XI, 122, C., Kr., Lubn., Mahlup, Mar., N. - Laitzen, Ramelshof, Sessw., žautrs Kurl. und Oppek. n. U., Adl., žaûtris Nötk., eine Stange, darauf etwas getrocknet, darauf Fleisch geräuchert wird
U.;

2) žautrs N. - Peb. n. Latv. Saule 1927, S. 618 "kuoks, kuo iesprauž alus kubulā". Wenigstens in der Bed. 1 zu žaut I; vgl. auch šautris I 2 und zur Bed. 2 - šautrs I.

Avots: ME IV, 794

žauts,

1) die Sprosse einer Leiter
Lasd., (mit aû ² ) N. - Bartau; die Sprosse am Wagen (mit aû ² ) Dunika, Kalleten; "redeļu šķē̦rskuoks" (mit aû ² ) Grobin n. Etn. III, 65, Altenburg, Talsen;

2) žauti, quer über eine Räuchergrube gelegte Stangen, worauf Flundern zum Räuchern aufgehängt werden
Lasd.;

3) in der Verbind. pāris žautu sviedienu, zur Bezeichnung einer geringen Entfernung
N. - Bartau. Vgl. šauts I und šautrs I; in der Bed. 2 jedenfalls zu žaut I.

Avots: ME IV, 794

žẽ̦puris, ein alberneŗ ausgelassener Mensch Wolmarshof; "autrs">jautrs, aušīgs un mīļš bē̦rns" Trik.: ak tu žē̦purīt! Trik.

Avots: ME IV, 807