Paplašinātā meklēšana

‡ abadi, die Radfelgen Saikava; abadu skre̦tuļi, Räder, deren Felgen aus éinem Stück gemacht sind Oppek. n. U. (geschrieben: obadu, mit hochle. o aus a ). Aus r. óбод "Felge".

Avots: EH I, 1

‡ aba˙div Pilda n. FBR. XIII, 52, abadiveji Pas. II, 72, abadivēji V 139 (aus Makašēni), abadivēji IV,284 (aus Silajāņi), = abi divi, beide.

Avots: EH I, 1

‡ Für. I, atsvabadīt ebenda, = atsvabinât.

Avots: EH I, 172

badi, unnülzer Kram Salgaln, Zoden: neizsvied naudu par badiem!

Avots: EH I, 197

‡ badiens, der Stoss (mit den Hörnern): ik reizes tie badieni nav tik sāpīgi Siuxt n. Fil. mat. 66.

Avots: EH I, 197

I badinât: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 84. Refl. -tiês: būtu ir maize, kuo b. pāris gadu Janš. Mežv. ļ. II, 338, Segew.

Avots: EH I, 197

I badinât (li. bãdinti), fact., hungern lassen: luopus, cilvē̦kus. Refl. -ties, Mangel leiden, sich einschränken: viņai nebija jābadinās kā dažai labai Degl. pilsētnieki dārguma dēļ badinās ar malku Ahs. viņi salst un badinās Druva I, 391.

Avots: ME I, 247

II badinât, fact. zu badît, mit Hörnern stossen lassen: sāka zē̦nus badināt MWM. VIII, 246.

Avots: ME I, 247

‡ badinêtiês Gr.-Buscnn. n. FBR. XII, 85, Lieven-Bersen, Pankelhof, = baduôt(iês).

Avots: EH I, 197

I nùobadinât, tr., verhungern lassen: zirgu Tr., [Dond., Salis.] Refl. - tiês, sich zu Tode hungern, sich die nötige Nahrung nicht gönnen, allzu sparsam sein Kand.; sich arm amstellen Spr.; [sich kümmerlich behelfen LKVv.].

Avots: ME II, 758

[II nùobadinât, Kausativform zu nùobadît 2: gans nuobadinājis jē̦ru Wolmarshof.]

Avots: ME II, 758

pabadinât, tr., etwas hungern lassen: kas par nelaimi, kad tevi drusku pabadina! Refl. -tiês [od. pabaduôtiês Bers.], ein wenig hungern.

Avots: ME III, 5

pasvabadi, pasvabaži, Adv., ziemlich lose, locker, frei: man aizbēga pirmais vīrs, pasvabaži salaulāts BW. 16039, 3.

Avots: ME III, 110

‡ pusbadis (part. prt. act.) Dunika, sehr hungrig, halbverhungert: p. klīda pa mežu apkārt.

Avots: EH II, 330

I sabadinât, eine gewisse Zeit hindurch hungern lassen: dzē̦rājs zirgu sabadināja visu dienu pie kruoga.

Avots: ME III, 591

II sabadinât, einander mit den Hornern stossen machen: gans sabadināja aunus.

Avots: ME III, 591

svabadinât L. oder svabadît, = (at)svabinât, los, frei machen Für. I.

Avots: ME III, 1139

‡ zãbadis Preiļi (Kur. Nehrung), im Galopp; vgl. li. zõvada dass. aus poln. zawo`d.

Avots: EH II, 802

àizbadît,

2) : a. grāvi Warkl.; ‡

3) "(eine wunde Stelle) stochernd, stechend schmerzhafter machen"
Kaltenbrunn: aizbadīja tuo auguoni, i sāp Kaltenbrunn. aizbadi vien savu rēti! vairs netiksi galā ar viņu Warkl. ‡ Refl. -tiês,

1) einander (mit den Hörnern) stossend bis zu einem gewissen Punkt gelangen:
vē̦rsē̦ni aizbadījās līdz upei;

2) beim Stechen, Stochern versehentlich geschlossen werden:
pīpja kāts aizbadījās Jürg.;

3) caurumi pastalai aizbadījās par tuvu pie malas, es passierte, dass die Löcher der Pastel beim Durchstechen (der Löcher) zu nahe an den Rand (der Pastel) gerieten;

4) sich wiederholt leicht zerstechen:
kājas aizbadās (z. b. beim Gehen über ein Stoppelfeld) Ass. - Kalt.

Avots: EH I, 7

atdzejuôt, poetisch reproduzieren: tulkuotājs svabadi atdzejuojis A. XII, 156. atdzejuojums, poetische Reproduktion.

Avots: ME I, 155

badît, -u, -īju (li. badýti "stechen, stochern, mit den Hörnern stossen"), tr., intr., stechen, stochern, stossen, namentlich mit den Hörnern: rugāji man kājas bada. zuobus b., Zähne stochern. pastalas badīt, die Löcher (uoses) in den Pasteln durchstechen. viņam arī visur pirksti jābada, er muss auch alles anrühren, anfassen AP. [nagus klāt badīt L., lange Finger haben, mausen]. sēž un bada gaisu ar de̦gunu, von einem Müssiggänger Vēr. I, 1243. viņš vienmē̦r ve̦cajam badīja pie sāniem Dīcm. I, 37. Refl. -tiês, mit den Hörnern stossen: kur'š vērsis gan nebadās; gew. reziprok: guovis badījušās. [Iterativ zu best (s dies). Nebst le bedre "Grube", apr. boadis "Stich", embaddusisi "stecken", aksl. bosti "stechen", r. бости́ "mit den Hörnern stossen", kymr. bedd "Grab" u. a. wahrscheinlich zu lat. fodere "graben", fodicāre "stechen" und vielleicht auch got. badi "Bett", ae. bedd "Blumenbeet" u. a.; vgl. Pott KZ. XIX, 22, Fick Wrtb. I ^4, 491, Siebs KZ. XXXVII, 306, Berneker Wrtb. I, 66, boisacq Dict. 125, Walde Wrtb. 2 302 f., Trautmann Wrtb. 29, Lidēn IF. XIX, 320, Persson Beitr. 36 1, Feist Wrtb. ² 53, Petersson Zur slav. u. vergl. Wortforsch. 30 f. und Heterokl. 128 f.]

Avots: ME I, 247, 248

bads,

1): bad[u]s (gen. s.?) ... neredzēsi BW. 15615 var. "... paņemšu bada tiesu miegä. .. tūdaļ tuo pārvar miega badi A.. Brigadere Dievs, daba, darbs 241. vai miega badu jau tik ātri atgulēji? Skarbos vējos 32. bada panna, "eine besondere Vorrichtung, wo man mit wenig Fett Pfannkuchen bäckt"
Frauenb.; ‡

2) ein Nimmersatt:
juo badam ir, juo b. grib Für. I.

Avots: EH I, 198

izbad(en)êtiês, badin%C3%A2ti%C3%AAs">izbadinâtiês Sassm., [Salis], = izbaduotiês.

Avots: ME I, 714

izbad(en)êtiês, badin%C3%A2ti%C3%AAs">izbadinâtiês Sassm., [Salis], = izbaduotiês.

Avots: ME I, 714

izbaduôt Spr. izbaduôtiês, heisshungrig werden; gew. das Part. izbaduojies, auch izbadējies, izbadenējies, izbadis Kand., Dond., Drsth., Siuxt, auch izbadījies LP. V, 329, heisshungrig, von Hunger gequält: vilks... rādījies būt izbaduojies Etn. III, 110. biju tuoreiz nabags un izbadenējies Vēr. II, 1419. gaisa grābekļi, kas pēc ze̦lta izbadējušies LP. IV, 99.

Avots: ME I, 714

izmaĩnît (li. išmainýti), tr., austauschen, auswechseln: zirgu, naudu; auch vārdus: nav ne˙viena, ar kuŗu varē̦tu izmainīt vārdus MWM. VIII, 862. Refl. - tiês, abwechsen, sich verteilen: gāze starp asinīm un e̦lpuojamuo gaisu var svabadi izmainīties Konv. ² 832.

Kļūdu labojums:
gāze = gāzes

Avots: ME I, 768

kļūtas: svabadi nuo visām kļūtām ("?") Dünsb. Rīmes, 2. grām. I, 246.

Avots: EH I, 626

labeds [aus * labadis?], für labad, wegen: manis labeds viņš jau nenāk Dond.

Avots: ME II, 395

lierîgs, beweglich: rindā, rindā, mierīgi, it svabadi un lierīgi! Lautb.

Avots: ME II, 504

‡ ļuncerīgs PV. "svabads, ļunkans": svabadi aizjūgts luoks ir ļ.

Avots: EH I, 774

‡ ļunkurêt(iês) PV. "= ļunkât(iês) (aber noch viel loser)": svabadi aizjūgtam zirgam lùoks ļunkurējas.

Avots: EH I, 774

‡ ļunkurêt(iês) PV. "= ļunkât(iês) (aber noch viel loser)": svabadi aizjūgtam zirgam lùoks ļunkurējas.

Avots: EH I, 774

I milinâtiês [?] "badināties, skuopuļuoties": šuoziem tik daudz tā darba, ka ne ēšanu nevar pagatavuot; te jau es tikai tâ milinājuos kâ mēr,a kažuoks Katzd. [Verschrieben für mitināties?]

Avots: ME II, 626

‡ II pãrkãrtiês Frauenb., = izbaduôtiês. Part. pã[r]kãries Blieden "izbadis, vājš".

Avots: EH XIII, 202

pãrkulas, = pãrkaras: pārkulas - gaŗas bē̦rzu klūgas, kuŗu tievie gali kaudzes virsgalā tiek kuopā savīti un re̦zgaļi karājas svabadi uz leju, tâ ka vējš nevar sienu iznē̦sāt Lubn. n. Etn. I, 105; vgl. auch pãrkũlas.

Avots: ME III, 162

pìesaistît, anbinden, anknüpfen, verknüpfen (auch fig.): jaunekļa gadi,kur viņš vēl nepiesaistīts pie dzīves pienākumiem, svabadi attīstās JR. IV, 164. mīlestība Göti uz kādu laiku piesaistīja pie mazpilsuoņu aprindām Vēr. I, 1180.

Avots: ME III, 286, 287

puškārtin (unter puškārteņus): auch (mit ā`r ² ) Auleja, Erlaa, Nerft, Sonnaxt: kad kam šķērsām pāri pārkrīt un paliek tâ gaisā karājuoües, tad saka: p. Erlaa (ähnlich in Auleja). šis p. pārkritis par redelēm: kājas augsti, galva zemē, pats nevar atgrìezties ne˙kādiņ ebenda. iekrist gultā p. ("šķē̦rsu, ar pusķermeni") Sonnaxt. p. ("ap vidu") apsiet juostu ebenda. p. ("?") izmeta svētdienas, p. darbadienas drēbju Nerft n. FBR. XIX, 19.

Avots: EH II, 336

sacaumuruôt Ar. "= badit">izbadit"; für sacaurumuôt Tirsen, Lettin, Perniget, Vank., (mit aũ) Serben, Alt-Wrangelshof: s. kuli, kuoku; sacaũmuruôt "saraukt kuopā, nekārtīgi saviīkt caurumü Majorenhof; sacàumuruot ² "savilkt pikā, režģī" Los., "nekārtīgi pastrādāt" Bolwen. In Notk. u. a. werde caũrums scherzweise caũmurs genannt.

Avots: ME III, 601

šļaugans,

1) šlaũgans Bl., Dond., Kand., Luttringen, Nigr., Nötk., Salis, Selg., Zögenhof, šļaûgans Warkh., šļàugans ² Golg., Lis., Lubn., Sessw., Schwanb., šļaûgans ² Sessau, Wandsen, los, locker, schlaff U., Bers., Ledmannshof, Ulpisch; schlotterig Biel. n. U., Lennew.: šļaugans valgs, ein schlaffer Strick U., Lis., Salis u. a. atlaid tuo striķi drusku šļauganāki, lai kājas nespiež! Ulpisch. šļauganie zari Vēr. II, 1296. pēperkuoka luocekļi šļaugani ieslīdēja mutēs A. Brigader Daugava I, 702. luocekļi bija svabadi un šļaugani Saul. I, 78. ruokas šļaugani nuokārušās Wandsen. veseris šļaugani viņam nuoslīka gar sāniem A. XX, 952;

2) šļàugans ² Lubn., Pilda, Warkh., glatt, schlüpfrig:
šļaugans ceļš;

3) eingeschrumpft
St., Bergm. n. U.;

4) flau (= pliekans): šļàugana ² dūša Golg., Saikava;

5) zugespitzt
Ledmannshof;

6) schlank:
kumeļam šļàuganas ² kājas Saikava. - Subst. šļauganums, die Schlaffheit: sāpīgais šļauganums nuo viņas būtes bija izzudis Asp. ve̦cuma pe̦lē̦kais šļauganums Stari II, 812. Wenigstens in den Bedd. 1 und 3 - 5 nebst šļaugs zu li. slúgti "abnehmen, kleiner werden (von einer Geschwulst)" (s. Fick BB. V, 173) und le. slatigans (s. dies). Für šļaugans 2 käme auch ndl. sluiken "schleichen" (wenn mit k aus ide. g!) in Betracht.

Avots: ME IV, 65

svabads, schlaff, müde, los, ungebunden, unbefestigt, frei (= brĩvs) Mag. V, 2, (Synon.) 176, U.: man gan kauli svabadi; es pagulēšuos Saul. R. I, 8. saules karstumā sienu pļaudams, viņš palicis gluži svabads (müde) Saikava. zirgs nebūdams ve̦se̦ls iet tīri svabads Saikava. zirgs iet tā svabadi (nesteigdamies) Kav. Je̦ruzaleme būs svē̦ta un svabada Glück Makkab. 10, 31. Adv. svabadi oder (in Saikava) svabaži: tik svabaži (lose) sluotu sasējis! Saikava. Ob entlehnt (nebst estn. wabat "frei") aus slav. svobodь "frei" (zu apr. sups, acc. s. subban "selbst", s. Trautmann Wrtb. 291), oder verwandt damit, kann nicht sicher entschieden werden; für die letztere Möglichkeit spräche (at)svabinât, wenn diese Ableitung (schon bei Glück!) alt wäre.

Avots: ME III, 1139

vaļi, Adv., frei, los, offen, öffentlich LKVv., ungebunden (fig.): nu esi vaļi izdzīvuojies Sessw. viņš tâ vaļi ("badi">svabadi, ē̦rti") iet Bers., Luhn.

Avots: ME IV, 464, 465

veļas Vīt., = veļi: bāliņš jauns nuomira, veļās (Var.: veļuos) ņēma līgaviņu BW. 27798. sauc mani veļās (Var.: veļuos) 34151. grūti māmiņai... veliņās (Var.: smiltienā) 27703, 1 var. līķim zārkā palaga stūŗus nesien kuopā, lai tas pa veļām varētu svabadi iet uz strautu mazgāties BW. III, 3, S. 872.

Avots: ME IV, 535, 536

velˆt (li. vélti "walken") C., PS., Wolm. u. a., vel˜t Orellen n. FBR. Xl, 37, Salisb., A. - Ottenhof, veļu, vēlu,

1) velˆt Ruj., wälzen:
Gauja... veļ... smiltis Aus. II, 2. strauts... veļ vilnīšus Rainis Gö"tes dzeja 40. - veļams bluķis, die Feldrolle Bielenstein Holzb. 493. - veļamais, die Walze U.;

2) walken
V. - veļamais, die Walkmaschine Bergm. n. U.; die Walkmühle St.;

3) schlagen
Bielenstein Holzb. 321; veļamais, ein Stock zum Schlagen U., Salis, Refl. -tiês,

1) sich wälzen:
Sprw. veļas kâ uola RKr. VI, 560, teļam veļas acis ārā LP. VI, 10. ābuoļi svabadi vēlās nuost A. XX, 652. strauta ūdentiņš tāļāk veļas Jaunības dzeja 49. kâ cēlies, tâ vēlies tūliņ uz klēti Blaum. Pie skala ug. 263;

2) sich walken, sich wälzend an Dicke zunehmen
Spr.: velies, mana vadmaliņa, krimildiņas biezumiņu! BW. 7498;

3) "sich gut bei Luder halten"
L., gedeihen: cāļi labi veļas Kand. Subst. velšana,

1) das Wälzen;

2) das Walken:
sievas nuodarbuojas ar vadmalas velšanu Etn. III, 71;

3) das Schlagen;
velšanâs, das Sichwälzen; vē̦lums, das einmalige, vollendete Wälzen, Walken; vēlẽjs, wer wälzt; wer walkt: vadmalas vēlējs Frauenb. Nebst velêt, valstît, apaļš, vàļât, uolât I, uolît I 1, uols, vilnis "Welle", viļaka u. a. zu apr. walis "Orscheit", li. valandà "Weile", r. валъ "Walze; Woge", ai. válati "dreht sich", arm. gelum "drehe", gil "runder Wurfstein", gr. εἰλέω "wälze", alb. vaľε "Wallen; Woge", lat. volvere "wälzen", air. fillim "biege", an. valr "rund", ae. walwian "wälzen" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 298 ff., Trautmann Wrtb. 349, Būga KSn. I, 175, Fick Wrtb. I ⁴ , 132, Boisacq Dict. 223 ff., Hübschmann Arm. Gramm. 433 und 435, Persson Beitr. 538 ff., Solmsen Unters. z. gr. Laut- u. Versl. 228 ff., Geramb WuS. XII, 41 ff.

Avots: ME IV, 533