Paplašinātā meklēšana

blaku (unter blakām): auch Kal., OB., Warkl.

Avots: EH I, 225

blaku blakām (unter blakām): čigāni mainījuši arī b. b. (ohne eine Zugabe?) Janš. Bandava I, 390.

Avots: EH I, 225

nuoblaku, nebenan, zur Seite Spr.

Avots: ME II, 762

‡ pablakus, = pablakãm: salika p. divi akmeņus Janš. Mežv. ļ. I, 222.

Avots: EH II, 121

viênblaku Lis. n. RKr. XVII, 93, Lubn., Odensee, (mit iê ² ) Frauenb., Adv., nebeneinander Grünw.: viņi staigā vienblaku Grünw. abi gāja līdz baznīcai vienblaku vien Frauenb. viss saiet vienblaku pe̦lē̦kā gabalā Aps. VI, 3.

Avots: ME IV, 657

bīkšķêt, bīkšķinât,

1) poltern, klopfen
Spr.;

2) einen Lärm hervorbringen, änlich dem, der entsteht, wenn man barfuss über die Diele geht:
viņš, staigādams blakus istabā, visu vakaru bīkšķināja. nezin, kas tur virsējā stāvā nuotiek, staigā, ka bīkšķ vien Druw.

Avots: ME I, 303, 304

blaka (li. blakà), ein Fehler im Gewebe, wenn statt eines Einschlagfadens deren zwei nebeneinander zu liegen kommen, od. durch zu starkes Anschlagen Längsfäden reissen, sodass über einem Einschlagfaden stellenweise zwei Längsfäden nebeneinander zu liegen kommen (kur divi dzijas gul blakām): kad iekāpa aude̦klā, cilpas vien, blakas vien BWp. 942, Mag. XX, 3, 107; A. XI, 81. pazinu, pazinu algādža darbu: div' blaku (-as) blakām, čuokura vidū BW. 6920. [Zu blaks; vgl. Leskien Nom. 175 und 214.]

Kļūdu labojums:
sodass = so dass

Avots: ME I, 308

[II blakains od. blakuots Bers., fleckig.]

Avots: ME I, 308

blakām, blaku (li. blakù), blakus, dial. blakiem, blakis, blakum, auch blakā BW. 16548, 1, nebenan, nebeneinander, zur Seite: un kūmiņš tai augstākā guodvietā it blakām tik cienīgi stāvēja Dünsb. blaku blakām RSk. II, 171. blakus vilkt parallel ziehen; (von der Zeit) gleichzeitig: gaiļi dzied blakām St., U. [Kasusformen von Adjektiv blaks

Avots: ME I, 308

I blaks,

2) (Adj.): tik blaki lauki, ka ūdens nenuote̦k Oknist n. Fil. mat. 32; vgl. den Feldnamen
Blakums ebenda.

Avots: EH I, 225

[II blaks Bers. (mit hochle. a aus e̦? doch vgl. auch mnd. vlacke "Fleck"), ein Flecken. - vinā blakā, vieniem blakiem od. vienuos blakuos Bers., Lüs. "sind zusammengeklebt".]

Avots: ME I, 308

buôgs ² (unter buoga),

1): ievu buodziņā BW. 30614 var.;

2): "blakus%20sace%CC%A6ltas%20rudzu%20stati%C5%86u%20str%C4%ABpas">divas vai trīs blakus sace̦ltas rudzu statiņu strīpas" Iw.: statiņus ceļ strīpās jeb buoguos. vienā buogā ceļ tik daudz statiņu, ka nuo tâ iznāk ve̦zums.

Avots: EH I, 258

‡ cecin, = cecinus: duot c. Salisb.; cecindarbi "virsdarbi, blakusdarbi" Salisb.

Avots: EH I, 262

ce̦kuliņi, tagetes patula Rkr. III, 73: ruozes un ce̦kuliņi še tuvumā ieblakus aug Lautb.

Avots: ME I, 368

dir̃nêt [Salis, Muremois], -u od. -ēju, -ēju, intr., quienen, siechen, müssig, sich langweilend dastehen, sich aufhalten, auf etwas warten: kuo nu stāviet, kuo dirniet Alm. par velti man te jādirnē Krem., jādirn Salisb., Gr. - Sess. brāļa zirgs ar suni nuoskumuši, galvas nuolaiduši, dirn nuokautajam blakus LP. VI, 733. viņš dirn kâ aita Gr. - Sess. [Vielleicht aus * dīrinêt] = li. dyrinė´ti "gesenkten Kopfes langsam umhergehen"; [vgl. noch li. dýroti "mit gesenktem Kopfe dastehen" und le. dairīties I].

Avots: ME I, 470

grĩļîgs, schaukelnd : blakus grīlī gajam un grimstuošajam kuģim U. b. 95, 140.

Avots: ME I, 656

ĩdêt [Salis, Ruj., Trik., Wolm., PS., C., Arrasch, Bauske, Zabeln], - u, - ẽju, K.,

1) leise brüllen:
guovs īd jeb nīd, kad grib ēst, mauj, kad meklē citas Etn. II, 51. mana paša raibaliņa te̦k pakaļ īdē̦dama BW. 16475; [ähnlich 34870];

2) ächzen, stöhnen, jammern:
kuoku pavēnī ēdēja visādi mūdži Purap. viņš ierauga blakus gaļam un īdam mazu bērniņu MWM. VI, 391. īd nabagi, suniski ze̦muodamies Saul. Refl. - tiês, zuwider sein: tas man īsti īdas Hr. Nach. L. auch das Aktiv sa: guovīm īd tuo ē̦duot, den Kühen ist dies zu essen schädlich. [îdêt " stöhnen" vielleicht von der Interjektion ĩ wie vaĩdêt von vai (das synonyme indêt ist vielleicht aus īdēt und indzēt kontaminiert); man īd(as) "es ist mir zuwider " aus man - (n)īd(as)? Vgl. nīdēt "īdēt": nāks kâ guove nīdē̦dama BW. 27056.]

Avots: ME I, 834

ieblakām, blakus">iẽblakus, Adv., in der Nähe, beinahe nebenbei: ieblakām es piesēdu pie ve̦cā bāleliņa BW. 17732. jāsim, brāļi, ieblakām, lai neizviedza kumeliņi RKr. XVI, 86. kas tev sēd ieblakām BW. 23037. viņš sev ieblakus izdzirda tādu truoksni Vēr. II, 24.

Avots: ME II, 4

ìesêdinât, tr., einsetzen, wohin setzen: viņš iesēdinājis sievu ratu priekšā LP. V, 203. viņš iesēdina mirušuo māti sev blakus Apsk. IV, 80.

Avots: ME II, 62, 63

ìetrùokšņuôtiês, anfangen zu lärmen: blakus zālē kas ietruokšņuojās Vēr. II, 1313.

Avots: ME II, 84

ķe̦blaks,

1) ein Stück,
[ķe̦blaks, ein Klumpen Jürg.]: iedeva krietnu ķe̦blaku maizes, gaļas Burtn. ;

[2) ķeblaks "ein dickes und plumpes Kind"
Bauske, ein schwerfälliger, plumper Mensch Jürg.].

Avots: ME II, 358

‡ II krêsliņš ² Grob., ein Flachshaufe auf dem Felde: nuoplūc linus un saceļ krēsliņuos. vienā krēsliņā nāk desmit saujas: astuoņas saujas saceļ ik pa divām, vienu pāru blakus uotram, un galuvs pieliek divas atlikušās saujas.

Avots: EH I, 651

kūļa, der Stock: nuoliek savu kūļu (spieķi) blakus un gaida LP. VI, 465. nesit mani ievas kūju (Var.: kūļu) BW. 31501.

Avots: ME II, 336

le̦ve̦ns "?": blakus uotrs miesas le̦ve̦ns Duomas II, 1163.

Avots: ME II, 455

I līšņa "?": blakus līšņai acis vēl ierauga sarkanu mālu Blaum. MWM. VII, 115.

Avots: ME II, 491

nams (li. nãmas "Wohnung"), verächtl. Demin. namelis,

1) eine aus geraden Stangen
[nach Bielenstein Holzb. 658 (mit Abbild.) auch aus den beiden Hälften eines quer durchgesägten, nicht mehr seetüchtigen Bootes] zusammen gestellte, kegelförmige Sommerküche Bl. H. 54: vidzemnieku vasaras ķēķi jeb nami vēl līdz šim paturējuši ne˙vien se̦nuo namu nuosaukumu, bet arī ietaisi PS. vēl tagad vietām sauc par namu jeb namiņu vasaras ķēki Konv. ² 1394;

2) der mittlere Teil des Wohnhauses, die Küche
Etn. III, 36; Mag. XIII, 2, 43, [Wessen]; deshalb nama meita, Küchenmädchen; nama nedēļa, die Woche, in der ein Mädchen die Arbeiten in der Küche verrichten muss;

3) in manchen gegenden ist der mittlere Raum des Hauses durch eine Wand in Küche und Hausflur
(nams, namiņš) geteilt Kand.: ieve̦d mani namiņā, nuo namiņa istabā BW. 13250, 36. es atradu meitu māti slaukam namu, istabiņu (Var. 3: nama istabiņu) BW. 13245, 2. tas man tika arājiņš, kam bij nams, istabiņa BW. 10756;

4) ein Vorbau ohne Oberlage vor der Badstube mit einem grossen Kessel zum Wasserkochen
Mar., Kand.: īstā meita mazgā namiņā drēbes, lai blīkst LP. V, 296;

5) eine Hütte zum Räuchern der Strömlinge
[dūmu namiņš Bielenstein Holzb. 660], MWM. IV, 184;

[6) eine aus den beiden Hälften eines quer durchgesägten, nicht mehr seetüchtigen Bootes zusammengestellte Netzhütte
Bielenstein Holzb. 658 (mit Abbild.)];

7) ein kleines Gebäude:
blakus ē̦kām (ratu pūnēm u. t. t.) taisa arī vienkāršus mazus nameļus Būvm. 1;

8) das Haus in der Stadt:
pilsē̦tā daudz jauku namu. Zuweilen auch für das Haus überhaupt: nuovakarē viņi ierauga mežmalē tādu nameli LP. VI, 1015. iekš meža bij viens nams. kāzu nams, das Hochzeithaus BW. III, 1, S. 87. jums kāzu namā rūmes būs GL.; dieva nams, Gotteshaus, Kirche; cietuma nams, das Gefängnis; kaulu nams, gew. k. kambaris, das Beinhaus; līķa nams, ein auf vier Pfosten über einen Sarg ausgebreitetes Laken: pār zārku apklāja uz četriem stabiņiem palagus, tas bija līķa nams BW. III, 3, 870; dvēselīšu nams, die Wohnung der seelen ar dieviņu ielīguoju dvēselīšu namiņā BW. 27599, 1; mūža nams, der Sarg; im VL. nams auch für Bienenstock: bitītei, meitiņai nevajaga namu liegt Ltd. 4776. nuo tā paša viduklīša bitītei namu daru 4775. [Wohl gleich gr. νομός "Weideplatz, angewiesener Wohnort, Wohnsitz" zu gr. νέμω "bewohne, bebaue", vgl. Wiedemann BB. XXX, 217, Fick Wrtb˙! ^4, 97 und 502, Meringer IF. XVIII, 239, Falk-Torp 762, Trautmann Wrtb. 193.]

Avots: ME II, 692, 693

pablakām, [blaku">pablaku (li. pablaku, Tiž. I, 95)], blakum">pablakum, ziemlich nah: nebeneinander: pablakām bēŗi te̦k RKr. XVI, 178, jājat, tautas, pablakum! W. 13419, 2.

Avots: ME III, 8

‡ palaņķis, ein Anbau (?): blakus kūtij ir neliels p., laikam kāds pūnītis vai pe̦lūde Janš. Līgava I, 93. celt ... pie ērberģa kādu palaņķi klāt, kur ievietuot gājējus 158.

Avots: EH II, 149

‡ pāraine, in der Verbind. pàraine ² juôsta Auleja, eine Art Gürtel ("pāraines juostas tiek ciešāk saaustas nekâ lesines, un tām ir vairāk diegu nekai dzīpura"). Plur. pāraines Lettg. "izšuvums ar divām actiņām blakus".

Avots: EH XIII, 196

‡ paruõve Frauenb. "vieta blakus maizes krāsnij, kur ēdienu vāra".

Avots: EH XIII, 169

pe̦ri (li. peraĩ "die Bienenbrut"), peres Ar., die Brut: pe̦ru kamuoliņš Konv. ² 1051. savus pe̦rus kukaiņi mē̦dz tīrīt ar priekškājām MWM. VI, 793. nuo blakus sīpuoliem, pe̦riem (Brutzwiebeln) narciss pavairuojas ļuoti ātri Konv. ² 2870; Bienenbrut Etn. IV, 164 u. a.

Avots: ME III, 201, 202

pieauga Stelp., ein Anwuchs: virspus kuoka stumbram blakus uotra pieauga.

Avots: ME III, 237

piemiete MWM. V, 367, piemiets, ein daneben eingesteckter Zaunpfahl: ar žuoga piemietu ("kas uotram mietam blakus piemiets") ... situot LP. VII, 262.

Avots: ME III, 274

saar̂t, tr.,

1) fertigpflügen:
Zveņģim zeme saarta A. XX, 231;

2) zerpflügen:
saars tevi (= papuviņu) bāleliņi ar tē̦rauda lemešiem BW. 28127, 1;

3) längere Zeit pflügen:
saara līdz pusdienai ne ēdis, ne dzēris LP. IV, 5. Refl. -tiês,

1) das Pflügen beenden:
mēs jau e̦sam saarušies MSil.;

2) pflügend sich überanstrengen:
kalps tâ saaries, ka negrib ne ēst Arrasch;

3) sich beim Pflügen unversehens verschütten: schütten :
man saarās blakus e̦suošā vaga Salis.

Avots: ME III, 589, 590

sabrũžļât, tr., zerreiben; in Grünwald gleichbed. mit nùobrūžļât 1. Refl. -tiês, sich zerreiben: neliec cukura paku blakus rūčkai, tur viņa var sabrūžļāties! Gr.-Sessau.

Avots: ME III, 598

‡ saguzt PV., = sagumt: viņa saguzusi izskatījās daudz īsāka par blakussē̦dē̦tāju, bet, kad taisni izstiepās, tad bija gaŗāka. Subst. saguzums, das einmalige (vollendete) Sichbücken: die Biegung: viņš nevarēja pa vārtiņiem izlīst bez saguzuma PV. luoks saguzumā ir nelīdze̦ns ders.

Avots: EH XVI, 411

‡ saļim "līdzās, blakus" Ogresgals: iet s.

Avots: EH XVI, 428

sãns (li. šónas "Seite") Wolm., Salis, . sā`ns ² Kl., Prl., Nerft, Druw., Preili, sānis Ruj., Karls., Biel., L., U., meist. der Plur. sãni (li. šónai) AP., Serbigal, Līn., Iw., sāņi U., die Seite: ustablņa bija ... ve̦ca un gāzās jau uz sāna Pas. IV, 168 (aus Rositten). duj kluči sānā, trešs pagalvī BW. 24865, 2. es nuoplēsu klaipam sānus 9342. dē̦ls nuoplēsa . . . svārkiem vienus sānus LP. VI, 578. zuobens sānuos Kav. nu tevi vedīs netikļa sānuos BW. 16837. Prātnieks bij muižā jau nuo paša rīta, kad vēl, kâ saka, mērnieks griezās tikkuo uz uotriem sāniem (d. h., eben erst zum erstenmal aufgewacht war, um noch weiterzuschlafen) Kaudz. M. 132. - cūkas sāns, ein Seitenstück vom Schweinefleisch Druw. n. RKr. XVII, 76. - blakus īstajai laulātai draudzenei turēt vēl citas sāņu sievas SDP. VI, 35. Wohl (nach Zubatý AfsIPh. XVI, 411, Потебня Значенiя множ. ч. въ русскю языкѣ 18 f.) zu r. сáни "Schlitten"; Urbedeutung (nach Zubatý): Rippe (zur Bed. vgl. la. costa "Rippe, Seite").

Avots: ME III, 804, 805

sara "?": saujas piecas salmu sasien pletnē, sariņu (= stariņu?) blakus sariņai Konv. ¹ 763. Vgl. sarains 2.

Avots: ME II, 711

sasuôļuôt, eine gewisse Zeit hindurch schreiten: s. visu laiku ve̦zumam blakus.

Avots: ME III, 752

*serkstêt od. *serkt "?": rakstnieks kaut kur ieblakus virzās pakaļ se̦rkstuošajiem ūdeņiem Duomas III, 1316.

Avots: ME III, 819

I se̦rs N.-Peb. n. Latv. Saule 1925, S. 378, Ronneb., C., Lis., Bers., Salis, Bauske, Jürg., Ramkau, Marzen, Widdrisch, Wandsen, Behnen, Zögenhof, Grünh., Golg., Selsau, Kurs., Saikava, Adieenen, Heidenfeld, Ranzen, Gr.-Buschhof, Matkuln, Deg., N.-Schwanb., Laud., Altenwoga, Plur. se̦ri Nauksch., das zum Dörren zur Riege angeführte Korn U.: se̦ru vest U., das zu dörrende Korn zur Riege anführen. rijās seruot se̦ru pieve̦d vtrieši Etn. III, 72. uz se̦ra ve̦zuma stāvē̦dama un kūlīšus sakārtuodama Ārstn. kal. 25. nuo katras labības 5 se̦ra ve̦zmu salmus un pe̦lavas Etn. III, 137. rijas bija senāk . . . se̦ra un linu kaltē̦tuves BW. III, 1, 6, viņējie jau se̦rus izžāvējuši Nauksch. apgūlies apakš se̦ra - rijniekam blakus LP. VI, 61. ve̦lns visu se̦ru nuo ārdīm nuogāzis VII, 267. - se̦ra rūme, der Getreideraum unter der Oberlage der Hitzriege über den Darrbalken Bielenstein Holzb. 87. Zu sērt I.

Avots: ME III, 820

šķiêts ² (li. skiẽtas "Querbalken bei der Egge; Leinweberblatt", serb. štît, air. scíath "Schild") Iw., Līn.,

1) šķìets Drosth., PS., (mit ìe ² ) Gr. - Buschh., Kl., Kr., Kreuzb., Lis., Meiran, Ohselshof, Saikava, Sessw., Warkh., Warkl., (mit iê ² ) Arrasch, Bauske, Bl., Dond., Dunika, Jürg., Tr., Plur. šķìeti C., der Weberkamm
Elv., U., Bielenstein Holzb. 401, 410, Adsel, Bers., Grobin, Lubn., Nerft, Selb.: man jāauž kre̦klu drēbe, bet šķieta nav tāda, kurā aust Selb. pamāte viņu sūtīja pēc šķieta aude̦klam Saul. III, 187; Demin. šķietiņš, der Kamm bei der Bandweberei Bielenstein Holzb. 418: šķietiņš prievietu aušanai RKr. XVI, 161;

2) = braukts, das Streichwerkzeug zum Reinigen des Flachses Lubn.;

3) šķiêts ² Dond., Wandsen, das Querholz vorn am Zweispännerwagen, woran die Schwengel angebracht werden:
šķiets uzniedē̦ts ar divām niedēm priekšā uz šķēri; katrā galā viņam iekabināts... zveņģelis RKr. XVII, 37. zirgus sajūguši kuopā; mūs[u] zirgs ilksīs, Brammanīšu - piejūgts šķietā blakus Janš. Bandavā I, 27;

4) e̦nkura šķiets, der Ankerbalken
L., Bergm. n. U., Mag. II, 3, 119, Adiamünde, Kaltene, Nogallen, (mit iê ² ) Salis;

5) "?": krē̦slu iepītnes šķieti Konv. ¹ 185; šķiêti ² Bauske "ve̦lki, me̦ti";

6) Ried, Riet
V. Wenigstens in den Bedd. 1 - 4 nebst šķieta I zu apr. scaytan "Schild", an. skīđ "Scheit", skeiđ "Weberkamm", and. skēth "Unterschied", g. skaidan, ahd. scidōn "scheiden" mhd. schīten "spalten" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 5431, s. Zubatý AfsIPh. XVI, 414 f., Trautmann Wrtb. 264, Būga KSn. I, 282.

Avots: ME IV, 54

skrìemelis,

2): auch Ramkau, (mit iê ² ) Orellen, Salis, Seyershof; "kuoka ritenis (ratiņam) uz spārna ass" Pussen; uz skrìemeļa uzliek auklu; s. ir blakus spuolei un tuo grìež Trik.;

5): das Knie
(mit iê ² ) Siuxt, die Kniescheibe (mit iê ² ) Orellen; kājas s. ("?") Strasden (mit iê ² ); ‡

7) ein Knorpel
(mit iê ² ) Seyershof; ‡

8) ein schwächlicher Mensch
(mit iê ² ) Orellen.

Avots: EH II, 511

sluokatnes Lös., Ar., sluôkatnis ² Bauske "nītîs 2 dzijas blakus"; vgl. sluôkâtne.

Avots: ME III, 944

I stabaîns,

1): šis tīrums nav ne˙kāds labais, juo ir stipri s.: tur blakus gabaliņiem ar mālu pamatu ir gabaliņi ar smilšu pamatu Jungfernhof;

2): "verfault Warkl. Zu stabs resp. stabji" ME. III, 1036 zu ersetzen durch "s. lietus Diet., Platzregen". Zu stabs.

Avots: EH II, 566

stât (li. stóti, slav. stati "treten"), -ju,

1) stellen (?)
U., Bielenstein Holzb. 28;

2) sich stellen;
vērsis stāj pie staba Pas. I, 244 (aus Baltinava). vilks... stāja pie luoga 302 (aus Rositten). izvilka ūdeni, salēja tuo gruozā un tad stāja ar... basuo kāju iekšā Jauns. tāda var jau sievas gaitās stāt Janš. Bandavā I, 128. vai tu izmācīsi manu dē̦lu par kalēju?... lai stāj un sāc strādāt Pas. III, 424 (aus Atašiene). viņš kâ stâja pie galda, tâ vêl tagad ē̦d Gr. - Buschhof. pie darba stât ² Bauske. klāt stāt, sich herzustellen U. pretī stāt, sich entgegenstellen; ar gudrību ve̦lnam pretī stāt LP. VI, 433. virsū stāt, zu Leibe gehen, bedrängen (mit Bitten, Forderungen, Drohungen) U.; sieva stājuse virsū, lai teic LP. VI, 187;

3) sich lassen, sich bergen
Wid.;

4) stehen bleiben; aufhören;
vijies gaŗu pātadziņu, lai nestāj (Var.; neapstāja, nenuostāja) līķa zirgi! BW. 27458, 1. sirds aiz līksmas vai stāja Kārstenis Gāju p. 61. vai nevarat reiz stât pļāpāt? Arrasch. tu nestāji, tu nerimi BW. 15319;

5) beginnen
U.; viņš stāj bļaut, rakstīt, er beginnt zu brüllen, zu schreiben U. Refl. -tiês,

1) sich stellen;
stājies, pate, māmuliņa, pie lieluo dzirnaviņu! BW. 8221. stājies man pakaļā (stell dich hinter mich)! 24596 var. iecirties ze̦lta drēbēs un iztaisījies tāds, ka... ķēniņš ne˙maz nevar ieduomāties blakus stāties (sich nebenan stellen; sich vergleichen) LP. IV, 108. klāt stāties, sich herzustellen U., virsū stāties, zu Leibe gehen, bedrängen (mit Bitten, Forderungen, Drohungen) U. saziņā stāties ar kādu SDP. VIIl, 14, sich mit jem, verständigen, in Verbindung treten;

2) bleibenden Aufenthalt, Ruhe gewinnen
U.; kur stāšuos, kur palikšu? wo soll ich ein Plätzchen zum Bleiben finden? U. diez, kur tāds visu nakti stājies, kur ne? Jaun. mežk. 59;

3) stehen bleiben; aufhören;
stājās laiva Daugavā, piekusuši stūrmanīši; stājās dzirnus maltuvē, piekusušas malējiņas BW. 8220. teci, kumeliņ, šai ciemā nestājies! 14000, 23 var. stājieties, grūtas dzirnas! gan bijāt tecejušas; stājieties, labi ļaudis! gan bijāt runājuši 8921. stājaties, darba ļaudis! jau saulīte nuogājuse BW. piel. ² 31704. sirds stājās pukstēt aiz prieka Austr. kal. 1893, S. 32. gausāk sit riteņu takts. liekas, nu˙pat jau stāsies Druva II, 906. sāpes... pamazām stājās Ezeriņš Leijerk. II, 69. truoksnis stājās Jaunības dzeja 36. vējš stājas U. bārenīte strādāt stājas Treum. Sap. un sm. 49. vai tu reiz nestāsies? wirst du nicht einmal aufhören, wirst du nicht einmal mich in Ruhe lassen? Mag. XIII, 3, 64. Nebst apr. postāt "werden", stānintei "stehend" zu ai. ásthām, gr. dor. ἔστᾱν "ich trat", lat. stāre, slav, stojati "stehen", av. II p. s. stayata "stellte an als", air. donessa "betritt", alb. štoraze "aufrecht", arm. stanam "erstehe". got. stōƥ "stand", av., ap. stāna- "Standort" u. a., s. Trautmann Wrtb. 281 ff. und Walde Vrgt. Wrtb. I, 603 ff.; vgl. auch le. stdvêt und stats.

Avots: ME III, 1051, 1052

stikšinât,

1) trotteln
Roop, Wohlfahrt, Widdrisch: Cīpiņa stikšināja viņam blakus MWM. X, 676;

2) = tikš(ķ)inât, ticken (von der Uhr) A: - Autz, Sessau, Zerrauxt.

Avots: ME IV, 1067

suplak Lubn. n. Etn. II, 97, Wid., Borchow, Warkf. u. a., suplakus, suplaku Gr. - Buschh., Adv., Präp., = blakus">blakus. līdzās, neben(bei): turpat suplak stādīja Lubn. suplak (neben) vardītes kambara bija... brāļa kambaris Pas. IV, 320. Zu plaks II; vgl. Le. Gr. 530.

Avots: ME III, 1124

I sviķele: der Zwickel am Strumpf AP., Druw., Ramkau, Seyershof; "tāds divu blakus e̦suošu valdziņu adījums, kas nuo parējā adījuma atšķiŗas ar to, ka adīts atkaļņi" Saikava.

Avots: EH II, 617

treksnis (f. -sne), ein feister, abgemästeter Mensch (auch ein solches Schwein): diviem tādiem trekšņiem grūti sasēsties blakus uz sēdekļa Vīt. treksnis tusē vien aiz taukiem id.

Avots: ME IV, 230

trinīts,

1) s. trinīt;

2) = trinītis, trinīte 2: trinīta (trijnīta BW. 22621, 2 var.) audekliņu BW. 22595, 8 var. trinīta audekliņus RKr. XVI, 241. linu kre̦kli ar trinīta apakšām; "(pus)vadmalas rats, kas ruodas arvien uz priekšu pa divi paminām blakus minuot" Gramsden;

3) aus
trinītis oder trinīte bestehend, gemacht, trinītis oder trinīte seiend: trinītu audekliņu BW. 22621 var. trinītā audekliņa 7327, 2. trinītā paldziņā 18485. trinītiem palagiem 27530, 1. trinītā lupata Etn. I, 94. Ungewiss, ob Subst., oder Adj.: (gen. s.) trinīta audekliņa BW. 22621 var.

Avots: ME IV, 237

viênslejš: "blakus, līdzte̦kus, uz vienu pusi" PV.

Avots: EH II, 797

I žalga,

1) eine (lange) Rute
St., Naud., (mit al˜ ) Grenzhof, Grünh.; eine Angelrute L., St., Bielenstein Holzb. 678; eine Spitzrute L.: dabūsi ar žalgu! Grünh. jānuoliek krietna žalga blakus; ja neklausa, uzgāž tikai Naud.;

2) ein langes Frauenzimmer
U. Anscheinend aus li. žalgà (LitMnd. I, 411) "Stange", wozu Walde Vrgl. Wrtb. I, 540.

Avots: ME IV, 788