Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'blieķēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'blieķēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)

aizblieķēt

‡ àizbliẽķêt,

1) bis zu einem gewissen Punkt flach schlagen:
piedarba kulu aizblieķēja līdz vidum;

2) (mit einer Lehmschicht, sie datüber breitend und festschlagend) sperren:
a. ar māliem žurku alas.

Avots: EH I, 10

blieķēt

I bliẽķêt, ‡ Subst. bliẽķê̦tājs, wer bleicht: uz blieķu dārzu pie blieķē̦tājām BW. 33555.

Avots: EH I, 231

blieķēt

I bliẽķêt, -ēju tr., bleichen: aude̦klus (echt le. balinât),; [nebst estn. (p)lēkima aus mnd. blēken].

Avots: ME I, 317

blieķēt

II bliẽķêt: auch AP., N.-Peb., Ramkau.

Avots: EH I, 231

blieķēt

II bliẽķêt, auch blēķēt, flach schlagen (= blāķēt), ein Tenne fertig schlagen L., U. [Dafür bliekāt Wid.; Ableitung von blieks.]

Avots: ME I, 317

noblieķēt

‡ nùobliẽķêt, einen Estrich fest-, fertig- schlagen Frauenb. u. a.

Avots: EH II, 33

sablieķēt

sabliẽķêt,

2): fest zusammenschichten
AP.: labi cieši s. salmus.

Avots: EH II, 397

sablieķēt

sabliẽķêt,

1) intr., schliefig, glitschig werden:
sablieķējusi maize;

2) "zerschlagen (vom Regen)":
stiprs lietus sablieķē zemi Ahs. Refl. -tiês, schliefig, glitschig, kompakt werden: sablieķējusies maize LP. vulkāniskie pe̦lni un smiltis sablieķējas par tâ sauktuo tufu MWM. VI, 621.

Avots: ME III, 595

uzblieķēt

I uzblieķêt, von neuem oder abschliessend (flach) schlagen: kuls diezgan jau ir blieķēts, bet vēl de̦r tuo uzblieķēt.

Avots: ME IV, 318

uzblieķēt

II uzbliẽķêt, bleichen (tr., perfektiv): uzblielzēt veļu (virsū lejuot karstu sārmu) Bauske.

Avots: ME IV, 318

Šķirkļa skaidrojumā (1)

blietēt

bliẽtêt [C., Nigr.], -ēju,

1) schlagen, prügeln:
tas meitietis nu gan ir blietējams R. Av.; vājprātīguos bl. MWM. III, 103, Etn. II, 49;

2) = blieķēt 2.

Avots: ME I, 317