strēbt

strèbt (li. srė˜bti "schlürfen") Serbigal, AP., Neuenb., Wolm., strèbt 2 Nerft, Kl., Prl., strêbt 2 Ruj., Salis, Līn., Iw., Kurs., strēbt U., Praes. strebju od. strèbju Ermes (hier neben dem Imper. streb!), strêbju 2 Salis, Widdrisch, Kurs., strēbju U., Praet. strèbu, strebt U., strebju, strebu, tr., intr., schlürfen, löffeln, mit Löffeln essen U.: strebjat zupu! Kaudz. M. 50. Sprw.: kas karstu strebj, sadedzina lūpas. kas ātri strebj, tam mute de̦g od. ātri strē̦bdams sadedzina lūpas. streb, skruoder, putra laba! RKr. VI, 746. pats tādu putru savārījis, lai strebj! Etn. IV, 42. strebjamais,

a) = strēbiens 2: vienā ruokā... baltu strebjamuo Blaum. Pie skala uguns 178;

b) das Maul, die Fresse:
ja kuo saka saimenīca, duod pa putras (pašu Etn. II, 31) streb[j]amuo BW. 28877 var. Refl. -tiês, zur Genüge löffeln, schlürfen: es tā piena strē̦busies, brizdu brazdu kaņepēs BW. 32581. - Subst. strèbšana, das Schlürfen, Löffeln; strè̦bums, das beendete Schlürfen, Löffeln; strèbẽjs Spr., strè̦bājs, wer löffelt, schlürft: griķu putras strē̦bājiņi BW. 13077 var. karstas putras strēbējs Turg. Muižn. per. 78, ein Hitzkopf. Zu li. sruõbti, gr. ρ'οφεῖν "schlürfen" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 704, Trautmann Wrtb. 294, Boisacq Dict. 844.

Avots: ME IV, 1087


strēbt

strèbt: prs. strebju Allasch, Allend., Alswig, AP., Burtn., C., Dunika, Fehteln, Jürg., Kadfer, Kalnemois, Kaltenbr., Kaugershof, Kolberg, Lemb., Marienhausen, Morizberg, N.-Laitzen, N.-Peb., Salisb., Schwitten, Serbig., Sessw., Siuxt, Taurkaln, strèbju 2 Warkl., (mit ê 2 ) Dobl., Ziepelhof; strebjamais,

a): auch (mit -um- ) Ramkau. Subst. strèbšana,

2) hastiges Arbeiten
Orellen: tāda s. (mit ê 2 ) ne˙kuo nelīdz; darbs jādara ar apduomu; strĕ,bums,

2) = strèbiêns 2: saimniece pie maizes deva strê̦bumu 2 ar klāt Seyershof; strèbẽjs: putras strēbējam BW. 24082. piena strēbējiņa (fem.) 27087.

Avots: EH II, 586, 587