aizbubināt
àizbubinât, iês, anfangen ein wenig zu murmeln, leise wiehern: zirgi aizbubinājās, saimnieku ieraudzījušI.
Avots: ME I, 20
Avots: ME I, 20
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'bubināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'bubināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (15)
atbubināt
atbubināties
bubināt
I bubinât,
1) bu, bu, bu hervorbringen, von Pferd, wenn sie Hafen od. Mehl wittern, entgegenwiehern:
kad zirgam auzas duod, tad viņš bubina. jāsim brāļi, laime būs: zirgi zviedz, nebubina BW. 13857. Im VL. auch mit einem Obj. im Gen. od. Akk.: kumeliņi, baltsarīti, vai bubini tīras auzas BW. 13860;
2) leise murmenl, girren:
ve̦ca māte bubināja, sivē̦niņus ganībama Ltd. 4458. žīdi jau bubina, die Juden (babbeln) halten ihr Gebet. baluoži bubina Zalkt. Zu li. bùbinti "кричать бу-бу-бу", [bubénti "dumpf dröhnen", baũbti "brüllen", la. būbere "pfeifen, tönen"(von der Rohrdommen), būbō "Uhu", nd. pupen "pedere"; s. Leskien Abl. 293, Fick Wrtb. III 4, 200, Johansson KZ. XXXVI, 343 und Persson Beitr. 38].
Avots: ME I, 343
1) bu, bu, bu hervorbringen, von Pferd, wenn sie Hafen od. Mehl wittern, entgegenwiehern:
kad zirgam auzas duod, tad viņš bubina. jāsim brāļi, laime būs: zirgi zviedz, nebubina BW. 13857. Im VL. auch mit einem Obj. im Gen. od. Akk.: kumeliņi, baltsarīti, vai bubini tīras auzas BW. 13860;
2) leise murmenl, girren:
ve̦ca māte bubināja, sivē̦niņus ganībama Ltd. 4458. žīdi jau bubina, die Juden (babbeln) halten ihr Gebet. baluoži bubina Zalkt. Zu li. bùbinti "кричать бу-бу-бу", [bubénti "dumpf dröhnen", baũbti "brüllen", la. būbere "pfeifen, tönen"(von der Rohrdommen), būbō "Uhu", nd. pupen "pedere"; s. Leskien Abl. 293, Fick Wrtb. III 4, 200, Johansson KZ. XXXVI, 343 und Persson Beitr. 38].
Avots: ME I, 343
bubināt
bubināt
iebubināt
ìebubinât, ‡
2) = ìebubinâtiês Frauenb.: kad gāja stallī, tad tulīnām iebubināja zirgi.
Avots: EH I, 505
2) = ìebubinâtiês Frauenb.: kad gāja stallī, tad tulīnām iebubināja zirgi.
Avots: EH I, 505
iebubināt
ìebubinât, herein -, hineinmurmeln. Refl. - tiês, plötzlich bu, bu, bu hervorbringen (von Pferden), kurz aufwiehern: zirgs iebubinājās un ēda tāļāk Blaum. St. 63. ķēve iebibinājās Zeif. Chrest. III, 2, 203.
Avots: ME II, 5
Avots: ME II, 5
izbubināt
‡ izbubinât,
1) Perfektivform zu bubinât I 1: zirgs nevar ne˙maz i. Salis;
2) murmelnd äussern
(perfektiv): šīs duomas viņš izbubināja ga˙ndrīz tik stipri, ka... Dünsb. Trīs romant. gadīj. 51.
Avots: EH I, 436
1) Perfektivform zu bubinât I 1: zirgs nevar ne˙maz i. Salis;
2) murmelnd äussern
(perfektiv): šīs duomas viņš izbubināja ga˙ndrīz tik stipri, ka... Dünsb. Trīs romant. gadīj. 51.
Avots: EH I, 436
nobubināt
nùobubinât, eine kurze Weile vor Behagen wiehern, vor sich hermurmeln: ve̦lns nuobubinājis vien un nevarējis dē̦lam ne˙kā padarīt LP. III, 80. zirgs nuobubināja auzas ieraudzījis C.
Avots: ME II, 766
Avots: ME II, 766
pabubināt
‡ pabubinât, ein wenig bubinât I: zirgs barības gaiduot pabubināja. slimnieks kaut kuo vēl pabubināja Vank.
Avots: EH II, 122
Avots: EH II, 122
sabubināt
I sabubinât, Refl. -tiês: kungu zirgam nav ne˙kāda ... sabubināšanās ar zemnieku zirģeļiem Janš. Mežv. ļ. II, 168.
Avots: EH II, 398
Avots: EH II, 398
sabubināt
I sabubinât,
1) bubinuot erlangen
Schujen, Laud., Adsel, N.-Schwanb., N.-Peb., Druw., Notk.: zirgs sabubināja auzas: bubinuot herrufen: ķēve sabubināja savu kumeļu Dunika;
2) mit einander
bubinât I: zirgi sabāž galvas un sabubina Ruj., Lettin; flüsternd verabreden Salis: šuo kundžu izturēšanās viņai likās sabubināta A. XII, 261;
3) leise und undeutlich zusammenreden: burvis sabubina kaut kuo pudelē Rothof; "same̦ļuot": tu par mani esi sabubinājis pasakas Aliendorf. Refl. -tiês, einander (freundlich) entgegen bubinât 1 (von Pferden) Lennew., N.-Peb.; (übertragen) sich versohnen N.-Peb.; sich leise verabreden Druw.
Avots: ME III, 598
1) bubinuot erlangen
Schujen, Laud., Adsel, N.-Schwanb., N.-Peb., Druw., Notk.: zirgs sabubināja auzas: bubinuot herrufen: ķēve sabubināja savu kumeļu Dunika;
2) mit einander
bubinât I: zirgi sabāž galvas un sabubina Ruj., Lettin; flüsternd verabreden Salis: šuo kundžu izturēšanās viņai likās sabubināta A. XII, 261;
3) leise und undeutlich zusammenreden: burvis sabubina kaut kuo pudelē Rothof; "same̦ļuot": tu par mani esi sabubinājis pasakas Aliendorf. Refl. -tiês, einander (freundlich) entgegen bubinât 1 (von Pferden) Lennew., N.-Peb.; (übertragen) sich versohnen N.-Peb.; sich leise verabreden Druw.
Avots: ME III, 598
sabubināt
uzbubināt
Šķirkļa skaidrojumā (4)
bubenēt
budināt
budinât (li. (bùdinti), budît, - u, - īju [Wid.], caus., wecken, [durch einen Zuruf warnen L.], anfeuern, anstacheln, antreiben: kam agri necēli, nebudināji? BW. 6690. vai ruociņu tev nebija, kumeliņu bubināt? 1380. [Weiterhin zu apr. budē "(sie) wachsen", aksl. бъдѣти "wachsen", ai. budhyatē "erwacht", gr. πεύϑομαι "erfahren", ir. buide "Dank", got. anabiudan "befehlen" u. a.]
Avots: ME I, 345
Avots: ME I, 345