izbubināt
‡ izbubinât,
1) Perfektivform zu bubinât I 1: zirgs nevar ne˙maz i. Salis;
2) murmelnd äussern
(perfektiv): šīs duomas viņš izbubināja ga˙ndrīz tik stipri, ka... Dünsb. Trīs romant. gadīj. 51.
Avots: EH I, 436
1) Perfektivform zu bubinât I 1: zirgs nevar ne˙maz i. Salis;
2) murmelnd äussern
(perfektiv): šīs duomas viņš izbubināja ga˙ndrīz tik stipri, ka... Dünsb. Trīs romant. gadīj. 51.
Avots: EH I, 436