Paplašinātā meklēšana

‡ abuks ein unverschämter, trotziger Mensch Lems., Wainsel: ar tādu abuku jau ne˙kâ sadzīvuot. tas nav ne˙kāds cilvē̦ks, tīrs abuks.

Avots: EH I, 1, 2

‡ àizbuksnît, = ‡ àizbuknît.

Avots: EH I, 12

bibuks, schlechte Karte: kuo nu ar tiem pirts bibukiem iesāks, sagt man beim Kartenspiel Etn. II, 32.

Avots: ME I, 293

buks! auch buku! bũks! Interj. zur Bezeichnung des Tones, der mit einem Schlage od˙mit eiliger Flucht verbunden ist riju kuļu buku (buka) buks! sasit spārnus buks, buks, buks! RKr. VII, 104. čuks, buks - uozola zarā 809.

Kļūdu labojums:
jāizmet (zu streichen ist): od˙mit eiliger Flucht

Avots: ME I, 346

buks, Demin. buciņš, auch bucītis, verächtl. buķelis,

1) der Bock, das Männschen mancher Vierfüsler:
kazas, stirnas b., der Ziegen -, Rehbock. Das Demin. buciņš, bucītis als Schmeichelwort für kleine Kinder. Sprw.: ve̦cam bukam stīvi ragi, das Alter ist eigensinnig. palaižas kâ buks uz ragiem;

2) fig., wie das echt
lett. āzis u. d. Bock:

a) der Sägebock der Säger,

b) der Eisbock, Eisbrecher,

c) der Dachreiter,

d) Joch, Tragbalken an brücken,

e) euph. Nasenschleim:
bē̦rnam buki pie de̦guna Dond.,

f) Bock beim Kartenspielen,

g) bukuos iet = ķe̦katās iet Grob. bukuos iet jeb le̦c Gruobiņas apriņķī tikai jaungada naktī Konv. ² 1702. ziemas svē̦tki..."bukiem lēca" PS.;

h) buķelis = buciņš, der schwedische Pflug;

3) in genitivischen Verbindungen: buku dārzda, Borstengras (nardus stricta L.);
buku lapas, Schlangenkraut (calla palustris) RKr. II, 68, in Dond. scabiosa succisa L. III, 72; buku luoki, Ackerlauch (allium vincale L.); buku uogas, Bocks- (ribes nigrum) Mag. IV, 2, 32; buku saknes pimpinella saxifraga Peņģ.; buku vītuols, Korb - Weide (salix viminalis L.) RKr. II, 77. buku paunā nest, auf dem Rückn tragen: bē̦rns lūdzas aukli: nes mani buku paunā Ahs. [Nebst estn. pukk aus mnd. buck "Bock".]

Avots: ME I, 346, 347

II buks,

1): ein Schafbock mit grossen Hörnern
Leitan: b. ar kazu BW. 6732, 2;

2): c) - auch Sackenhausen n. BielU.;

g) auch Dunika, OB.

Avots: EH I, 250

‡ III buks "?": sit ar dūri un saka pauokam: "še tev suņa buks!" Wessen. kad nav ē̦damā, tad ē̦d suņa buku ebenda, vairāk ne˙kā nedabūsi kâ tik suņa buku ebenda.

Avots: EH I, 250

‡ IV buks Wessen, = buka I.

Avots: EH I, 250

‡ bukse Siuxt n. Fil. mat. 67, ein runder, eiserner Ring in der Radnabe; die Radbüchse.

Avots: EH I, 250

‡ buksna,

1) comm. "wer Püffe zu geben pflegt"
PV.;

2) ein Rippenstoss, Fauststoss
Ewers.

Avots: EH I, 250

buksnis, buksts L., bukstiņš St., U., ein Fauststos, Rippenstoss, Puff: stiprs buksnis sānuos Aps. [Vgl. buka 1.]

Avots: ME I, 347

buksnît: auch Dunika; anrühren, nicht in Ruhe lassen N.-Peb.

Avots: EH I, 250

buksnît, - īju Lub., Fest., Stelp., auch bukstêt, bukstīt Ermes, [Trik.,] L., tr., Püffe geben, stossen, stochern: un nu māte puisē̦nu buksnī un dauza Aps. IV, 37. viņš raustīja un buksnīja zirgu. skuolas biedri šuo brīžam bukstīja Neik. paziņu buksnīts Duomas III, 654. Refl. - tiês, sich stossen, Püffe geben AP.

Avots: ME I, 347

bukstêt (unter buksnît): auch Mag. VI, 42.

Avots: EH I, 250

bukstinât ‡

2) mit der Faust stossen, schlagen
Stender Gramm. 26.

Avots: EH I, 250

bukstinât, stossen lassen U.

Avots: ME I, 347

bukstiņš, buksts, s. buksnis.

Avots: ME I, 347

ce̦rbuks, ‡

3) "zebiekste" Nerft; ‡

4) Plur. ce̦rbuki "die einzelnen Stengel, die zu éinem Wurzelstock gehören"
Druw.: zē̦nam apcirptie mati aug kâ ce̦rbuki.

Avots: EH I, 266

ce̦rbuks,

1) "?": [galva kâ ce̦rbuks (von struppigem Haar)];
mati kâ ce̦rbukm A. XI, 255;

[2) ein Mensch mit langem, dicztem und struppigem Haar; auch ein böser, heftiger Mensch
Lub.].

Avots: ME I, 374

cibuks [aus poln. cybuch], auch čibuks, [das Pfeifenrohr Wid.]; cibuku kuoks, weidenblättrige Spierstaude (spiraea salicifolia L.) RKr.II, 78.

Avots: ME I, 379

I cibuks,

1): auch Warkl.; ‡

3) cibuki "cilvē̦ku kājas un pēdas līdz ikriem" Frauenb., Hasenpot.

Avots: EH I, 269

čibuks (unter cibuks), Pfeifenrohr: auch Kaltenbr., Oknist. Durch slavische Vermittelung aus türk. čεbuk dass.

Avots: EH I, 290

‡ cim̃buks, = ‡ cim̃baks Siuxt n. Fil. mat. 67, "der menschl. Fuss von der Sohle bis zu den Waden" Kalnazeem, N.-Bergfried: lieliem vepŗiem, kad nuokāva, iznāca dikti gaŗš c. Siuxt.

Avots: EH I, 271

‡ čubuks, das Pfeifenrohr: kaļķa pīpe ar sidraba čubukiem BW. 34283. Zunächst aus r. чубук dass.

Avots: EH I, 294

‡ e̦buks MSil. "ein etwa 2 Fuss langes und ein paar Zoll dickes, rundes Holzstück zum Sch1agen oder Schleudern".

Avots: EH I, 366

‡ e̦m̃buks Planhof "?": zābaki nuogrìezti kâ e̦mbuki.

Avots: EH I, 369

ìebuksnît, einen Ripperstoss versetzhen: iebuksnīja... meitenei sānuos Duomas II, 509.

Avots: ME II, 5

izbuksnît, tr., durchschütteln, gehörig Püffe geben: Aža grābj puisē̦nu ruokā un izbuksnī labi Aps.

Avots: ME I, 719

izbukstît Sakstagals, = izbuksnît.

Avots: EH I, 436

klambuksnẽjs, mager Naud.

Avots: ME II, 212

pabuksnît, pabukstît, pabukšinât, tr., ein wenig puffen, stossen: viņa viegli pabuksnīja mani Latv. malās le̦du ar kājām pabukšinājis MWM. IX, 663.

Avots: ME III, 10

pabukstît (unter pabuksnît), ‡ Refl. -tiês, einander ein wenig puffen, stossen: guovis pabukstās juoku pēc.

Avots: EH II, 122

pe̦rbuks, Pernambukholz: pe̦rbuks... bijis vienīgi Liepājā dabūjams Etn. III, 59.

Avots: ME III, 201

‡ pusvimbuksnis, ein feinäugiges Einsetznetz für Wemgallen Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Netz").

Avots: EH II, 335

sabuksnît: nebēdnieks tuo sabuksnīja sānuos Austriņš Raksti VII, 251.

Avots: EH II, 398

sabuksnît, s. sabuknît.

Avots: ME III, 599

siênabuks ² , die Heuschrecke Dond.

Avots: ME III, 858

‡ šķim̃buks Seyershof "ein kleiner Schweinestall, aus dem der Mist nicht mit einem Pferd hinausgefahren, sondern nur mit einem Gerät hinausgeworfen werden kann."

Avots: EH II, 636

slim̃buks NB.,

1) "vārgs, izguris, slims cilvē̦ks";

2) ein Faulpelz.

Avots: EH II, 525

spicbuks U., MWM. VI, 309, spicboks U., der Spitzbube; vgl. auch li. špicbūkas dass.

Avots: ME III, 993

‡ špicbuks Siuxt u. a., ein Spitzbube.

Avots: EH II, 655

spreñdzbuks, eine Vorrichtung im Stall, bestehend aus zwei eingetriebenen Pfählen, deren obere Enden zusammengebunden sind und zwischen die man den Kopf des Schafes einzwängt, wenn es nicht säugen will Wain.: aita būs jāliek sprendzbukā, citādi viņa jē̦ram ne˙maz neļauj zīst Wain. es tevi ielikšu sprendzbukā, ja tu nestāvēsi mierā! ebenda. te man tāda knapa rūme, ka es e̦smu kâ sprendzbukā ebenda. Aus dem Deutschen (mit sekundärem s - zu mnd. premtze "Maulholz, Bremse" und buck "Bock")?

Avots: ME III, 1016

stalbuks, ein grosses Stück; ein Mensch von grossem Wuchs; kur tev prāts, tādu stalbuku maizes apēst! iet kâ stalbuks, klunkuru klunkuriem, sagt man vom Gang eines grossen Menschen. Wenn eigentlich - eine Säule, zur Wurzel von stalbacis.

Avots: ME III, 1042

‡ stambuks Grünh., = ‡ stam̃baks: pie tāda ve̦ca stambuka jau gan neiešu (sagt ein junges Mädchen von einem alten Freier).

Avots: EH II, 570

ste̦m̃buks,

1) = stembis Grünwald, Bershof;

2) ein dicker, ungewandter Mensch
Siuxt, Kl. - Sessau;

3) ein trotziges Kind
Schibbenhof.

Avots: ME III, 1060

stilbuks,

1): stil˜buki "plikas cilvē̦ka kājas" Frauenb.;

2): tu esi vare̦ns s. (mit il˜; "?") Orellen; ‡

3) der Stengel (?):
nuo ... dadža stilbukiem ... mazi zābaciņi Tdz. 55463.

Avots: EH II, 579

stilbuks,

1) der Unterarm:
pliki stilbuki;

2) ein Langbeiniger
Wid., (mit ilˆ ² ) Sessau, (mit il˜) Arrasch.

Avots: ME IV, 1068

stim̃buks,

4): ein kurzer und dicker Knüppel
(mit ìm ² ) Kalz.

Avots: EH II, 580

stim̃buks,

1) ein Baumstumpf
Bershof, Grünwald;

2) der im Boden nachgebliebene Stiel eines Pilzes
Grünw.;

3) (vulgär) das Bein
Grünw.;

4) ein Stock
Grünw., Ukri.

Avots: ME IV, 1070

tam̃buks: "re̦sns kuoks" Bixten; "stumbra gabals; sakārnis" Hofzumberge.

Avots: EH II, 666

tam̃buks N.-Bartau "ein grosser, dicker, schwerer Gegenstand" : apģē̦rbs piemircis kâ tambuks; tàmbuks2 Bers., ein ungewandter Mensch (od, ein solches Pferd) mit dicken Beinen.

Avots: ME IV, 128

taņbuks Dond., = tanis, die Spinne.

Avots: ME IV, 130

‡ *tribuks "?": circinīša tribuceņi (gewisse Glieder?) Tdz. 56743, 26.

Avots: EH II, 694

uzbuksnît: rītuos viņu tikkuo varēja u. augšā A. Upītis Sm. lapa 234.

Avots: EH II, 719

uzbuksnît, = uzbuknît.

Avots: ME IV, 319

vim̃buks Katlekaln, vimbuksis Bielenstein Holzb. 653; RKr. XVII, 63, vimbuksnis L., U., Mag. III, 1, 127, ein Wemgallennetz.

Avots: ME IV, 598

zābuks: auch Jauns. Raksti VIII, 377, 381.

Avots: EH II, 802

zābuks Erlaa, N.-Peb., Ringmundshof, Demin. nom. plur. zābuciņi BW. 19990 var., = zàbaks, der Stiefel (in Nötk. scherzweize gebraucht): bandinieki netur skaistu zābuciņu BW. 32943.

Avots: ME IV, 694

biezājs, [biezēklis Kreuzb.], biezêknis [C.], bieuoknis Ahs., bieziens Sassm., biêzenis ² Ruj., das Dickicht: labāk palikt biezājā Vensk. 62. visur tāds biezeknis kâ mūris Apsk. I, 334. līduši biezienā raudzīt LP. V, 361. izlēcis nuo biezuokņa stirnu buks LP. VII, 986. lauzīdamies cauri tumsības biezuokņiem Duomas III, 831.

Avots: ME I, 306

bļaût, -aûju, od. -aûnu, -âvu, (li. bliáuti), blöcken, schreien: buks, pūce bļauj; cilvē̦ks bļauj pilnā kaklā, nelabā balsā; bļauj kâ aizkauts od. plēšams. bļauj kâ pats nelabais. bļauj vienā bļaušanā. nelaime nenāk bļaudama Sprw. Mit dem Gen. od. pēc, schreien nach: telīt, vai tu bļāvi pilnas siles BW. 16519. Subst. bļâvējs, der Schreier, Schreihals; bļāviens, das Geschrei: citi zagļi nuo tāda ērmīga bļāviena vēl vairāk sabijās LP. V, 38. bļaujamais, der Mund: ja kuo saka saimniece, duod pa pašu bļaujamuo BW. 28877. [Zu li. bliúti "in Brüllen ausbrechen" und weiterhin vielleicht (von Persson Beitr. 802 ¹ bezweifelt) zu aksl. blujo, "speie", gr. φλέω "sprudle, schwatze", φύω "quelle über; schwatze viel"; vgl. Fick BB. II, 187, Berneker Wrtb. I, 64, Trautmann Wrtb. 35 und (hier zu mhd. blüegen "brüllen" ) Germ. Lautg. 21. Vgl. auch bļūga.]

Avots: ME I, 320

brakalaiņi, auch brakainīši, brakataiņi, brakulaiņi, brakulīši, brākulē̦ni, brākulnieki, brikulē̦ni, brukulaiņi, brūkulaiņi, bukulē̦ni, ein Beiwort der Brüder im VL., synonym mit bramanīši, wohl eine Bildug von der Intjer. briku, braku, buks, nach dem stampfenden Gange der stolzen Brüder, der Stutzer: brāli mani brakalaiņi zābakuos sienu pļauj BW. 3857,2; 3858; 5302. brāļi mani brakalaiņi, visi lūšu kažuokuos; es māsiņa sidrabiņa zābakos 5599. Das unverständliche brakalaiņi ist ersetzt durch brakulaiņi, die

Avots: ME I, 322

I bucene,

1) Brombeere
Dond.;

2) Beere der Eberesche Edwahlen;

3) Eberesche:
kuo līdz gaŗa bucenīte, kad nav uogu galiņā BW. 11916. [buceņu nūja BW. 21230, 2.] kalpu sieva uogas ēda, bucenē sē̦dē̦dama BW. 31080. [Wohl von buks "Bock" abgeleitet.]

Kļūdu labojums:
bucenēs = bucenē

Avots: ME I, 344

II bucene, der schwedische Pflug (gew. buciņš) Etn. III, 130. [Wohl zu buks; vgl. Bockpflug.]

Avots: ME I, 344

bucenes Grühn., [bucene U.], die Bockmühle: bucenes jāgriež ar visu stāvu pret vēju Ahs. [Zu buks "Bock".]

Avots: ME I, 344

buciņš, Bemin. von buks,

1) das Böcklein;

2) der schwedische Pflug
(vienjūga arkls); s. Rkr. XVII, 38, [nach Wid. auch bucis, in Jakobshof bucītis];

3) der Schemel
Etn. IV, 33;

4) eine Vorrichtung, an der die Weberhefteln befestigt sind:
aukliņas katrā galā piestiprināti buciņi, pie buciņiem nītis A. X, 2, 440;

5) buciņuos iet, ein Spielchen
Etn. III, 185.

Avots: ME I, 344

II bucĩtis (unter buks): bucīt[i]s (Var.: buciņš) krimta kārklu krūmu BW. 11693. kas bucīti (Var.: buciņu, āzīti) luopu sauca? 12779, 2 var.

Avots: EH I, 248

I buka, buks, der Faustschlag, Puff: saduot bukas pa muguru Serb.; dabūj(u) buku mugurā BW. 22111. [Nach Persson Beitr. 257 u. 264 ⁵ nebst bukstêt zu li. bukùs "stumpf".]

Kļūdu labojums:
aiz šķiramā vārda jāiesprauž (hinter dem Stichwort ist einzufügen): buks,
buku mugurā BW.22111,1 = buka mugurā BW.22111,1 var.

Avots: ME I, 346

bukât, - āju, mit der Faust schlagen, stossen Adsel, Serb. A. XI, 166.; vgl. bukstît, [buka 1 und li. bukúoti "бить"].

Avots: ME I, 346

buķelis (unter buks),

1): kâ pē̦rnajam buķeļam BW. 12398, 4 var. kaza satikās ar pe̦lē̦ku buķelīti BW. piel. ² 23022 ¹ ;

2): h) - auch Grobin, Siuxt.

Avots: EH I, 250

‡ *buki, in der Verbindung (krietni) bukus izkauties Celm., =âžus kaût, vomieren. Zu buks.

Avots: EH I, 249

‡ bùksnît ² Saikava, = buksn%C3%AEt">buksnît, schlagen.

Avots: EH I, 257

buktêt, schlagen; [vgl. buksnis].

Avots: ME I, 347

buku! Interj., = buka, buks: buku, buku velējuos BW. 10864. tili tili, buku buku, sieviņ(u) vedu ve̦zumā BW. 27241.

Avots: ME I, 347

ìebuknît, ìebukņît, ìebukņât, = buksn%C3%AEt">iebuksnît.

Avots: ME II, 5

mirgs,

1): zivis taisa mir̂gus Saikava. tik i[r] redzēt - aiziet buks kâ m. ("?")! ebenda.

Avots: EH I, 817

muceklis,

1) eine Stelle, wo man einsinkt:
viņš ieskrējis dumbrainā vietā līdz padusēm mucekļa, muokām čigāns izrāpies nuo mucekļa. buks pazudis muceklī LP. VII, 986;

2) der Deserteur, Läufling
L., St. Zu mukt.

Avots: ME II, 658

murrât, muŗŗât, -ãju, intr., schnurren: kaķis muŗŗā, kad tuo glauda Etn. II, 51. vēl mums stallē murrātājs (= buks) RKr. XVI, 129.

Avots: ME II, 671

nùoduņît,

[1) "mit der Faust erschlagen"
Bauske; "sabuksnît": nuoduņīt kaķi N. - Peb.];

2) ["erschrecken
(tr.); nuosmacēt" Warkl.]: istabā tāds nuoduņīts miers, tīri bez e̦lpas Saul.; ["nuožņaugt" Ruj.;

3) "mühsam beenden":
n. aude̦klu (ar grūtībām nuoaûst) Serben, Lis., Selsau, Sessw., Lös., AP.] Refl. - tiês,

1) "?": tas nuoduņījās A. XX, 643;

[2) "lange und ungeschickt etwas tun"
Sessw., Praulen, Bers.;

3) "nuosmacēties" Warkl.;

4) "eine Weile dumpf und undeutlich sprechen"
Geistershof].

Avots: ME II, 778

‡ pabukņît Siuxt, = pabuksnît: guovs pabukņī teli nuost nuo siles.

Avots: EH II, 122

pìeķezêt, unsauberwerden, vollkleben (intr.): pīpim cibuks pieķezējis Grünwald, Grünh. pieķezējusu tīklu tīra RKr. VI1,1225. gaisa caurumi nedrīkst būt pieķezējuši un pieputējuši Straut. Vesel. 31. slapju sienu grābjuot grābekļa zari pieķezē (pieķez Grünwald) ar sienu Sassm.

Avots: ME III, 263

sabuknît Dunika, sabukņît Selsau, buksn%C3%AEt">sabuksnît Schujen, N.-Peb., sabukšķinât Benjam., tr., tüchtig mit Fäusten bearbeiten, Rippenstosse geben: bē̦rns tāds palaidnis, bet kad krietni sabukņī, tad paliek rāmāks Plm. bē̦rni nepalika mierā, kamē̦r māte tuos krietni sabukņīja Druw. es viņu labi sabuksnīju Wain.

Avots: ME III, 599

stèmbis ² Tirs, n. RKr. XVII, 79, Golg., stembis Kav., Wid., Lancmanis, stembs, ein Baumstumpf, ein Baum, der den oberen Teil eingebüsst hat; kuoku stembji R. Kam. 168. daudz lauztu kuoku stembju Aps. V, 10. stembī pūce tup R. Kam. 168. vidū stāv stemba me̦lnais gals Apsk. v. J. 1903, S. 173. Wegen der Erhaltung des tautosyllabischen m wohl mit ide. m (vgl. z. B. ir. tamon "Baumstamm"). Nebst ste̦mbrs, stimbe̦ns, ste̦mbuks u. a. und li. stembti "in den Stengel schiessen", stimbras "Schwanzstumpf", stambùs "grob", stambras "Stengel" zu ai. stambha- "Pfosten", stambhatē "erstarrt" u. a., resp. zu mnd. stump "Baumstumpf" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 623 ff.

Avots: ME III, 1060

‡ uksnît, -īju Nerft "hin und her bewegen": ar gaisa sūknīti viņš centās tuo atkal piepūst pilnu, uksnīdams un buksnīdams Veselis Dienas krusts, S. 23.

Avots: EH II, 712

vimbenis L., U., = buks">vim̃buks.

Avots: ME IV, 598

zvīnêt (?)"?": saulē balti zvīnuot tvīkst narcises O. Cerbuks Latv.

Avots: ME IV, 781