Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'burka' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'burka' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
burka
burka
III burka, ein stämmiger, kräftiger Bursche Nigr. [mit ur 2]; ein ausgelas sener Knabe A. XI, 166; [vgl. etwa li. burkti Jušk. "пухнуть" paburkęs "aufgedunsen" Lit. Mitt. I, 18].
Avots: ME I, 353
Avots: ME I, 353
burkanis
‡ bur̃kanis Salis, burkans Golg., bur̃kan̂ts 2 (li. burkantas) Iw., Schnehpeln, = bur̃kãns: sīki rutki, burkanīši BW. 2973, 1 var. Zur Form auf -nts vgl. Skardžius Die slav. Lehnw, im Altli. 48.
Avots: EH I, 254
Avots: EH I, 254
Šķirkļa skaidrojumā (8)
burkāns
bur̃kãns, Demin. burkantiņš BW. 32583, 3, [34928 var.], die Burkane, Mohrrübe: burkānus nuorakt, raut, abnehmen. sarkans kâ burkāns. suņu burkāns, geflechter Schierling (conium maculatum); ve̦lna b., cicuta virosa RKr. XII, 14. Entlehnt; [vgl. P. Schmidt RKr. XV, 35].
Avots: ME I, 353
Avots: ME I, 353
gnēze
gnẽze, [gnèze 2 Erlaa],
1) [gnẽze Nigr.], das Mark des Kohles, auch das der Burkane
Kand., Etn. III, 177, [Dond., Wandsen]: gnēze ir aķpuostu serde, kuo šķērējuot ārā griež Naud. kāļa vai kāpuosta virsdaļa, nuo kuŗas lapas sāk augt Etn. II, 81, Tals. A. XIII, 252;
2) der Kohlstengel:
apraust kāpuostiem zemi ap gnēzi;
3) eine winzige Frucht
Annenb.; ein mageres Schwein Trik.;
4) der Schnabel
Lubn. n. Etn. III, 1;
5) [gnèze 2 Kl., Warkh.], der Hanenkamm
Kokn., Erlaa, Spr.: gailis ar sarkanu seksti jeb gnēzi Konv. 2 986.
Avots: ME I, 633
1) [gnẽze Nigr.], das Mark des Kohles, auch das der Burkane
Kand., Etn. III, 177, [Dond., Wandsen]: gnēze ir aķpuostu serde, kuo šķērējuot ārā griež Naud. kāļa vai kāpuosta virsdaļa, nuo kuŗas lapas sāk augt Etn. II, 81, Tals. A. XIII, 252;
2) der Kohlstengel:
apraust kāpuostiem zemi ap gnēzi;
3) eine winzige Frucht
Annenb.; ein mageres Schwein Trik.;
4) der Schnabel
Lubn. n. Etn. III, 1;
5) [gnèze 2 Kl., Warkh.], der Hanenkamm
Kokn., Erlaa, Spr.: gailis ar sarkanu seksti jeb gnēzi Konv. 2 986.
Avots: ME I, 633
kājains
kapalīne
luksts
I luksts (li. lùkštas ["eine breitblätterige Sumpfpflanze; = nymphaea luteä, s. Būga PФB. LYXII, 187 f.]), luksta,
1) der Halm
(lukstiņš) Neik.; weiches, breitblättriges Gras: luksts jeb mieža brālis - zâle upmalās, līdzīga miezim Friedrichswald. luksts - lapuota, mīksta zāle aug gar upmalām. mieži kâ luksta, herrliche Gersfe Etn. II, 188. labība lukstā, das Getreide ist reif Friedrichswald; luksti, grobes Heu L.;
2) luksti, Siauden, Stengel, Blätter: kartupeļu, burkānu luksti, Kartoffelstauden od. -stengel
[Dond.], Kand., Autz, Kursiten, N.-Sessau; Burkanenblätter Kand., Samiten;
[3) sē̦tas luksts "ein Zaunstecken" Warkl.].
Avots: ME II, 511
1) der Halm
(lukstiņš) Neik.; weiches, breitblättriges Gras: luksts jeb mieža brālis - zâle upmalās, līdzīga miezim Friedrichswald. luksts - lapuota, mīksta zāle aug gar upmalām. mieži kâ luksta, herrliche Gersfe Etn. II, 188. labība lukstā, das Getreide ist reif Friedrichswald; luksti, grobes Heu L.;
2) luksti, Siauden, Stengel, Blätter: kartupeļu, burkānu luksti, Kartoffelstauden od. -stengel
[Dond.], Kand., Autz, Kursiten, N.-Sessau; Burkanenblätter Kand., Samiten;
[3) sē̦tas luksts "ein Zaunstecken" Warkl.].
Avots: ME II, 511
menčīgs
meñčîgs [auch Līn.], meņčīgs, menšîgs L.,
1) kurzweilig, komisch, lustig, spasshaft
L., PS., Paul., Mat.;
2) gerieben, gewandt, pfiffig, rührig, mutig, energisch
Smilt., C., [AP.], Kand., Popen: [kāds jauns, menčīgs burka Janš. Dzimtene V, 372.] kāds menčīgs zuobu ārsts zem liepas ceļa malā rāva zuobus, ka čīkstēja vien Latv. guovs menčīga un citām visām pa priekšu gājēja Etn. II, 120. menčīgs - kas ar+vienu māk kuo nekuo iegādāt, arī nagu palaidējs Etn. II, 97. menčīgs - kam darbs nuo ruokas iet; arī izveicīgu zagli sauc par menčīgu I, 137, Naud.; ["kas māk pielabināties" Biel. n. U.];
3) streitsüchtig, rechthaberisch
Stockm. n. Etn. I, 106;
4) leistungsfähig (sexuell)
Nigr., Katzd.
Avots: ME II, 601
1) kurzweilig, komisch, lustig, spasshaft
L., PS., Paul., Mat.;
2) gerieben, gewandt, pfiffig, rührig, mutig, energisch
Smilt., C., [AP.], Kand., Popen: [kāds jauns, menčīgs burka Janš. Dzimtene V, 372.] kāds menčīgs zuobu ārsts zem liepas ceļa malā rāva zuobus, ka čīkstēja vien Latv. guovs menčīga un citām visām pa priekšu gājēja Etn. II, 120. menčīgs - kas ar+vienu māk kuo nekuo iegādāt, arī nagu palaidējs Etn. II, 97. menčīgs - kam darbs nuo ruokas iet; arī izveicīgu zagli sauc par menčīgu I, 137, Naud.; ["kas māk pielabināties" Biel. n. U.];
3) streitsüchtig, rechthaberisch
Stockm. n. Etn. I, 106;
4) leistungsfähig (sexuell)
Nigr., Katzd.
Avots: ME II, 601
piemaukt
pìemàukt, einheimsend (aus dem Boden herausziehend) anfüllen: p. burkanu pilnu gruozu. piemaut, heranschwimmen, schwimmend herankommen, auftauchen Spr.: kur tad šis nu atkal tâ piemāvis? Saul. I, 111.
Avots: ME III, 271
Avots: ME III, 271
pieraust
pìeràust,
1) hinzuscharren:
pierausu (Var.: pierušināju) .. . burkantiņu BW. 35032 var.;
2) anhäufen, ansammeln:
mantas pieraust DL.;
3) scharrend, schaufelnd anfüllen:
cilvē̦ki, kuru... pieraustuos ratus (die mit Mist angefüllten Wagen) vadāja nuo kūtīm uz tīrumiem Etn. II, 182. kad cūka rakdama aizme̦t ar mē̦sliem sili aizgaldā, tad saka: "pierausta sile" Mar.
Avots: ME III, 283
1) hinzuscharren:
pierausu (Var.: pierušināju) .. . burkantiņu BW. 35032 var.;
2) anhäufen, ansammeln:
mantas pieraust DL.;
3) scharrend, schaufelnd anfüllen:
cilvē̦ki, kuru... pieraustuos ratus (die mit Mist angefüllten Wagen) vadāja nuo kūtīm uz tīrumiem Etn. II, 182. kad cūka rakdama aizme̦t ar mē̦sliem sili aizgaldā, tad saka: "pierausta sile" Mar.
Avots: ME III, 283