Paplašinātā meklēšana

àizceplis: auch Baltinow n. FBR. XI, 139, Zvirgzdine, àizceple ² auch Auleja, Kaltenbrunn, Oknist.

Avots: EH I, 13

àizceplis, àizceple, der Raum hinter dem Ofen: aizceplī od. -plē sēdēt BW. 770, 2.

Avots: ME I, 20

I ceplis: ceplītis Salis, Sessw.

Avots: EH I, 266

I ceplis, Demin. - ītis, der Zaunkönig. Sprw.: lielās kâ ceplītis [Vgl. etwa priekšceplis U., ein Vorlauter, und [?] slov. čepériti se "sich wichtig tun" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 143.]

Avots: ME I, 373

II ceplis: Demin. acc. s. cepliņu BW. 2111, 2,

1): pilnu cepli maizes cepa BW. 3070;

3): ein Zimmerofen
Oknist;

4): auch Fest.;

5): kaļķu c., die Kalkbrennerei:
kaļķu cepli kurināja BW. 27533;

6): auch Pas. II, 115; Vlll, 305, Grob., Oknist, Rutzau, Siuxt, Strasden, Trik.:
man sadega raušu c. BW. 382, 10. ve̦se̦lu cepli maizes atveda Grob.; ‡

7) die Pfeife
Janš. Bandavā I, 78.

Avots: EH I, 266

II ceplis,

1) der Backofen:
ielīdis cepļa krāsnī pašā dibinā LP. V, 3;

2) der Ofen in der Getreidedarre:
rijnieks cepli aizkūris LP. VI, 149;

2) in Lettg. bedeutet ceplis einen jeglichen Ofen;

4) ceplītis, der kleine Ofen zur Beleuchtung in der Dreschtenne
U.;

5) ķeģeļu ceplis, die Ziegelei;

6) = cepiens: Sprw. viņš vairāk nekā vienu cepli maizes izcepis.

Avots: ME I, 373

dzèlzceplis ,* der Hochofen Konv. ² 692.

Avots: ME I, 543

kaļ˜ķceplis, der Kalkkofen Rump.

Avots: ME II, 147

ķiẽģeļceplis, die Ziegelei Kand., Spr.

Avots: ME II, 390

paceplis, der Raum unter dem Ofen, wo im Winter die Hühner gehalten werden Bērzgale: dē̦lu māte ... guļ paceplī Tdz. 47968. pacepļa priekšā BW. 1514, 3.

Avots: EH II, 123

paceplis, [paceple], der Raum unter od. an dem ceplis: neba man lielas rūmītes vajag: teju pat pacepļa priekšā RKr. 1X, 122. [glupais ielīda paceplē Pas. 11, 136 aus Lixna.]

Avots: ME III, 11

prìekšceplis,

1) der Vorofen in der Riege
U.;

2) ein Vorlauter, Vorwitziger
Livl. n. U. (vgl. priekškurs).

Avots: ME III, 394

pusceplis: p. - mūrītis gar (māla) krāsns sāniem, kas nuoderēja gulēšanai Kaltenbr.

Avots: EH II, 331

pusceplis, eine Art Ofenbank Infl., Illuxt.

Avots: ME III, 424

‡ stīģeļceplis Stenden, = ķiẽģeļceplis.

Avots: EH II, 582

‡ aceple BWp. 1033, 2, Zvirgzdine n. FBR. X, 27, Pilda n. FBR. XIII, 47, Auleja, ceplis">aceplis Nirza n. IMM. 1930, II, 212, Asūne, = ceplis">paceplis, der Raum (eine Vertiefung) unter dem Ofen; aceple Warkl. n. FBR. XI, 120, = ceplis">àizceplis.

Avots: EH I, 2

àizbrukt, ‡

2) anfangen abzubröckeln, zusammenzusinken:
ceplis jau aizbrucis, ilgi vaira nestāvēs Oknist.

Avots: EH I, 12

cepelnieks,

1) "dzelzs apkalts nūjas gals pannas izjemšanai nuo uguns" Marienhausen, Zaļmuiža;

2) der Besitzer eines "ceplis">kaļķu ceplis" Alschw., Katzd.;

3) "ein Ofenbesen aus Kieferzweigen"
Ludsen.

Avots: EH I, 265

‡ ce̦plē̦ns, Demin. zu ceplis I, das Zaunkönigjunge Pas. I, 361.

Avots: EH I, 266

‡ dakurêtiês, vom Heizen sehr stark erhitzt werden Auleja: ceplis nedakuras.

Avots: EH I, 304

‡ dakurinât ausheizen, heizend sehr stark erhltzen Auleja: maizīte ce̦pama, vajag cepli lab[i] d. nedakurināts ceplis.

Avots: EH I, 304

I dar̂va [> tahm. dâr(a)], der Teer: darvu dedzināt, laist, tecināt, Teer brennen. vai esi ar darvu kristīts, ka esi tik ļauns cilvē̦ks? Adsel. lai zaļas darvas ē̦d, mag er kleine Steine essen St.; kaulu darva, Stinkspiritus Krem., Lasd., Hirschhornöl St. Aus Ahs. ist auch ein maskuli- nischer Genitiv belegt in darva (gespr. dâra) ceplis, die Teerbrennerei und darva kukainis. [Nebst li. darva "pitch, tar" (Lalis) zu li. dervà "Kienholz; (Lit. Mitt. II, 67) Teer", r. дерево "Baum", ae. teru "Teer", kymr. derw "Eichen", gr. δόρυ "Baum", (kret.) δορά "Balken" u. a., s. Osthoff Etym. Par. 138, O. Schrader BB. XV, 285 f., J. Schmidt KZ.XXV, 50, Holthausen IF. XVII, 294, Walde Wrtb. ² 414, Boisacq Dict. 197, Berneker Wrtb. I, 186, Trautmann Wrtb. 53.]

Avots: ME I, 441, 442

ìekurêt (unter ìekurinât),

1): auch Trekņi n. FBR. IX, 94, Adl., Golg., Gramsden, Lis., Livāni, - N.-Schwanb., Vīpe: ie. krāsni, pirti; ‡

2) intr., = ìekurêtiês: vēl ne˙maz nav paspējis ie., un tu jau liec slapju malku Mahlup. ‡ Refl. -tiês, tüchtig zu brennen (intr.) anfangen (von einem Feuerherd): uguns, krāsns iekurējusies Druw., Gramsden, Smilten u. a. ceplis jau iekurējies Livāni. nepaspēja ne˙maz vēl labi ie. Mahlup. krāsnī malka iekurejās Rēzna. ļaut žagariem labi ie. Frauenb. (fig:) naids iekurējies Schibbenhof.

Avots: EH I, 524

‡ izbḕ̦rnuôtiês,

1) "das Kind herausgebären (von einer Kuh?)"
Blieden n. BielU.;

2) izbḕ̦rnatiês ² Warkl., auseinandergehen:
slikti sasiets rudzu ve̦zums izbē̦rnājas. nuo slapņuma rijas ceplis izbē̦rnājas.

Avots: EH I, 434

izval˜kât,

3): (ceplis) teicis: "... izvalka manu maizi!" meitene ātri izvalkājusi maizi Pas. V, 316 (aus NB.); ‡

4) herausziehen; auseinanderziehen, -schleppen:
suņi sē̦tu izvalkava Tdz. 42566, ar knābi izvalkāšu sūnas nuo sienām Pas. I, 246 (ähnlich: 166). suņi ... izvalkāja visu gaļi Pas. XI, 364; ‡

5) ausnutzen
Diet.; ‡

6) eine bestimmte Zeit hindurch tragen:
kas parlieku druošs, tas savu mūžu savas ādas ve̦sals neizvalkā (aus einem handschr. Vokab.). ‡ Refl. -tiês,

1) längere Zeit, zur Genüge (ein Kleidungsstück) tragen:
šādi tādi izvalkājas mana ze̦lta gredzentiņa Tdz. 39235. šuos svārkus izvalkājās abi brāļi, bet nevarēja nuovalkāt Jürg.;

2) beim Tragen fadenscheinig werden, Löcher bekommen:
valkā, kāļ izvalkājas šķiedras Auleja. zeķes izvalkājušās cauras.

Avots: EH I, 493

kaļ˜ķis,

1) der Kalk:
lielskungs nuobijies kâ kaļķis Aps. dzīvais kaļķis, lebendiger Ätzkalk. Gew. der Pl. kaļķi (kaļķes Spr.): kaļķus dedzināt, Kalk brennen: kaļķu ceplis, der Kalkofen; nedzē̦sti kaļķi, ungelöschter Kalk;

2) eine Kalkpfeife,
so namentlich in der Deminnutivform kaļ˜ķĩtis: vienam cigārs uotram kaļķis JR. VII, 37. kaļķītis - auch eine kleine Pfeife überhaupt: pārduot kuoka kaļķīti Degl. [Nebst li. kálkis] zunächst aus dem Deutschen.

Avots: ME II, 147

kàusẽjams,

1) was geschmolzen wird oder geschmolzen werden kann od. muss;

2) worin etwas geschmolzen wird:
kausējams ceplis, der Schmelzofen; kausējamais, ein Schmelztiegel.

Avots: ME II, 177

[krāsnate Wessen,

1) en Steinhaufen;

2) = ceplis">ceplis. Vgl. krâsns.]

Avots: ME II, 268

kurêt, -u od. -ẽju, -ẽju,

1) tr., heizen
[Stelp.]: krāsni. nevajaga diezin kâ kurēt (pirti) JK. V, 56. kurē siltu istabiņu BW. 18536, 2. auksta tautu istabiņa, piecas dienas nekurē̦ta 16981 ;

2) intr., heizen, geheizt werden:
tautu dē̦lu istabiņa piecas dienas nekurēj[u]se BW. 21058 ; kuruoša krāsns, brennender Ofen: māte ieme̦t ādu kuruošā krāsnī JK. V, 143. Refl. -tiês, heizen, geheizt werden, brennen: mājā ceplis kurējās BW. 12851. uz kalniņa kurējusies uguns LP. VII, 1058. Zu kurt.

Avots: ME II, 322

‡ nedìeks ² Kaltenbr., nicht leer, besetzt, eingenommen: ceplis n.

Avots: EH II, 11

paceple (unter paceplis), der Raum unter dem ceplis Oknist: caur paceplītes luodzeņi Tdz. 36873.

Avots: EH II, 123

‡ pêckarnieks P. Rozītis Ceplis 179, ein Nachkriegsmensch.

Avots: EH XIII, 226

prìekškurs,

1) das Vorfeuer, um das Ausbacken des Brotes zu befördern
U.;

2) ein Vorlauter
St. - Vgl. prìekšceplis.

Avots: ME III, 395

puskurā,

1): sē̦tā ceplis p. Tdz. 49224.

Avots: EH II, 332

puškurē, = puskurā, zur Hälfte gebrannt: būs bē̦rniem badu mirt, Rīgā rudzi spīģerī, sē̦tā ceplis puškurē BW. 2904.

Avots: ME III, 438

I sẽrt: auch Pussen n. FBR. XX, 7, (mit èr ) Trik., (mit êr ² ) Allend. n. FBR. XIX, 91, (mit èr ² ) Auleja, Erlaa, Kaltenbr., Skaista; sērt graudus krāsnī Kaltenbr.; vajag ceplis s. ebenda. Subst. sẽ̦rums: hinter "A. Upītis" ME. III, 831 zu ergänzen: "Austr. 1897. 790".

Avots: EH II, 483

trūceniẽks, der Notleidende M. Klusiņš: vai mēs kādi trūcenieki (Var.: tukšenieki)? ciemā ceplis, mežā malka, Rīgā rudzi spīķerī BW. 27045 var.

Avots: ME IV, 249