Paplašinātā meklēšana

I [budūksnis Druw., eine altes, schon verfallendes Holzgebäude; vgl. buduksnis 2.]

Avots: ME I, 345

dūks, benommen, dumm, verrückt: staigā kâ dūks Platonen. ar savām te̦nkām viņš padarīšuot meitu vai tīri dūku Alm. [Zu apdūkt und li. dũkti "rasen".]

Avots: ME I, 525

I dūks: viņa tāda dūka paliekas Grenzhof n. FBR. RII, 23. dūka galva in einem handschriftl. Vokabular.

Avots: EH I, 346

‡ II dūks "suta caurums virtuvē" Golg. Aus r. дух ?

Avots: EH I, 346

dũksna (unter dûksne): auch (mit ù ² ) Lettg.

Avots: EH I, 346

dūksnains [Schujen], morastig, einschiessend: aiz dūksnaina purva līgava zvana Latv. [dūksnainā purviņā BW. 34622.]

Avots: ME I, 525

dùksnājs: auch (mit û ² ) Seyershof; vgl. den Sumpfnamen Dūksnājs Lvv. I, 90 (Burtn.).

Avots: EH I, 346

dùksnājs, Sumpf, sumpfige Stelle, Pfuhl: gan˙drīz nepieejams dūksnājs Etn. II, 75.

Avots: ME I, 525

dùksnēja ² [Meiran], dûksnēja ² [Daiben, Widdrisch, = dūksnājs]: purvmalas un dūksnējas Jaun. Draugs 1901, 96; vgl. dūksne].

Avots: ME I, 525

dùksnējs,

[1) = duksnējs C., Lis., Warkh., Renzen];

2) [dûksnēji Jürg.] = dūksnājs: aiz kalniņa dūksnējā [oder zu dūksnēja?] BW. 29804 var.

Avots: ME I, 525

dûksnis ² (unter dûksne): auch Salis.

Avots: EH I, 346

‡ *dūksnît, zu erschliessen aus nùodūksnît.

Avots: EH I, 346

dùkstains, morastig, sumpfig: plata, dūkstaina izte̦ka Aps.; dūkstainas ganības.

Avots: ME I, 525

‡ dūkstājs, eine sumpfige, einschiessende Stelle Golg.; vgl. den Wiesennamen Dūkstāji Lvv. I, 64 (Olai).

Avots: EH I, 346

dûksne [Jürg., dùksne ² Bers.], auch düksna [Zabeln], Izgl. 1910, 713, dûksnis ² Dond., [bei Manz. Post. I, 67 ein Lok. dūksnī], ein Sumpf, eine einschiessende Stelle, eine Pfütze, n. St. und U. auch eine ausgefahrene, sumpfige Stelle: viņš nuokrita zemē un pie tam vēl kādā purva dūksnē. caur dažādiem dūkšņiem un tuksnešiem Dünsb. Vgl. dùksts.

Avots: ME I, 525

‡ dūkstenis (wo?), = ‡ dūkstājs (?).

Avots: EH I, 347

‡ dūkstijs, sumpfig, einschiessend: pur vijuos apgabaluos ceļi ir dūkstiji FBR. XIV, 72.

Avots: EH I, 347

dùksts, -s: auch (mit ù ² ) Oknist n. FBR. XV, 172, Heidenfeld, Kaltenbr., KatrE., Lubn., Saikava (hier daneben ein Demin. dūkstīte ² ), Warkl., (mit û ² ) AP., Ramkau. Būga stellt Tiž. II, 110 hierher den li. ON Dúkštas.

Avots: EH I, 347

dùksts, -s Mar., Tirs., Bers., Lasd., Laud., Fest., [Ronneb.], dùkste, Demin. -iņa, -īte BW. 29804 var., n. U. auch -iņš, ein Sumpf, eine Sumpflache, eine morastige Stelle, eine grosse Pfütze: nevar jau vē̦de̦ru par dūksti pataisīt, sagt der Lette, wenn er zum Essen aufgefordert wird, nachdem er schon genug gegessen hat. zirgi dūksti mina pagalmā. aug man bē̦ri kumeliņi, staigu dūkšu bridējiņi BW. 15905, 3. gan zināma ceļa dūksts: te pielija, te izžuva. [dūkstī kāju iemē̦rkuši BW. 22614, 2 var.]. pats labais kumeliņš iegulās dūkstiņā BW. 8789. [Nebst dūksne wohl zu dūkans (s. dies).]

Kļūdu labojums:
iemē̦rkuši = iemē̦rkusi

Avots: ME I, 525, 526

dūkstulis, der Sumpf, die Sumpflache: tiem jāmājuo dūkstulī šādā Dünsb.

Avots: ME I, 526

‡ ê̦dūksnis,

1) ein Vielfrass
Warkl.;

2) (auch im Plur.) "gre̦muotāju dzīvnieku atgre̦muojumi" Oknist n. FBR. XV, 193.

Avots: EH I, 371

[nùodūksnît N. - Peb., = nùoduņīt 1.]

Avots: ME II, 778

‡ saldūks (?) Bielu. (aus wo?) "süss".

Avots: EH XVI, 425

sal˜dũka ² Tals. n. RKr. XVII, 50, ein essbarer Pilz.

Avots: ME II, 670

saldūksne,

3): ein gewisser Pilz
Frauenb. (mit alˆ ² ), ein (weisser, harter) essbarer Pilz Lubn. (mit alˆ), russula delica Bixten.

Avots: EH XVI, 425

saldūksne, s. salduksnis.

Avots: ME II, 670

‡ saldūksnis,

1) = saldūksne 3 (mit alˆ) Lubn.;

2) "ein süsses Gewächs"
Wessen.

Avots: EH XVI, 425

šme̦rdūkslis,

1) "?": ak tu šme̦rdūkslis tāds! Gr.-Sessau;

2) auch šme̦rdūklis, ein stinkendes Gefäss
N.-Peb.

Avots: ME IV, 84

‡ sme̦r̂dūksnis Sonnaxt "ein schmutziges, schlechtes Lebewesen".

Avots: EH II, 536

‡ spudũks (wohl mit dem Hauptton auf der 2. Silbe), Interjektion zur Bezeichnung einer schnellen Bewegung: (saimniece ar meitu) s. - krāsnī iekšā Pas. V, 303.

Avots: EH II, 563

vardūksnis, vardūkšņa, s. varduklis.

Avots: ME IV, 477

àizvā`rtê, hinter der Pforte: jau tautiņu kumeliņi dūksti mina aizvārtē BW. 1943, 1.

Avots: ME I, 59

apdūkt, -kstu, -ku und -cu,

1) sich bewölken:
debess apdūkst, der Himmel bewölkt sich P. Allunan; šuodien diena apdūkuse (Var.: apdūguse, apduguse) BW. 16045. dūka, dūka šī dieniņa, ar me̦lniem mākuoņiem; tā apdūka mans prātiņš, ar nelieti dzīvuojuot 26837;

2) benommen, betäubt werden:
Part. Prät. apdūcis, bewölkt, trübe, duselig, benommen, betäubt: tīri kā apdūkusi, nevar ne kliņķi atrast Alm. apdūcis gaiss, schwül, trübe beim Anzuge des Gewitters Ruhental, Platonen, Irmlau. apdūkums, der Dusel, die Betäubung, Benommenheit: apdūkumā tā nuokrita pie zemes Alm. - In Auermünde apdukt für apdūkt.

Avots: ME I, 82, 83

apvãļât, freqn. zu apvelt, tr., wälzend, schleifend: kam tas manas villainītes dūkstiņā apvāļāja BW. 18420, 1.

Avots: ME I, 134

asmĩte, ein Raummass, 1/8 Haken (arkls); asmīte zemes, ungefähr 20 Taler Land Ar., Bielenstein Holzb. 147, 148. Dūksti bij ce̦turkšņa māja un nevis kaut kāda asmīte Vīt. 7.

Kļūdu labojums:
Raummass = Flächenmass

Avots: ME I, 144

ce̦tur̃ksnis, ce̦turksnis L., ce̦r̂tuoksnis (aus tahm. ce̦tuorksnis) Ahs.,

1) ein Viertel:
stundas c.;

2) das Mondviertel;

3) das Vierteljahr;

4) ein Feldmass:
Dūksti bij ce̦turkšņa māja Vīt.

Avots: ME I, 376

[dubrs (aus * dubris?) Mahlup "dūkstains meža ceļš pa me̦lnzemi".]

Avots: ME I, 509

[III dùce ² Mar. "nepārejama dūksts".]

Avots: ME I, 523

[VI dūcis L., ein Dummkopf; vgl. dūks.]

Avots: ME I, 523

dũkans [C., Tr., Bl., PS., Jürg., dûkans ² Salis, Ruj.], graubraun (von Pferden): dūkans zirgs, der Schweissfuchs. dūkans mans kumeliņš BW. 15905, 12. [Nach W. Schulze Berl. Sitzungsber. 1910, 711 und Lidèn Stud. z. tochar. Sprachgesch. 26 zu le. dūksne, dùksts "Pfütze" u. a.; vgl. auch dūkt III.]

Avots: ME I, 525

dūķis,

1) der Dummkopf
[dûķis ² Bl.];

2) einer, der den Pips hat. keucht und stöhnt
L. Zu dūks.

Avots: ME I, 526

dùksnējs,

1): dūksnēja pļava, eine quellige, einschiessende Wiese
Kosenhof. ceļš gāja pa dūksnēju vietu Golg.

Avots: EH I, 346

dūkulis "? ": ak tu mans dūkulīt!..., tu mazais muļķīt! Latv. [Zu dūks ? In Ruj. sei dûkulis ² ein Kind, das sich von andern Kindern abzusondern liebt; in Mar. dùkulis ² "ein weinerliches Kind "; in Lös. "kas dūc "; dũkulis. Taube, Täubchen Neu-Bergfried.]

Avots: ME I, 526

‡ duļķijs, = duļ˜ķaîns: ūdens dūkstīs vienumē̦r d. FBR. XIV, 72.

Avots: EH I, 341

dumûksnis, dumuksne Allend., Salis, [dumūcka Mar. "neliela dūksts meža ceļā"], dumucka Lems. n. U., Widdrisch [hier auch: ausgefahrene Gruft], einschüssiger Sumpf. [Zu dumbrs.]

Avots: ME I, 515

‡ ìebrèņģêt ² Saikava, sich durch Kot (Nässe) vorwärtsbewegend hineingeraten: ie. dūkstī.

Avots: EH I, 505

‡ izčiknît, mühsam herausziehen Saikava: i. ve̦zumu nuo dūksts: i. mietu: Refl. -tiês, sich eine Zeitlang um etwas steifen (bemühen) Saikava: labu laiku izčiknījuos ap nastu, gribē̦dams tuo uzcelt uz ple̦ca, bet nevarēju.

Avots: EH I, 439

II mudêt, - u, - ẽju, schimmeln, verderben, schlecht werden, einen schlechten Geschmack annehmen (von Speisen), übel werden: putra, siens mud Aps., Lub., Druw. milti mud, kad tuos tur siltā vietā C. [ceļā mudēja ("mirka ar sasmakušu ūdeni") prāva dūksts Austr. Vērpetē 68]. nuo saldiem ēdieniem man sirds sāk mudēt [zu mudêt

I?] es wird mir übel ums Herz
Ahs. [Wohl zu gr. μύδς "Nässe, Fäulnis", schwed. dial. muta "staubregnen", air. muad, ai. mudira-ḥ "Wolke", s. die Literatur unter mudas.]

Avots: ME II, 658

nepìeejams, nepìeiêtams, unzugänglich, unnahbar: Baišleja bijuse gan˙drīz nepieejams dūksnājs Etn. II, 75.

Avots: ME II, 727

pãrkrustuôt, tr., durchkreuzen: dūksnājs ve̦cām kritalām un apiņu stīgām pārkrustuots Etn. II, 75.

Avots: ME III, 162

pukstêt, -u, -ẽju,

1) klopfen, pochen:
sirds pukst, das Herz klopft. viņam sirds le̦c pukstē̦dama kâ jēriņam astīte zīžuot Stāsti Kraukļu kr. 9. - urdziņās un dūkstīs urdz un pukst Aps. I1, 31;

2) (ärgerlich) murmeln, bei sich reden
Für. I, Dunika: tas vēl gul un pukst Pas. III, 364 (aus Dond.)

Avots: ME III, 404

sabràukt,

2): s. ratus, zirgu Linden in Kurl. par daudz sabraukti ritiņi Kaltenbr.;

3): trīs reizes sabrauču Kaltenbr. n. FBR. XVII, 74. Jē̦kabs sabrauca vairākkārt ... Austriņš Raksti VII, 228;

4): Agna braukā ar motociklu, bet kuo ir sabraukusi? Sārts Str. 295; ‡

5) (einen Weg) einfahren:
nesabrauktie ceļi drīz vien pārvērtās par dūkstīm Jauns. Raksti III, 397; ‡

6) zusammenschieben:
ar ruoku s. skaidas vai naudu kuopā Dunika, Kaltenbr., Rutzau; ‡

7) zurechtstreichen
Dunika, Rutzau; s. matus uz augšu (ar ruoku). ‡

8) "?": kad linsē̦klām nuoņemj knatājus, tad par jaunu uzcē̦rt, un tad brauc atkal, kamē̦r sabrauc puoļas smalkas AP. Refl. -tiês, ‡

6) fahrend erreichen:
sasabrauču šautru mežu VL. aus Pilda FBR. XIII, 61; ‡

7) "?": meitas reizes trīs sabraucās uz sukām, bet ir tad nesasukāja Saikava.

Avots: EH II, 397

‡ sačiknîtiês Saikava,

1) sich übermässig anstrengen:
tâ sačiknījuos ("sastīvējuos"), ka visa mugura sãp;

2) sich eine längere Zeit hindurch anstrengen:
zirgs ilgi sačiknījās, līdz izvilka smaguo ve̦zumu nuo dūksts.

Avots: EH II, 400

sadangât: sniegu s. (niedertreten) BielU. vie˙nādi iedami sadàngā ² ("sataisa par dūksti") Erlaa. te gan nevar laist luopus, - tie tik sadañgās ("samīdīs zemi dubļuos") vien AP.

Avots: EH XVI, 402

salduksnis,

1) salˆduksnis Mar. n. RKr. XVII, 129; 136, N. -Laitzen, salduoksnis Kronv., saldūksne U., saldūksne ² Naud., salduoksne U., der Vogelbeerbaum
Oppek. n. U.; ein dem Striesenholz änlicher Strauch, der rote Beeren trägt, ein weiches, süsses Holz hat U.;

2) salduoksne, die Vogelbeere
Dr.;

3) salduksne Freiziņ, saldūksne Heniņ, salˆdūksne ² Autz, eine Art essbarer Pile. zu salˆds.

Kļūdu labojums:
Pile +Pilze

Avots: ME II, 669, 670

II samĩt, Refl. -tiês, ‡

3) guovs saminusēs tīri vai dūkstē AP., die Kuh hat hin und her tretend (aus der Streu) beinahe eine
dūkste gemacht.

Avots: EH XVI, 431

sapràtuôt, tr., mit dem Verstande analysieren Spr., zusammenklügeln: saprātuot ne˙kuo es nevaru A. XI, 187; sich entschliessen: Dūksnis saprātuoja nuo abiem biedriem atraisīties Jaunie mērn. laiki IV, 81.

Avots: ME II, 707

savazât,

1) verschleppen
LKVv.; tragend (Kleider) beschmutzen, verderben U.: kucē̦ni savazājuši pagalmā skaidas Golg. pele savazājusi (sane̦susi) savā midzinī dažādus lupatiņus Dunika. kam tas manas villainītes dūkstiņā savazāja BW. 18420, 1 var. viss me̦lns un savazāts Zalktis I, 67; abnutzen (die Kleidung) Mar., Allasch, Schwanb., Fehteln;

2) = savadât: trīs gadiņi savazāju puisi lūka galiņā BW. 10856 var.;

3) "(zeķes) lāpuot sačunčurēt" Irmelau;

4) zusammensuchen
Mar.

Avots: ME III, 781

slīkšņaîns Widdrisch, Schwanb., (mit ĩ ) Jürg., slĩkšķaîns (?), einschiessend (vom Morast): nepārejama, slīkšķaina dūkste Duomas IV, 14.

Avots: ME III, 935

stàigns C.,

1) stàigns Jürg., (mit ài ² ) Lis., Schwanb., staigns PS., Adleenen, staĩgns Bershof, auch staigņš, morastig, quebbig, einschiessend
U.: dziļas upes, staigni purvi līdz tautieša nuovadam VL. staigņa purva galiņā BW. 8877 var. (änlich: 15916). kur dūksts vis˙staignaka Aps.;

2) "?": zirga staignie suoļi iztraucēja Jē̦kabu nuo darba A. v. J. 1899, S. 123. Subst. stàignums C., eine quebbige, einschiessende Stelle
U.: (fig.) dzīves staignums Stari III, 266. In der Bed. 1 zu staigs.

Avots: ME III, 1039

statinis (li. statinỹs "ein Zaunstacket"),

1) ein Zaun (mit vertikalen Zaunpfählen)
Zaļmuiža n. Latv. Saule 1923, S. 112, Domopol; plur. statiņi, (unten in die Erde eingegrabene Gr. - Buschhof) dicht nebeneinander befindliche Zaunpfähle Warkh., Zvirdzine; s. auch unter stats 1;

2) "?": tāds vīrieša cilvē̦ks e̦suot tādās lietās tik dūks kâ statinis (ein Zaunpfahl?)
Alm.

Avots: ME III, 1048

stiknît, -ĩju,

1) tr., intr., mit Mühe ziehen, anziehen, (her)ausziehen:
zirgs tâ stiknī, bet nevar izstiknīt ve̦zumu nuo dūksts Saikava. kuo tu tik ilgi stiknījies ap kāju aušanu! ņem labi sparši un stiknī tik kājā! ebenda. stiknī, stiknī kāju nuo māliem, bet nevar izvilkt Bers., Drosth.;

2) nachlassen, zeitweilig aufhören:
lietus sāka stiknīt; sāpe negribēja ne˙maz stiknīt Sessw. Refl. -tiês,

1) sich abmühen:
tu te vari stiknīties da rītam, tâ˙pat ve̦zumu neatgāzīsi Saikava. kuo tu stiknījies? fragt man jem., der vergeblich etwas aufzuheben versucht Smilt.;

2) stehen bleiben
Lis.; aufhören: vējš stiknījās Lis., Golg., Selsau. putenis sāk jau stiknīties Golg. stiknît(iês) 2 vielleicht zur Wurzel von stikālis.

Avots: ME IV, 1067

te (li. tè "da"), hier, da: Sprw. te bij, te palika RKr. VI, 571. te bij meita, kur palika . . .? Biel. 875. te jau nebūs. iesim labāk tāļāk! Dīcm. pas. v. I, 57. putniņa nav ne te, ne tur LP. VI, 59. te klāt, hierbei B. Vēstn., dazu: te klāt varam paziņuot, te nu, te nu (da hast du nun) tev, māsiņa, šīs vasaras teicamais! BW. 21257, 4 var. te nu (in Wessen) bija! sagt man, wenn etwas Vorgenommenes nicht gelungen ist Neugut, Stockm. Spw.: te nu bij! tik īss, tik garš (nichts hat sich geändert) Br. sak. v. 125. te tev nu bija pa(r) tavi septiņi zeseŗi! RKr. VI, 853. te nu biji, pārbrauci mājās JK. II, 304. - te, = tad, dann erst: te (Var.: tad) palaižu valuodiņu BW. 18912, 1. - te - te, bald - bald: zināma ir ceļa dūksts: te pielija, te izžuva BW. 10987, 1. te bij saule, te pazuda me̦lnajuos mākuoņuos 18376. īsa Jāņu nakts . . .: te satumsa, te izausa VL. te viņš jums bļauj, te neē̦d LA. kaiju ē̦nas . . . te zud, te . . . iemirdzas Vēr. II, 851. te knapi bij izteicis, te vīrs klāt LP. I, 93, kaum hatte er es gesagt, da war der Mann da. Vgl. Le. Gr. § 487 c mit Literaturangaben.

Kļūdu labojums:
Spw. = Sprw.

Avots: ME IV, 151

urdzêt (li. urgėti "ворчать" bei Būga PФB. LXV, 323), -dzu, -dzẽju, rieselnd leise rauschen, murmeln Arrasch, Jürg., Salisb. (mit ur̃), Adl., Gr. - Buschhof, Saikava, Schwanb., Warkl. (mit ùr ² ), Smilten (mit ur̂ ), Bauske, Segew. (mit ur̂ ² ): strautiņš urdz Jauna Raža IV, 28 (ähnlich Austr. kal. 1893, S. 31). urdzēja... avuotiņš Janš. Dzimtene IV, 55 (ähnlich A. XX, 220). skumīgi urdz upītes Lautb. Lomi 30. upe lē̦ni urdz Skalbe Āb. 12. upe... jautri urdzēja A. Brigader Daugava I, 1521 (ähnlich MWM. XI, 111, Zalktis 1908, № 3, S. 105). dzirdēju ūdeni duobji un dusmīgi urdzam A. XI, 852. upes ūdentiņš lē̦ni urdz un čurkst Lautb. Lomi 90. avuotiņu ūdentiņš strautiņiem žigli te̦k un urdz 63. ūdens urdzē̦dams lāsēm pil nuo akmiņa Vēr. II, 1211. dūkstīs un urdziņās jau urdz un pukst jautra pavasara dzīvība Aps. Bag. radi 31. (figürlich) ceļi urdzēja kâ upes nuo ve̦zumiem A. Brigader Daugava 1928, S. 161. (bē̦rns) pūzdams nuo mutītes juocīgus burbulīšus, patīkami urdzē̦dams, kâ sarunādamies Druva III, 856. Zu urgt I.

Avots: ME IV, 303, 304

varduklis,

1) Plur. vardukļi Ramkau, Odensee, vardūkļi Bers., Kalzenau, var̂dukšņi Alswig, A.-Schwanb., vardūkšņi Bers., Kalzenau, Froschlaich;
vardūkļi Bers., Kalzenau, vardūkšņi ebenda, etwas Schmutziges, Schleimiges;

2) vardūklis Lub., vardūksnis N.-Peb. n. Latv. Saule 1926, S. 411, Bers., Kalzenau, eine Stelle, wo viele Frösche sind;
vardūksnis Rite "ein Teich (in einer Wiese), wo Frösche quaken";

3) vardukle Konv. ² 1164, var̂duklis Ramkau, var̂dûklis AP., var̂dūkļi Erlaa, vardukļi RKr. II, 76; Konv. ² 1164, var̂duksnis AP., vardukšņi Mar., var̂dūkšņi Kosenhof (auch: vardūkši), Fehgen, Serben, kriechender Hahnenfuss (ranunculus repens L.); var̂dukļi Kokn., var̂dukšņi Mar. n. RKr. XVII, 111, 136 "zâle, kas aug slapjās vietās"; vardukļi Konv. ² 2320, eine Torfpflanze; var̂dûkļi Trik., var̂dûkšņi Trik. "eine Art Pflanzen mit kleinen silbergrauen Blättchen, die an feuchten Stellen wachsen und Erdbeerstauden ähnlich sind"; var̂dukšņi Blumenhof "zâle gaŗām lapām, kas aug laukuos"; var̂duksnis Golg., Mahlup, var̂dûksnis AP., var̂dûkšņa AP., var̂dūkšņi Ogershof, eine Pflanzenart;

4) var̂dûksnis Erlaa "vieta, kas sniega izgulē̦ta, kur neaug ābuoliņš un labība" Erlaa.

Avots: ME IV, 476