I mudêt, - u, - ẽju, sich regen, wimmeln: kas mud un kust šai platā pasaulē, tie visi tavu guodu nuoslavē GL. šuodien kâ tirgus dienā mud vien cisi ceļi nuo cilvēkiem Mat. [Wohl zu mudrs.]

Avots: ME II, 658

II mudêt, - u, - ẽju, schimmeln, verderben, schlecht werden, einen schlechten Geschmack annehmen (von Speisen), übel werden: putra, siens mud Aps., Lub., Druw. milti mud, kad tuos tur siltā vietā C. [ceļā mudēja ("mirka ar sasmakušu ūdeni") prāva dūksts Austr. Vērpetē 68]. nuo saldiem ēdieniem man sirds sāk mudēt [zu mudêt

I?] es wird mir übel ums Herz
Ahs. [Wohl zu gr. μύδς "Nässe, Fäulnis", schwed. dial. muta "staubregnen", air. muad, ai. mudira-ḥ "Wolke", s. die Literatur unter mudas.]

Avots: ME II, 658

II mudêt: auch Erlaa, Peb., Schwanb., Serben; gaļa sāk m. Salis; säuerlich werden Ronneb., Schujen: putra sāk m. Nötk.

Avots: EH I, 828

‡ III mudêt (?) niekus Nikrazen "Unsinn reden".

Avots: EH I, 828