Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'dauza' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'dauza' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
dauzaka
dauzakņa
dauzakņa [Meuermühlen, Erlaa, hier von einer Mannsperson auch - dauzaknis; dàuzakņa 2 Mar., dauzākņa Kalz.], = dauzuoknis.
Avots: ME I, 445
Avots: ME I, 445
dauzata
padauza
padaũza: auch Lemb., (mit àu 2 ) Kalupe n. FBR. XVIII, 40, Bērzgale, Oknist, Warkl.
Avots: EH II, 126
Avots: EH II, 126
padauza
padaũza (li. padaužà "Vagabund") [auch Grünh., Warkh., Wessen], padauze Etn. l, 138, C., Bers., Lub., U., comm., padaũzis [Zaravič, De̦glavs Rīga II, 2, 777, padauzs U.], auch padauža Nerft, comm., der Lärmmacher, Springinsfeld, Bummler, ein unrahiges, unstätes Wesen: padauza - nepastāvīgs rādījums: suns, kas visur dzīvuo, kur tik tuo uzņe̦m, jauneklis, kas lakstuodamies iet nuo vienas jaunavas pie uotras Etn. II, 50. ne guoda tam, ne kauruz, padauza! Druva I, 280. nu padauzi, kur vakar biji un kur nauda? Etn. III, 175. lai skrien pa pasauli pasaules padauži! Plūd. viņš tūlīt drazās pulkā un griezās kâ padauža Jauns.
Avots: ME III, 15
Avots: ME III, 15
Šķirkļa skaidrojumā (23)
aizdauzīt
‡ àizdaũzît,
1) (wiederholt) schlagend platzen machen:
a. māla trauku Dunika. aizdauzīt krūzai uosu Siuxt;
2) verprügeln:
ka tevi neaizdauza! Gr. - Buschh., Memelshof;
3) vom Lärm wiederholten Schlagenszufallen machen, betäuben:
a. kam ausis KatrE.;
4) klopfend zubekommen (zumachen)
Senden: ar āmuŗu a. caurumu.
Avots: EH I, 17, 18
1) (wiederholt) schlagend platzen machen:
a. māla trauku Dunika. aizdauzīt krūzai uosu Siuxt;
2) verprügeln:
ka tevi neaizdauza! Gr. - Buschh., Memelshof;
3) vom Lärm wiederholten Schlagenszufallen machen, betäuben:
a. kam ausis KatrE.;
4) klopfend zubekommen (zumachen)
Senden: ar āmuŗu a. caurumu.
Avots: EH I, 17, 18
apdauzīt
apdaũzît, ‡
2) eine Weile ringsum schlagen (stossen):
ja grib izkratīt sviestu nuo spanneļa, tad tas nuo visām pusēm jāapdauza Dunika; ‡
3) wundstossen (-schlagen)
Oknist: kur tu iesi, visas kājas apdauzījis? Refl. -tiês,
1) : auch Dunika, Kal., Oknist, Rutzau: guovs apdauzās ar vērsi; ‡
2) sich
(dat.) wundstossen: a. kājas Oknist; ‡
3) an mehreren Körperteilen Stösse (Püffe) erhalten:
ziemā jau . . . vajaga. Laika zoba kalend. 1931, S. 13.
Avots: EH I, 77
2) eine Weile ringsum schlagen (stossen):
ja grib izkratīt sviestu nuo spanneļa, tad tas nuo visām pusēm jāapdauza Dunika; ‡
3) wundstossen (-schlagen)
Oknist: kur tu iesi, visas kājas apdauzījis? Refl. -tiês,
1) : auch Dunika, Kal., Oknist, Rutzau: guovs apdauzās ar vērsi; ‡
2) sich
(dat.) wundstossen: a. kājas Oknist; ‡
3) an mehreren Körperteilen Stösse (Püffe) erhalten:
ziemā jau . . . vajaga. Laika zoba kalend. 1931, S. 13.
Avots: EH I, 77
atdauzīt
atdaũzît [li. atidaužýti], tr., freqn.,
1) fortgesetzt hauend ab-, zurückschlagen:
kaļķus nuo sienas. nav pirksti par velti jāatdauza Alm.;
2) oft schlagend od. hauend stumpf machen
Ahs. Refl. -tiês, herschlendern, sich herumtreibend ankommen: te atdauzījies saimnieks LP. VII, 672.
Avots: ME I, 153, 154
1) fortgesetzt hauend ab-, zurückschlagen:
kaļķus nuo sienas. nav pirksti par velti jāatdauza Alm.;
2) oft schlagend od. hauend stumpf machen
Ahs. Refl. -tiês, herschlendern, sich herumtreibend ankommen: te atdauzījies saimnieks LP. VII, 672.
Avots: ME I, 153, 154
atrakšķēt
buksnīt
buksnît, - īju Lub., Fest., Stelp., auch bukstêt, bukstīt Ermes, [Trik.,] L., tr., Püffe geben, stossen, stochern: un nu māte puisē̦nu buksnī un dauza Aps. IV, 37. viņš raustīja un buksnīja zirgu. skuolas biedri šuo brīžam bukstīja Neik. paziņu buksnīts Duomas III, 654. Refl. - tiês, sich stossen, Püffe geben AP.
Avots: ME I, 347
Avots: ME I, 347
dauzīt
daũzît (li. daužýti), -u, -īju, freqn., tr., wiederholt schlagen: (kumeliņš) dauza kaltas kamaniņas BW. 14486. kungs viņu vienmē̦r dauzuot JK. III, 73. Refl. -tiês,
1) sich schlagen, sich stossen, sich balgen, randalieren, lärmen, unruhig sein:
bē̦rni dauzās pa sē̦tu. visi pagasta puiši ap tevi dauzās A. XX, 251. luops dauzās; grib vēršuos iet. zirgi dauzās pa stalli;
2) poltern, klopfen:
kas tur dauzās pie durvīm?
3) sich herumtreiben:
vēl šuo baltu dienu tur raganas apkārt dauzuoties Etn. III, 91. dauzāmies vēl tâ>pat pa grē̦ku pasauli kâ ve̦ca nauda Kaudz. M.;
4) sich plagen, abquälen:
dauzās kâ pliks pa nātrām od. kâ akla vista. daũzîtãjs, jem., der immer schlägt: lūk, tâ iet ļaužu plēsējiem un dauzītājiem Aps. VI, 16. [Wohl (nach v. d. Osten-Sacken IF. XXII, 314) zu sloven. dúzati "stossen" und (nach Froehde BB. X, 300 und Zupitza KZ. XXXVII, 388) zu mhd. tuc "Schlag, Stoss"; vgl. auch Zubatý BB. XVIII, 262 und Petersson Balt. u. slav. Wortstud. 3.]
Avots: ME I, 445
1) sich schlagen, sich stossen, sich balgen, randalieren, lärmen, unruhig sein:
bē̦rni dauzās pa sē̦tu. visi pagasta puiši ap tevi dauzās A. XX, 251. luops dauzās; grib vēršuos iet. zirgi dauzās pa stalli;
2) poltern, klopfen:
kas tur dauzās pie durvīm?
3) sich herumtreiben:
vēl šuo baltu dienu tur raganas apkārt dauzuoties Etn. III, 91. dauzāmies vēl tâ>pat pa grē̦ku pasauli kâ ve̦ca nauda Kaudz. M.;
4) sich plagen, abquälen:
dauzās kâ pliks pa nātrām od. kâ akla vista. daũzîtãjs, jem., der immer schlägt: lūk, tâ iet ļaužu plēsējiem un dauzītājiem Aps. VI, 16. [Wohl (nach v. d. Osten-Sacken IF. XXII, 314) zu sloven. dúzati "stossen" und (nach Froehde BB. X, 300 und Zupitza KZ. XXXVII, 388) zu mhd. tuc "Schlag, Stoss"; vgl. auch Zubatý BB. XVIII, 262 und Petersson Balt. u. slav. Wortstud. 3.]
Avots: ME I, 445
dauzoknis
droiska
izdaudzīt
izdaũzît (li. išdaužýti), tr.,
1) ausschlagen:
luogus
2) ausklopfen:
drēbes, ce̦puri Kaudz. M. putekļus nuo grīdse̦gas A. XIII, 619. viņš pastalas izdauzīja ar akmeni uz akmeņa daudz˙maz pēc kājas Baltp. nagliņas viņš izdauza taisnas A. XX, 76;
[3) durchprügeln.
] Refl. - tiês,
1) nach Herzenslust schlagen, klopfen, sich satt klopfen:
izdauzījāmies tur ap āra durvīm A. XI, 110;
2) sich austollen:
bē̦rni, diezgan e̦sat izdauzījušies; nu tik gulēt;
3) sich lange umhertreiben:
viņš pa visu pasauli izdauzījies.
Avots: ME I, 726
1) ausschlagen:
luogus
2) ausklopfen:
drēbes, ce̦puri Kaudz. M. putekļus nuo grīdse̦gas A. XIII, 619. viņš pastalas izdauzīja ar akmeni uz akmeņa daudz˙maz pēc kājas Baltp. nagliņas viņš izdauza taisnas A. XX, 76;
[3) durchprügeln.
] Refl. - tiês,
1) nach Herzenslust schlagen, klopfen, sich satt klopfen:
izdauzījāmies tur ap āra durvīm A. XI, 110;
2) sich austollen:
bē̦rni, diezgan e̦sat izdauzījušies; nu tik gulēt;
3) sich lange umhertreiben:
viņš pa visu pasauli izdauzījies.
Avots: ME I, 726
klabata
klabata,
1) eine Klapper, wie sie das Vieh statt der Schellen trägt
Grob.;
2) ein Klopfbrett:
klabata - gare̦ns dēlis, kuŗu pakaŗ šņuorītēs pār mietiem (stabiem) pārliktā šķē̦rskuokā un dauza ēdienu laikā ar vālītēm, lai uz lauka strādājuošie ļaudis zin nākt azaidā, pusdienā vai palaunagā. šuo klabatu klabina arī ugunsgrē̦ka gadījumā Grob. n. Etn. III, 66, Lasd.;
[3) ein Klapperinstrument zum Scheuchen des Wildes auf der Jagd
Bielenstein Holzb. 600];
4) die Türklinke
Lasd., [Rutzau, N. - Bartau, Ahswikken], Libau;
5) der Riegel:
vārtu klabata aizdarās Janš. [visu nuolūkuo... caur durvju klabatas caurumu Janš. Čāp. 8.] klabata - ietaise durvu aiztaisīšanai: durvu iekšpusē piestiprināts stiprs, ap 1 1\2 pē̦das gaŗš kuoks, kuŗš iekrīt durvu stenderī iedzītas kuoka naglas ruobā; ap šuo kuoku - klabatu - apsieta ar vienu galu šņuorīte, kuŗas uotrs gals izvē̦rts caur durvīs ieurbtu caurumiņu durvu uotrā pusē; šņuorīte nu nuo šīs puses raujuot, klabata iz ruoba paceļas uz augšu, un durvis atveŗamas Grob. n. Etn. III, 66;
6) eine Plappertasche
Lasd.;
7) der Klapperer, der weisse Stroch (ciconia alba)
RKr. VIII, 97;
8) klabatas "eine kleine Wassermühle".
Avots: ME II, 206, 207
1) eine Klapper, wie sie das Vieh statt der Schellen trägt
Grob.;
2) ein Klopfbrett:
klabata - gare̦ns dēlis, kuŗu pakaŗ šņuorītēs pār mietiem (stabiem) pārliktā šķē̦rskuokā un dauza ēdienu laikā ar vālītēm, lai uz lauka strādājuošie ļaudis zin nākt azaidā, pusdienā vai palaunagā. šuo klabatu klabina arī ugunsgrē̦ka gadījumā Grob. n. Etn. III, 66, Lasd.;
[3) ein Klapperinstrument zum Scheuchen des Wildes auf der Jagd
Bielenstein Holzb. 600];
4) die Türklinke
Lasd., [Rutzau, N. - Bartau, Ahswikken], Libau;
5) der Riegel:
vārtu klabata aizdarās Janš. [visu nuolūkuo... caur durvju klabatas caurumu Janš. Čāp. 8.] klabata - ietaise durvu aiztaisīšanai: durvu iekšpusē piestiprināts stiprs, ap 1 1\2 pē̦das gaŗš kuoks, kuŗš iekrīt durvu stenderī iedzītas kuoka naglas ruobā; ap šuo kuoku - klabatu - apsieta ar vienu galu šņuorīte, kuŗas uotrs gals izvē̦rts caur durvīs ieurbtu caurumiņu durvu uotrā pusē; šņuorīte nu nuo šīs puses raujuot, klabata iz ruoba paceļas uz augšu, un durvis atveŗamas Grob. n. Etn. III, 66;
6) eine Plappertasche
Lasd.;
7) der Klapperer, der weisse Stroch (ciconia alba)
RKr. VIII, 97;
8) klabatas "eine kleine Wassermühle".
Avots: ME II, 206, 207
kumāss
kumâss, [Demin. verächtlich kumâselis Dunika],
1) der Bissen
[Lautb., Sessau, Trik., Schujen, Ruj., Bauske, Wolm., Dunika], PS., C.: ēd, ēd, tu Jānīti, pa maziem kumāsiem RKr. XVI, 127;
2) der Erdklumpen:
viens darbinieks lai ecē, uotrs kumāsus dauza Blieden n. Mag. XIII, 18. Vgl. kumuôss.
Avots: ME II, 310
1) der Bissen
[Lautb., Sessau, Trik., Schujen, Ruj., Bauske, Wolm., Dunika], PS., C.: ēd, ēd, tu Jānīti, pa maziem kumāsiem RKr. XVI, 127;
2) der Erdklumpen:
viens darbinieks lai ecē, uotrs kumāsus dauza Blieden n. Mag. XIII, 18. Vgl. kumuôss.
Avots: ME II, 310
kunkulis
kuñkulis, kuñgulis, eine zusammengeballte Masse, [ein rundes Stück Wessen], ein Kloss,
a) ein Klumpen geronnener Milch:
kunkuļi - sarūguša piena gabali Etn. I, 17, [Dond.] viņa balta un apaļa kâ piena kunkulis Kav. lai es augu balta meita līdz tuo pienu kungulīti BW. 2925;
b) ein Mehlkloss, Klümpchen von Mehl:
kunkulīši - ēdiens nuo kviešu vai miežu miltiem Etn. I, 19: tad vāra kunkuļus un gaļu Mag. XX, 3, 61;
c) [kuñkuls PS., Selg.], ein Klumpen, Stück Erde, Fleisch:
viņš pakampj zemju kunkulīti Mag. VII, 33, aruot visi kunkuļi jāsadauza Peņģ., [Mar., Stenden]. metu tam ar sūdu kunkuļiem LP. VI, 57; gaļas kunkuļi Izgl.;
d) der Klumpen im Werg, Knoten im Garn:
lieli, mazi kunkulzši (Var.: kunkainīši) pie pakulu kuodaļiņas, visi gaida darinām BW. 7021. putns ieskrējis dzijā un kunkuļu kunkuļiem tuo sarežģījis R. Sk. II, 62;
e) eine kleine Wolke
Kaul.;
f) jeder Klumpen überhaupt:
viņam tālumā tāds tumšs kunkulītis kâ izliktuos LP. IV, 111. viņa lidinājas kâ kāds balts spalvu kunkulītis A. XII, 651. pēc saŗu izpēršanas bē̦rnam apklātā vilnainā drēbe ir piegājuse pilna ar me̦lniem, asiem kunkuļiem;
g) ein kleines, dickes, rundes Kind
St., U.; kunkulītis als Liebkosungswort: dēliņ, mans kunkulīt, kamdēļ raudi? LP. IV, 19;
h) der Adamsapfel
L.;
i) (in dieser Bed. wohl aus dem Deutschen) ein Büschel Flachs, die Kunkel
U. - Vgl. li. kuñkulas "Wasserblase", kuñkolis "Klunker".
Avots: ME II, 315, 316
a) ein Klumpen geronnener Milch:
kunkuļi - sarūguša piena gabali Etn. I, 17, [Dond.] viņa balta un apaļa kâ piena kunkulis Kav. lai es augu balta meita līdz tuo pienu kungulīti BW. 2925;
b) ein Mehlkloss, Klümpchen von Mehl:
kunkulīši - ēdiens nuo kviešu vai miežu miltiem Etn. I, 19: tad vāra kunkuļus un gaļu Mag. XX, 3, 61;
c) [kuñkuls PS., Selg.], ein Klumpen, Stück Erde, Fleisch:
viņš pakampj zemju kunkulīti Mag. VII, 33, aruot visi kunkuļi jāsadauza Peņģ., [Mar., Stenden]. metu tam ar sūdu kunkuļiem LP. VI, 57; gaļas kunkuļi Izgl.;
d) der Klumpen im Werg, Knoten im Garn:
lieli, mazi kunkulzši (Var.: kunkainīši) pie pakulu kuodaļiņas, visi gaida darinām BW. 7021. putns ieskrējis dzijā un kunkuļu kunkuļiem tuo sarežģījis R. Sk. II, 62;
e) eine kleine Wolke
Kaul.;
f) jeder Klumpen überhaupt:
viņam tālumā tāds tumšs kunkulītis kâ izliktuos LP. IV, 111. viņa lidinājas kâ kāds balts spalvu kunkulītis A. XII, 651. pēc saŗu izpēršanas bē̦rnam apklātā vilnainā drēbe ir piegājuse pilna ar me̦lniem, asiem kunkuļiem;
g) ein kleines, dickes, rundes Kind
St., U.; kunkulītis als Liebkosungswort: dēliņ, mans kunkulīt, kamdēļ raudi? LP. IV, 19;
h) der Adamsapfel
L.;
i) (in dieser Bed. wohl aus dem Deutschen) ein Büschel Flachs, die Kunkel
U. - Vgl. li. kuñkulas "Wasserblase", kuñkolis "Klunker".
Avots: ME II, 315, 316
lāpsta
lâpsta,
1): auch Assiten (mit ā ), Kaltenbr.; labības l. Saikava, Wurfschaufel;
2): maizes l. (= lize) auch BW. 20207, 2, Daudzese, Lubn., Meselau, Ramkau, Saikava, Sonnaxt, Warkl.;
3): lâpstiņa - auch AP.; lâpsta 2 Siuxt, der obere Teil des Schulterblatts oder des Hüftbeins;
4): lâpstiņa - auch Saikava; lâpsta 2 Passen; ‡
8) lâpstiņa 2 AP., eine Rührschaufel zum Einrühren des Teiges;
‡
9) jumiķa lâpsta 2 AP., ein hölzernes; schaufelartiges Werkzeug des Dachdeckers:
ar jumiķa lāpstiņu jumiķis līdzina uzsietuo jē̦kulu un piedauza tuo.
Avots: EH I, 728, 729
1): auch Assiten (mit ā ), Kaltenbr.; labības l. Saikava, Wurfschaufel;
2): maizes l. (= lize) auch BW. 20207, 2, Daudzese, Lubn., Meselau, Ramkau, Saikava, Sonnaxt, Warkl.;
3): lâpstiņa - auch AP.; lâpsta 2 Siuxt, der obere Teil des Schulterblatts oder des Hüftbeins;
4): lâpstiņa - auch Saikava; lâpsta 2 Passen; ‡
8) lâpstiņa 2 AP., eine Rührschaufel zum Einrühren des Teiges;
‡
9) jumiķa lâpsta 2 AP., ein hölzernes; schaufelartiges Werkzeug des Dachdeckers:
ar jumiķa lāpstiņu jumiķis līdzina uzsietuo jē̦kulu un piedauza tuo.
Avots: EH I, 728, 729
lempīgs
lèmpîgs C., ļempîgs, lümmelhaft, ungeschlacht, täppisch: lempība gaita, guorīšanās. viņš dauza savu ļempīguo sievu Blaum.
Avots: ME II, 450
Avots: ME II, 450
luzbas
piedauzīt
pìedaũzît,
1) anstossen:
tu kāju pie akmins nepiedauzīsi Ps. 91, 12. līdz piedauza mājiņas durvīm,- durvis pašas atveras LP. V, 239;
2) durchprügeln:
Virvelis piedauzīja ve̦cākuo brāli MWM. VIII, 604. Refl. -tiês,
1) (sich) anstossen:
griezīsies viņš atpakaļ uz savas zemes stiprumiem un piedauzīsies un kritīs Glück Daniel 11, 19;
2) Anstoss nehmen
U. - Subst. piedaũzîšana, der Anstoss: viņi te dzīvuoja tikai par piedauzīšanu Kaudz. M. 177. piedauzīšanām (būs) vairuoties Glück Ezech. 21, 15.
Avots: ME III, 243
1) anstossen:
tu kāju pie akmins nepiedauzīsi Ps. 91, 12. līdz piedauza mājiņas durvīm,- durvis pašas atveras LP. V, 239;
2) durchprügeln:
Virvelis piedauzīja ve̦cākuo brāli MWM. VIII, 604. Refl. -tiês,
1) (sich) anstossen:
griezīsies viņš atpakaļ uz savas zemes stiprumiem un piedauzīsies un kritīs Glück Daniel 11, 19;
2) Anstoss nehmen
U. - Subst. piedaũzîšana, der Anstoss: viņi te dzīvuoja tikai par piedauzīšanu Kaudz. M. 177. piedauzīšanām (būs) vairuoties Glück Ezech. 21, 15.
Avots: ME III, 243
satrupināt
satrupinât, tr., fakt. zu satrupêt, verfaulen, vermodern lassen, machen Spr.; weich schlagen Lös.: ja pazaļu ābuolu grib ēst, tad tas jāsatrupina (jāsadauza mīksts) Lös.
Avots: ME III, 766
Avots: ME III, 766
šats
slāna
I slāna "padauza (in Bauske auch von Männern, mit ã), izgājēja": slāj kâ slāna Fest. Wohl zu slāt I.
Avots: ME III, 922
Avots: ME III, 922
strīķēt
strĩķêt, -ẽju,
1) streichen
Bielenstein Holzb. 500; die Sense streichen, schärfen U., Spr.; Ziegelsteine streichen Freiziņ; plätten, glätten, streichen, z. B. das Getreidemass abstreichen U.; (längs der Erde) schleifen Spr.: strīķē manu izkaptiņu! BW. 22584. trauki pilni līdz malam, lai strīķē LP. VI, 864, sīki akmentiņi strīķē (Var.: dauza)... zābaciņus BW. 29637 var. ja tu kājas taisni spersi, būsi mans arājiņš, ja tu iesi strīķēdams, kur tu augi, tur dabūsi 9610, 4, strīķē̦tu (Var.: stē(r)ķē̦tu) istabiņu 9920 var. - strīķējamais,
a) das Streichholz zum Schärfen der Sense
U., Bielenstein Holzb. 500;
b) die Striegel
U.;
2) saufen, schlemmen
Spr. Refl. -tiês, sich reiben Siuxt, PS., Lis., Warkh.: vai (meitas) pirtī blaizījās, vai stallī strīķējās? BW. 20887. Nebst estn. trīkima und li. strykúoti "streichen" aus mnd. striken.
Avots: ME IV, 1091
1) streichen
Bielenstein Holzb. 500; die Sense streichen, schärfen U., Spr.; Ziegelsteine streichen Freiziņ; plätten, glätten, streichen, z. B. das Getreidemass abstreichen U.; (längs der Erde) schleifen Spr.: strīķē manu izkaptiņu! BW. 22584. trauki pilni līdz malam, lai strīķē LP. VI, 864, sīki akmentiņi strīķē (Var.: dauza)... zābaciņus BW. 29637 var. ja tu kājas taisni spersi, būsi mans arājiņš, ja tu iesi strīķēdams, kur tu augi, tur dabūsi 9610, 4, strīķē̦tu (Var.: stē(r)ķē̦tu) istabiņu 9920 var. - strīķējamais,
a) das Streichholz zum Schärfen der Sense
U., Bielenstein Holzb. 500;
b) die Striegel
U.;
2) saufen, schlemmen
Spr. Refl. -tiês, sich reiben Siuxt, PS., Lis., Warkh.: vai (meitas) pirtī blaizījās, vai stallī strīķējās? BW. 20887. Nebst estn. trīkima und li. strykúoti "streichen" aus mnd. striken.
Avots: ME IV, 1091
veltenis
veltenis,
1): dūmu grīstis vērpās augšup, līdz izkusa mākuoņu veltenī A. Upītis Ģertr. 5. (piedzē̦rušies) viņi gāja velteņu velteņiem Jauns. Raksti IV, 273;
4): velteni pa metienu braucuot, labību izdauza Atpūta, № 467, S. 19.
Avots: EH II, 770
1): dūmu grīstis vērpās augšup, līdz izkusa mākuoņu veltenī A. Upītis Ģertr. 5. (piedzē̦rušies) viņi gāja velteņu velteņiem Jauns. Raksti IV, 273;
4): velteni pa metienu braucuot, labību izdauza Atpūta, № 467, S. 19.
Avots: EH II, 770
virska
virska,
1) ein leichtsinniges Mädchen
Meiran; ein unbesonnenes, leichtsinniges Frauenzimmer (mit ìr 2 ) Saikava; (comm.) wer schnell und oberfląch1ich arbeitet Preili; "dauza">padauza" (in der Kindersprache) Warkl. n. FBR. Xl, 123 (mit ìr 2 ); "ge̦baczka" Zbiór XV, 191 (vyrska); "burkliwe dziecko" Łotysze Inflant polskich 11; ein unbändiges Kind (mit ìr 2 ) Meiran, Warkh.;
2) Lärm ("truoksnis, jandāliņš") Kalzenau, Lubn.; Rauferei (von Hunden) Wessen: kad . . . laba dzīve, teic citām māsiņām! kad bij kāda suņu virska, dzīwuo paša raudādama! BW. 17462.
Avots: ME IV, 612, 613
1) ein leichtsinniges Mädchen
Meiran; ein unbesonnenes, leichtsinniges Frauenzimmer (mit ìr 2 ) Saikava; (comm.) wer schnell und oberfląch1ich arbeitet Preili; "dauza">padauza" (in der Kindersprache) Warkl. n. FBR. Xl, 123 (mit ìr 2 ); "ge̦baczka" Zbiór XV, 191 (vyrska); "burkliwe dziecko" Łotysze Inflant polskich 11; ein unbändiges Kind (mit ìr 2 ) Meiran, Warkh.;
2) Lärm ("truoksnis, jandāliņš") Kalzenau, Lubn.; Rauferei (von Hunden) Wessen: kad . . . laba dzīve, teic citām māsiņām! kad bij kāda suņu virska, dzīwuo paša raudādama! BW. 17462.
Avots: ME IV, 612, 613
zvans
zvans,
1) auch zvanis, die Glocke Oppek. n. U. u. a.: zvani skan BW. 14130, 6 var.; 18996, 2. pirc Rīgā zelta zvaņus! 9811 var. krievu zvani 26564, 2. zvani vien nuoskanējuši LP. VII, 1060. ilkšu zvans rūc Aps. Pie pag. tiesas 29. par zvanu siešanu pie ilksīm Kaudz. M. 148. piesitiens pie liela, skanīga zvaņa Janš. Dzimtene V, 167. deniņuos.. klaudz un dauza, it kâ zvaņus zvana Tie, kas uz ūdens 31. kuoka zvans, eine hölzerne Klingel, Kuhglocke Bielenstein Holzb. 713. - zvana (zvaņa) mēle, wer schwatzt, Gerüchte verbreitet: plekšķenica vedējiņa, zvaņa mēle ve̦damā BW. 22841. zvana mēle pakaļ skrien BW. piel. 2 19141, 1;
2) der Glockenklang
U.; der Klang, Ton überhaupt U., Bielenstein Holzb. 713;
3) Demin. zvaniņi, campanula Konv. 2 3704; zvaniņš, campanula rapunculoides L. Oknist. Nebst li. zvãnas "Glocke"
aus r. звонъ.
Avots: ME IV, 765, 766
1) auch zvanis, die Glocke Oppek. n. U. u. a.: zvani skan BW. 14130, 6 var.; 18996, 2. pirc Rīgā zelta zvaņus! 9811 var. krievu zvani 26564, 2. zvani vien nuoskanējuši LP. VII, 1060. ilkšu zvans rūc Aps. Pie pag. tiesas 29. par zvanu siešanu pie ilksīm Kaudz. M. 148. piesitiens pie liela, skanīga zvaņa Janš. Dzimtene V, 167. deniņuos.. klaudz un dauza, it kâ zvaņus zvana Tie, kas uz ūdens 31. kuoka zvans, eine hölzerne Klingel, Kuhglocke Bielenstein Holzb. 713. - zvana (zvaņa) mēle, wer schwatzt, Gerüchte verbreitet: plekšķenica vedējiņa, zvaņa mēle ve̦damā BW. 22841. zvana mēle pakaļ skrien BW. piel. 2 19141, 1;
2) der Glockenklang
U.; der Klang, Ton überhaupt U., Bielenstein Holzb. 713;
3) Demin. zvaniņi, campanula Konv. 2 3704; zvaniņš, campanula rapunculoides L. Oknist. Nebst li. zvãnas "Glocke"
aus r. звонъ.
Avots: ME IV, 765, 766