Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'dimt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'dimt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)

aizdimt

‡ àizdimt, dröhnend sich entfernen: aizdima viņa suoļi... uz asfalta A. Brigadere Daugava I, 1514.

Avots: EH I, 19

I dim̂t ² [Bl.], dimstu od. de̦mu (n. Mag. III, 1, 104 auch dimu [dies eher zu dimêt]), dimu, intr., dröhnen, tosen, klingen, gellen: juo zvans, it gauži skanē̦dams, nu dima Plūd., R. I, 173. dziesma, kuŗa nevar rimt bez apstāšanās katram ausī dimt Rainis. ausis [ausīs L.] de̦m Mag. III, 1, 104, die Ohren gellen. [Zu ksl. odьměti sę "antworten", sloven. odmė´vati se "widerhallen", slav. dętelь "Specht"; s. Berneker Wrtb. I, 190 f. und 253.]

Avots: ME I, 468

dimt

[II dìmt ^2, -mu, -mu, dìmtiês Mar. "(auf der Stelle) stehen".]

Avots: ME I, 468

izdimt

izdimt, verhallen: tuomē̦r izde̦m skaņa Hug., Bers.

Avots: ME I, 728

nodimt

nùodimt: zvans nuodima N.-Rahden. aizskrēja, ka nuodima vien Ermes.

Avots: EH II, 39

nodimt

nùodimt [oder nuodimêt?], erdröhnen: te kâ zvans caur tumsu nuodim jaunā gulbja dziesma Plūd. Saul. tāl. 76.

Avots: ME II, 775

Šķirkļa skaidrojumā (7)

damīgs

damîgs, [dumpf, hohl Schujen, laut Neuermühlen: damīgi runāt]; damīga balss. [Zu dimt? In Kremon sei damīgs jem., der seine Ansichten nur zögernd mitteilt; in Oppek. - "niedrig gelegen, sumpfig"; damīgs mežs, ein feuchter und dunkler Wald, wo ein Schall dumpf wiederhallt oder auch gleichsam erstickt.]

Avots: ME I, 436

demu

de̦mu, Praes. von dimt.

Avots: ME I, 454

dima

dima, die Dröhnung, das Dröhnen L.: tad tikai sākas zieduoņa dima Rainis. ausīs dunē drūmīga dima Duomas I, 134. duobja dima Druva II, 394. [Zu dimt.]

Avots: ME I, 467

dimdēt

dìmdêt [Wolmar, PS., C., Salis, Ruj., dim̃dêt Tr., Nigr., Jürg.], -u, -ēju, dröhnen, tosen, gellen: nu brauc, ka zeme dimd. dimd, dimd pūriņš pa silu ve̦duot BW. 16723. sasalst e̦ze̦rs dimdē̦dams. ausis dimd, die Ohren gellen. Refl. -tiês, gewaltig, stark dröhnen: kas mežã klaudzējās? kas tik dikti dimdējās? BW. 2744. dimdējās dzirnaviņas 8012. Subst. dimdiens, das Getöse. [Zu dimt.]

Avots: ME I, 468

izdobot

izduobuôt (unter izduobinât ), ‡

2) hohl werden:
izduobuojis un izprauluojis kâ ve̦cs stumbrs Janš. Dimtene V, 91.

Avots: EH I, 444

ļempa

ļe̦mpa, das Bein in der Rätselsprache: atme̦t vienu ļe̦mpu, atme̦t uotru ļe̦mpu, liek spalvaini vidū. [ļe̦m̃pas ("Oberschenkel") un sluinas Janš. Dimtene V, 372.]

Avots: ME II, 536

tilēt

I tilêt, -u (Dond., Nigr.) od. -ẽju (A.-Autz), -ẽju, bleichen (von Flachs, Hanf; intr.) A.-Autz, Nigr., "dēdēt" Dond., Schibbenhof: izmē̦rcē̦tus linus liek uz lauka tilēt Schibbenhof. lini tilē, kad tuos izklāj A.-Autz. bijām izlaist linus tilēšanai Janš. Dimtene IV, 170. (mati) gaiši kâ labi tilējuši lini Bandavā II, 249. kaņepes bija izkliestas, lai til Dünsb. Zu tale II; in der Bed. "dēdēt" vielleicht identisch mit aksl. talēti "vermodern", vgl, auch tilt I.

Avots: ME IV, 187