Paplašinātā meklēšana

‡ àizduoms ² Fianden, die Absicht: man bij aizduoms grūst tuos gurķus vanniņā Fianden.

Avots: EH I, 21

apduõms und apduõma, Bedacht, Überlegung, Nachdenken: muļķis bez lieka apduoma (bez liekas apduomas A. XIX, 33) nuojūdza zirgu LP. VI, 406; bez kādas apduomas Lautb. V. X, 429, bez apduoma A. XIII, 373, ohne sich lange zu besinnen; pēc īsas apduomas, nach kurzem Bedenken. tāds iedalījums prasa daudz apduomas SDP. VIII, 18, solch eine Einteilung erfordert viel Überlegung und Vorsicht. vai tev apduomas? Neik. 3, bist du bei Sinnen? māmiņ' bija gudra sieva, tavu muļķu apduomiņu BW. 25266, 6. Sprw.: nestrādā bez apduoma. strādā ar apduomu. runā ar apduomu. bez apduoma krīt nelaimē, ar apduomu nāk svētība.

Avots: ME I, 83

I duoms: auch Lasd. u. a. n. FBR. IX, 138; Plur. dùomi ² auch Saikava; tie dùomi ² (Absichten) neizduosies KatrE:

Avots: EH I, 350

I duoms (namentlich hochle.), = duoma, der Gedanke, häufiger der Plur., wie wohl auch dieser im Ganzen selten (st. duomas): tukši, puisi, tavi duomi (gew. tavas duomas) BW. 6413. tukšs, puisīt', tavs duomīns 12399 [aus Schujen]. pēc mana duoma, meiner Meinung nach Stelp. nuo mitēšanās nav ne duoms Vīt. 14. S. auch unter duoma.

Avots: ME I, 534

II duoms,

1): duôms ² Salis, Salisb.

Avots: EH I, 350

II duoms, duomis U.,

1) Tiefe im Flusse
Burtn., Salisb.: me̦lnuos, atvē̦ruos atvaru duomjuos U. b. 42, 23 ;

2) duomis, Höhlung im Baume, darin Vögel nisten
U. [Vielleicht - mit uo aus ōu̯ zu r. дуль "Baumhöhle", wozu Berneker Wrtb. I, 237.]

Avots: ME I, 534

duõmstar̂pĩba ,* die Meinungsverschiedenheit.

Avots: ME I, 534

ieduoms: auch KatrE., Juris Brasa 200.

Avots: EH I, 511

ieduoms, = ieduoma: bezprātīgs ieduoms Konv. ² 2224. nuo tā ieduoma vien tik drūmi vīram palicis ap sirdi LP. VII, 1134.

Avots: ME II, 12

nùoduõms: nuoduomā ņemt, beabsichtigen Diet.; pa nakti ērzelis spārdījās savā nuoduomā (= savā nuodabā) Salis.

Avots: EH II, 42

nùoduõms, auch nuoduoma [Glück I Tim. 5, 21], die Absicht: nuoduomu atmest, die Absicht aufgeben; nuoduomā būt, im Sinne sein, im Schilde geführt werden: viņš arī zinājis, kas vecenei nuoduomā LP. IV, 36.

Avots: ME II, 779

paduõms,

1): ak galva, ak p˙! AP. bē̦rnam bē̦rna p. Salis. jūs abus turēju paduomā (= aizduomās) Vanagu ligzda 147. ar paduomu (nachdenkend)
skaitīt lūgšanu Auleja. cits nuo paduoma (vom Denken) vien saslimst ebenda. šie visi vienā paduomā (gleicher Gesinnung, Ansicht) Seyershof;

2): ve̦cs p. Lng. (unter duomāt), ein alter Schatz; Vorrat an Speise u. a.;
cits var bez pātagas ar iztikt, bet paduomam ("nepare̦dzē̦tai vajadzībai") jau nu gan (pātaga) de̦r Salis.

Avots: EH II, 129

paduõms,

1) der Sinn, Gedanke, die Vernunft:
viena māte, divi dēliņi. katram sāvs paduomiņs BW. 3903. atnāk ziņa, grāmatiņa, nuoskumst mans paduomiņš 32126. prātiņš mans, paduomiņš tautu dē̦la ruociņā (Var.: citur bija viss prātiņš, citur viss paduomiņš) 11064. cilvē̦ka paduoms un prāts vis˙lielākā manta St. galva nesa paduomiņu BW. 19657. grūtu mūžu pavadīju ar lustīgu paduomiņu BW. 122. tāutu dē̦lu gan redzēju, pāduomiņu neredzēju BWp.2 10644. daudz galviņu, daudz paduomu. gari mati, īss paduoms. stiprajam taisnība, gudrajam paduoms LP. IV, 162. pagasts neņems tuo skuoluotāju, kuŗu tu jau sen turi pāduomā Sudr. E. sievai visu paduomu neizteici, erzähle deiner Frau nicht alles, was du denksi und weisst! LF. IV, 71;

2) der Vorrat (das Resultat der Fürsorge):
krājumiņš, kas man paduomā Apsk. jūs ēdīsiet nuo ve̦ca paduoma III Mos. 26, 10. [maizes paduoms U., Vorrat von Brot]: jau ziemā pēc meteņa bija viss maizes paduomiņš pa˙gālam RA. [es jums maizes paduomu atņemšu Glück III Mos. 26, 26. viņš vērās, vai kur nere̦dzē̦tu jāunu malkas paduomu, vai citu kādu palīdzību Pas. II, 289. tie laupīs tavu pāduomu un puostīs tavas preces Ezech. 26, 12.] cik man tā paduomiņa bij? wieviel hatte ich denn eingespartes Geld? Aps.; [ "Schatz" Manz. Lettus; Vermögen U.];

3) der Rat, Ratschlag:
paduomu duot od. pieduot, raten; paduomu prasīt, vaicāt, um Rat fragen; paduomu zināt, Rat wissen; [paduomu turēt U., beratschlagen]. māmuļīte man piedeva paduomiņu Ltd. 1171. drīkstēj[a] māsa tuo dārīt, man paduomu neprasīj[u]se BW. 15475. kam vaicāji paduomiņu ar netikļu de̦rē̦dāma? Ltd. 706. sieva zinājusi paduomu LP. V, 376. es tuo savu māmuliņu paduomam vien turēju BW. 3185. rijnieks gāja paduomuos pie gudra vīra, ging zu einern klugen Mann, um ihn um Rat zu bitten JK. V, 37. Sprw.: labs paduoms nāk negaidīts; nece̦rē̦ts: ve̦cs vīrs, labs paduoms. ve̦cs vīrs ar paduomu vairāk padara, nekâ jauns ar spē̦ku;

4) der Anschlag, Plan, Ausweg:
puisīšam īsi mati, trejdeviņi (Var.: trīsdeviņi) paduomiņi VL. abi tai paduomā vienprātīgi Neik, dē̦ls izgudruoja lāga paduomu LP. VI, 384. man bija (ienāca, iešāvās) labs paduoms prātā. uotrā rītā kēniņam paduoms ruokā LP. IV, 2. beidzuot tie atruon paduomu I, 88. tādẽļ neatlika ne˙kāda cita paduoma, kâ mācīt par skruodeli Aps. [In der Bed. "Vermögen, Schatz" könnte es an und für sich mit Būga LtT. I, 231 nebst gr. ϑωμός "Haufe" zu le. dēt I gestellt werden, aber auch in dieser Bed. darf es wohl nicht von paduoms "Vorrat" getrennt werden, und dies gehört doch wohl zu paduõmât.]

Avots: ME III, 20, 21

uzduoms, die Absicht, der Einfall: nuo sava... uzduoma atstāties J. Zvaigznīte Raksti 122.

Avots: ME IV, 327

‡ druvnice, = druvnesis (?): nedz ... sviesta bunduliņš, nedz ... d. viņam uz nedēļu tiek Klēfelda Padoms 1789, S. 101.

Avots: EH I, 337

‡ ìeaûgļuôtiês, sich vermehren (?): kur te ... zâlei var vaļas būt augt, saknuoties un ie. Klēfelda Padoms 92.

Avots: EH I, 502

‡ ìeaũkstinâtiês, sich erkalten: uz ganībām un pieguļām ieaukstinājušies ..., iekš smagām slimībām iekrīt Klefelda Padoms 97.

Avots: EH I, 502

‡ ìedalinât, = iedalît: iedalinājis visu ... iekš trim vienlīdzīgām daļām Klēfelda Padoms 61.

Avots: EH I, 507

‡ ìekārstinât, = sakar̂sêt (?): luops, kas nuo iekārstinata ābuoliņu sē̦ka . . . būtu ēdis, nuosprāgtu Klēfelda Padoms 1789, S. 35. Refl. -tiês, = sakaist (?): kad . . . ābuoliņu sēka tuop sē̦tā ievesta,... nevajag tuo čupuos ... likt, bet ... izklaidīt, ka viņa neiekārstinājas Klēfelda Padoms 1789, S. 35.

Avots: EH I, 519

‡ izdalinât (li. išdalìnti "austeilen"), zerteilen (?): (lauku) licis i. un ar stabiņiem nuozīmēt Klēfelda Padoms 1789, S. 60.

Avots: EH I, 441

‡ izsprūgt "?": tâ ... graudiņi arīdzan izsprūgst Klēfelda Padoms 1789, S. 128.

Avots: EH I, 482

‡ izsūkuôt (?), = izsùkt 2: izsūkuota zeme Klefelda Padoms 1789, S. 61.

Avots: EH I, 484

‡ jumtêt Klēfelda Padoms 1789, S. 159, = jùmt.

Avots: EH I, 567

‡ klēpitiņš, Deminutiv zu klèpis: siena k. Klēfelda Padoms (1789), S. 94.

Avots: EH I, 616

labinât: ‡

4) aufbessern
Klēfelda Padoms (v. J. 1789), S. 44. Refl. -tiês: labinājās da manim - zina, ka naudas ira Auleja. ‡ Subst. labinājums, die Lockung: jauneklis uz tādu labinājumu atbildēja Pas. III, 178.

Avots: EH I, 709

le̦pnuôt, ‡ Refl. -tiês, hochmütig sein: kas iekš zīžu ... drānām le̦pnuojas Klēfelda Padoms (1789), S. 7. - Zur Bed. vgl. auch ‡ izle̦pnuôt.

Avots: EH I, 734

‡ lieluot, rühmen Psalmen ² 80b, Getzel Psalm 71; ka... kungs tik lieluodams (= lielīdamies?) tuo būtu rakstījis Klēfelda Padoms (1789), S. 80. Refl. -tiês Ev., = liẽlîtiês, sich rühmen.

Avots: EH I, 756

‡ nùovelderêtiês (?), = nùovelˆdrêtiês: mieži ... nuovelderējās Klēfelda Padoms 1789, S. 109.

Avots: EH II, 106

‡ nùožaudît, = nùožaûdêt (?): nuokultas un nuožaudītas sē̦klu makstiņas Klēfelda Padoms (1789), S. 128.

Avots: EH II, 110

‡ pe̦luodis, = pe̦lūde (?): pajumti paliek tukši, un tukšs tas p. Klēfelda Padoms 1789, S. 87.

Avots: EH XIII, 222

‡ šķūne, = šķũnis: uz kādu šķūnes grīdu Klēfelda Padoms (1789) 118; šķùne ² ("?") auch FBR. XVII, 53 aus Kaltenbr.

Avots: EH II, 641

‡ slakta "?": luopi nuo mazas slaktas Klēfelda Padoms (1789), S. 81. Aus mnd. slacht "Geschlecht, Art"?

Avots: EH II, 519

‡ uzvieglinât "?": būtu ... spailes ... saspiestas tapušas, tad viņas maķenīt uzvieglinājamas ... ir Klēfelda Padoms (1789) 36.

Avots: EH II, 739

‡ vãcene Frauenb., Smilt., Klēfelda Padoms (1789) 121, eine Deutsche; in Frauenb. auch: "vācu sugas vista".

Avots: EH II, 761

‡ vaļiniecene Klefeld Padoms (1789), S. 121, = vaļiniece.

Avots: EH II, 755

‡ ziriņi Tdz. 54546 (aus Tuckum), Klēfelda Padoms (1789) 29, die Erbsen.

Avots: EH II, 808