Paplašinātā meklēšana

drebinât,

1) fact. zittern machen
(li. drẽbinti), zum Zittern bringen, schütteln: apšu lapa, vējiņš tevi drebināja BW. 8379. kam lapiņas drebināji? 11898. aukstums drebināja un stindzināja bezspēcīguos luocekļus Stari II, 328. pašas dre̦b apšu lapas, ne vējiņa drebināmas BW. 12208;

2) intr., zittern:
krūms drebināja lapām Apsk. I, 613;

3) in kleinem Trab laufen:
zirdziņš smalkiem rikšiem drebināja uz priekšu JR. IV, 33. Refl. -tiês, sich zittern machen, zittern: kūmiņš tīši drebinājās LP. VII, 98. rugāji vējā drebinās A. XX, 411.

Avots: ME I, 496

ìedrebinât, (plötzlich für eine kurze Zeit) zittern machen, zum Zittern bringen: duomas, kuŗas iedrebina viņa kaulus Duomas I, 65. Refl. - tiês, erzittern.

Avots: ME II, 10

izdrebinât: šīs bē̦das tâ satrieca un izdrebināja viņas ... kauliņus, ka ... Pirmais solis uz laimi, S. 28. ‡ Ref1. -tiês Dunika, Frauenb., eine Zeitlang gründlich beben: kamē̦r pārnācu, krietni (nuo aukstuma) izdrebinājuos.

Avots: EH I, 443

[izdrebinât Karkel, gründlich beben machen, gründlich durchschelten.]

Avots: ME I, 729

[nùodrebinât, zitternd abschütteln: apšu lapas dre̦bē̦tājas visu rasu nuodrebina Pas. I, 401 (aus Aahof).] Refl. nùodrebinâtiês. nùodrebuļuôtiês, eine kurze Weile sich schütteln, eine Weile zittern: puisis nuodrebinājās Līg.

Avots: ME II, 776

padrebinât: p. ve̦cus kaulus Salis. ‡ Refl. -tiês Trik., eine Weile (vor Kälte) zittern: lika viņam labu laiku aukstumā p.

Avots: EH II, 128

padrebinât, fakt., ein wenig zum Zittern bringen: vējiņš pādrebināja lapas Latv.

Avots: ME III, 18

sadrebinât,

1): ņēmis ... sadrebinājis sievu Pas. IX, 63. paraksti ... izdevās sadrebinātiem burtiem Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 188; ‡

2) zu sammenschütten (z. B. Erdbeeren beim Tragen)
BielU.

Avots: EH XVI, 403

sadrebinât, tr., erzittern lassen, machen: viegls smaids tai sadrebināja lūpas MWM. IX, 357. viņa galviņu briesmīgi sadrebināja Pasaules lāpītājs 13. nenuoslīkāt vis! bet sadrebināja gan? (machte es euch erzittern?) Duomas III, 959. prieka šaušalām sadrebināta Dünsb. Refl. -tiês,=sadrebêt(iês).

Avots: ME III, 613

izgrabinât, tr.,

1) auscharren, herausnehmen:
viņš izgrabinājis kaļķīti LP. VII, 451. viņš izgrabinājis pēdējās biezpiena drusks Vēr. II, 525. [izgrabināt visu apcirkni Arrasch;

2) = izdrebināt: izgrabināt kaulus Dunika.] Refl. - tiês,

1) vergebens, zur Genüge krabbeln:
aiz aizbultē̦tām durvīm kāds izgrabinājās Druva II, 454;

[2) zur Genüge Unsinn schwatzen:
nu gan izgrabinājās, cik vien patika Dodn.].

Avots: ME I, 738, 739

I izpirinât,

1): auch Golg., Gramsden; ‡

2) = izperinât ‡ II: sausā laîkā vistas izpirina dārzu, puķu duobes N.-Peb.; ‡

3) _{"izpurinât, sadrebināt} (von Schafen)"
Schibbenhof: i. lipu. ‡ Refl. -tiês Golg., eine ZeItlang die Beine und Flügel schnell hin und her bewegen: vistas grib i. smiltīs.

Avots: EH I, 471

sadrēbt

1) "sadrebināt, sakratīt, sabārt" Kroppenh. bei Kokn.;

2) "zerschlagen, ver prügeln"
Lettg.

Avots: ME III, 613

saskurinât, tr., tüchtig zausen, (durch)schütteln: zirgs skrienuot saskurina (sapurina) galvu Schibbenhof; s. ausis, aufhorchen Serbigal. Refl. -tiês,

1) "?": saskurinājās (wirbelte auf?)
vējš Vēr. II, 352;

2) "viegli sapurināties", sich schütteln Lennew., Assiten, Allendorf, Ramelshof, Fehsen: saslapis suns saskurinās Schujen. putniņš uzmuodies saskurinājās un aizlaidās Schibbenhof, Jürg.; "nuo aukstuma, bailēm, riebuma sadrebināties" Lös., Laud., Festen, Stomersee;

3) "ātri sapuosties" AP., N. - Schwanb.;

4) sich zusammennehmen, sich ermannen:
saskurinies nu! pļavā nebūs viegla diena N. - Peb., Bērzpils, Sonnaxt, Luttr., Lös., Druw.

Avots: ME III, 735

II tērpinât,

1): auch (mit ẽr) Nötk.; "spīdzināt, ķircināt" Lubn.; "drebināt" (mit ẽr) Misshof;

2): auch Linden in Kurl, N.-Peb., (mit ẽr) Ruj., Seyershof, Weissensee, Zögenhof;

3): auch Wainsel n. FBR. XIV, 78; ‡

4) "bārt" Linden in Kurl., (mit êr) Salis.

Avots: EH II, 678