spìrksts,
-s Mar. n. RKr. XV, 137
= dzirksts; Plur.
spìrkstis 2 N.-Rosen n. FBR. VIII, 41, N.-Laitzen,
glühende Kohlen unter der Asche U.,
heisse Asche: gaļu cepinājuši ugunskura karstuos pe̦lnuos (spirkstīs) Konv.
2 3098.
raganas vēmekļi . . . ierušināmi spirkstīs LP. VII, 583.
es vairs negribu savus nagus spirkstīs bāzt Duburs Ērglis un Šperbers 66.
Phonetische Schreibung mit -h- für etymol. -g-; s. spirgsti und vgl. pirkstis.Avots: ME III,
1000