duburs
I duburs: Kretschmer stelit Glotta XXII, 216 zu li. duburỹs usw. Auch δύβρις (illyrisch?), = ϑάλασσα.
Avots: EH I, 338
Avots: EH I, 338
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'duburs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'duburs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
duburs
[I duburs,
1) eine ziemlich tiefe und breite Stelle im Fluss
Neu-Bergfried;
2) eine Baumhöhle
Mar.;
3) "jumta šķuores galā maza pajume zem ce̦kula" Mar.; zu dubt und li. duburas.]
Avots: ME I, 509
1) eine ziemlich tiefe und breite Stelle im Fluss
Neu-Bergfried;
2) eine Baumhöhle
Mar.;
3) "jumta šķuores galā maza pajume zem ce̦kula" Mar.; zu dubt und li. duburas.]
Avots: ME I, 509
duburs
duburs
[II duburs Kokn. "(kuoka) žuburs"; vgl. dumbur(i)s; duburs Bolwen oder duburis Welonen, ein Stock, der aus einem Bäumchen mit beibehaltenem Wurzelende hergestellt ist.]
Avots: ME I, 509
Avots: ME I, 509
Šķirkļa skaidrojumā (6)
duburis
[I duburis Welonen "eine kleine Wirtschaft mit verfallenen Gebäuden und schlechtem Boden": viņš dzīvuo duburī (oder: budurī). S. auch duburs II,]
Avots: ME I, 509
Avots: ME I, 509
lingāt
I liñgât, -âju, linguôt, Denominativ von linga, tr., schleudern: skrien kâ bultiņa, kuo linguo stuopa Seif. II, 144. lingā cepures gaisā Duburs.
Avots: ME II, 472
Avots: ME II, 472
osnains
spirksts
spìrksts, -s Mar. n. RKr. XV, 137 = dzirksts; Plur. spìrkstis 2 N.-Rosen n. FBR. VIII, 41, N.-Laitzen, glühende Kohlen unter der Asche U., heisse Asche: gaļu cepinājuši ugunskura karstuos pe̦lnuos (spirkstīs) Konv. 2 3098. raganas vēmekļi . . . ierušināmi spirkstīs LP. VII, 583. es vairs negribu savus nagus spirkstīs bāzt Duburs Ērglis un Šperbers 66. Phonetische Schreibung mit -h- für etymol. -g-; s. spirgsti und vgl. pirkstis.
Avots: ME III, 1000
Avots: ME III, 1000
spulgot
spul˜guôt Iw., Duburs, spùlguôt C., spùlguôt 2 Kl., spulˆguôt 2 BL, Selg.,
1) intr., glänzen, funkeln
U.: kāpēc tavas acis tâ spulguo? Hiob 15, 12. saule spulguo R. Sk. II, 219. zvaigznīte spulguoja Vēr. II, 655. ābelēs spīd un spulguo dze̦lte̦ni, sārti un sarkani ābuoli Janš. Bandavā I, 98. spulguo un laistās viļņi Veselis Netic. Tuoma mīlest. 88;
2) spulguot acis, liebäugeln
Dond.
Avots: ME III, 1028
1) intr., glänzen, funkeln
U.: kāpēc tavas acis tâ spulguo? Hiob 15, 12. saule spulguo R. Sk. II, 219. zvaigznīte spulguoja Vēr. II, 655. ābelēs spīd un spulguo dze̦lte̦ni, sārti un sarkani ābuoli Janš. Bandavā I, 98. spulguo un laistās viļņi Veselis Netic. Tuoma mīlest. 88;
2) spulguot acis, liebäugeln
Dond.
Avots: ME III, 1028