Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'duncis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'duncis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

duncis

I duñcis: auch Gramsden n. FBR. IX, 91, Grenzhof n. FBR. XII, 23, Puhren n. FBR. XIV, 46, (mit ùn 2 ) Warkl., Demin. (verächtl.) dunčelis BW. 32218, 3; ein Teil des Pfluges (mit ) Strasden; tu ar dunci, es ar cirvi BW. 34347; skalu d., ein kleines Beil zum Pergelreissen Strasden.

Avots: EH I, 342


duncis

I duñcis [Ruj., Salis, Schujen, Nigr., Selgerben, dun̂cis 2 Dond.], = dūcis, ein dolchartiges Messer, Demin. (verächtl.) dunčelis Kand., Erlaa, Lub.: saimnieks trin dunci, gribē̦dams cūkas kaut. dunču mēle, eine giftige Zunge Tr. 66.

Avots: ME I, 515


duncis

II duncis, eine Schar kleiner Vögel N. - Bartau n. Etn. I, 105.

Avots: ME I, 515


duncis

[III duncis U., ein hölzernes Geschirr zum Zerstossen des Salzes; vgl. buncis.]

Avots: ME I, 515


duncis

‡ *IV duncis od. *dunce, der Rippenstoss (?): duošu dunci (Var.: duncku, dūri) mugurā BW. 23384 var.

Avots: EH I, 342

Šķirkļa skaidrojumā (5)

dūcis

V dũcis, Demin. (verächtl.) dũčelis, ein dolchartiges Messer, das nicht zugeschlagen werden kann: labu nazi izvīluši, dūčelīti iede̦vuši BW. 2215 var. Zu duncis.

Avots: ME I, 523


duņķis

I duņ̂ķis 2,

1) die Faust Siuxt, der Faustschlag, Rippenschlag, Rippenstoss
Gr. - Sess.: matus plūca, duņķi sita. speŗ ar duņķi mugurā BW. 4065. duņķu ruokas = kre̦kla piedruoknes bez kvērlēm (apruočiem) Selg. n. Etn. III, 162. Vgl. dunka;

2) = duncis U.

Avots: ME I, 518


kale

I kale: auch Ramkau; Salisb., Schujen; eine Ledertasche, die früher am Gürtel hängend auf dem Unterleib getragen wurde zur Bewahrung des duncis od. tutenis Kalz. und Walk n. BielU.; eine an einer Schnur hängend getragene Tasche Saikava.

Avots: EH I, 577


rūdīt

rûdît C., Lis., Kr., Prl., rûdît 2 Iw., Bi., rũdît Nigr., Dunika, Dond., rùdît 2 Kl., -u od. -ĩju (U.), -ĩju, tr.,

1) rûdît PS., (Eisen) härten, glühend machen:
rūdīt izkaltus tē̦rauda priekšme̦tus Konv.2 682. zuobeņus rūdīt Aus. I, 8. kad duncis bijis izkalts, kalps ņēmis pats tuo rūdīt un asināt Etn. II, 88. zuobins, kas deviņus gadus kalts, deviņus gadus rūdīts LP. IV, 201;

2) abhärten
(fig.): tas bijis rūdīts burvis LP. VI, 21. es rūdīju sirdi Stari II, 512;

3) Pferde überjagen
Salis, Salisb. n. U. Refl. -tiês, sich abhärten: dūšai jārūdās MWM. VI, 687. Nach Leskien Abl. 306 zu ruds usw.

Avots: ME III, 567


žļorks

žļor̂ks 2, žļôrks 2, žļõrks Stenden, Interjektionen: duncis cūkai kaklā iekšā - žļorks! uz˙reiz kāja dumbrā iekšā - žļôrks 2! mātes meitai piķis uz galvas virsū - žļõrks!

Avots: ME IV, 818