Paplašinātā meklēšana

diždzejnieks ,* ein hervorragender Dichter, der Dichterfürst MWM. VIII, 3.

Avots: ME I, 474

dzejnieks ,* f. -niece, Dichter(in) Kronw.

Avots: ME I, 540

àizgrâbtĩba, Begeisterung, Entzücken: savā aizgrābtībā dzejnieks nebeidz slavēt un cildināt dievu SDP. VI, 52. aizgrābtībā viņs pieskandināja pie glāzes A. XV, 1, 423. viņam vajadzēja tik sargāties nuo aizgrābtības un nemiera Lautb. L. 88.

Avots: ME I, 27

atràisît (li. atraišýti), tr., freqn., losbinden, losmachen, lösen: luopus LP. IV, 7, zirgu Kaudz M., palagu BW.III, I, 80, striķus III, I, 15, me̦zglu LP. IV, 127; übertr.: brandvīns atraisa mēli, löst die Zunge. dzejnieks uzrunā mēnesi, kas, leju un krūmus ar savu miglu pildīdams, atraisa viņa sirdi Vēr. I, 1319. atraisīt piesietu zagli, burvi, einen durch Zauberei gebannten Dieb, Zauberer durch Zauberei wieder befreien Etn. II, 18, LR. VI, 93. Refl. -tiês, sich loslösen, der Fesseln legig werden: guovis atraisījušās, die Kühe haben sich von den Fesseln befreit. kuociņš nuo piedurta mieta atraisījies Liev. 6. Übertr., sich lösen, sich befreien, sich trennen: mēle, sirds atraisās Apsk. I, 96. atraisīties nuo viņa ruokām, sich seiner Umarmung entwinden Pur. Jurītis vēl nevarēja atraisīties nuo māmuliņas Purap. atr. nuo pagātnes, sich von der Vergangenheit losreisen. Uo. atteica, it kā atraisīdamies, ausweichend, sich zu befreien suchend Kand. M.

Avots: ME I, 183, 184

dìevduôts, dìeva duots,

1) schwachsinnig:
tas ir tik tāds dievduots cilvēciņš;

2) gottgesandt:
dievduots dzejnieks MWM. VIII, 819;

3) erwünscht, nach dem Sinn:
dieva duots LP. VI, 516.

Avots: ME I, 484

ìedzejuôtiês ,* ins Dichten hineinkommen: iedzejuojies dzejnieks MWM. VII, 37.

Avots: ME II, 12

ìeklučuôt,

1) verhaften, einstecken;

2) versetzen:
iet dzejnieks... (uz lombardu), lai ieklučuotu kažuoku A. XX, 799.

Avots: ME II, 28

ìešķetinât, tr., anfangen zu zwirnen, zu spinnen: diegu. pārrāva iešķetinātu duomu pavedienu A. XXI, 95. Refl. - tiês, sich hineinspinnen, hineinwirken: dzejnieks nuotikuma pavedienam liek iešķetināties darbībā Druva I, 250.

Avots: ME II, 76

izspìegt, tr., einen piependen Ton hervorbringen, herausquetschen: dzejnieks neskaidruo skaņu vietā izspiedza: "memento vivere."

Avots: ME I, 802

jàusmîgs,

1) anregend, heiter stimmend
Oppek. n. U.;

2) unthusiastisch, begeistert:
jausmīgi tuo apsveikt Jan. jausmīgi saņēma ķeizaru B. Vēstn. dzejnieks atradis tautas prātā un sirdī jausmīgu atbalsi Pūrs I, 45. tās visas ir jausmīgas rakstu zīmes dzīvības uzvarē̦tājas karuogā Aps.

Avots: ME II, 103

nùolabinât, tr., weg -, ablocken: dzejnieks raudzījis viņas vaigam nuolabināt kādu staru laipnības A. VI, 577.

Avots: ME II, 806

nùolasît, tr.,

1) ablesen, absuchen:
visas uogas mežā nuolasītas. tārpi jānuolasa nuo kāpuostiem. gan es tavus sirmus matus pa vienam nuolasīšu BW. 23354. vilki nuolasa kumeļus un jērus Dünsb.;

2) das Lesen einer Schrift beendigen, ablesen:
kad dzejnieks savas dzejas nuolasīja... Vēr. II, 732. jaunais mācītājs nemē̦dz savus sprediķus nuolasīt, bet runā nuo galvas;

3) aussuchen:
drukāti kâ nuolasīti LP. VI, 864. [Refl. - tiês,

1) zur Genüge lesen:
stāsts tik skaists, ka nevarēju nuolasīties vien Ruj. u. a.; visu dienu nuolasījuos sē̦ņu;

2) sich (verstohlen) entfernen:
n. pie malas Drosth.]

Avots: ME II, 808

sadrūt: dzejnieks sadruva (= sadrūma?) Austriņš Raksti VII, 431 (ähnlich: V, 7). sadruvis bē̦rns AP., ("niedergeschlagen") Schwitten.

Avots: EH XVI, 404

satriept,

1) verschmieren:
s. plaisu ar māliem Wandsen;

2) fertigschmieren:
s. daudz sviestmaižu; fig.: dzejnieks satriepis (schnell und schlecht verfasst) daudz dzeju;

3) aufschmieren:
s. uz sienas mīklu Warkl.;

4) waschend verbrauchen: s. ziepes Kl.;

5) (mit iẽ) = satreipt Dunika.

Avots: ME III, 766

‡ vēkt, -cu Arrasch, Segew., Sessw., = vẽkšt, neskaidri skanēt: tver, dzejnieks liru, vieglās stīgas vē̦c Stari II, 839. bē̦rns vêca ² (= vēkša) ve̦se̦lu stundu Dunika.

Avots: EH II, 775