Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'dzirkstīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'dzirkstīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)

aizdzirkstīt

‡ àizdzirkstît, = ‡ àizdzirkstelêt: lokomotīve aizdzirkstīja gaŗām.

Avots: EH I, 22

aizdzirkstīties

àizdzirkstîtiês, zu funkeln anfangen, erglänzen: viņas acis aizdzirkstījās priekā Vēr. II, 1216.

Avots: ME I, 24

dzirkstît: auch (mit ir̂) Ramkau, (mit ìr ² ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 65, Wessen (hier = birkstît): blīgznas malka dzirkstī tâ, ka baile Ramkau. Refl. -tiês (s. unter dzirkstêt): putuojuošais vīns dzirkstījās malām pāri Janš. Dzimtene III ² , 335.

Avots: EH I, 360

dzirkstīt

dzir̂kstît, flimmern Lis,; dzìrkstît, -īju, schlagen, dass Funken sprühen C.; dzìrkstît ² Warkh., = birkstît; s. auch dzirkstêt.]

Avots: ME I, 554

iedzirkstīt

ìedzir̂kstît, Funken herausschlagend anzünden: iedzirkstīju uguntiņu BW. 23221. var. Refl. -tiês, aufsprühen, aufflimmern: sirdī iedzirkstās kâ prieks D. Kleinb. J. 21. acis iedzirkstās A. Up. J. 1. 20. zvaigznes iedzirkstās Vēr. II, 418.

Avots: ME II, 13, 14

izdzirkstīt

izdzirkstît ‡

2) aussprühen lassen, auslöschen
(tr.) Warkl.: i. uguni.

Avots: EH I, 445

izdzirkstīt

izdzirkstît, gew. refo. - tiês, aussprühen, nicht mehr sprühen: alus bija izdzirkstījies un atskatījies pa+visam Sudr. E.

Avots: ME I, 732

nodzirkstīt

nùodzìrkstît,

2): n. skalam uogli N.-Peb., Ramkau (mit ir̂ ). nuodzir̂ksta uguni (= nuolauž de̦guošam skalam uogli) Linden in Kurl.; ‡

3) (Funken) zu sprühen aufhören (?):
tā bija pasaule, kas aizpeldējusi un nuodzirkstījusi un izbeigusies Akurāters Deg. sala.

Avots: EH II, 43

nodzirkstīt

nùodzìrkstît,

1) auch refl. - tiês, Funken sprühen:
kad es tev likšu, tad tev uguns ar acīm nuodzirkstīs Paul., [(mit ir̂) Lis.];

2) tr., die glimmende Kohle am Ende des Pergels abbrechen
U., [Kreuzb., (mit ir̂) Lis.].

Avots: ME II, 780

piedzirkstīt

pìedzirkstît "?": piedzirkstīšu (Var.: piebirkstīšu) uguntiņu BW. 23221, 1 var.

Avots: EH II, 249

sadzirkstīt

sadzìrkstît, tr., schlagen, dass Funken sprühen; (fig.) auflodern lassen: sadzirkstīju pagalītes BW. 9127. tâ sadzirkstītu nuo jauna manu nuopūlē̦tuo fantaziju Vēr. II, 59.

Avots: ME III, 621

uzdzirkstīt

uzdzirkstît (unter uzdzirkstêt),

1): (fig.) Anna uzdzirkstīja skaļuos smiekluos Anna Dzilna 43. vijīgais augums brīžiem gausi ... kustējās ..., brīžiem ... uzdzirkstīja luokans un straujš 176; ‡

2) u. skatu, einen sprühenden Blick werfen:
Anna ... uzdzirkstīja māsai naida un sāpju pilnu skatu Daugava 1933, S. 322. ‡ Subst. uzdzirkstījums, (abgeschlossenes) Aufsprühen, ungestümes Auflodern: ekstazes uzdzirkstījumi Austriņš Raksti V, 65.

Avots: EH II, 722

Šķirkļa skaidrojumā (3)

ļedzirkste

‡ ļedzirkste, eine gewisse Pflanze: papardīte, ļedzirkstīte, ti ir liela Jāņa zâle BW. 32392, 1. Vgl. lēdzirkstes (unter lēdzēkne).

Avots: EH I, 770

spīgaine

‡ spīgaine, = spīgainis 1 (?): tver tās dzirkstītes, tās spīgainītes! Rainis Dz. un d. II, 495.

Avots: EH II, 553

žirbt

II žirbt, žirbstu, žirbu,

1) = žilbt 1 (mit ir̃ ) Wolmarshof;

2) stark, bis zur Bewusstlosigkeit erschrecken
(intr.) Fehsen, Geistershof, Selsau (mit ìr ² ). Wohl als ein Lituanismus (wegen des ž- für ž-) zu li. žirbti oder žirti "dzirkstīt" (bei Rīteris), das wohl zur Wurzel g̑her- "strahlen" (s. unter zars ) gehört. Die Bed. 1 dürfte in Zusammensetzung mit ap- entstanden sein.

Avots: ME IV, 811