Paplašinātā meklēšana

ãleņ̃ģis (unter āliņ̃ģis): auch Kaugurciems, Nölk., Seyershof, (àleņgis ² ) Golg.

Avots: EH I, 193

bleņģis, der Kot, die feuchte Erde auf dem Felde: braucām visu dienu pa vienu bleņģi. rudzus iesēja kâ bleņģī Druw. [Vgl. blendze.]

Avots: ME I, 314

‡ buleņģis Golg., = buliņģis.

Avots: EH I, 251

eņ̃ģis (unter eņ̃ge),

1): auch Fest., Sonnaxt (mit èņ ² ).

Avots: EH I, 369

ģeņģis: ein Schwächling (mit eņ̃ ) Dunika.

Avots: EH I, 426

ģeņģis "?": liela pulka ģeņģu jāja BW. 13441, 1; n. RKr. XVII, 22 ģeņģis, einer, der beim Gehen wankt (vgl. ģeņģeris, ģeņģerêt) [In Mar. seien ģeņģi Türhängen (enģes); in Kursiten u. Behnen ģeņ̃ģis "ein unartiger Junge", in Briņķi - "ein ungewandter Mensch".]

Avots: ME I, 696

ķeņģis, eine Schindmähre L.; auch als Schimpfname für einem faulen Menschen U. [Aus den finnischen Sprachen? Vgl. estn. käṅg "Verkümmerung, Verkommen", kängne "verkümmert."]

Avots: ME II, 366

kleņ̃ģis: ein Schimpfname (mit èņ) AP.; "slaists" (mit eņ̂ ) Bers.; ein plumpes, unschönes Lebewesen (mit èņ ² ) Sonnaxt.

Avots: EH I, 615

kleņ̃ģis, kleņģa Egl., comm.,

1) der Bummler, Taugenichts
[Laud. n. Druva I, 392], Serb.: kuo tu jāji, tautu kleņģi? BW. 14445, 3. kur tas mūsu znuota kleņģis? 22973, 6. kuo tu, kleņģi, vazājies pa manām ganībām? 29511. kas kleņģiem klēti cirta 16806; 17183; 3;

2) [kleņ̃ģis Dond. "tievs, izstīdzējis pusaudžu puisis"]; ein lahmer, schiefbeiniger Mensch od. ein lahmes Tier
Selb., Mat., eine Schindmähre U.;

3) "nederīgas vai maz derīgas lietas" [Bilsteinshof n.] Etn. II, 50.

Avots: ME II, 223

kùleņ̃ģis,

1) = kùlenis Burtn. ;

2) jem., der einen Purzelbaum schlägt: kas tas bij par kūleņģi, kas paegļu starpā slē̦pdamies vēlās uz tuo pusi?
Kaln. Uo. 114.

Avots: ME II, 334

‡ meņ̃ģis Salis, eine Spielsache, ein Spielzeug: uguns nav m.

Avots: EH I, 801

peņģis, der Bauch Fest., Bers., Etn. IV, 164. Vgl. pencis II und penderis.

Avots: ME III, 201

pileņ̃ģis Naukschen, = pīlādzis.

Avots: ME III, 214

pìleņģis Wolmarshof, Arrasch, pīleņ̂ģis ² Salisb., pīleņģis Burtn., Wohlfahrt, Homelshof, Dickeln, Daugeln, Puikein, Pürkeln, Kegeln, Sepkul, Salis, Karket, pîleņ̃ģis ² Lems., Ruj., pīleņ̃ģis Posendorf, Hochrosen, Widdrisch, Ztigenhof, pĩleņģis Kremon, = pīlādzis: Sprw. tā nelaime lai nuokalst, kâ pīleņģa lapa. jāizurbj pīleņģī caurumiņš LP. VII, 248.

Avots: ME III, 232

señģis Karls., Seyershof, ein kistenartiger Futterbehälter für Kühe. Aus estn. säng "Bettlade"?

Avots: ME III, 818

I sleņ̃ģis Līn., Iw., Karls., slèņģis ² Mar. n. Rkr. XVII, 130, sleņģis U., sleñģe C., B1., U., gew. der Plut. sleņģi, slenģes, Fenster- u. Türpfosten U., Gerüste U., Fensterrahmen Dr., Fensterkreuz Mar., Schlengen U., Fensterladen Wend. n. U., Karls., (sleñģis) Libau: luogu un durvju sleņģes Būvmācība 75. galdnieks ielika luogam jaunus sleņģus Mar. šim luogam sapuvis sleņģis, juo viņa vairs nevar aiztaisīt ebenda. . . . luodziņu, kuŗam gar satrunējušiem sleņģiem bija aizbāztas lupatas A. XX, 642. Nebst estn. lerig "Schlenge" aus mnd. slenge "Einfassung".

Avots: ME III, 926

II sleņģis, = sliņķis ("auch in Kurl.") U.: glabājies nu, māsiņa, kāda sleņģa (Var.: žūra) dabūjuse! BW. 21876.

Avots: ME III, 926

I spèņģis ² Bers., Festen "grosser Bauch".

Avots: ME III, 989

II speņģis: auch (mit eņ̃ ) Dunika.

Avots: EH II, 548

II speņģis, der Schlammpiezker U. (mit?), RKr. VIII, 104; etwa als ein Lituanismus zu spengt?

Avots: ME III, 989

spīleņģis Renzen, = pīleņģis.

Avots: ME III, 1004

spuleņģis, ein Knüppel Golg.; vgl. puliņ̃ģis 2.

Avots: ME III, 1028

streņģis (unter streņ̃ģe ): auch (mit eņ̃ ) Dunika, Karls.

Avots: EH II, 586

sveņģis "?": tas netīrības sveņģī vārtījās Kat. kalend. 1901, S. 118. Vgl. zveņģis.

Avots: ME III, 1151

‡ II sveņ̃ģis Schibbenhof (auch: sveņ̃ģe), (mit êņ ² ) Stockm., das Querholz vom an der Egge zum Anbinden der Stränge.

Avots: EH II, 615

I zeņģis, das Obdach um die Riege̦wo das Getreide untergefahren wird Annenburg n. U.

Avots: ME IV, 714

II zeņģis "вага к телѣгѣ" Karls.; "dzelzs, kas savienuo arklu ar tuo kuoka daļu (zveņģi), uz kuras uzmauktas dze̦naukšas (mit èņ ² ) Warkl.; iejūga valgi, ar kuo piesien zirga sakas pie dīsteles Ruj.-Törnei.

Avots: ME IV, 714

I zveņģis, s. zveņģe I.

Avots: ME IV, 771

II zveņģis,

1) "ein jungeŗ plumper, starker Mensch"
(mit eņ̃ ) Ruj.; ein Kind, ein Knabe: es savus zveņģus nelutinu Janš. Dzimtene IV, 198;

2) ein Knecht bei einem Kaufmann
Ruj. und Salisb. n. U.;

3) ein Lastträger
(mit eņ̃ ) Karls.: jāstrādā kâ zveņģam Ruj.;

4) ein dickbäuchiger Mensch od. ein solches Kalb
(mit èņ ² ) Bers.: vē̦de̦rs kâ zveņģam;

5) ein schwerer Gegenstand
(mit eņ̃ ) Ruj.;

6) "?": vazājas kâ zvèņģis ² Bers. Wenigstens in den Bedd. 1 - 3 auf Grund eines deminutivisch aussehenden zveņģelis (aus nd. swängel "Landeschwengel, Ladendiener"
im Grimmschen Wrtb. unter Schwengel) neugebildet.

Avots: ME IV, 771

žveņ̃ģis Ahswikken, Bahten, Gramsden, Kalleten, Luttr., Wain., = zveņģis I (zveņģe I 1).

Avots: ME IV, 844

klaņģis, ein grosses, abgemagertes Pferd; auch ein plumper, taumelnder Mensch Frauenb.: tik steidzamās darīšanās jūs sūtāt tādu klaņģi Stenden. Vgl. kleņģis.

Avots: ME II, 214

kleņ̃ģuôt, intr., sich umhertreiben [Erlaa], schlendern, humpeln Mat.: kuo tu te kleņģuo kâ kleņģis? vai nevari strādāt! Serb., Laud.

Avots: ME II, 223

mazderîgs, wenig tauglich: "kleņģis" apzīmē nederīgas vai mazderīgas lietas Etn. II, 50.

Avots: ME II, 571

‡ slaņģis "?": vilku (einen Wolf) vežu...; ir galviņa man sāpēja, tādu slaņģi (Var.: sleņģi) stīvējuot BW. piel. ² 25681, 2. Vgl. slaņķis 3 und sleņģis II.

Avots: EH II, 520

sleņģe, s. sleņģis I.

Avots: ME III, 926

spuliņģis, ein Holzpflöckchen in einer Schnur zum bequemeren Tragen Schujen; ein kurzer Hotzknüppel (der an den Hafs gebunden den Hittenhund am Laufen hindert Schujen); ein rundlicher, lebhafter Knabe Bers., Adsel, Nötk.: nu jums būs nuo skuoluotāja..., saliks kâ spuliņģus kaktā Austriņš Nuopūtas vējā 59. Vgl. spuluņģis und spuleņģis.

Avots: ME III, 1028, 1029

streņ̃ģe Wolm., C., U., Bielenstein Halzb. 567, V., streņģis Lasd., die Stränge, der Ziehstrang an Fuhrwerken und Pferdegeschirren U., der Zugriemen V.: brieži streņģes griež Upīte Medn. laiki 97. (fig.) izturies kâ bez streņģēm! V. Eglītis Zilā cietumā 62. Nebst estn. (t)räng aus mnd. strenge "Strang".

Avots: ME IV, 1086

I zveņģe,

1) zveņģe Wid., Vīt., zveņģis Allunan n. U., Grobin, Katzd., Vīt., (mit eņ̃ ) Dond., Dunika, Kalleten, eine Jauchgrube;
zveņģis, eine Mistgrube Brasche Kâ Palejas Jānis; zveņģis U., ein Wasserloch; zveņģe Biel. n. U., Ellei, Sessau, Vīt., (mit eņ̃ ) Nauditen, zveņ̃ģis N. - Bartau, eine Pfütze auf dem Wege; zveņ̃ģis N. - Bartau, ein nasser, schlecht fahrbarer Weg: kūtī nav pakaisīts; tur tāds zveņģis, ka kājas strieg kâ purvā Dond. zveņģe kūts priekšā... piebē̦rta Janš. Dzimtene ² I, 352. meitas beŗ saslaucītuos gružus laidara zveņģē Janš. cūka vārtās pa zveņģi Dunika. cūka iegāzās zveņģī, ka dubļi nuošļakstēja vien Grobin. pa ellīguo zveņģi laipuodams A. v. J. 1892, S. 311. (figürlich) ka tie elles zveņģē virtu! möchten sie im Höllenpfuhl kochen! Mag. XX, 3, 42. elles zveņģī tu, grē̦ku pagale, nāksi! Vīt. senčiem vē̦rgu zveņģē slīkstuot Aus. I, 2. atstāt tautu vērdzības zveņģuos B. Vēstn. negants zveņģis Veselis Saules kaps. 162. puosta un iznīcības zveņģē Druva I, 1101;

2) comm., ein betrunkener Mensch
(mit èņ ² ) Gr. - Buschh.;

3) comm., ein durchnässter Mensch
(mit èņ ² ) Gr. - Buschh.

Avots: ME IV, 770, 771

I zvẽrêt, -u (zvẽ̦ru AP., Arrasch, C., zvẽru Wolmarshof) od. -ẽju (Dond., Salis), -ẽju,

1) schwören, einen Eid ablegen
(unbek. in Zvirgzdine): zvērēt uzticību Austr. kal. 1893, S. 74. nepatiesi zvērēt, falsch schwören U. es zvē̦ru, ka tuo nedarīšu;

2) "?": māsiņ,... mēs par tevi zvērēsim.... zvērējat tiem ļaudīm, kam nav mīļa dzīvuošana! BW. 13646, 8. pēc tevim zvērējam.... es negribu zvērējam: zvē̦rē̦tiem ļautiņiem, tiem dieviņš nelīdzēja 13646, 26. Refl. -tiês,

1) (wiederholt schwören), sich verschwören
L., St., mit einem Eid beweisen Spr.: pie krustiņa zvērējās BW. piel. ² 1413, 1. kuo liedzies..., kuo tik daudzi zvērējies (Var.: dievuojies)? 12558 var.; 24958. uozuoliņš zvērējās saulei saknes nerādīt 2799, 4. tu vari zvērēties visu dienu, es tev tuomē̦r neticēšu Stenden. Zveņģis salicis ruokas, zvērējies un dievuojies Upīte Medn. laiki 69. kâ tas zvērējās, lādējās pikti Lapsa-Kūm. 155;

2) "?": ne es ēšu, ne es dzeršu, pēc māsiņas zvērējuos BW. 13646, 1. - Subst. zvẽrẽjums, der Schwur
V. Mos. 7, 8. Aus mnd. sweren "schwören".

Avots: ME IV, 772