Paplašinātā meklēšana

celksnis, das Aufgehobene, der Fund: re kur celksnis, teic zē̦ns, cigāru atrazdams Stelp.

Avots: ME I, 368

dzelksnis (unter dzelkne): auch (mit el̃ ) N.-Wohlfahrt, Salisb., Wolmarshof, (dzel̃ksns) Salis n. FBR. XV, 64; "ērkšķis" Puikeln.

Avots: EH I, 353

dzèlkstenis ² : dzè̦lkste̦ns ² Lös., dzel̂kstinis Stom.

Avots: EH I, 353

dzèlkstenis ² Lub., Lis., Demin. dzelksteniņš Grosdohn n. Etn. II, 33. [Erlaa], ein altes Messer ohne den Stiel. [Wohl zu dzèlzs.]

Avots: ME I, 541

I è̦lks: e̦l̃ks. Dunika; elka: dievus turē̦damas BW. 23782: Zur Etymotogie s. auch Meringer WuS. IX, 107 ff.

Avots: EH I, 368

I è̦lks, der Götze, der Abgott; e̦lka dievs, ein Abgott U., Vēr. II, 980; e̦lka kalns, Götzenberg, heiliger Berg zu heidnischem Gottesdienst U. [Die Bed. "Götze" wohl aus e̦lka kalns u. e̦lka dievs entnommen, s. Bezzenberger BB. XXIII, 297 und v. Grienberger AfslPh. XVIII, 16; zu li. elkas, al̃kas "(heiliger) Hain", got. alhs "Tempel" und vielleicht auch zu ae. eagian "schützen", gr. #### "Wehr., Kraft" u. a.; vgl. Zupitza Germ. Gutt. 128, Feist Wrtb. ² 27, Karsten Germ. - finn. lehnwortstud. 52 f., Thumb. KZ. XXXVI, 188 f., Kikkola BB. XXII, 241, Trautmann Wrtb. 6., Zubatý O alliteraci 18 ^2, Güntert der ar. Weltkön. 262 f.]

Avots: ME I, 567

II è̦lks,

1): mums netaisnība nuodarīta: kur vien kāds labāks tīrumiņš vai pļaviņa, tur izrauts kâ e̦. laukā AP.;

2): auch AP., Salisb., Seyershof (mit e̦l̂ ² ): tam iegrūda ar e̦lku krietnu grūdienu Kaudz. Izjurieši 87.

Avots: EH I, 368

II è̦lks,

1) die Biegung, der Winkel:
lejā ceļš griežas itin asā e̦lkā Kaln. Uozolk. māc. 48;

2) der Ellenbogen
U., Mar., Smilt., [Wolm.; vgl. e̦lkuons].

Avots: ME I, 567

‡ III e̦l̂ks ² "?": strādāju kâ e̦. ("= dūšīgi") Frauenb. Zu è̦lks I?

Avots: EH I, 368

è̦lksnaine, Erlenwald [Bers.], Apsk. 1903, 467; e̦lksnājs LKVv., Lennew.

Avots: ME I, 567

e̦lksnājs (unter è̦lksnaine): elkšņi vien elksnājā BW. 18911 var.

Avots: EH I, 368

elksnene,

2) eine Art Pilz
AP., Linden in Kurl., Lubn., Sonnaxt (mit èl ² ), lactarius subdulcis Ramkau (mit el̂ ² ).

Avots: EH I, 368

elksnene,

1) die Malve (malva silvestris L.)
Konv. ² 1689, RKr. III, 71;

2) süsslicher Milchling (agaricus subdulcis)
RKr. II, 65 [el̂ksnene ² Salis, èlksnene ² Lis., Bers., èlksnine ² Warkland].

Avots: ME I, 567

èlksniens: èlkšnājs BW. 11623 zu ersetzen durch loc. s. èlkšnājā BW. 11623 var.

Avots: EH I, 368

èlksniens, elkšņaine, èlkšnājs BW. 11623, ein Erlenwald.

Avots: ME I, 567

èlksnis: auch Baltinow, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Linden in Kurl., Lubn., Oknist, Sonnaxt (mit èl ² ), Ramkau (mit el̂ ² ), Aahof (mit el̂ n. FBR. IV, 43), Assern (in Oberkurl.), Baldohn, Bėwern, Brucken, Daudsewas, Drosth., Dweeten, Ekau, Ekengraf, . Fehsen, Fehteln, Fossenberg, Garssen, Grosdohn, Kremon, Kreuzb., Kroppenh. bei Kokn., Kurmene, Lemb., Linden in Livl., Lixna, Matzen, Merneishof, Meselau, N.-Peb., N.-Salis, Oknist, Pabbasch, Pilskalne, Prohden, Rubinen, Sauken, Schujen; Bermus, Setzen, Stelph., Stirniėne, Sunzel, Sussei, Taurkaln, Wahrenbrock, Weissenstein; Zirsten: me̦lni elkšņi BW. 3449. purva elkšņi 12224 var. S. auch die Angaben FBR. V, 161 ff.

Avots: EH I, 368

èlksnis, die Erle, die Eller Selb., AP., Kalzenau, Ogershof, Sawensee, Roseneck, Nerft, Erlaa, Fest., Illuxt, Laud., Lub., Bers., Odensee, Schwanb., Meiran, Aahof, Grawendahl, Sessw., Borchow, Warkl., Welonen [überhaupt in Oberkurland, Lettgalen und teilweise in Livland]: ja pavasarī elkšņi... pilni ar ziediem, ce̦rams uz labām auzām Etn. II, 73. mell - elksnis U., me̦lnais elksnis, die Schwarzeller (alnus glutinosa); pe̦lē̦kais elksnis, graue Eller (alnus incana); das Demin. elksnīši, auch elksnītes, Erlenschwämme (agaricus). [Vgl. alksnis (wozu auch Ильинскiй Slavia II, 258 ff.), woneben auch aluksnis dass. in Hopfenhof, Mahlup, Semershof.]

Avots: ME I, 567

ģelksteris, ein Taschenmesser mit verdorbener Feder Laud., Bers. [Zu ģelzis?]

Avots: ME I, 695

iedzelksnis Adsel, = iedzirklis I: līdaka, ārā netikdama nuo murda, bij uzgriezusies uz iedzelkšņa.

Avots: ME II, 13

ìedzelksnîtiês, [für eine kurze Zeit zu schmerzen anfangen Bers.]: sāpe iedzelksnījās viņā Latv.

Avots: ME II, 13

ķel̂ksnis, ein ungeschickter Mensch Mar. n. RK. XV, 121.

Avots: ME II, 362

I kvelkstêt "mit Birkenreisern in der Badstube schlagen und reiben Bergm. n. U.]

Avots: ME II, 352

II kvel̃kstêt [Bl.], kvelkš (ķ) êt, -u, -ẽju, intr., [kvèlkstēt ² Lis., Bers.], belfern (vom Anschlagen der Hunde auf der Jagd), laut sprechen: suns, zaķi dze̦nādams, kvelkstēja Elv., [Wessen]. suns jau kvelkstēt sāk St. [kvelkšķêt Bers., Unsinn schwatzen.] Vgl. kvalkšķêt.

Avots: ME II, 352

nùodzelkstît Warkl., = nùodzeldinât: kāju ar nātrēm nuodzelkstīs.]

Avots: ME II, 779

pãrvè̦lks: lūpa viņai bija pāršķe̦lta, un viņa bija tai uzlikusi tādu savādu pārve̦lku Vanagu ligzda 205.

Avots: EH II, 215

pãrvè̦lks, der Überzug: tas, kas ce̦ptas maizes garuozai duod cietuo un spīduošuo pārve̦lku... Konv. ² 568. riteņu gumija pārve̦lks MWM.

Avots: ME III, 187

‡ šķel̂ksnains (sic!) Linden in Kurl. "?": šķelksnaini zirņi. līdakai šķelksnaina gaļa.

Avots: EH II, 630

‡ šķel̂ksne Linden in Kurl. "muskuļu šķiedra": līdakai katrā gaļas šķelksnītē pa vienai asakai.

Avots: EH II, 630

šķel̂ksnis Lennew., ein (vom Ganzen) losgetrenntes Stück: malkas škelksnis Purap. ein Holzscheit. drēbes šķelksnis Purap. Wohl für älteres *šķelsnis; zu šķelt.

Avots: ME IV, 25

‡ velkstêt Bērzgale, = valstît: kumuosu mutē ilgi v.

Avots: EH II, 769

‡ zel̃ksnis Iw., eine gewisse Pflanze mit breiten, gezähnten Blättern an Bachufem (als Schweinefutter benutzt).

Avots: EH II, 803

‡ želkstêt "aplam un daudz runāt" Prl.; wiederholt dasselbe (namentlich Grobheiten) sprechen Bers.: kuo nu želksti?

Avots: EH II, 818

‡ že̦lksts Prl. "kas ir nesavaldīgs runā".

Avots: EH II, 818

cizāzītis [Matthiae, Stuhrh., Salisb., = sienâzis, Heuschrecke]: kaļ elksnītī cizāzītis Bārda Zem. d. 139; ["der Floh" Paltemal].

Avots: ME I, 390

drauzaîns,

1): auch (mit àu) Ramkau; ‡

2) "uneben"
Warkl.: d. elksnis; ‡

3) "?": d. ce̦lms Lettg.

Avots: EH I, 330

dzelkne, elksne">dzelksne, dzel̂knis [Kr.], dzelksnis [Ronneb.], gew. Pl.,

1) Mariendistel, Silberdistel (carduus marianus
RKr. II, 69; n. Konv. ² 2123 carduus crispus): ganuos gāju, dzelkšņus plūcu BW. 6260;

2) [dzel̃ksnis Ruj., Salis], Distel überhaupt:
dzelkšņu kruonis MWM. VII, 575;

3) [dzel̃ksnis Ruj.], der Stachel:
ruožu bez dzelkšņiem nav Apsk. I, 388.

Avots: ME I, 541

elkt (?)"keuchen" Bers.; in Mar. sage man: "kuo nu elksti?" zu jem., der über etwas klagt, sic nach etwas wehnt, wobei im Infin. neben elkt auch alkt (?) gesprochen werde].

Avots: ME I, 567

grauzs "?" tev, elksnīt, grauza (Var. : drauza, trausla, trauša) miza BW. 21706 var. [Vgl. Būga РФВ. LXX, 250.]

Avots: ME I, 641

‡ ìedzalkstîtiês Korwenhof, N.- Laitzen, = elksn%C3%AEti%C3%AAs">ìedzelksnîtiês (von einem stechenden Schmerz gesagt).

Avots: EH I, 511

ìekvel̂gtiês, [schrill aufschreien]: biezuoknī iekveldzās kāds zvē̦rs Druva I, 465. [šis suns dze̦n zaķi klusu, tik reižu reizēm iekve̦ldzas Fest. putns iekveldzās Druw. In Wessen und Brucken dafür auch iekvelkstēties.

Avots: ME II, 34

kvalkšêt, -u, -ẽju, intr., heulen, bellen, mit lauter, heller, Stimme sprechen Lös. n. Etn. IV, 99. Vgl. kvelkstêt.

Avots: ME II, 351

palaûzt (unter palaûzît),

1): p. elksnīšu pakaišiem Ramkau. palauzīšu cūkām lapiņu ebenda; ‡

2) im Ringkampf bezwingen:
jauneklis ... sāc lauzties ar ... draugu ... jauneklis ... palauž ... draugu bez ... pūlēm Pas. V, 243 (aus Auleja). Refl. -tiês, ‡

2) dringen (?):
šur tur kāds skanis palaužas cauri Janš. L. dzejas pag. 281.

Avots: EH II, 149

pìežmaugt, andrücken: Tuole elksni cieši pie sāniem piežmaudzis Duomas I, 1011.

Avots: ME III, 313

rūslu, Interjektion, in der Verbindung mit trūslu: tu, alksnīti, trūslu, rūslu [?] (Var.: tev, elksnīti, trausla miza), nuo tev[is] lūku nedabūja BW. 21706, 4.

Avots: ME III, 573

sîkvĩriņs, ein Knirps: elksnītis-sīkvīriņš Duomas II, 620.

Avots: ME III, 854

skrūveniski, Adv., schrauben-, spiralartig: apgriezu viņu (= elksni) skrūveniski ar nazi, nuotinu . . . Latv.

Avots: ME III, 899

I smelkne Schlehk n. FBR. VII, 46,

1) "smalks mežs" Treiden, (mit el̂ ) Festen, Warkl. (vgl. smalce);

2) smelkne Kandau, meist im plur. (smelknes Iw. n. FBR. VI, 54), das feine Mehl, das beim Grützemachen abfällt
U., (smelkne) Wolmarshof, Ronneb., Drobbusch, Raiskum, (mit èl ² ) Warkl., Festen, Meiran, (smel̃knes) Bornsmünde, Grünwald, Deg.: viņš jau ne smelknes ("smalkas sē̦nalas") nevīdē nuo putraimiem atškirt Alksn.-Zund.; smelknes "visādi smalkumi (pe̦lus u. c.) " Stenden, Erwalen, "smalkas pe̦lavas" Dond., "siena (Dond., Wandsen, Matthiä), ābuoliņa, salmu, pe̦lu u. c. smalkumi" Kurs., Nachbleibsel, gemengt mit Staub und Sand; "smalki (siena, pe̦lu) izbirumi, mazas sēkliņas u. c." Nigr., (smel̃kne) Schrunden, Upesgrīva, "Malm" Karls.: uz kūtsaugšas nav vairs ne pe̦lu saujiņas; smelknītes vien vēl pa škirbiņām atlikušās. kūts priekšā, kur sìenu bāza, sakrājies liels pulks smel̃kņu Janš. saslaucījis smelknes nuo apcirkņiem un izcepis maizi LP. III, 92. pie miltiem jauca klāt smalkās pe̦lus, sìena smelknes Janš. Dzimtene ² II, 16. sagrābi smelknes un saber maisuos! Dond. skaidas, smelkni (Schutt?) LP. I, 149. matu smelknes VII, 674. smelknes Feilstaub L., Sägespäne U., Pulverstaub LD. n. U., Malm, (dzelzs smelksnes Dr.) Eisenfeilicht V. dzelzs smelkne, kaltuves atkritumi Konv. ^l 173. visu sieku dzelzs smelkņu iebēra vecītim acīs Pas. II, 116 (aus Siggund). smelkne "smalka smilts" Dienas Lapa 1891;

3) winzige kleine Exemplare:
zaķu smelkne (mit el̃ Bauske, mit el̂ Gr.-Buschhof) jūs! Bārda Zem. d. 100. kuo tu, bagātnieks, ar tādām smelknēm (kleinen, unbedeutenden Leuten) ielaidies? Stenden. Zu smalknes, smalks.

Avots: ME III, 957, 958

II smelkt, ganz leise weinen: tik ilgi tu te smelksi, kamē̦r nuozvetēšu... pa dibinu Tirs. n. RKr. XVII, 78.

Avots: ME III, 958

trapans,

1) trapans Wilzen n. Etn. I, 106, Aahof, Alswig, Daudsewas, Kl.Salwen, Meiran, Memelshof, N.-Laitzen, Römershof, Salis, Sauken, Serbigal, Sessw., Warkl., Wessen, St., trapans Gr.-Buschh., trape̦ns Kokn., Adj., morsch, verwitternd, brüchig, brockelig:
elksnis ir trapans kuoks Memelshof. trapani kliņģeŗi ebenda. tē̦rauds ir trapans Romershof. kauli paliek trapani Veselis Tīrumu ļaudis. tam (= vītuolam) bij tik trapani zari, ka paši nuo sevis bira nuost Jauns. Baltā grām. I, 15. trapans māls Wilzen n. Etn. I, 106, Alswig. trape̦na zeme Gr.-Buschh. trape̦na ve̦lē̦na ebenda. trapans biezpiens, siers, plācenis Aahof, N.-Laitzen u. a.;

2) Subst., ein morsches, verwittertes Holzstück
Alswig, Assiten, Mar., Serben; bröckliges Brot Bornsmünde;

3) "?": kas tev, tādam trapanam, tur nekait? Alm. meitai bij atsūtīts pakaļ kāds ve̦cs trapans B. Vēstn. Zu trapjš I.

Avots: ME IV, 222

trass, = trask(an)s: tev, elksnīti, trasa (Var.: trausla) miza BW. 21706, 2 var. Nebst tresêt "modem" zu li. trèšti "modem" und r. тресочникъ, s. Büga KSn. I, 294.

Avots: ME IV, 223

I trusls,

1) faul, vermodert
Erwalen;

2) = trausls, leicht brechend, spröde, bröcklig U., Alswig; Bauske, Bers., Dunika, Gr.- Buschh., Gr: Würzau, Kurs., Lennew., Lub., Mesoten, Mitau, Nigr., Odsen, Peb., Pernigel, Platohn, Ringen, Römershof, Salis, Schibbenhof, Schujen, Schwitten, Segewold, Sessw., Stenden, Wandsen: sapuvis kuoks ir trusls Romershof. kuoks ar ļuoti trusliem zariem Konv. 1532. tev, elksnīt, trusla miza, tu lūkam nederēji BW. 11521. neizkustini man kāpšļus rāduot..., cik viņi ir trusli! Rainis Visja n. 1. 23. kâ uzsit pa pakulām, galuotnītes tŗusli sašķīst gabaluos Pas. V, 447 (aus Gotthardsberg); "quabbelicht" L.;

3) scheu
Alswig;

4) faul, träge
Nötk.;

5) = truls, stumpf: trusla izkapts Grawendahl;

6) kurz und dick (von Menschen)
Aahof, Selsau;

7) "klein, winzig (von Lebewesen)"
Bauenhof. Zur Bed. 3 vgl. traušs 2 und traušāties.

Avots: ME IV, 248, 249

truss: "elksnīti" ME. IV, 249 zu verbessern in ", elksnīti,".

Avots: EH II, 699

truss, = trusls: tev elksnīti trusa (Var.: trusla, trausla u. a.) miza BW. 21706 var.

Avots: ME IV, 249

zvalkšêt, -u, -ẽju,

1) Glasstücke, Scherben aneinanderschlagen
(?) U.;

2) mit Glocken und Schellen läuten
(?) U.;

3) Verbum zur Bezeichnung des Schalles, der beim Fallen eines schweren Gegenstandes entsteht
(mit àl ) Nötk.;

4) bellen
(mit al` ² ) Erlaa: suns zvalkš;

5) schwatzen
Erlaa n. U., Bewershof. Nach Leskien Abl. 368 zu li. žvelksėti oder žvelgti "(viel)plappern".

Avots: ME IV, 764