Paplašinātā meklēšana

gãjiêns, ‡

2) "aude̦klu ve̦lkuot lāpstiņā savē̦rtās dzijas, savilktas vienreiz ap riņķiem vai kārtīm" Ramkau.

Avots: EH I, 389

gãjiêns, ein (einmaliger) Gang, die Prozession. bē̦ru g., der Leichenzug, kaŗa g., der Feldzug, svē̦tku gājiens, der Festzug. svē̦tsvinīgs gājiens, ein feierlicher Zug. veseli bari šautēju sarīkuoja gājienus Vēr. II, 185. vienas dienas gājiens, so viel an einem Tage gegangen werden kann U. vairāk nekâ verstes gājiens Vīt. 35.

Avots: ME I, 616

‡ izgãjiêns, der (einmalige) Gang: kumeļš savā vakara izgājienā meklēja ūdeni Ezeriņš Leijerk. I, 115.

Avots: EH I, 447

‡ kuõpgãjiens, ein gemeinsamer Gang: pirmais k. viņu jaunās dzīves ... ceļā Janš. Bandavā II, 172.

Avots: EH I, 687

‡ nuogãjiens, einmaliges Weggehen: māsiņ, manu nuogājienu tālumā, līkumā! Tdz. 44591.

Avots: EH II, 45

‡ pagãjiens, ein nicht sehr weiter (nicht sehr anstrengender) Gang: ... tālums bija viņai ... tikai labs p. Janš. Bandavā I, 129.

Avots: EH II, 133

pãrgãjiêns: p. nuo klaušas uz renti Janš. Līgava I, 192.

Avots: EH XIII, 200

pãrgãjiêns, der Übergang: pārgājiens nuo vienas tuoņu kārtas uz kādu citu Konv. ² 2804.

Avots: ME III, 156

attîstĩba, die Entwickelung, Bildung, Kultur: jāpazīst tautas attīstības gājiens Pav. valuodas attīstības spēja Pav. *

Avots: ME I, 205

II bẽres [AP., C., Bauske], bères PS., [Wolmar, Ruj., Salis, Serbigal, Selg., Dond., Wandsen, Neuenb., Līn.], Kand., das Leichenbegängnis, das Begräbnis: bērēs lūgt, braukt, bēres dzert, svinēt; bēŗu diena, ierašas, gājiens, nams. mēs dzeŗam cūku bēres BW. 28824, 1. vakar dzēru bērītē, šuodien bēŗu paģirās 27780. [Wegen bērējs, Totengräber, Leichenbegleiter, wohl zu bẽrt "schütten"

Avots: ME I, 290

‡ ìegurt, ein wenig (?) müde werden: kad tie palika jau ieguruši, tad sāka atlaisties uz pusceļa Dünsb. Krista gājiens II, 51.

Avots: EH I, 516

izmisît, tr., verpfuschen: šis gājiens būtu tikai pa pusei izdarīts, būtu izmisīts un ve̦lts A. XII, 648. Vgl. misēties.

Avots: ME I, 772

‡ lĩdzībnieks, wer in Gleichnissen redet (?): kāzās ... ielūgtais ve̦cākais ... brūtes pāri ... līdzināja pēc bībeles Rebekas un Rutes stāstiem ... kad līdzībniekam kur kļūdījās, tad jaunajiem uznāca smiekli Kundziņš mana mūža gājiens 7.

Avots: EH I, 747

ļuôdzîgs, wackelig, lax, schlaff C., Spr.: viņa gājiens lempīgs un ļuodzīgs Janš., (Bauske]. kājas kļūst ļe̦nganas un ļuodzīgas Janš.

Avots: ME II, 546

ļuôgans [auch Drosth., Trik., Lis.], wackelig, schwankend, watschelnd, schlaff, lose, lax: ļuogans cilvē̦ks A. XXI, 618; ļuogana gaita Stari II, 323; ļuogani suoļi Druva I, 206, gājiens tik ļuogans kâ pussprāgušam suņam Liev. ruokas ļuogani karājas Sudr. E., Etn. IV, 130. [sēdi ratuos ļuogani! tad kratīšanu viegli panest Fest.]

Avots: ME II, 546

migluôt, miglât, -ãju, tr., und intr.,

1) nebeln:
jau ielejā drē̦gni migluo Druva I, 1255. [tā lāmiņa miglu vien migluoja BW. 34714 var.] priekš acīm viss tik migluoja vien Birg. Vizb. 45. asaru zvīņas viņas (acis) vairs nemigluoja Duomas II, 92;

[2) neblig scheinen, nebliges Licht verbreiten:
(luktuŗi) migluoja ielās kâ nebeidzams miruoņu gājiens Ezeriņš Leijerkaste II, 93];

3) fein regnen:
paš˙reiz kâ migluo vien Jerküll. šķitu lietu nuolijušu, nule naca migluodams (Var.: miglādams) BW. 15745, 7;

4) [mit den Augen blinzeln
Domopol]: brūtgāns tâ sadzēries, ka migluojis vien. - Subst. migluõjums, der Nebel: plēš savus autus migluojums Brands 153; migluôtãjs, wer Nebel erzeugt: migluotājs jūr,as ūdens Lautb.

Avots: ME II, 624

nùobuôkstîtiês: tâ ir tiem ģeķiem gājis, kas stulbi tur pa kapiem nuobuokstās Dünsb. Krista gājiens II, 112.

Avots: EH II, 36

nùogainît, ‡ Refl. -tiês, abwehren (intr.): viņš stundām ar tiem nuogainījās (wehrte sie ab) Düsb. Krista gājiens II, 174.

Avots: EH II, 44

nùogrìmt, ‡

2) "iestigt" Saikava; ‡

3) sich nach einer Seite senken
(= nùošķiebtiês

1) Saikava: ve̦zums nuogrima uz labuo pusi un gan˙drīz apgāzēs. ‡ Refl. -tiês, sich versenken:
grē̦ki spieda viļņuos n. Dünsb. Krista gājiens II, 175.

Avots: EH II, 47

nùozibêt: gājiens nuozibēja caur plaukstuošajiem kļaviem Anna Dzilna 165.

Avots: EH II, 109

‡ pablenkt, (undeutlich?) wahrnehmen: jaukumu ar drusciņ pable̦nkuši, kas pār ... mūŗiem spīdēja Dünsb. Krista gājiens II, 115.

Avots: EH II, 121

‡ pãrtiešs, auf dem Richtwege, gerade vor sich gehend (sich vollziehend): šis pārtiešais gājiens Janš. Dzimtene IV, 55.

Avots: EH XIII, 214

I rùobs Serbigal, AP., ruôbs ² Salis,. Ruj., Bl., Iw., rùobs ² KL, Prl., Nėrft, Preili,

1) die Kerbe, der Einschnitt
U.; die Falze St.; von Thermometergraden: .. . trīs ruobiņi, pēcāk bij četri, (es waren heute morgen früh) drei Grad (sc.: Frost), später... vier Grad Blieden n. Mag. XIII, 1;

2) ein Ausfall, eine Lücke, ein Mangel:
ruobi aizpildās: tāļak stavuošais saspiežas ciešāk kuopā Vēr. II 165. saimnieka ruobu izpildīja "ve̦cais puisis" I, 1452. viņa izglītības gājiens bijis ruobu ruobiem {mangelhaft, lückenhaft) Kundziņš Kronw. 59. tur ruobu var manīt, man merkt, dass da etwas fehlt (z. B. dass jemand aus dem Kreise gestorben ist) U.;

3) eine Schuld; eine Zwistigkeit
U.: tur ir vēl ve̦cs ruobs, da ist noch eine alte Schuld (die zu tilgen), ein alter Zwist (der auszugleichen ist) U.;

4) die Stelle, Beschäftigung, Anstellung:
gan jau dabūšu ruobu De̦glavs MWM. v. J. 1896, S. 498. viņš man piesuolīja labāku ruobu, - par priekšstrādniekū ebenda S. 359. kur tiksi citur ruobā? wo wirst du sonst eine {vakante) Stelle, Anstellung bekommen? MWM. v. J. 1898, S. 902. Nach Būga KSn. 1, 88 entlehnt aus aruss. рубъ "das Hacken, die Kante" (und le. ruobīt aus aruss. рубити "hacken" ). weil ein ide. romb(h)os ein le. *rambs ergeben würde. Aber le. rùobs und rùobft weichen in der Bed. vom Slavischen teilweise ab und sehen nicht gerade wie Lehnwörter aus. Da nun 1e. rimba, aprembėt 2 und rumba I 4 und 5 anscheinend auf elne Wurzelform remb(h)-: romb(h) weisen, so darf man vielleicht annehmen, dass unter dem Einfluss von urbalt. rant- (woher Ve. ruotīt, r4ntīt) das slnnverwandte urbalt. ramb- zu *ranb- (> le. ruob-) umgebildet ist. Vgl. auch Leskien Nom. 174 und 189, Zubaty AfslPh. XVI, 410 und Trautmann Wrtb. 236.

Avots: ME III, 575, 576

‡ šaubulīgs, zweifelhaft (?): cik šaubulīga ir teika tā Dünsb. Krista gājiens II, 116.

Avots: EH II, 622

sêdêt: jau visu rītu šis gājiens viņam prātā sēž Delle Neg. nieks 209. Refl. -tiês: sich setzen Salis. Subst. sêdêšana: ze̦ma tava (Var.: tev ze̦ma) s. BW. 3241; sêdẽjums, ‡ b) die Sitzung: pagasta tiesa ... nuoturēja savu ierastuo sēdējumu Blaum. Raksti II ⁵ (1939), 8.

Avots: EH XVI, 480

‡ *V skrule od. *skrulis "?": Nezinis ar visu laivu grima ar˙vien juo dziļāk skruļu viragā Dünsb. Krista gājiens II, 189.

Avots: EH II, 513

‡ skulêtiês "?": kad laiva straumes vidū iepeldēja, tad uzskrēja uz ūdens skrituli, kur skulējās uz bezdibeni strāva Dünsb. Krista gājiens II, 189.

Avots: EH II, 515

slivns "merkwürdig": slivnais garu gājiens Asp. MWM. v. J. 1897, S. 654. Wenn ursprünglich ostle., aus *slūns; oder aus slive̦ns?

Avots: ME III, 934

stipruôt: duomas ..., kas ... tiem sirdis stipruoja Dünsb. Krista gājiens II, 134. kas stipruo nīkušu Blaum. Raksti X ⁴ (1938), 70. ‡ Refl. -tiês Seyershof, sich kräftigen.

Avots: EH II, 580

stuomas:* sirds tam svīda grūtās stuomās Dünsb. Krista gājiens II, 176.

Avots: EH II, 598

‡ straujenieks Kundziņš Mana mūža gājiens 115, = straujgalvis.

Avots: EH II, 584

svãrîtiês: pusapģībis viņš savās drēbēs svārās Dünsb. Krista gājiens 190. labi sadzē̦rusēs ... visiem par juoku svārās tā mājās Pēt. Av. IV, 85.

Avots: EH II, 612

vè̦lts (li. veltas "unnütz"), velˆts ² Salis, vergeblich; unnütz L., U.: vè̦ltas (C., [mit è̦l ² ] Erlaa, KatrE., (mit e̦lˆ ² ] AP.) od. veltas (Bers. u. a.) pūles, vergebliche Mühe. velts vārds, ein unnützes Wort U, velts gājiens Salis, veltu ceļu mēruot Purap. Kkt. 110. velts bū,s mans jājumiņš Etn. IV, 124. par ve̦lˆtu ^2, gratis Rutzau n. FBR. VII, 126, PIKur. Vgl. die Notiz zu velte II.

Avots: ME IV, 535

viênnakts,

1) eine vergangene Nacht:
atsaucās... uz puiša ziņuojumu par viennakts riešanuos Baltpurviņš Agrā rītā 40. viennakts gājiens C.;

2) eine Nacht
C., Salis, Sessw.: viennakts gājiens, ein Gang, der eine Nacht dauert.

Avots: ME IV, 662