Paplašinātā meklēšana

bal˜tspruõgaînis, ein weisslockiges Lamm Druva III, 497.

Avots: ME I, 259

bangainis (unter bañgains): mituosim kumeliņus! tev bij bēris, man b. BW. 14611, 3.

Avots: EH I, 204

čagainis, eine Schlange Allasch.

Avots: ME I, 400

‡ cigainis BW. 20884 var., der Zigeuner.

Avots: EH I, 269

čigainis (unter čigãns): auch Schlehk n. FBR. VII, 37, Strasden, BW. 20271; 20280, 12 var.

Avots: EH I, 290

‡ gagainis Golg., ein Gänserich; ein Hahn.

Avots: EH I, 375

‡ gaînis Atašiene n. Fil. mat. 104 "ein grauer, dem Storch ähnlicher Vogel". Aus gar̂nis? Zum Lautlichen vgl. lettg. ai für ar.

Avots: EH I, 377

‡ I klẽ̦gainis (fem. k-ne) Frauenb., eine geschwätzige Person; klēgainīte ("?")! kuo tu te atkat klē̦gā par savu guodiņu? Janš. Dzimtene III ² , 385.

Avots: EH I, 615

‡ II klẽ̦gainis Nikrazen "jem., der lange unterwegs ist".

Avots: EH I, 615

liẽlragaînis, ein Tier mit grossen Hörnern, das Rind Konv. ² 2571.

Avots: ME II, 500

miegalnis: snaudulīši, miegainīši mana darba neredzēja BW. 21981, 2. snaudulīte, miegainīte 21973, 4 var.

Avots: EH I, 824

miegainis St., der Schläter.

Avots: ME II, 650

nagaînis,

1) ein handfester, kräftiger, gewandter Mensch:
tas ir gan nagainis Smilt., Lös., Laud., Bers. n. Etn. IV, 148;

2) der Dieb:
zirgu palīdzējis nuiočipet kāds labi pazīstams nagainis Saul.;

3) ein Fingerhandschuh;

4) das Huftier.

Avots: ME II, 686

‡ ņirgainis Saul. Raksti I, 156, = ņir̂ga 2.

Avots: EH II, 114

paugainis Laud., Lasd., ein eigensinniger Mensch, Zu pauga II.

Avots: ME III, 127

I paugainis: "ein ausgelassener, übermütiger, ungehorsamer Mensch" (mit àu ² ) Saikava.

Avots: EH XIII, 184

II paugainis (unter paugaine): auch Sissegal n. Pas. XV, 285.

Avots: EH XIII, 184

puõgainis, ‡

6) "?": sunīt, munu pùogainīt ² ! Fil. mat. 103 (aus Atašiene); vgl. puogaîns 2; ‡

7) pùogaiņi ² Saikava "brunči ar puogām un īpašā rakstā austi"; ‡

8) puõgainītis AP. "cimda raksts".

Avots: EH II, 345

puõgainis,

1) Beiname des Flachses
im VL. (vgl. puõga 5): linīšam, puogaiņam (Var.: puoguļam), ze̦lta puoga galiņā BW. 28338, 6 var.;

2) puõgaĩņi, das Grindkraut (knautia arvensis)
AP.;

3) ein ausgelassener, eigensinniger Mensch
Bers.;

4) jem., der mit Knöpfen versehene Kleider hat
Lis.: šādi, tādi puogainīši sadzeŗ manu aluotiņu BW. 28833, 1;

5) ein Schwein mit zwei warzenförmigen Auswüchsen am Halse
Ar.

Avots: ME III, 454, 455

puigainis Konv. ² 133, eine Art Musikinstrument.

Avots: ME III, 403

ragaînis: auch Borchow n. FBR. XIII, 26 ("?"),

1): auch Anna Dzilna 66 (auf eine Kuh bezogen);

3): der Hakenpflug
Saikava; "ružināties" ME. III, 464 in "rušināties" zu verbessern;

7): (Voc. s.) kukaini ragaini BW. 2742; ‡

8) Name eines sehr kleinen Fisches (der Stichling?)
Seyershof; ‡

9) ein unverträglicher Mensch
Frauenb.

Avots: EH II, 349

ragaînis,

1) f. ragaine, ein Demin. ragainiņa BW. 29499, 4 var., der (die) Gehörnte, ein Tier mit Hörnern;
Plur. ragaiņi, das Hornvieh Karls., Rindvieh: ragainim uz visām pusēm izauguši žuburi kâ ragi. ve̦cais atkal pacēlis ragaini (gemeint ist damit der Bock) cilvē̦ku kārtā LP. V, 206. it kâ dzītu ragaiņus uz ganībām A. v. J. 1898, S. 445. duoš[u] guovi ragaini, duoš[u] aitu spruogaini BW. 1835;

2) ragainis (ar tapām Bielenstein Holzb. 508) Nigr., die Dreschrolle
Bielenstein Holzb. 508 (Abb. S. 507);

3) ein Pflug zum Bearbeiten der Kartoffelfurchen
Kalzenau: iejūdz ragainīti un izar tupeņus! ružināties ar ragaini arklu Aps. V, 5;

4) der letzte, zu drehende Weberbaum, auf den sich das fertige Gewebe allmählich windet
Bielenstein Holzb. 402 (vgl. Abb. S. 398);

5) der Krebs
(scherzweise) Bielenstein Holzb. 680, Seew. n. U.: tautu meita ... sauca mani ragainīti (Var.: dūņu vēzi) BW. 11499, 6;

6) ein energischer, aufgeweckter Knabe
Ronneb.;

7) ragainītis, ein Käfer - lucanus cervus
L.

Avots: ME III, 464

rīgaitlis: "rīdzinieks" (mit ĩ) Weissensee.

Avots: EH II, 375

rīgainis Celm., = rīdzē̦ns, einer, der (für kürzere Zeit) nach Riga fährt.

Avots: ME III, 536

ruõgainis: rudzītim ruogainim BW. 28110.

Avots: EH II, 391

ruõgaĩnis C., ruogainĩtis BW. 27907, ruogainiņš 27907 var., ruogājiņš 27908, 1 var., ruogalĩtis 27907, 3 var., ruogaliņš 27908, 1 var., ruogulĩtis 27907, 3 var., ruoguliņš 27908, 1 var., Beiname des Roggens im VL. Zu ruõga I

Avots: ME III, 577

‡ rugainis AP., = rugaine 1.

Avots: EH II, 382

‡ sigaînis Blieden, = sigāns.

Avots: EH II, 485

‡ sîkspruogainis (das i vor -s kann ein Plickvokal sein), ein Feingelockter resp. (wenn mit -ns zu lesen) feingelockt: s. kažuociņš Tdz. 54582.

Avots: EH II, 492

spangainis: mituosim kumeliņus: tev bij bēris, man s. (Var.: ripains) BW 14611, 1.

Avots: EH II, 546

spangainis Rutzau n. RKr. XVI, 111, ein Pferd, das spangains 3 ist.

Avots: ME III, 985

spigainis Celm., ein Irrlicht.

Avots: ME III, 994

spīgainis,

3): "4" ME. III, 1002 zu verbessern in "3".

Avots: EH II, 553

spīgainis,

1) spīganis U., ein Irrlicht.
spīgaiņi - mazas, spuožas uguntiņas, kuŗās kaltējusēs nauda Etn. I, 116 (ähnlich LP. VII, 1047). liekuguns, kuŗai arī vārds spīganis III, 23;

2) der Leuchtkäfer:
spīgainīši iemirdzējās kuoku ē̦nās MWM. VI, 222;

3) = spĩga 4, ein aalartiger Fisch Nerft. In der Bed. I und 2 zu spīgulis; in der Bed. 3 - zu spīga.

Avots: ME III, 1002

spruõgainis

1) f. spruogaine, wer krauses, lockiges Haar, Fell od. krause Wolle hat:
duoš[u] aitu spruogaini BW. 1835. aitiņu spruogāinīti 1141;

2) spruogaine, eine Art Mütze aus lockigem, krausem Fell
Spr.;

3) Plur., krauses Haar:
tautu dē̦ls spruogainiem matiņiem; gan es tavus spruogainīšus (Var.: spruogu matus)... nuolasīšu BW. 21404.

Avots: ME III, 1027

stagainis "?": divi ragaiņi, divi stagaiņi, četri zemes bemberi (Rätsel; gemeint ist die Kuh) Stenden.

Avots: ME III, 1037

bañgains,

1) stürmisch, bewegt:
[bangains laiks Ruhental, windiges Wetter;] bangaina jūŗa Sassm., sirds A. XX, 763; [bañgaiņi mākuoņi Weinsch. = "mākuoņi, kas staigā gaŗās strāvās ar pārtraukumiem pa atsevišķuo strāvu starpām; tad lietus nee̦suot"];

2) wellenförmig, geäpfelt (vom Pferde)
BW. 14611; 32931, 4 (Bd. V, S. 111). Davon das Substantiv bangainis RKr. XVI. 112 (aus Rutzau), ein geäpfeltes (?) Pferd.

Kļūdu labojums:
jāizmet (zu streichen ist): 14611;

Avots: ME I, 262

čigãns, čigainis Sassm., der Zigeuner, f. čigãne, čigānīca BW. 33520, čigānīce 33443, [čigāniece 33528 var.], čigãniete, die Zigeunerin. Sprw.: rauj viņu čigāns. tur netiek ne žīds, ne čigāns gudrs. viņš per,as kâ čigāns pa Daugavu. viņš kâ čigāns svaida mēteli uz vienu, uz uotru ple̦cu. me̦lna kâ čigāne. trakas aitas: čigānam krūmuos virsū skrien. ķer nu čigānu krūmuos, od. čigānu krūmuos nenuoķersi. čigānuos iet, Fastnacht laufen, Fastnachtpossen treiben. [Nebst li. čigõnas, cigõnas aus r. resp. poln. cygan.]

Avots: ME I, 412

paķer̂stît, tr., freqn., zuweilen greifen, fassen: kāda nelaime, kad nabaga čigainis paķe̦rsta jē̦rus pa krūmiem? Refl. -tiês, zuweilen etwas greifend, fassend albern, charmieren: ar meitām viņš šad un tad, ja tâ izgadījās; paķerstījās, pameņģējās Saul.

Avots: ME III, 53

paugaine Altenwoga, pàugàinis ² Sunzel, gainis">pàugainis ² Annenhof n. LP. VI, 207, Ledmannshof, Kokn., Odensee, Römershof, eine Schlange.

Avots: ME III, 127

puolainis, = gainis">puogainis 1: puolainīši šuogad būtu labi pade̦vušies, bet visi nuoblīvē̦ti vienā klājienā Vīt. 24.

Avots: ME III, 456

saņemt,

1): Lāčaugainis saņēma sausas dusmas Pas. VIII, 441;

2): ar vē̦de̦ru kaiti saņe̦mts (ergriffen, erkrankt)
Latv. vēst. instit. žurn. III, 107 (v. J. 1782); 4): empfangen Getzel (s. IMM. 1934 I, 425 und 430); vietniece saņēma ļaunā (nahm übel) un palika pikta A. Upītis Sm. lapa 179; labam s., guten Gebrauch davon machen Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Gebrauch"); ‡

7) vernehmen, verstehen:
es nesaņēmu, kuo tu teici Heidenfeld. nuo šās bāršanās viņš nevar ne˙kuo s., juo tur˙pat ... ce̦p un vāra ..., nuo kam ... izceļas ... truoksnis Pas. V, 126 (aus Lubn.). Refl. -tiês,

1): saņēmuos dūšu un padarīju Siuxt;

3): atāls bij bailīgi saņēmies Ramkau. sakņu dārzs arī saņēmies Anna Dzilna 41. s. miesā, dick werden, zunehmen
Diet.

Avots: EH XVI, 434

‡ *spīgaine, = gainis">spīgainis 1 (?): tver tās dzirkstītes, tās spīgainītes! Rainis Dz. un d. II, 495.

Avots: EH II, 553

spīganis, s. spīgainis 1.

Avots: ME III, 1002

spiku ("?") ragainis, der Teufel (in einem Märchen aus Lubn.).

Avots: ME III, 995

spranga,

4): nu Lāčaugainis bija lielās sprangās Pas. VIII, 443 (aus Druw.); ‡

6) "die enge Stelle, wo zwei Waldspitzen sich einander nähern"
BielU.

Avots: EH II, 556