Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'graizīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'graizīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (16)

apgraizīt

apgraizît, tr., freqn., wiederholt od. gewohnheitsgemäss beschneiden: apg. putnam spārnus, lai nelaižas. katram vīrišķim jūsu starpā būs apgraizītam tapt I Mos. 17, 10.

Avots: ME I, 87


atgraizīt

atgraizît,

1) wiederholt oder mehrere Objekte abschneiden:
a. nagus Dunika u, a.;

2) durch wiederholtes Schneiden abstumpfen
(tr.) C.: a. nazi. Refl. -tiês, schneidend sich verletzen Dunika: liec nazi nuost! atgraizīsies vēl nagus (= pirkstus).

Avots: EH I, 142


graizīt

I graîzît: auch Kaltenbr., Sonnaxt, (mit 2 ) Frauenb, graîzêt Zvirgzdine,

2): gulē̦tājas pē̦rdami un graizīdami ar kadeģiem Janš. Apsk. v. J. 1903, S. 260.

Avots: EH I, 397


graizīt

I graîzît [Wolm., Arrasch, C., PS., Trik., Jürg., Lis., N. - Peb., Sessau, Kl., Serbigal, AP., Preili, Nerft, Ruj.], - u, - ĩju, graĩzît [Bl., Tr., Līn., Dond., Wandsen, Dunika, Salis, Ohscheneeken], Kand. (li. gráižyti),

1) [raĩzît Nigr.], wiederholt schneiden:
zuobina asminis graizīja pūķa miesas LP. IV, 27;

2) [graîzît 2 Nigr.], scharf streichen, züchtigen
(auch fig.: geisseln): tīrumā, klajumā graizu savu kumeliņu Ltd. 1027. viņš graizīja tā laika sadzīves ļaunumus Balt. V. [māte bē̦rnu gana ar rīksti graîzījusi, bet tuomē̦r nelabuojas Nigr. viņam sāpes graîza Nigr.]

Avots: ME I, 636


graizīt

II graizît, - u, - ĩju, hin - und herwenden Peb. n. U.: zuobiem graizīt (gew. zuobus griezt), mit den Zähen knirschen. [Doch wohl zu li. graižýti "(die Hände) ringen" und daher wohl nicht durch Ablautsentgleisung (für gruozît) zu griezt (=li. grẽ̦žti), sondern zu grèizs; nach v. d. Osten - Sacken IF. XLII, 189 hierher auch ksl. sъgrěza "confusio".]

Avots: ME I, 636


graizīties

graizîtiês "?": vē̦de̦rs graizās un vandās Pēt. Av. II, 124.

Avots: EH I, 397


iegraizīt

[ìegraizît,

1) unordentlich und an mehreren Stellen anschneiden, einschneiden:
kukulis iegraizīts Jürg. kuokam miza iegraizīta;

29 schneidend hineinfallen machen:
iegraizīja maizi pienā, bē̦rniem kuo ēst.]

Avots: ME II, 17


izgraizīt

izgraizît, tr., ausschnitzen: tev nebūs ne˙kādu izgraizītu bildi darīties II Mos. 20, 4. Subst. izgraizĩjums, das Schnitwerk.

Avots: ME I, 739


nograizīt

nùograîzît,

2): auch pas. X, 379, Janš. Atpūta N 376, S. 5.

Avots: EH II, 46


nograizīt

nùograîzît, tr., freqn. zu nùogriêzt,

1) wiederholt abschneiden:
nagus;

2) abprügeln:
ar rīkstēm nuograizīt.

Avots: ME II, 785


pagraizīt

[pagraizît,

1) (einiges hier und da) ausschneiden:
p. ābelei zarus Warkl.;

2) wiederholt ein wenig geisseln
(übertragen): p. laikrakstuos nevē̦lamu parādību.]

Avots: ME III, 30


pārgraizīt

pãrgraîzît 2 Frauenb., achtlos zerschneiden: p. sēnes. ar izkapti p. salmus (un duot zirgiem ar ābulu).

Avots: EH XIII, 200


piegraizīt

pìegraizît Spr., zur Genüge schneiden; vollschneiden.

Avots: ME III, 251


sagraizīt

sagraizît, sagraizelêt, tr., (mehrfach) zerschneiden : asa zâle sagraiza pirkstus Baltpurviņš I, 129. amēba . . . tika sagraizīta gabaluos Vēr. I1, 1060. pasaule vairs nav sagraize̦lē̦ta desmit gabaluos Druva II, 467.

Avots: ME II, 627


uzgraizīt

uzgraizît,

1) (wiederholt) aufschneiden, auf etw. schneiden
(perfektiv): de̦su, sīpuolus uz maizes uzgraizīt. uzgraizīt burtus uz siênas;

2) Schläge verabfolgen:
uzgraizīt kādam pa muguru.

Avots: ME IV, 333

Šķirkļa skaidrojumā (13)

greizs

grèizs, schief : vai greizaju cilvēciņ! BW. 19082. greizas ruokas, greizas kājas 21158. daudz purvā greizu bē̦rzu, man daudz greizu bāleliņu 10775. greizie rati, grosser Bär (Sternbild) ; greizais kakls Konv. 1539 ; greizi uzskati, verkehrte Ansichten. vīram palikusi pa˙visam greiza dūša, dem Mann ist schlecht zu Mute geworden Etn. III, 175. greizi lūkuoties, raudzīties, skatīties, schielen. tu viņu lūkuoji od. uzlūkuoji ar greizu aci od. greizi, du sahst ihn schel, neidisch an. man jau nuršāvās od. nuogāja greizi LP. V, 191 ; IV, 84. tas iet greizi un nepareizi, das geht schlecht und unrichtig L., St., U. kuoks nuoaudzis greizi, wenn die Holzfaser gewunden (gedreht), niuht gerade in ihm steigt. [Wohl nebst graizīt II und griezi wurzelverwandt mit slav. grěхъ "Sünde"; vgl. auch Petersson Vergl. slav. Wortstud. 10.]

Kļūdu labojums:
19082 = 9082;
greizu bāleliņu = greizu (=neīstu) bāleliņu;
Konv. 1539 = Konv. 2 1539

Avots: ME I, 647, 648


izkurņāt

izkùrņât, [izkur̃ņât Arrasch], auswühlen: maizes duoniņas nekārtīgi sagraizītas, piena cibiņas izkurņātas Balss, [N. - Peb.].

Avots: ME I, 757


ķekata

II ķe̦kata, ķē̦kata,

1) ein Haufe, eine Menge sich aneinander reihender Menschen
[ķẽ̦katas MSil.]: visi saķērās vienā ķe̦katā Frauenb. ķē̦rušies viņai klāt cits pie cita, kalēt beigās saķē̦rusēs liela ķē̦kata JK. V, 5 ;

2) ķe̦kata, der Fastnachtsnarŗ eineŗ der
ķe̦katās iet: maskuotie viesi saucās par budēļiem, ķe̦katâs, čigāniem BW. V, S. 165 ;

3) ķe̦katâs, [ķe̦katuos Gold.], ķē̦katās iet, lēkt, skriet, Fastnacht laufen.
ķe̦katas ir māju labie gari, kas it īpaši palīdz saimniecēm. tagad ķe̦katās le̦c tikai kādas re̦tas sievietes... kas grib lēkt ķe̦katās, izpušķuo galvu ar dažādi izgraizītiem papīriem... katrā mājā dzied ķe̦katu dziesmas: neba ķe̦katas gaļas dēļ lēca: liniņu labad, balt[u] avetiņu Etn. III, 141. ķe̦katas jeb aitu diena n. Etn. II, 121 der 25. November ; n. U. Fastnacht, in Ekau Weihnachten ; in O. - Bartau - Neujahr Konv. ;

4) ķe̦katas U., Narrenspossen. -
[Die Bed. 2 - 4 beruhen wohl auf der Bed. 1 ; in dieser Bed. wohl aus li. keketa "толпа".]

Avots: ME II, 361


ķene

ķene, eine dicke, breiartige Masse: biezputra kâ ķene Lasd.; in Gold. eine Sauce aus Fett und Mehl, die zu gebratenem Schweine- fleisch gegessen wird. Gew. das Demin. ķenĩte, eine Nationalspeise: Kandavā ķenīti taisa nuo ūdenī iekultiem miltiem, kuo katliņā vai pannā uzvāra, sāli ieliekuot. Rundālē ar ķenīti apzīmē vienkāršu nuo miežu miltiem vārītu putru, pie kuŗas vai nu vāruot pieliek taukus, vai arī ē̦duot piestrebj pienu. Kuldīgā ķenīti taisa nuo ūdenī vai pienā iekultiem miežu bīde̦lē̦tiem miltiem, sagraizītiem cūkgaļas un siļķes gabaliem, kuo kuopā pannā pašķidru uzvāra un ē̦d pie sausiem kartupeļiem Etn. I, 2; 57; JK. VI, 50.

Avots: ME II, 365


knipelēt

I knipelêt, -ẽju, prügeln Seyershof; "ein wenig schlagen, beissen od. kneifen" Sonnaxt; beissen, stechen (von Insekten) Salis; "graizīt" Seyershof:, k. nagus nuô. Refl. -tiês "niekuoties; niekuojuoties kuo dauzīt" Orellen: knipelējās, knipelē jās, bet uz priekšu ne˙kur netiek; "plēsties" Seyershof: sveši zirgi knipelējas, grib spē̦kuoties.

Avots: EH I, 631


netikums

netikums [li. netikumas "Ungezogenheit"], die Untugend, Lasterhaftigkeit: ai tu, tāutu neveiklīt, tavu lielu netikumu! BW. 9335. mana paša tikums līdza vien vazājās 6907. netikumus graizīt, die Gebrechen geisseln.

Avots: ME II, 737


rieva

riêva (li. rievà "Steinkluft") Wolm., PS., Nötk., Drostlt., rìeva 2 Kr., riêva 2 Karls., Naud., Lin., riẽva Nigr., C., riêve Neuenb., Warkl., riêve 2 Salis, Iw., rìeve 2 (li. rievė˜, acc. riė˜vę "das Geäder im Holze") Kl., Prl., Wessen, eine Schlitze N.-Sessau n. U., eine Vertiefung, Runzel, eine Falte, Furche U., Ruj. (riẽva), eine Schramme, Narbe Freiziņ, Katzd. (riẽva); eine Ritze im Holz U.; die Birkenmaser Biel. n. U.: piere tam ievilkušās dažas cieti zīmē̦tas rievas Vēr. I, 898. ruokas bija līdz rievām sastrādātas Saul. I, 121. pirksti ir sagraizīti rievu rievās Stari I, 335. nedauzi luopiņu: jau rievas uz ciskām var redzēt! Naud. Nebst li. raivė "Streif" zu ae. ráw "Reihe", air. roen "Bergkette", ahd. rein "Rain" u. a., s. Waide Vrgl. Wrtb. II, 343; vgl. auch rīve II.

Avots: ME III, 550


sadrostēt

sadruostêt,

3): "sagraizīt" Schujen.

Avots: EH XVI, 404


sadrostēt

sadruostêt,

1) zerschlagen
Wandsen: dē̦lam tamē̦r stienis sadruostē̦ts vienuos ķimpuļuos LP. IV, 1;

2) sadruõstêt Jürg. "sabārt" Nötk., N.-Peb., Bauske, Paltemal, Vank.; (auch "sadruostīt") "sabārt, sapērt" Kokn.; sadruõstêt Siuxt, Wandsen, Kalleten, verprügein;

3) sadruõstêt Neuhausen, Doblen, = sadruoztalât: s. kuoku; "piegraizīt": tâ sadruostējis (istabu), kâ pagāns!

Avots: ME III, 615


sašķērēt

II sašķẽrêt,

1) (Stoff) zuschneiden
(perfektiv) Spr.;

2) hobelnd zerschneiden:
s. kāpuostus Dond.;

3) s. (nelietīgi sagraizīt) drēbi Ermes.

Avots: ME III, 755


saskrubīt

saskrubît, tr.,

1) roh bearbeiten:
klēts augša... ar... saskrubītuo spuoļu blāķi paspārnē Austriņš Nuopūtas vējā 88;

2) "zernagen"
Druw., Tirsen; auch saskrubinât, mit einem scharfen Werkzeug zerbröckeln Nötk.: žurka saskrubījusi kuoku Lennew.;

3) "sagraizīt": s. ar nazi galda malu Sessw., Salisb., Allend.; "nuogriezt (kuokam) daudz zaru" Allend.

Avots: ME III, 734


šņibīt(ies)

šņibît(iês) Seyershof "nekārtīgi kuo graizīt".

Avots: EH II, 653


tālīdz

tālīdz (li. tolygiai "ähnlich"),

1) so auch, zugleich
U.: tālīdz arīdzan . . . mēness tuop . . . sarkans Manz. Post. I, 16. tālīdz arī ir man neapgraizītas lūpas Glück mutes izkalšana un tālīdz slāpes A. v. J. 1900, S. 505;

2) "tikmē̦r" Gr.-Buschh.; tālīdz - kālīdz, so lange - bis: darbi iet... gauši un ies tālīdz gauši, kalīdz speciālisti neķersies pie vienkāršiem pajēmieniem L. W. 1921, No 39, 12.

Avots: ME IV, 145