Paplašinātā meklēšana

‡ apgruzdinât,

1) anschwelen machen, lassen:
a. stabiem galus Schwanb.;

2) = ‡ apgrkàzdêt: a. graudus Dunika.

Avots: EH I, 84

‡ apgŗuzdinât Stenden, = ‡ apgruzdinât.

Avots: EH I, 85

‡ gŗuzdi (wo?), Nachbleibsel von geschmolzenem Fett.

Avots: EH I, 415

‡ *gŗuzdinât, zu erschliessen aus ‡ apgŗuzdinât.

Avots: EH I, 415

gruzdinât (li. grùzdinti), rösten, braten, brennen: gruzdini tad atkal viens pats savus pirkstus sprukstuos! Seif. III, 2, 291.

Avots: ME I, 666

‡ gruzdiņi, Nachbleibsel von geschmolzenem Fett Ruhtern.

Avots: EH I, 411

I nùogruzdinât, fakt. zu nùogruzdêt, abrösten: maizi.

Avots: ME II, 787

II nùogruzdinât, abnagen, abfressen: laukmale pa˙visam plika ar guovīm nuogruzdināta Ahs.

Avots: ME II, 787

‡ sagŗuzdinât Iw., = sagràuzdêt: s. aluonu pulverī.

Avots: EH XVI, 411

uzgruzdinât, etwas rösten, braten (perfektiv), aufbraten: sagriêž taukumu..., tad lai izčurina un uzgruzdina Vīt. 55.

Avots: ME IV, 334

‡ àizgrust, refl. àizgrustiês, anfangen zu schwelen: malka aizgruzdusi. kuoks lielā karstumā aizgruzdis. pīpējuot drēbes aizgruzdušās Wolmarshof. tās (spalvas) nu aizgrūzd Pas. VII, 322,

Avots: EH I, 25

gràuzdêt [Wolm., PS., Arrasch, Jürg., Schujen u. a.], -u, - ẽju,

1) rösten:
kafiju, ciguoriņus, kaņepes. Jē̦kaba dienā vajaguot dzert nuo visādas labības grauzdē̦tu kafiju, tad labība izduoduot daudz graudu Etn. IV, 91. čūskas āda jāgraudzē uz uguns un bē̦rns viņas dūmuos jākvēpina BW. I, 185;

2) brenne:
alkšņi, kuŗus... saskalda un grauzdē. uogles grauzdē arī nuo rudzu salmiem Konv. ² 379;

3) [graũzdêt Bl.], brennend härten:
sē̦rdzelzi vis+pār apdedzina jeb grauzdē Konv. ² 682. pa vēja grauzdē̦tuo klinti A. XX, 770. [Zu gruzdinât "rösten", li. griaũsti praet. (griauzdžiaũ) "пряжить, подсушивать (на огнѣ)", grūdinti "härten"; s. Leskien Abl. 297].

Kļūdu labojums:
-u, -ēju = -ēju
rösten: = 1) rösten
pirmajai nozīmei jāpiešķir fraze no Konv. ² 682 (die Phrase aus Konv. ² 682 gehört zur Bed. 1)

Avots: ME I, 640

I grũzdinât [Ruj.], = gruzdinât.

Avots: ME I, 670

[ìegrust, ìegruzdêt, zu schwelen anfangen: malkas gabals iegruzdis Lis. dārbuokslis iegruzdējis Nigr. kartupeļi ce̦puot iegruzdējuši Arrasch.]

Avots: ME II, 19

nùogrust (unter nùogruzdêt ): līdz pusei nuogruzdis Pas. XIV, 121.

Avots: EH II, 47

[pãrgrust, pãrgruzdêt, durchglimmen (intr.): valgs pārgruzdis.]

Avots: ME III, 156

sagrust,

1): sagruzduši graudi Dunika. griesti ir sagruzduši, - cik tur vajaga, ka var attīstīties uguns AP. kažuociņš sagruss (III p. fut.) ... kas tur grūzd? ... kažuoks ... sagrudis (für sagruzdis?) Pas. IV, 510; ‡

2) "?": pasaver, vai milti (scil.: maļuot) nav sagruduši Pas. VIII, 437 (aus Atašiene).

Avots: EH XVI, 410

sprukstis (nom. pl.) U., Dond., Kurs., sprukstes Nigr., Iw., Wain., spruksti Dond., heisse Asche (mit kleinen Kohlen darin), sprukstis (nom. pl.), die Kohlengrube vor dem Riegenofen L.: ieraus rāceņus sprukstēs, lai ce̦p! Nigr., Wain. lai cits nuo sprukstīm izrauj karašas! Lautb. Vidv. II, 76. ja sprukstis izdzisa, tad bij jāiet uz kaimiņiem pēc uguns Dond. gruzdini... savus pirkstus sprukstuos! Seifert Chrest. III, 2, 291. kaķis . . . pe̦lnus, sprukstus sabārstīja sle̦pkavam acīs Pas. I, 314; sprukstis (nom. pl.) Nigr., Schrunden, Nikrazen, der nach dem Braten von Fleisch nachbleibende Bodensatz von Fett und Salzlake. Wohl zu sprukt resp. (wenn mit ks aus gs) zu sprauga; vgl. zur Bildung sprikstis.

Avots: ME III, 1023, 1024

uzgrust,

2): (kartupelis) drusku ciešāki uzgruzdis Pas. XIII, 190. iesalu (kaltējuot) uzbeŗ uz krāsns malas, lai uzgrūst Ramkau.

Avots: EH II, 723

uzgrust,

1) schwelend (auf etwas) sich bilden:
gaļai ce̦puot uzgruzdis me̦lnums PS.;

2) leicht anbrennen
(intr.): gaļa drusku uzgruzdusi AP.

Avots: ME IV, 334