Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'gubt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'gubt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
apgubt
*abgubt,
1) sich seitwärts neigen, senken
(perfektiv): auzu guba apgubusi Warkl. kuoks apgubis uz sāniem ebenda;
2) auch apgubtiês, "=sagubt, saliekties" Bers.
Avots: EH I, 85
1) sich seitwärts neigen, senken
(perfektiv): auzu guba apgubusi Warkl. kuoks apgubis uz sāniem ebenda;
2) auch apgubtiês, "=sagubt, saliekties" Bers.
Avots: EH I, 85
gubt
gubt: zur Etymologie s. auch Wood Postconson. w 31 und 53 und Loewenthal Idg. Jahrb. XVI, 86.
Avots: EH I, 415
Avots: EH I, 415
gubt
gubt, [gùbu Nieder-Bartau od.] gubstu [Ruj., Bers., Kreuzb.], St., U., gubu, einsinken, sich senken, sich niederbücken, zusammenfallen: gubts de̦guns U. b. 110, 33 siena kaudze sāk jau gubt (kleiner werden) Dond.] Von einem prs. gūbstu: gūbsti nu virsū! AP. [wohl: falle nun her (über jem.)! - Nebst gubināt, guba, gubāt, gūbruot, gūbāt u. a. zu li. gubúotis "sich verflechten" gùbulas "Knäuel", dvìgubas "zweifach", gaũbtis "sich krümmen", apr. gen. s. fem. g. dwigubbus "zwiefacher", aksl. gъno,ti "biegen", prěgybati "beugen", r. губа "Busen; Bucht" und vielleicht ae. géap "gekrümmt", d. schweiz. guppel "Höcker" u. a., s. Fick Wrtb. III 4 , 136 f., Persson Beitr. 105 u. 835 2 , Berneker Wrtb. I, 366 f., Trautmann Wrtb. 100 f., van Helten PBrB. XXX, 218].
Avots: ME I, 674
Avots: ME I, 674
nogubt
[nùogubt, sich senken, niederfallen: siens nuogubis Bauske. mēs nuogubām pie zemes, lai mūs nevar ieraudzīt Nigr., Warkl., N. - Peb. Refl. - tiês Dond., niederknieen Vank.; zusammenfallen, zusammenschrumpfen: siena gubas nuogubjas Serben, Sermus, AP., Selsau.]
Avots: ME II, 788
Avots: ME II, 788
pagubt
[pagubt, (zusammen)sinken: p. zem smagas nastas. māja uz vienu pusi pagubusi Warkl.]
Avots: ME III, 31
Avots: ME III, 31
piegubt
piegubt, sich senken: siena guba piegubusi (sakritusi) Bauske, Gr.-Buschhof, Warkl.; sich krümmen: viņš iet piegubis N.-Peb., Behnen, Gr.-Buschhof.
Avots: ME III, 252
Avots: ME III, 252
sagubt
sagubt, intr., sich krümmen, bücken, einsinken, zusammenfallen: meita sēdēja . . . uz priekšu sagubusi RA. ve̦ctē̦vs iet sagubis Dond. nepārgruozīdams savu sagubušuo stāvu Alm. Kaislību varā 91. krūmi tik tâ vien sugubuši MWM. VIII, 881. siena kaudze stipri sagubusi(es) Dond.
Avots: ME II, 631
Avots: ME II, 631
uzgubt
uzgubties
Šķirkļa skaidrojumā (8)
apgubenis
apgubenis, ein Kopftuch: apgubenis - smalka aude̦kla drāna RKr. XVI, 124 aus Rutzau [zu li. gùbalotis oder gaũbtis, "sich (den Kopf) umhüllen", le. gubt, ksl. гъбежь "Biegung" u. a.].
Avots: ME I, 89
Avots: ME I, 89
guba
guba (li. gubà "копна"), [Demin. gubē̦na Rutzau],
1) der Haufe:
baļķu g. LP. VI, 541; kāpuostdalviņu g. A. XX, 45; mē̦slu g. (gew. čupa); rudzu g. Etn. I, 153, [Wolm. Salis], gew. statiņš; smilšu, zemes g. Spr.; žagaru, zaru g. (gew. čupa); gruozās kâ gailis uz mē̦slu gubas. sacē̦rtam zaru zarus, saliekam gubiņā BW. 30559. Am bekanntesten siena guba,
a) kompakt und ordentlich zum Schutz vor dem Regen aufgehäuftes Heu;
b) = kaudze Ligat;
c) in manchen Gegenden wird mit guba ein grösserer und mit
tupezis ein kleinerer Heuhaufen bezeichnet: sienu vakaruos sakŗauj tupešuos (tupežuos, = mazākās čupiņās), kad siens maz kuo pažuvis, vai gubās (lielākās), kad gatavs uz mājās vešanu Turlau Etn. III, 103. gubu gubām, haufenweise, in grosser Menge: te circeņu gubu gubām. un laime atnākusi ar gubu Upīte Medn. laiki 67. Der Lok. gubā, zusammen: lai šis tām aitām ejuot apkārt un grìžuot gubā LP. VI, 625. ubags sakrita gubā A. XXI, 32;
2) in Vergleichen zur Bezeichnung der Körperfülle:
guba, guba māsiņa, kas tuo gubu kustinās? BW. 17080. ir jau ar mātīte kâ siena guba JR. IV, 76. Wohl zu gubt.
Avots: ME I, 673
1) der Haufe:
baļķu g. LP. VI, 541; kāpuostdalviņu g. A. XX, 45; mē̦slu g. (gew. čupa); rudzu g. Etn. I, 153, [Wolm. Salis], gew. statiņš; smilšu, zemes g. Spr.; žagaru, zaru g. (gew. čupa); gruozās kâ gailis uz mē̦slu gubas. sacē̦rtam zaru zarus, saliekam gubiņā BW. 30559. Am bekanntesten siena guba,
a) kompakt und ordentlich zum Schutz vor dem Regen aufgehäuftes Heu;
b) = kaudze Ligat;
c) in manchen Gegenden wird mit guba ein grösserer und mit
tupezis ein kleinerer Heuhaufen bezeichnet: sienu vakaruos sakŗauj tupešuos (tupežuos, = mazākās čupiņās), kad siens maz kuo pažuvis, vai gubās (lielākās), kad gatavs uz mājās vešanu Turlau Etn. III, 103. gubu gubām, haufenweise, in grosser Menge: te circeņu gubu gubām. un laime atnākusi ar gubu Upīte Medn. laiki 67. Der Lok. gubā, zusammen: lai šis tām aitām ejuot apkārt un grìžuot gubā LP. VI, 625. ubags sakrita gubā A. XXI, 32;
2) in Vergleichen zur Bezeichnung der Körperfülle:
guba, guba māsiņa, kas tuo gubu kustinās? BW. 17080. ir jau ar mātīte kâ siena guba JR. IV, 76. Wohl zu gubt.
Avots: ME I, 673
gubāt
II gubât, gebückt gehen Elv. - Refl. -tiês, sich krümmern; gebückt gehen; sich aus der Ferne bewegen U. Zu gubt.
Avots: ME I, 674
Avots: ME I, 674
gūbāt
gũbât, -ãju, gūbuôt,
1) intr., gebückt gehen
Elv., schwerfällig gehen, sich ducken: kad ieraugu vīra māti,šķietu gūbājuot BW. 23441;
2) tr., verbergen, verstecken:
viņš tuo gūbā aiz svārkiem Ermes. Refl. -tiês, sich krümmen, sich bücken, sich verstecken, sich in der Ferne bewegen, sich heimlich drücken: šķietu lapsu gūbuojam tīrumiņa galiņā; tautu meita gūbuojas svilušām villainēm BW. 21569. kuo, zaķīti, gūbājies mana tē̦va tīrumā 2304. [Zu gubt (s. dies), r. гибáть "biegen" u. a.]
Avots: ME I, 685
1) intr., gebückt gehen
Elv., schwerfällig gehen, sich ducken: kad ieraugu vīra māti,šķietu gūbājuot BW. 23441;
2) tr., verbergen, verstecken:
viņš tuo gūbā aiz svārkiem Ermes. Refl. -tiês, sich krümmen, sich bücken, sich verstecken, sich in der Ferne bewegen, sich heimlich drücken: šķietu lapsu gūbuojam tīrumiņa galiņā; tautu meita gūbuojas svilušām villainēm BW. 21569. kuo, zaķīti, gūbājies mana tē̦va tīrumā 2304. [Zu gubt (s. dies), r. гибáть "biegen" u. a.]
Avots: ME I, 685
gubenis
gubenis, gube̦ns, gubene, Demin. auch gubentiņš [BW. 2470 var.],
1) [gubina Kreuzb.], der Haufe:
trīs gube̦ni kremeldīšu BW. 30658. suns gul sniega gube̦nā. viņš nuoģērbies kâ gubenis. pe̦ka gāja gulēt; vilne raudāja, kâ būs gulēt pie tādas gubenes BW. 2840. rudzu gubeņi 2470;
2) eine Strohscheune, ein Anbau an der Riege
(AP.) oder am Viehstall [Wolm.]: rija, piedarbs un gube̦ns ieraduši mājuot zem viena pajumta Aps. virssalmus izkrata un sievieši tuos aizne̦s uz kūtsaugšām un gubeņiem Etn. III, 73. lūkuojiet, bāleliņi, vai ir salmi gubenī BW. 25976. Nach L. u. U. auch Heuscheune. [Wohl zu gubt, guba.]
Avots: ME I, 674
1) [gubina Kreuzb.], der Haufe:
trīs gube̦ni kremeldīšu BW. 30658. suns gul sniega gube̦nā. viņš nuoģērbies kâ gubenis. pe̦ka gāja gulēt; vilne raudāja, kâ būs gulēt pie tādas gubenes BW. 2840. rudzu gubeņi 2470;
2) eine Strohscheune, ein Anbau an der Riege
(AP.) oder am Viehstall [Wolm.]: rija, piedarbs un gube̦ns ieraduši mājuot zem viena pajumta Aps. virssalmus izkrata un sievieši tuos aizne̦s uz kūtsaugšām un gubeņiem Etn. III, 73. lūkuojiet, bāleliņi, vai ir salmi gubenī BW. 25976. Nach L. u. U. auch Heuscheune. [Wohl zu gubt, guba.]
Avots: ME I, 674
gubināt
gubinât, tr., biegen, knillen: dē̦lu mātes šķidrautiņš abi ruoki gubināms BW. 24742, 1; zu gubt.
Avots: ME I, 674
Avots: ME I, 674
pagubu
pagubu, pagūbis, pagūbu, pagubus Grünh., gebtickt: sieva duodas pagūbis uz kapiem JK. III, 3. pagubu, pagubu. (pagūbu 33576) mēliņu dārzā BW. 33574, 1. [saliecies pagubu, lai, ja šautu, luode neķe̦rtu galvu Janš. Dzimtene 2, 45. Zu gubt; pagubus ist vielleicht das alte "Gerundium" praeteriti zu pagubt.]
Avots: ME III, 31, 32
Avots: ME III, 31, 32