iekrakšēties
‡ ìekrakš(ķ)êtiês, = ìekrakstêtiês: nuoliektais zars iekrakšējās Dunika. le̦dus zem kājām iekrakšejās ebenda. gulta iekrakšķējās Dond.
Avots: EH I, 521
Avots: EH I, 521
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'nuoliekt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'nuoliekt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (13)
iekrakšķēties
‡ ìekrakš(ķ)êtiês, = ìekrakstêtiês: nuoliektais zars iekrakšējās Dunika. le̦dus zem kājām iekrakšejās ebenda. gulta iekrakšķējās Dond.
Avots: EH I, 521
Avots: EH I, 521
iekrakšķēties
‡ ìekrakš(ķ)êtiês, = ìekrakstêtiês: nuoliektais zars iekrakšējās Dunika. le̦dus zem kājām iekrakšejās ebenda. gulta iekrakšķējās Dond.
Avots: EH I, 521, 522
Avots: EH I, 521, 522
iemelns
kablis
lukns
lukns [li. lùknas "расходящiйся в стороны"],
1) biegsam, schmiegsam, geschmeidig, gelenkig:
lukns kâ čigāna zirgs Kand. [lukns kâ čigāna pipele Kand.] bē̦rzi biezumuos, lukni augdami, mē̦dz tâ nuoliekties LP. V, 123. [lukna (Var.: luoka) priede;...luknu līgaviņu BW. 22762 var.] viņš tik lukns, ka brīnums Kand.;
[2) saftig, kräftig Kurl. n. U. - Zu li. luknė "gelbe Seerose",
čech. lekno "Seerose", le. ļukt u. a., s. Būga (Изв. XVII, 1, 34 f. und PФB. LXXII, 187 f.]
Avots: ME II, 510
1) biegsam, schmiegsam, geschmeidig, gelenkig:
lukns kâ čigāna zirgs Kand. [lukns kâ čigāna pipele Kand.] bē̦rzi biezumuos, lukni augdami, mē̦dz tâ nuoliekties LP. V, 123. [lukna (Var.: luoka) priede;...luknu līgaviņu BW. 22762 var.] viņš tik lukns, ka brīnums Kand.;
[2) saftig, kräftig Kurl. n. U. - Zu li. luknė "gelbe Seerose",
čech. lekno "Seerose", le. ļukt u. a., s. Būga (Изв. XVII, 1, 34 f. und PФB. LXXII, 187 f.]
Avots: ME II, 510
nenoliekties
neùolìektiês, -liecuôs C., [Lis., Ruj., Erlaa], nenùosliekt Kokn., Serben, Oppek. n. U., Birzm., nenūosliektiês Ronneb., [Schwanb.]nach U. in Gr.- Jungefernh. u. a. auch nenuoliekt, missgönnen, nicht gönnen: viņš nenuoliecas ēst Paul. [Zu liekt, biegen, li. linkė´ti "wünschen"; das -s- in nenuosliekt ist das reflexive Pronomen.]
Avots: ME II, 724, 725
Avots: ME II, 724, 725
nogumzīt
noliekt
nùolìekt, ‡
3) gönnen:
viņš ... nenuolieca mums tā prieka Jauns. B. gr. 3 II, 146; ‡
4) = nùotît 1: kāļ tu nītis siesi, es nuoliekšu Auleja. Refl. -tiês,
2): saiminieks ... nuozaliecēs (liess sich dazu bewegen, war einverstanden),
saka: "labi, atduošu" Pas. V, 147. jie nuozaliecēs Zb. XVIII, 462 "oni się zgodzili" (ähnlich 288);
3): kas bullī nuoliekusies, tai guovei ir apaļi ragi Seyershof;
4): ka nuoliektuos ar suni parīdīt guovis Sonnaxt. tas man nenuoliektuos ēst ebenda. ni par kuo nenuosaliecēm, ka dē̦ls pre̦cē̦tuos Oknist. māte nenuoliecēs mani vienu ciemā laist Warkl.
Avots: EH II, 63
3) gönnen:
viņš ... nenuolieca mums tā prieka Jauns. B. gr. 3 II, 146; ‡
4) = nùotît 1: kāļ tu nītis siesi, es nuoliekšu Auleja. Refl. -tiês,
2): saiminieks ... nuozaliecēs (liess sich dazu bewegen, war einverstanden),
saka: "labi, atduošu" Pas. V, 147. jie nuozaliecēs Zb. XVIII, 462 "oni się zgodzili" (ähnlich 288);
3): kas bullī nuoliekusies, tai guovei ir apaļi ragi Seyershof;
4): ka nuoliektuos ar suni parīdīt guovis Sonnaxt. tas man nenuoliektuos ēst ebenda. ni par kuo nenuosaliecēm, ka dē̦ls pre̦cē̦tuos Oknist. māte nenuoliecēs mani vienu ciemā laist Warkl.
Avots: EH II, 63
noliekt
nùolìekt [li. nuleñkti], tr.,
1) ab -, niederbiegen, niederbeugen:
zarus, galvu;
2) aufessen, leeren:
vai tu visu tuo maizes riku nuolieci! Etn. II, 188. sūti visu mucu! gan mēs nuolieksim Zeib. Refl. - tiês,
1) sich niederbeugen, sich niederbücken:
rudziem vārpas nuoliecās BW. 32542, 5;
2) [sich zu etwas bewegen lassen, nachgeben
U.]; sich neigen, sich hingezogen fühlen: viņa daba nuoliecas uz nuoziedzībām B. Vēstn.;
[3) = nùolèkties 2: tas bē̦rns nuoliecies tē̦vā Salisb.];
4) gönnen; gew. negiert
- nenuoliekties, nicht gönnen: burvji bijuši skaudīgi saimnieki, kas citiem nenuoliekušies ne˙kāda labuma Etn. III, 141. nenuoliecās guodīgi atvadīties A. XIII, 804. negribēja viņam šuo nevainīguo prieku nuoliekties A. XX, 939.
Avots: ME II, 812
1) ab -, niederbiegen, niederbeugen:
zarus, galvu;
2) aufessen, leeren:
vai tu visu tuo maizes riku nuolieci! Etn. II, 188. sūti visu mucu! gan mēs nuolieksim Zeib. Refl. - tiês,
1) sich niederbeugen, sich niederbücken:
rudziem vārpas nuoliecās BW. 32542, 5;
2) [sich zu etwas bewegen lassen, nachgeben
U.]; sich neigen, sich hingezogen fühlen: viņa daba nuoliecas uz nuoziedzībām B. Vēstn.;
[3) = nùolèkties 2: tas bē̦rns nuoliecies tē̦vā Salisb.];
4) gönnen; gew. negiert
- nenuoliekties, nicht gönnen: burvji bijuši skaudīgi saimnieki, kas citiem nenuoliekušies ne˙kāda labuma Etn. III, 141. nenuoliecās guodīgi atvadīties A. XIII, 804. negribēja viņam šuo nevainīguo prieku nuoliekties A. XX, 939.
Avots: ME II, 812
sērs
I sē̦rs,
1) sē̦rs C., Ramkau, Ranzen, Adj., traurig, trübe, kummervoll:
sē̦ras dienas BW. 4242. sē̦rs mūžs Spr. sē̦ras dziesmas BW. III, 1, 30. vientults, atstāts un sē̦rs Zalktis I, 114. bē̦rzu . . . stāvi . . . ar sē̦ri nuoliektām galuotnēm Vēr. I, 1286. šuogad sē̦ra vasariņa: laukā puķes neziedēja, meitas puišus nemīlēja BW. 12778, 1;
2) verwaist, eines Angehörigen beraubt:
sē̦rs nuo tē̦va, sē̦rs nuo mātes, sē̦rs nuo īsta bāleliņa BW. 4I37, I;
3) Subst., Kummer, Bitterkeit
U.: tāds sē̦rs kakla galā, so bittere Not reicht bis an den Hals U. Dürfte auf sē̦rs III beruhen.
Avots: ME III, 830
1) sē̦rs C., Ramkau, Ranzen, Adj., traurig, trübe, kummervoll:
sē̦ras dienas BW. 4242. sē̦rs mūžs Spr. sē̦ras dziesmas BW. III, 1, 30. vientults, atstāts un sē̦rs Zalktis I, 114. bē̦rzu . . . stāvi . . . ar sē̦ri nuoliektām galuotnēm Vēr. I, 1286. šuogad sē̦ra vasariņa: laukā puķes neziedēja, meitas puišus nemīlēja BW. 12778, 1;
2) verwaist, eines Angehörigen beraubt:
sē̦rs nuo tē̦va, sē̦rs nuo mātes, sē̦rs nuo īsta bāleliņa BW. 4I37, I;
3) Subst., Kummer, Bitterkeit
U.: tāds sē̦rs kakla galā, so bittere Not reicht bis an den Hals U. Dürfte auf sē̦rs III beruhen.
Avots: ME III, 830
sliekt
sliekt Karls., sliecu,
1) stützen
U.;
2) "stiept, gāzt gar zemi" (mit ìe) PS. RKr. XVI, 7;
3) emporheben
(: ruokas) Golg., Schwanb., Gr.-Buschhof (mit ìe 2 ), Salis (mit iê 2 );
4) slìekt 2 Mar., erlauben, lassen, gönnen:
sliec da viņam paēst! Mar. n. RKr. XV, 136. Refl. -tiês,
1) sich neigen
Karls.: jūŗas dibinam jāsliecas uz tuo pusi MWM. X, 332; sich strecken nach C. (mit ìe ), Adl., Golg., Bers., Schwanb. (mit ìe 2 ), Salis, Widdrisch (mit iê 2 );
2) sich anschicken
V.;
3) gönnen
U.;
4) impers., gelüsten: viņam nesliecas ilgāki palikt pilsē̦tā A. XVI, 291. sliekt 1-3 und sliekties 1-2 hat man nebst slaicīt zunächst wohl zu sliegt (s. dies) zu stellen; sliekt 4 und sliekties 3-4 wohl aus nùosliekt(ies) abstrahiert, dessen -s- das infigierte Reflexivpronomen zu sein scheint (vgl. nuoliekties 2 und 4).
Avots: ME III, 939
1) stützen
U.;
2) "stiept, gāzt gar zemi" (mit ìe) PS. RKr. XVI, 7;
3) emporheben
(: ruokas) Golg., Schwanb., Gr.-Buschhof (mit ìe 2 ), Salis (mit iê 2 );
4) slìekt 2 Mar., erlauben, lassen, gönnen:
sliec da viņam paēst! Mar. n. RKr. XV, 136. Refl. -tiês,
1) sich neigen
Karls.: jūŗas dibinam jāsliecas uz tuo pusi MWM. X, 332; sich strecken nach C. (mit ìe ), Adl., Golg., Bers., Schwanb. (mit ìe 2 ), Salis, Widdrisch (mit iê 2 );
2) sich anschicken
V.;
3) gönnen
U.;
4) impers., gelüsten: viņam nesliecas ilgāki palikt pilsē̦tā A. XVI, 291. sliekt 1-3 und sliekties 1-2 hat man nebst slaicīt zunächst wohl zu sliegt (s. dies) zu stellen; sliekt 4 und sliekties 3-4 wohl aus nùosliekt(ies) abstrahiert, dessen -s- das infigierte Reflexivpronomen zu sein scheint (vgl. nuoliekties 2 und 4).
Avots: ME III, 939
virsotne
virsuôtne C., Trik., Wolm., (mit ìr 2 ) Kl., Saikava, der Gipfel, Wipfel (eines Baumes od. Berges): egļu zari un virsuotnes Aps. II, 3. vītuoli ... nuoliektām virsuotnēm B. Vēstn. kalna virsuotne LP. VII, 1027. kupluo matu virsuotnes Janš. Līgava I, 264. pašas saviesību virsuotnes A. v. J. 1896, S. 652. viņa lauza virsuotnīti BW. 2767 var. Vgl. li. viršuotė "die Spitzstange im Heuhaufen".
Avots: ME IV, 616
Avots: ME IV, 616