Paplašinātā meklēšana

‡ apirgât (mit nichtgedehniem ir ) Nitau, ein wenig auslachen, verlachen, verspotten.

Avots: EH I, 86

apņir̂gât, tr., begrinsen, höhnisch lachend bespötteln: kuo tas te nācis apņirgāt mūs LP. VI, 550.

Avots: ME I, 110

‡ ģìrgât ² Auleja "pīkstêt": sivē̦ni ģirgā. Vgl. li. girgė´ti "knarren, knirschen".

Avots: EH I, 427

ìeņirgâtiês, ìeņirgtiês, anfangen höhnisch zu lachen: viņš ieņirgājās (ieņirdzās) Vēr. II, 63; MWM. VII, 141.

Avots: ME II, 49

ir̂gât, refl. -tiês,

1): auch Golg., (mit ir̂ ) Warkl.: irgājies (= zuobuojies) vien Azand. 99; ‡

2) spielen ("ruotaļãties") Domopol., (mit ìr ² ).

Avots: EH I, 431

ir̂gât, -ãju, AP., [Bers.], refl. -tiês [Bauske], irgnêt, -ẽju, auch irgašât Elv., [irgažât U.], irģêt U., [irgt Nötk.], irguôt(iês), kichern, grieflachen, spotten, höhnen, grinsen, die Zähne weissen Elv.: uz mani pirkstiem rādāt irgnē̦damas MWM. VIII, 810. apspiesta irgāšanās pa labi, pa kreisi Plūd. "kas tad tev tuo liedz?"irgājās kāda balss krūtīs Austriņš M. Z. 118. [bē̦rni irguojas, "rasen, tollen" Domopol.]

Avots: ME I, 710

izvir̃gât: auch C., (mit ir̂ ) Meselau, (mit ir ) Grawendahl, N.-Peb.: i. matus Prl. i. lapas nuo grāmatas Tirs.

Avots: EH I, 496

izvir̃gât, tr., auszupfen, ausrupfen: dē̦lu mātes pakaļiņa kuplumā, biezumā, meitu mātes pakaļiņa kâ virgāt izvirgāta (Var.: kâ sukāt izsukāta, kâ ar sluotu nuoslaucīta) BW. 23618.

Avots: ME I, 829

ļir̂gât ² [Selg., Nigr.], -ãju, ļirguôt, laut lachen, grinsen: dē̦ls ļirgā pie zemes liekdamies: "sich abhaltend lachen" Ahs. Refl. -tiês, (intensiv) lachen. grinsen A. v. J. 1892, 1, 202.

Avots: ME II, 541

[ļir̃gâtiês Ruj., dummes Zeug schwatzen.]

Avots: ME II, 541

mirgât,

1): auch (mit -ât ) Auleja, Linden in Kurl.: zvaigznes mirgā;

3): auch Erlaa; "līt re̦tām lāsītēm" Auleja: līts mirgā.

Avots: EH I, 817

mìrgât ² [Kl.], s. mirguôt.

Avots: ME II, 632

ņir̂gât,

2): auch Frauenb. (mit ir̂ ² ); kad tu ņir̂gā ² , tad es tev nerādu Siuxt. Refl. -tiês,

1): auch Sonnaxt, (mit ir̂ ² ) Frauenb., Siuxt.

Avots: EH II, 114

ņir̂gât, -ãju, nirguôt L., ņirguôt U.,

1) tr., zerren, reissen:
suns ņirgāja drēbes Mar. n. RKr. XV, 128;

2) intr., grinsen, hohnlachen:
ve̦lns tas jau tev nirgât ņirgā LP. IV, 156. Gew. refl. -tiês [ņir̂gâtiês Kl., ņirgâtiês ² Līn.):

1) grieflachen:
viss pagasts ņirgājas par viņu JR. VII, 52. viņi ņirgājas par dzejnieka darbu Vēr. I, 1164;

[2) die Zähne fletschen:
suņi ņir̂gājas Tirsen, Trik.).

Avots: ME II, 903

‡ nùomir̂gât Erlaa, fein abregnen: drusku nuomirgāja lietiņš.

Avots: EH II, 69

‡ nùoņirgâtiês,

1) Perfektivform zu ņir̂gâtiês 1: zē̦ns viņai nuoņirgājās pakaļ: "ve̦ca grezele!" Jauns. Raksti III, 159;

2) grieflachend (die Zeit) verbringen
Nötk. u. a.

Avots: EH II, 72

‡ nùovirgât, abreissen C., Heidenfeld, Lemb., N.-Peb., Prl., Serbig.: galdam ... drēbe nuoplē̦sta ... vai pats nuovirgāji? Vanagu ligzda 254. n. (= nùoraût

1) ) visu linu tīrumu C., Heidenfeld.

Avots: EH II, 108

paņir̂gâtiês, paņir̂guôtiês, ein wenig grinsen, sich über jem. lustig machen: viņš paņirgājās pats par sevi Latv.

Avots: ME III, 79

pavir̃gât Nötk., Ronneb., pavìrgât ² , ein wenig reissen, raufen: p. tinus, drēbi, papīru, zâli Selsau, Sessw., Lis., Lös. kaimiņu nuoķēra pie slinkuošanas un krietni pavirgāja aiz ausīm Dz. V. šuodien linu būsim krietni pavirgājuši Lis. viņu nu gan vajadzēja pavir̃gāt Plm.; "ein wenig strèbt" (?): p. putru (?) Schujen. Refl. -tiês "paplêsties": lai suņi paviŗgājas! Plm.

Avots: ME III, 138

‡ saģirgât, = saģirnît: sumpurnis šuo saģirgājis gabalu gabaluos Pas. V, 421 (aus Smilt.).

Avots: EH XVI, 412

savir̂gât: auch Adl. Refl. -tiês: auch Plm. n. RKr. XVII, 86.

Avots: EH XVI, 466

savir̂gât PS., tr., zerreissen Salisb., Plm., Lasd., Kortenhof, Peb., Druw., Golg., Selsau, Lös., Lüdern, Geistershof, Sessw., Grawendahl, N. - Schwanb., Lis.: bē̦rni grāmatu savirgājuši lupatām Druw. n. Etn. II, 33. Jānītis jau savirgāja savu burtnīcu N. - Peb. mazi kuce̦ni savirgā visu, kuo dabū. Refl. -tiês Nötk., = saplêsties.

Avots: ME III, 788

šnir̂gâtiês ² Ahs. "?"

Avots: ME IV, 89

tirgât, lärmen L.; = tirguôt 1 U.

Avots: ME IV, 194

‡ uzmir̂gât Erlaa, = uzmir̂dzinât.

Avots: EH II, 729

I vir̃gât: auch Peb., mit ir̂ ² Lemb.

Avots: EH II, 787

I vir̃gât C., Serbigal, (mit ir̂ ) Ronneb., Smilt., Trik., (mit ìr ² ) Lis., -ãju, raufen, reissen, zupfen Plm. n. RKr. XVII, 86, Adl., Golg,, Lubn., Meiran, Meselau, N.-Peb., Vīt.; reissen, zerreissen, abtragen Sessw.: kuce̦ns virgā grāmatu, papīru, lupatu Golg. virgāt matus, linus Vīt. sīkstu ve̦lē̦nu aruot bij gan, kuo virgāt ders. saknes jāvirgā gruoziem Serben. meitu mātes pakaļiņa kâ virgāt izvirgāta (Var.: sukāt izsukāta) BW. 23618 var. kāds sāka virgāt harmōnikas Saul. I, 211. Refl. -tiês, sich, einander beissen, raufen, (scherzweise Lubn., Meiran) zanken Plm. n. RKr. XVII, 86, Adl., Grawendahl, Kosenhof, Meselau, Peb., Ogershof, Schwanb., Sessw., Vīt., (mit ir̃ ) Nötk., Drosth., Gotthardsberg; albern, lärmen Lubn., Meiran: virgājās kâ suņi Grawendahl. mūsu un viņsē̦tas suņi briesmīgi virgājās Sessw. bē̦rni virgājas Schwanb. zēni sāka matiem virgāties (einander die Haare raufen) Vīt. tad ta tie virgājas! Lis., Nötk. Zur Wurzel u̯er- "aufreissen, ritzen" (bei Walde Vrgi. Wrtb. I, 286)?

Avots: ME IV, 604, 605

II virgât, -ãju "?": tāļš uguntiņš kuras nelīdzi virgājuot Rainis Tāļas noskaņas 55.

Avots: ME IV, 605

zir̂gâtiês Kaltenbrunn, sich geschlechtlich vereinigen (von Leuten, die dabei überrascht oder beobachtet werden).

Avots: ME IV, 726

mir̂guôt [li. mirguoti "блестѣть"] Spr., mir̂gât, [mìrgāt ² Kl.], -ãju,

1) schimmern, flimmern, funkeln, leuchten:
viļņuos mirdzin mirguo tūkstuoš zvaigznītes bāli Rainis. [uguns mir̂guo ² Sessau]. kad sāk ze̦ltā mirgāt rīti Bārda. man sāka mirguot acu priekšā Vēr. II, 1482. pērles mirguo Stari I, 333. pa˙starpāmm mirguoja lieli dze̦lte̦ni ziedi Zalktis № 4, 111;

[2) ar acīm mir̂gāt Warkl., mit den Augen blinzeln;

3) mirguôt AP., Stelp., Fest., [mirgât Stelp., Fest., mir̂gât Domopol, Drosth.], fein regnen:
lietus līdz šim bij mirguojis Apsk. v. J. 1901, S. 609;

4) mirguôt, "smalki viļņuot";

[5) mir̂guôt "schnell laufen"
Warkl.].

Avots: ME II, 633