mìrgât ² [Kl.], s. mirguôt.

Avots: ME II, 632

mirgât,

1): auch (mit -ât ) Auleja, Linden in Kurl.: zvaigznes mirgā;

3): auch Erlaa; "līt re̦tām lāsītēm" Auleja: līts mirgā.

Avots: EH I, 817