aizkārpīt
‡ àizkārpît,
1) = ‡ àizkar̂pît 2: suns aizkârpījis 2 bedri Siuxt;
2) = ‡ aizkar̂pît 3 Lemsal (mit àr 2 ).
Avots: EH I, 30
1) = ‡ àizkar̂pît 2: suns aizkârpījis 2 bedri Siuxt;
2) = ‡ aizkar̂pît 3 Lemsal (mit àr 2 ).
Avots: EH I, 30
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izkārpīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izkārpīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
izkārpīt
izkãrpît, Refl. -tiês, ‡
4) "izkauties, izlamāties" Seyershof: kad cilvē̦ks sirdīgs, tad izkârpās 2 ar.
Avots: EH I, 455
4) "izkauties, izlamāties" Seyershof: kad cilvē̦ks sirdīgs, tad izkârpās 2 ar.
Avots: EH I, 455
izkārpīt
izkãrpît, tr.,
1) ausscharren, auskratzen:
viņa izkārpīja bedrīti MWM. X, 918. vistas izkārpījušas duobes;
2) ausreiben:
miegu nuo acīm JK. V, 70. Refl. - tiês, scharrend, mühsam herauskommen: muša izkārpījās laukā LP. V, 8;
2) zur Genüge scharren:
vistas visu dienu izkārpījušās pa duobēm;
[3) zur Genüge sich auswälzen:
zirgs jau izkārpījies Ruj.].
Avots: ME I, 750
1) ausscharren, auskratzen:
viņa izkārpīja bedrīti MWM. X, 918. vistas izkārpījušas duobes;
2) ausreiben:
miegu nuo acīm JK. V, 70. Refl. - tiês, scharrend, mühsam herauskommen: muša izkārpījās laukā LP. V, 8;
2) zur Genüge scharren:
vistas visu dienu izkārpījušās pa duobēm;
[3) zur Genüge sich auswälzen:
zirgs jau izkārpījies Ruj.].
Avots: ME I, 750