aizkaut
àizkaût: ‡ Refl. -tiês, mit grosser Mühe hingelangen Spr.: ar lielu grūtu a. līdz pilsē̦tai.
Avots: EH I, 29
Avots: EH I, 29
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izkaut' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izkaut' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
aizkaut
aizkautrēties
‡ àizkautrêtiês, zuwider werden: ēdiens pašiem aizkautrējies A. Erss Vecā Latgale 84. Hier S. 93 auch ein Verbalnomen dazu: ēdiena aizkautriens (Neologismus?).
Avots: EH I, 29
Avots: EH I, 29
izkaut
izkaût,
1): utis i. nuo kažuoka Pas. X, 352;
2): izkavis visus žīdeļus pa ceļu Frauenb.; ‡
4) ausklopfen, ausstauben:
vecie susekļi bij jāizkauj un jāizmazgā Seyershof; ‡
5) schlachten
(?): senāk izkautas gaļas veda uz Rīgu Frauenb. Refl. -tiês, ‡.
3) sich (mit schwerer Arbeit) abplagen:
viņš izkavies ar smagiem darbiem zili melns Frauenb.
Avots: EH I, 454
1): utis i. nuo kažuoka Pas. X, 352;
2): izkavis visus žīdeļus pa ceļu Frauenb.; ‡
4) ausklopfen, ausstauben:
vecie susekļi bij jāizkauj un jāizmazgā Seyershof; ‡
5) schlachten
(?): senāk izkautas gaļas veda uz Rīgu Frauenb. Refl. -tiês, ‡.
3) sich (mit schwerer Arbeit) abplagen:
viņš izkavies ar smagiem darbiem zili melns Frauenb.
Avots: EH I, 454
izkaut
izkaût, tr.,
1) ausrotten, vernichten:
Sprw. cik kannu tu izdzēris, cik vīru tu izkāvis? ienaidnieks izkāvis visus iedzīvuotājus. viņš izkauj visus vēžus upē A. XII, 7. pilns nu kâ izkauta MWM. VI, 766;
2) prügeln, blauen:
man bail, ka manis neizkauj Aps.;
[3) reinigen (von Butten)
Popen n. Bielenstein Holzb. 660.] Refl. - tiês,
1) sich schlagen, prügeln:
ik svētdienas izkavies ar runčiem pagultē BW. 20865;
2) zur Genüge, lange hauen, schlagen:
pieci vienu uti kava; izkavās, apnikās, vēl tā dzīva vazājās BW. 12878.
Avots: ME I, 749
1) ausrotten, vernichten:
Sprw. cik kannu tu izdzēris, cik vīru tu izkāvis? ienaidnieks izkāvis visus iedzīvuotājus. viņš izkauj visus vēžus upē A. XII, 7. pilns nu kâ izkauta MWM. VI, 766;
2) prügeln, blauen:
man bail, ka manis neizkauj Aps.;
[3) reinigen (von Butten)
Popen n. Bielenstein Holzb. 660.] Refl. - tiês,
1) sich schlagen, prügeln:
ik svētdienas izkavies ar runčiem pagultē BW. 20865;
2) zur Genüge, lange hauen, schlagen:
pieci vienu uti kava; izkavās, apnikās, vēl tā dzīva vazājās BW. 12878.
Avots: ME I, 749
Šķirkļa skaidrojumā (6)
bļaut
bļaût, -aûju, od. -aûnu, -âvu, (li. bliáuti), blöcken, schreien: buks, pūce bļauj; cilvē̦ks bļauj pilnā kaklā, nelabā balsā; bļauj kâ aizkauts od. plēšams. bļauj kâ pats nelabais. bļauj vienā bļaušanā. nelaime nenāk bļaudama Sprw. Mit dem Gen. od. pēc, schreien nach: telīt, vai tu bļāvi pilnas siles BW. 16519. Subst. bļâvējs, der Schreier, Schreihals; bļāviens, das Geschrei: citi zagļi nuo tāda ērmīga bļāviena vēl vairāk sabijās LP. V, 38. bļaujamais, der Mund: ja kuo saka saimniece, duod pa pašu bļaujamuo BW. 28877. [Zu li. bliúti "in Brüllen ausbrechen" und weiterhin vielleicht (von Persson Beitr. 802 1 bezweifelt) zu aksl. blujo, "speie", gr. φλέω "sprudle, schwatze", φύω "quelle über; schwatze viel"; vgl. Fick BB. II, 187, Berneker Wrtb. I, 64, Trautmann Wrtb. 35 und (hier zu mhd. blüegen "brüllen" ) Germ. Lautg. 21. Vgl. auch bļūga.]
Avots: ME I, 320
Avots: ME I, 320
buki
čākstēt
čãkstêt,
1): auch Dond.;
2): auch Dunika;
3) kapuostgalviņas, sniegs sāk čãkstêt Jürg., Trik.;
4): aizkauta vista čàkst 2 (gackert kraftlos, heiser)
Sonnaxt. viņa balss tik čākst vien (klingt ganz heiser), pa˙visam aizkritusi Dond.
Avots: EH I, 287
1): auch Dond.;
2): auch Dunika;
3) kapuostgalviņas, sniegs sāk čãkstêt Jürg., Trik.;
4): aizkauta vista čàkst 2 (gackert kraftlos, heiser)
Sonnaxt. viņa balss tik čākst vien (klingt ganz heiser), pa˙visam aizkritusi Dond.
Avots: EH I, 287
izkārpīt
izkãrpît, Refl. -tiês, ‡
4) "izkauties">izkauties, izlamāties" Seyershof: kad cilvē̦ks sirdīgs, tad izkârpās 2 ar.
Avots: EH I, 455
4) "izkauties">izkauties, izlamāties" Seyershof: kad cilvē̦ks sirdīgs, tad izkârpās 2 ar.
Avots: EH I, 455
iztalzīt
[iztàlzît Wolm. (li. ištálžyti) "mit einen Stock durchprügeln" Karkeln; iztalzêt "izkaut" Tuckum.]
Kļūdu labojums:
einen = einem
Avots: ME I, 814
Kļūdu labojums:
einen = einem
Avots: ME I, 814
uzkaut
uzkaût, (zu Ende) schlachten: guovs, kas taisās sprāgt, ir jāuzkauj. uzkaut aizkautu luopu.
Avots: ME IV, 340
Avots: ME IV, 340