I smilˆga (li.
smilgà Tiž. II, 472 od.
smilga "Schmiele") Wolm., Serbigal, AP., Kl., Prl., Lös., Nerft, Preili, PS., C., Neuenb.,
smilˆga 2 Deg., Siuxt, Līn., Iw., Ruj., Salis, Karls.,
smilˆga (?) Bl.,
Schmehl U., Mag. IV, 2, 81;
bal˜tã sm., agrostis alba stolonifera; ciņu sm., aira caespitosa Mazvērs. Luopkuop. III, 50;
vēršu sm., briza media Doblen n. RKr. III, 69; Konv.
1 289.
pumpuru sm., Perlgras (melica nutans L.) RKr. II, 74;
rudzu sm., agrostis Karls.,
purvu sm., carex arenaria L. n. Birsman;
Halm und Rispe der Gräser (gramina; nicht aber vom
carex) Nigr.: Sprw.
nuo smilgas citreiz pils aizde̦gas Birk. Sakāmv. 86.
nuo smilgas piekŗauj lielu siena ve̦zumu ebenda.
nuo smildzinas arklu šķēlu BW. 30261 var.
es meitiņa kâ smildziņa 21603.
smilgas viņa... nav pacēnluse Blaum. Skal. ug. 250.
īstenībā baruonam bij jau smilga pārde̦gusi (war die Lust vergangen) izrādīt savu bruņinieciskumu Seibolt.
vēl nav smilga pārde̦guse, d. h., sehr bald (sage man zu einem Kind, das nach einer Mahlzeit sehr bald wiederum zu essen verlange) Siuxt.
Nebst smilga II zu smalganât (s. dies); vgl. übrigens auch Bugge BB. III, 119.Avots: ME III,
962