Paplašinātā meklēšana

àizrãdît, tr., hinweisen: aizrādāmie vietnieku-vārdi aizrāda uz kādu tuvākā vai tāļākā atstatumā e̦suošu priekšme̦tu; àizrãdĩjums, Hinweis: Vītuols par tādiem aizrādījumiem nuosmīnēja Vēr. I, 1029.

Avots: ME I, 46

izrãdît (li. išródyti), tr.,

1) zeigen, sehen lassen, zur Schau stellen:
istabas, savu mantu, savu gre̦znumu A. XI, 147. figūra, kuŗa izrāda se̦nuo ēģiptiešu kuokli Antrop. II, 110;

2) zeigen, an den Tag legen:
puiši jāšus vēl riņķuo apkārt pa sē̦tsvidu, savu veiklību izrādīdami BW. III, 1, 14;

3) vorstellen, aufführen:
lugu, drāmu. Refl. - tiês,

1) sich zeigen, sich erweisen, scheinen:
ve̦lns arī brīžam izrādās kâ gaišības eņģelis Kaudz. M. tev tik tâ izrādās, te ne˙viena navbijis Dīcm. I, 68. pēc nāves izrādījies, ka pastelis mācējis visu savu riju ar naudu pieburt LP. I, 161;

2) sich auszeichnen, sich hervortun:
viņš gribēja izrādīties ar savu spē̦ku. daži puiši meta daudz naudas lielīšanās un izrādīšanās pēc RKr. XVI, 146.

Avots: ME I, 790

daĩņuôt (unter daiņât): singen, tanzen, "izrādīties" Gr.-Essern.

Avots: EH I, 303

drùošsir̂dĩba, die Herzhaftigkeit, Kühnheit: tie varēja izrādīt savu druošsirdību, spē̦ku un izmanību BW. III, 1, 2.

Kļūdu labojums:
izrādīt = pierādīt

Avots: ME I, 508

izsar̂kt, ‡

2) erröten
Auleja: izsarka vien nuo kauna; ‡

3) "sarkstuot izveiduoties, izrādīties" Salis: kad izsarkst viņš vēl tâ kâ bālāks, tas uz ārkārtīgi lielu vē̦tru.

Avots: EH I, 478

[muôkļuôtiês "ē̦rmuoties, māķuoties, izrādīties" Druw.]

Avots: ME II, 683

muoļa,

1) die Kraft, das Vermögen:
jāsaņe̦m visa muoļa, lai neizrādītu sava saīguma A. XII, 497. tas atdeva viņai muoļu RA. padarīja tuo vienā pašā alpā bez muoļas A. XII, 183;

2) wer etwas versteht, vermag
Lös. n. Etn. IV, 147. [Zu gr. μῶος "Anstrengung"?]

Avots: ME II, 683

prìekšzìmîgs, musterhaft, vorbildlich: priekšzīmīga tē̦luošana MWM. VI, 827. aizrādīt uz priekšzīmīgiem kareivjiem un strādniekiem brīvības un attīstības laukā M. Āruons. Krōnvalds arī skuolas laukā Ve̦c-Piebalgā bij priekšzīmīgs Vēr. II, 1002.

Avots: ME III, 398

skruodîtiês Saul., -uôs, -ĩjuôs "izrādīties apģē̦rbā un izturēšanās" Bers.: citām jāja precenieki, es pa˙priekšu skruodījuos (Var.: plātījuos, plandījuos, gruozījuos u. a.) BW. 7918, 1 var. Zur Basis sqerēd- (bei Walde Vrgl. Wrtb, II, 567)?

Avots: ME III, 900

I smilˆga (li. smilgà Tiž. II, 472 od. smilga "Schmiele") Wolm., Serbigal, AP., Kl., Prl., Lös., Nerft, Preili, PS., C., Neuenb., smilˆga ² Deg., Siuxt, Līn., Iw., Ruj., Salis, Karls., smilˆga (?) Bl., Schmehl U., Mag. IV, 2, 81; bal˜tã sm., agrostis alba stolonifera; ciņu sm., aira caespitosa Mazvērs. Luopkuop. III, 50; vēršu sm., briza media Doblen n. RKr. III, 69; Konv. ¹ 289. pumpuru sm., Perlgras (melica nutans L.) RKr. II, 74; rudzu sm., agrostis Karls., purvu sm., carex arenaria L. n. Birsman; Halm und Rispe der Gräser (gramina; nicht aber vom carex) Nigr.: Sprw. nuo smilgas citreiz pils aizde̦gas Birk. Sakāmv. 86. nuo smilgas piekŗauj lielu siena ve̦zumu ebenda. nuo smildzinas arklu šķēlu BW. 30261 var. es meitiņa kâ smildziņa 21603. smilgas viņa... nav pacēnluse Blaum. Skal. ug. 250. īstenībā baruonam bij jau smilga pārde̦gusi (war die Lust vergangen) izrādīt savu bruņinieciskumu Seibolt. vēl nav smilga pārde̦guse, d. h., sehr bald (sage man zu einem Kind, das nach einer Mahlzeit sehr bald wiederum zu essen verlange) Siuxt. Nebst smilga II zu smalganât (s. dies); vgl. übrigens auch Bugge BB. III, 119.

Avots: ME III, 962

sprikâtiês "sich widersetzen, spē̦ku izrādīt pretējā virzienā" Wessen. Nebst sprikuôtiês vielleicht eigentlich: sich wehrend zappeln; in diesem Fall zu sprikans.

Avots: ME III, 1019

tinkuôtiês,

1): auch (mit iñ) Seyershof; ‡

2) "izrādīt tieksmi kuo iegūt" (mit iñ) Seyershof: t. pēc tā, lai ve̦d laukā.

Avots: EH II, 683