Paplašinātā meklēšana

àizstìept, tr.,

1) spannend zumachen, vorspannen:
drēbi luogam priekšā;

2) hinwegschleppen:
aizstiepuši katlu uz dārzu LP. VII, 1141. Refl. -tiês,

1) sich erstrecken:
tīrums aizstiepās līdz kalna galam;

2) langsam hin-, weggehen.

Avots: ME I, 53

izstìept, ‡

4) "izmežģît" PlKur.

Avots: EH I, 483

izstìept (li. išstiẽpti), tr.,

1) ausspannen, ausdehnen, ausstrecken, ausrecken:
meitas aude̦klus izstiepj uz pļavu. izstiepj savu ruoku II Mos. 4, 4. sevišķi izstiepti tē̦luojis krustmātes viesmīlīguo namu A. XII, 39;

2) mit Mühe heraus -, hinausschleppen:
briedi nuo meža;

3) austrinken, ausstechen:
kannu alus U. Refl. - tiês, sich ausdehen, ausstrecken, ausrecken: cigārs pīpējuot izstiepjas vēl gaŗāks Kaudz. te piepēži izstiepjas gara ruoka LP. VII, 237. uz uotru nelaimi izstiepies, uz savu saraujies Kaudz. M. velc, vēzīti, izstiepies (Var.: izplēties), es turēšu atspēries BW. 28212. es pie viņa neiešu, lai viņš te manā priekšā vai izstieptuos Kaudz. M.

Kļūdu labojums:
izstiepj uz pļavu = izstiepj uz pļavas

Avots: ME I, 806

blieziens, der Schlag Naud.;

2) schleppen:
padusēm vien šņabi mājās bliež. blieza izstieptām ruokām lieluo sieka bļuodu iekšā Seibolt;

3) (intr.) schnell und energisch arbeiten
Grosdohn;

4) schwärfällig geben:
Pēteris blieza uz mācītāja muižu MWM. VIII, 244; schnell laufen: tad bliezām gan, kuo kājas nesa Drost.;

5) schleudern
(ein Wort): nevar jau visu kuo taisni pierē bliezt Vīt. 58.

Avots: ME I, 317

‡ gariski Orellen, Adv., = ‡ gariskām: g. izstiepties Salis. viņš pārpeldēja e̦zaru g. PV. vajaga tâ sist, ka nāk sitiens g.; kad taisni, stāvu sit zemē spriguli, tad nuosit galu nuô Seyershof.

Avots: EH I, 384

gaŗšļaũku, gaŗšļaûku C., Dond., gaŗšļaũkus Gr. - Sess., [gàŗšļiêkis Ronneb., Smilt., gaŗšļiêkus Serbig., gaŗšliêku ² Ruj., gaŗšlauku Dubena], gaŗsļiêku, Adv., der länge nach gestreckt, ausgestreckt, die Länge lang, streckelang: gaŗšļaukus atlaisties, izlaisties, nuolaisties, izstiepties, likties, gulēt, pakrist: kungs likās gaŗšļaukus LP. VI, 392. sāpēs vilks atgūlies gaŗšļaukus VI, 26. viņš nuolaidās gaŗšļaukus uz zemi JR. V, 84. Vgl. gaŗgāzu, izšļauku; šļauka.

Avots: ME I, 608

[izsliegt,

1) "izstiepties" Wessen;

2) emporisch
Salis.]

Avots: ME I, 800

izstàipît, freqn. zu izstiept, tr., ausstrecken, ausrecken, ausdehnen: kājas, kaulus, luocekļus. kas tas par puisi, kuŗu izstaipa kâ pine̦klu? Saul. ar pirkstiem izstaipījis stīgas, sāka spēlēt JR. IV, 156. Refl. - tiês, sich ausrecken, sich ausstrecken, sich ausdehnen: tē̦vs uzcēlās, izstaipījās Vēr. II, 661.

Avots: ME I, 804

ķendeles, = ķenceles

3, ķedeles: "ķendeles vien atmetÄ, saka par cilvē̦ku, ja tas, sviests vai sists, nuokrīt gar zemi izstieptām ruokām un kājām Lasd.

Avots: ME II, 365

lìkum lùoki, lìkum lùokum od. lìkum lùokumuôs, sich schlängelnd, in Schlangenwindungen: tec[i] upīte, līkum luokum! BW. 13596. līdzinājās līkum luokumuos izstieptai le̦ntai K. Kain.

Avots: ME II, 487

muzlas: auch (Zahnfleisch) Heidenfeld, Lixna, Sauken, Skaista, Sussei, Wessen, (auch muzla) Auleja, Kaltenbr., Oknist, Sonnaxt; der Gaumen (muzlas) Oknist; "mute" (muzlas) Kokn.; "liela, neglīta mute ar izstieptām lūpām" (muzlas) Lasd., Prl.; die Lippen einer Kuh (muzlas) Linden in Kurl.; "das Innere vom Maul" Jürg.; dabūt pa muzlām (lūpām) Grawendahl, Prl., Saikava.

Avots: EH I, 837

‡ nuotĩst Dunika "pagurt, izstieptiês": ruoka nuotīsa smaguo suomu ne̦suot. Wohl aus li. nutį̃sti "sich herunterdehnen".

Avots: EH II, 101

pagrasîtiês: auch (ein wenig drohen) Sonnaxt; sich nähern, sich anzurühren anschicken, eine kleine Bewegung machen Salis: kad tur pa krūmiem pagrasījās kāda stirna vai zāķis, tad zirgs le̦c kâ traks Salis. mācītājs ... ar izstieptu ruoku kaut cik pagrasījās, nuorādīdams ... uz ... Pas. VI, 304.

Avots: EH II, 134

patecêt,

2): lai klausa māmiņu pate̦cē̦dama ("?"), lai luoka pūriņu parakstīdama Tdz. 36746 (ähnlich 37661). nevar lāga p. 42370;

3): jau saulīte patecēj[u]se BW. 4338; ‡

5) fliessend entstehen:
uz grīda bija nuo caurā puoda patecējusi pelce Dunika; ‡

6) "izstiepties" Schnehpeln:
meitenes gaduos viņa bija ze̦ma, re̦sna; tik vē̦lāk patecēja gaŗāka, slaikāka Janš. Bandavā I, 242.

Avots: EH XIII, 181

saraût, tr.,

1) zusammenziehen, anziehen: sulainis rāpuojās čuokurī sarauts LP. I, 111. Sprw.: kad iet uz puostu, tad sarauj ar juostu. lūpas uz kreisuo pusi saraudams Kaudz. M. 41. Ķencis, gruožus saraudams, uzsauca zirgam Kaudz. M. 154. zirgu saraudams ebenda S. 32. sarauj galvu kumeļam, lai tas tevi nenuosvieda...! BW. 17954;

2) zusammenziehen, runzeln:
s. pieri, die Stirne runzeln U. sarāvis vaibstus Apsk. v. J. 1905, S. 549;

3) entzweireissen:
sarauts ir katrs pavediens Vēr. II, 393, muļķītis sarauj drāniņu LP. IV, 92. sarauj manus zīda gruožus, sasit kaula kamaniņas BW. 30963, 6;

4) aufraffen, aufmuntern
(auf eine grössere Anzahl von Objekten bezogen): viņš sarāva visus kājniekus nuo miega kājās Kaudz. M. 344;

5) intr., stramm arbeiten, schaffen:
vagars piebilst, lai saraujot A. v. J. 1898, S. 287;

6) eine grössere Menge reissen, raufen:
tas sarāva kuokus LP. VI, 757. cita saraujuot 1000 šauju Etn. III, 89. Refl. -tiês,

1) sich zusammenziehen, sich verkleinern, verkürzen, vermindern:
saraunies tu čungurā! Br. 22. Sprw.: uz savu nelaimi saraujas, uz cita izstiepjas. slieka var izstiepties un sarauties kâ grib JR. III, 15. dzelzs saltumā saraujas Konv. ² 685. lejā sarāvās tūkstuoš pilsē̦tas par trim punktiem A. XX, 133. saraunaties ciešāk, lai man ar ir rūme, kur sēdēt! Schwanb. dienas saraujas īsas MWM. ē̦na jau pa˙visam sarāvusēs īsa Vēr. v. J. 1904, S. 258. apvārsnis bij sarāvies A. XXI, 481. mūsu manta ik˙dienas ir sarāvusēs mazāka Rainis. kalns uz augšu ar˙vien tievāks saraujas Kaudz. M. gaisu pildītās krūtis šauri saraujas Stari II, 872. artērija tūliņ saraujas, kad sirds atlaižas Konv. ² 191;

2) sich zusammenkrampfen:
sāpēs sirds tam sarausies Saul. sirds aiz asām sāpēm sarāvās Alm. Meitene nuo sv. 97;

3) zusammenfahren vor Schreck
Wain., sich scheuen, sich mit Scheu zurückziehen, in Angst gesetzt werden U.: izbijuos, sarāvuos, nu atbrauca dē̦la māte BW. 23499. kad māte dabūšuot nuo zaķa sarauties, bē̦rnam būšuot pušējas lūpiņas JK. VI, 2. viņš sarāvās un palika stāvam Baltpurviņš I, 121. viņš sarāvās kâ uodzes dze̦lts Austr. k. v. J. 1893, S. 37;

4) fleissig an die Arbeit gehen, eine Sache tüchtig anfassen:
nu tik, puiši, saraujaties! Kand. jāsaraujas dūšīgi A. XI, 5;

5) entzweireissen
(intr.): dzija, virve saraujas;

6) sich verzanken, in Streit geraten:
sarāvās... ar... firstu Latv.

Avots: ME II, 713, 714

sasâpêt, intr.,

1) längere Zeit schmerzen:
ruoka man vēl ilgi nuo tā sitiena sasāpēja LP. VII, 982. sasāpējuse vāts J. Kļaviņš;

2) schmerzhaft werden:
mugura sasāpējusi, nevar izstiept Dunika.

Avots: ME III, 727

snaicît, -cu od. (Lis., KL, Gr.-Buschhof, Memelshof) -ku, -cīju, langen nach: pēc Austras ruokas snàicīt ² (Golg.) A. v. J. 1901, S. 5. snaicît (ausstrecken; rümpfen) de̦gunu Ramkau, Unzufriedenheit äussern. snàicīt ² (hinaufreichen) sienu Lis. snaicīt ² nagus, nach Verbotenemtrachten Gr.-Buschhof, Memelshof. Refl. -tiês (mit ài ² ) Lis., Kl., Golg., Saikava, Gr.-Buschhof, (mit aĩ) Salis, Jürg.; Wandsen, Stenden, wiederholt langen, sich strecken (N.-Peb. n. Latv. Saule 1926, S. 411) nach, zu erreichen suchen Druw., ohne Not sich an einer Arbeit beteiligen wollen Etn. IV, .49: puika, kuo tu snàikies2? ej gulēt! Saikava. kuo tâ snaicies? Stenden. kam sēji zirgu pie sētas? viņš snaicās (snaikās) tai pāri pēc zâles Druw: zirgs snaicījās siena Sessw. nesnaicies pāri galdam! Druw. viņš snaicījās un snaicījās, kamēr sasniedza ābuolus Druw. snaicīties pēc maizes Stari II, 329. viņa snaicījās veikli, ar visu ķermeni Jauns. Dzive 17. ruokas snaicījās, zuobi griezās V. Egl. Zilā cietumā 238. Zilā pakāpusies snaicās saķert ... ceriņzaru Druva II, 909. vis+apkārt snaicījās pretī izstieptu šauteņu stuobri Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 198. Zu sniekt.

Avots: ME III, 971

I staiga,

1): "staigāšana" (mit ài ² ) Heidenfeld; tikai tā lielā s. Sermus. man bij liela s. (mit ài ² ) da tevis Saikava. viena pati s. (mit aĩ; "eja" ) dūmiem Ramkau. ir gals un sākums zemes bē̦rna staigām Skalbe Raksti III (1938), 127;

2): pievelc savas izstieptās stàigas ² ! Saikava.

Avots: EH II, 567

ur̃ska Bauske, die Lippe U.: urskas izstiept oder (in Golg.) ur̂sku uzmest, böse sein, sich ein ernstes Ansehn geben Lind. n. U., Mag. XIII, 2, 63. Erinnert elnigermassen an apr. warsus und poln. warga "Lippe".

Avots: ME IV, 308

vaņķêt, -ẽju,

1) "labību, sienu mest" Rosenbeck;

2) = vaņķît I 1, hinaustreiben, -werfen (mit àņ ² ) Lubn.: vaņķēt aitas nuo kūts, vaņķēt dzērāju nuo kruoga;

3) "izstieptu%20ruoku%20z%C4%ABmes%20r%C4%81d%C4%ABt">ar izstieptu ruoku zīmes rādīt" Wirgin.;

4) belauern
Depkin n. U.

Avots: ME IV, 474

žļe̦gans,

1) weich
Siuxt; nass, kotig (žļe̦gains) Lubn.: žļe̦gans sniegs Siuxt. žļe̦gaina zeme Lubn.;

2) = žļagans, wässerig Meselau (hier auch žļe̦gaîns), Peb.: kartupeļi, kas puvuši, saluši, ir žļe̦gaini Meselau;

3) = zleģaîns, šļe̦gans, schliefig (vom Brot) Meselau, Peb., Serben;

4) schlaff
Grünw., Sessau; "ļengans" Adsel: aukla izstiepta žļe̦gani; schwach N. - Peb.;

5) fade (?): ābuoļtēja tāda žļe̦gana, nav... stipra.

Avots: ME IV, 817