Paplašinātā meklēšana

jûdze (li. jungė˜ [acc. jùngę] "Verbindung" ): instr. plur, jūdziem Tdz. 40785.

Avots: EH I, 568

jûdze, [jûdzs, - s Nerft], Gen. pl. jûdzu und jûdžu, die Meile: simtu jūdzu (Var.: jūdžu) tālumā BW. 6336; 9501. jūdze zemes, eine Meile Weges. [Ursprünglich wohl gleichbed. mit jūdziens 2 und ai. yōjana - m "Anspannung; in einer Anspannung durchlaufene Fahrt" Das Wort ist wohl zu einer Zeit entstanden, als (wenigstens - gute) Wege noch nicht existierten; vgl. auch Sommer Balt. 131.]

Avots: ME II, 120

[jūdzele St. "eine kleine Meile."]

Avots: ME II, 121

[jûdzelêt Domopol, Warkl. "wiederholt anspannen"(ein Pferd).]

Avots: ME II, 121

pusjûdze, pus˙jûdzes, eine halbe Meile: pus jūdzītes (in der Entfernung einer halben Meile) es pazinu, kur nāk mana līgaviņa BW. 18516. viņš pusjūdzi vien nuobrauca; pusjūdzē apstājās.

Avots: ME III, 428

àizsper̂t, ‡

2) hinschreiten, -gelangen:
ik uz suoļa a. septiņas jūdzes tāļu Pas. VIII, 240; ‡

3) a. gaŗām, schnell vorbeieilen (gehend oder fahrend)
Siuxt: aizspēra gaŗām, ka ne labdienu nepadeva. Refl. -tiês, ‡

2) energisch hin-, wegeilen Siuxt; fortstieben, sich auf und davon machen
Segewold.

Avots: EH I, 50

atstãvêt [li. atstovė´ti],

1) tr., verteidigen:
pili Niedra:

2) erfüllen:
viņas vietu Kaudz. M. es savu nedēļu atstāvējis, ich habe meine Arbeitswoche zu Ende gebracht;

3) intr., entfernt sein:
Cēsis nuo šejienes atstāv trīs jūdzes U.; tāļu atstāvēt U., weit entfernt sein. Refl. -tiês, sich müde, bis zum Überdruss stehen.

Avots: ME I, 197, 198

aûgšpus, Präp. mit d. Gen., oberhalb: aizgājis jūdzes divi augšrus Ve̦ntas LP. VII, 1312. Cf. EPr. 194.

Avots: ME I, 219

gaŗums, die Länge: kuo līdz rudzu gaŗumiņš, kad nav labs briedumiņš. darbu gaŗumā ve̦lk un tuomē̦r īsā laikā tuop gatavs RKr. VII, 1150. pameita aun, aun, laiku gaŗumā vilkdama LP. V, 296. bē̦rns stiepjas it brangi gaŗumā. lai aug mans arājiņš uozuoliņa gaŗumiņu Ltd. 1076. Als Massbezeichnung mit dem Mass im Gen. od. Akk.: viņš piecu pē̦du od. piecas pē̦das od. pieci pē̦di gaŗumā, er ist fünf Fuss lang. este asi gaŗumā LP. VI, 48. piecas jūdzes gaŗumā BW. 20498.

Avots: ME I, 608

grùožuôt, ‡

2) das Lenkseil handhaben
(?): zaldāts mierīgi gruožuoja, un zirdziņš tecēja Austriņš Garā jūdze I, 102.

Avots: EH I, 414

izvaidêt,

1): tâ sabijusies, ka nepaspēja ... ne izkliegt, ne i. Ciema spīg. 7; ‡

2) = izslimuôt: pēc tīfa izvaidēšanas Austriņš Gaŗā jūdze I, 288. Refl. -tiês, ‡

2) = izslimuôt AP., Auleja; diese Bed. hat i. wohl auch im Zitat unter i. 1. ME. I, 824.

Avots: EH I, 492

‡ jūdîgs "?": jūdīgi pame̦tuši skatu uz gultām Austriņš Gaŗā jūdze I, 413.

Avots: EH I, 568

jûdzin, jūdzen BW. 13956, zur Verstärkung von jûgt: jūdzin jūdzu kumeliņu.

Avots: ME II, 121

‡ jūdzinât,

1) (ein junges Pferd) aus An- und Ausspannen gewöhnen
Lubn.;

2) "?": gan zināja kumeliņš, cik ir jūdzu jūdze̦nāj[i]s [?] BW. 19964.

Avots: EH I, 568

kam̃baris: "das Zimmer, die Stube" Kārsava; das Zimmer des Wirtes auch Kr.-Würzau; "sānu vai gala istaba" Dunika; die Ablege-, Handkammer Ulanowska Łotysze 18; "klēts" Warkl.; pie piedarba dabūvē̦ts klāt dzirnavu kambarītis (die Kammer für die Handmühle) AP., jē̦ra k., die Sakristei AP.; kapu k., die Friedhofskapelle AP.; rīkuojās pa pieliekamuo jeb saltuo kambari Austriņš Gaŗā jūdze I, 211; siltuma k., der Ankleideraum in der Badstube Siuxt: siltuma kambarī var ielaist nuo pirts siltumu; kad pirts izkurējās, tad ielaida.

Avots: EH I, 581

I kamuôt [kamúoti "угнетать, мучить"],

1) mit Mühe eine Strecke zurücklegen:
piecas dienas sešas jūdzes kâ kamuot nuokamuoju Katzd., BW. 29768, 1; 31818, 1;

2) ein sauer Stück Arbeit auflegen, marachen L., abstrapazieren [Kreuzb.], quälen Lubn.,
Etn. III, 1: nekamuo zirga! tu redzi, ka viņš nevar pavilkt Schwanb., [Oberl. n. U. grūtu duomu kamuojams, Juris nemanīja, ka iebrauca mežiņā Latg. 1921, No 52, 2; ₃

3) grosse Stücke mit vollgestopftem Munde kauen, essen:
viņš kamuo, ka žuokļi vien cilāja s. kamuo vienā kamuošanā Bers. Refl. - tiês, sich balgen, sich abstrapazieren [Nerft], Bers. n. A. XVI, 377. [Vgl. auch aizkamuot. Wohl zu аn. hemia, mhd. hemmen "hemmen" (s. Zupitza Germ. Gutt. 108) und vielleicht (s. Petersson Balt. - slav. Wortst. 36) zu ar. ḱamel "to press".]

Avots: ME II, 153

‡ kuizaks "?": cietumu valdīja pašpuikas jeb ve̦cie kuizaki Austriņš Gaŗā jūdze I, 90.

Avots: EH I, 668

‡ lauztiniês, = lauztin vor dem Reflexivum: cietumnieki l. lauzās Austriņš Gaŗa jūdze 96.

Avots: EH I, 725

lebeze: tādu lebezi, kas negrib zemes darbu darīt, tu šurp neved! Saikava. Hinter "Austr." ME. II, 443 ist "Gaŗā jūdze I, 355" zu ergänzen.

Avots: EH I, 730

I lìeks,

1): liekais ģīmis Kurmene, eine Maske;

2): nuo lieka, = lìečis (unter lìeči) Siuxt: ja uz tuo pusi iešu, tad pieiešu: n. l. jau neiešu. piedevis vēl n. l. klāt. izdedzināja ... t. s. liekuo gaļu Auštriņš Gaŗā jūdze I, 32. vaina aizaugase ar lieku gaļu Dunika. viņiem lieku (fremde, besoldete Leute)
nav; paši visu padara AP. l. (fremd; besoldet) gans ebenda. viņš jau mums tik˙pat kâ savs, nav ne˙maz kâ l. (fremd) ebenda. kuo tur l. drīkst teikt, kad pašu māte ne˙kā nesaka ebenda. Über Verwandtes im Li. s. Fraenkel FBR. XI, 56.

Avots: EH I, 753

lukšinât: auch AP., Ramkau. Refl. -tiês: auch N.-Peb.; nuoduomājuši kao lūgt..., kad jau iepriekš tâ Iukšinās klāt Janš. Mežv. ļ. I, 338. Līna lukšinājās līdz uz ... kapsē̦tu Austriņš Gaŗā jūdze I, 234.

Avots: EH I, 760

I Māršava (unter Mãrša): guovu Māršavai Tdz. 50771. jūŗmalā gājis kâ daždien māršaviņu ("?") vakarā Austriņš Gaŗā jūdze I, 419.

Avots: EH I, 793

‡ mēziens,

1) Prügel, Schläge:
pavēlējis neizturamu mēzienu duot Kaudz. Izjurieši 212. lasīšanas dēļ ... nedabūju ... mēziena Kaudz. Reinis Burtnieks 1934, S. 873; ‡

2) "paņēmiens" AP.: spērāmies vienā mēzienā uz Ļaidiem Austriņš Gaŗā jūdze I, 258.

Avots: EH I, 811

nãciêns, der Gang, die Tour: kas tas par nācienu - ve̦salas astuoņas jūdzes!

Avots: ME II, 698

nùocipât, nùocipuôt, intr., mit kleinen Schritten weggehen, eine Strecke Weges zurücklegen: vai tad nu manas ve̦cās kājas nespēs nuocipāt tās jūdzes? Sil.

Avots: ME II, 768

nùokūņuôt, tr., langsam, scheleichend zurücklegen: sešas dienas divi jūdzes kâ kūnuot nuokūņuoju BW. 31818, 1.

Avots: ME II, 804

‡ nùopanckâtiês, sich schlecht (in Lumpen) kleiden Dond.: viņš gluži nuopanckājies; mē̦tājies apkārt nuoslemējis un nuopanckājies ("?") Austriņš Gaŗā jūdze I, 448.

Avots: EH II, 73

nùosukât [li. nušukóti], tr.,

1) abkämmen, abstriegeln, abputzen:
matus; zirgus ar sukām, ar skrāpi. atjāj Jāņa vakarā nuosukātu, nuoglaudītu BW. 32933;

2) abhecheln;

3) aufessen:
viņš nuosukājis ve̦se̦lu nuku maizes;

4) ab-, durchprügeln:
tē̦vs rājas, suolīdams nuosukāt MWM. X, 434;

5) zurücklegen:
sešas jūdzes lēkšus braucu, kâ sukāt nuosukāju BW. 29768. [Refl. -tiês, sich abkämmen.]

Avots: ME II, 861

palaîdiens,

1) eine kurze Tour, eine kurze Fahrt, ein kurzer Ritt, ein Satz:
man te viens palaidiens līdz muižai Sassm. n. RKr. XVII, 44. tas bijis mazs, mazs palaidiens tikai, jau Tukumā klāt LP. VII, 36. astuoņi jūdzes - tas tik viens palaidiens, 8 Meilen - die sind in einem Zuge zurückzulegen Kand. viens palaidiens, - muļķītis ar savu brāti pie tē̦va LP. V, 212;

[2) eine Setzangel
Gr.-Essern, Pēternieki;

3) "aužuot palaists šķē̦ru gabals" C.].

Avots: ME III, 54

pãrsàukt,

2): (berufen)
sieva aiz˙vien atsaucas: "vīrs, vīrs, mans vīrs"; tad viņu pārsauc: "kuo nu vīruo?" PV.; (verrufen, rügen) par vienu lìetu gan Šilingu pārsauca: nav ļāvis zemnieku bē̦rnus laist tālākās skuolās Austriņš Raksti IV, 502. dzīves laikā Mārtiņš tika ... pārsaukts se̦klu rakstu pēc Kaudzītes Matīsa Atmiņas I, 224. ‡ Subst. pãrsaukums, Rüge, Vorwurf (?): sāka dzirdēt pārsaukumus, ka nedrīkstuot rādīties gaismā Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 116. par tuo sāka celties pret "Mājas viesi" lieli pārsaukumi Kaudzītes Matīsa Atmiņas I, 265. ass pārsaukumu rakstiens ebenda 82; ‡ pãrsaucējs (f. -ēja Austriņš Gaŗā jūdze I, 184), ein Rüger: ne˙viens Mārtiņa pārsaucējs nav iespējis ne˙kā šai ziņā svarīgāka izmeklēt Kaudzītes Matīsa Atmiņas I, 224.

Avots: EH XIII, 210

II rimts (li. rimtas "fest, stämmig" bei Geitler Lit. Stud. 106), Adv. rimti, gross, starkknochig (rim̂ts ² ) Sassm.; = stiprs" Irmelau n. U.: Zīmaļai arvienu tādi rimti teļi Sassm. rimti, raibi sivēniņi BW. 25580 (aus Erlaa). es viena mātei, bet laba rimta (Var.: re̦sna): kad stāvu stāvēju, kâ siena kaudze; kad gulu gulēju. kâ dīķa dambis 5326, 2. div[i] mani brālīši, bet labi rimti: pili nesa ruokā, Rīgu padusē 13186, 3. sirmi zirgi. rimti vīri. drīz mēs jūdzes mērīsim 17154. rimts tē̦va de̦ls ... rimti juoza zuobe-niņu, rimti kāpa kumeļā 29914. druoši, druoši, rimti, rimti (zu rimts I?)..! ja ne druoši, ja ne rimti, mīs tautiņas kājiņam 83, 4. rimti, rimti (zu rimts I?), druoši, druoši tās māsiņas panākstuos! Biel. 855. Doch wohl auch zu rimt, remties ("sich stützen"); eigentlich - geschtützt, fest > stark ?

Avots: ME III, 527

‡ sasprigâtiês, sich zurechtmachen (?): kad jābrauc uz lauku, nevar vien s. Austriņš Gaŗā jūdze I, 250. Fehlerhaft für saprigâtiês?

Avots: EH XVI, 450

tũkstuotis (li. túkstantis),

1) tūkstuotis Adiamünde, AP. (mit uõ), Līn., Ruj., Salis, (mit uô) PS., tùkstuotis ² Lös., Prl., (mit uô ) Kl., tūkstuotis U., tūkstuots, tūkstuote Rainis Vēja n. 1. 27, tūkstuôšs Serbigal, (mit uô ² ) Iw., tùkstuošs ² Krāslava, Nerft, Preili, tûkstušs Aahof n. FBR. IV, 43, tūkstuša, tùkstužs ² Mar. n. RKr. XVII, 141, N.Laitzen n. FBR. VIII, 41, N.-Rosen, acc. s. tùstušu ² Aahof n. FBR. N, 43, substantivisch gebraucht, das Tausend: puisis saņēmis nuo fabrikanta tūkstuotu Dīcm. pas. v. I, 75. uz beidzamuo tūkstuoti nuodzīvuojies, ganz heruntergekommen Grünh. viņš sarakstījis nuo tūkstuota līdz pus˙uotra tūkstuotam lugu A. v. J. 1896, S. 313. dažuos pagastuos ir līdz pus˙uotrai tūkstušai zemes pieprasītāju Latg. 1922, VI, 21. atdzina trīs tūkstuoti veršu LP. VI, 638. paņema visi trīs tūkstuoti ebenda. - gadu tūkstuotis, das Jahrtausend;

2) tūkstuots, tukstuoš U.; Golg., Salis, tūkstuošu, tausend:
ar tūkstuots puķēm A. v. J. 1896, S. 756. uz viena cirtiena tūkstuots cilvē̦ku nuotriec LP. VI, 956. līdz simts tūk-stuots ubagu A. v. J. 1896, S. 320. tūkstuoš jūdzes LP. VI, 956. lāči ve̦lnu sapluosījuši tūkstuošu gabaluos 727. Auch adjektivisch: purvs ņudzēja . . . nuo tūkstuošu tūkstuošam čūskām LP. VII, 1263. S. Le. Gr. § 336 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 707.

Avots: ME IV, 279

vervelêt, ‡ Subst. vervelēšana Austriņš Gaŗā jūdze 86, das Schwatzen.

Avots: EH II, 772

zeme (li. žẽmė, apr. semmē),

1) zems, -s (r. земь in на-земь "auf die Erde"
) Preili n. FBR. VIII, 13; Pas. II, 137 (aus Lixna), Kaltenbrunn, Schlossberg, Demin. zemiņa (tahmisch!) BW. 8310, 2 var., acc.-instr. zemiņu (tahmisch!) 13388 var., gen. s. zemīša 4821,3 var., auch Plar. zemes, die Erde (der Boden; die Welt); der Humus Siuxt; das Land; der Landbesitz: Sprw. kāda zeme, tādi augļi RKr. VI, 849. tik me̦lns kâ zeme Br. 57. kas zemi kuopj, tam maize būs Br. sak. v. 1504. kas zemi kuopj, tuo zeme kuopj Birk. Sakāmv. 79. ja zemei duosi, tad zeme tev duos JK. II, 473. kâ zemi kuopsi, tâ zeme atlīdzēs 474, tā zeme jūras dibe̦nā, tā zeme kapā Br. s. v. p. 117. virs zemes, apakš debess (antwortet man einem, der nach dem Wohnort fragt) Etn. IV, 79. bija ļuoti nejauks laiks, tâ sakuot debess ar zemi gāja kuopā JK. V, 1, 66. kaut arī zeme ar debesi jauktuos 65. mālu (Var.: glīzda, pliena, zvirgzdu) zeme BW. 9763. man arama ce̦lmu zeme 5220,2. kas man deva āra zemi, sila zemes arājam? 11218. linu zeme 17470,1. griķam de̦r smaga (Var.: ve̦ca) zeme 3186 var. meža zemes iestrādājuot Etn. II1, 157. maizes zeme, ein fruchtbares Land U. atvedis kapiem smilti un zemi (Sand und Humus) Siuxt. piegrābis lielu nastu ar zemēm un gribējis Daugavu aizsērst LP. V, 408. spē̦ruse aiz dusmām zemes gaisā JK. V, 1, 76. zemi apstrādāt, den Boden, das Land bearbeiten. zemi uzplēsa Dicm. pas. v. I, 25. es aparu divi zemes BW. 27976. zeme iebrūk Aps. Pie pag. tiesas 15. būdiņa... kâ nuo zemes izburta LP. I, 169. zemē iegrimuse pils Dīcm. pas. v. I, 11. viņš pārbijās, ka vai dzīvs būtu zemē ielīdis 23. guovis bijušas kâ zemē iekritušas LP. VII, 978. uz zemes pusi St., niederwärts, uz zemes gulēt, auf der Erde liegen, schlafen U. pie zemes gulēt, krank sein U. pie zemes, gar zemi gāzt, mest, sviest, niederwerfen U. Ansis liekas gar zemi (legt sich nieder) un aizmieg JK. III, 80. līdz zemīti ievas zied BW. 13388. ze̦māku jau nekritīsi kâ līdz zemei, sagt man zu einem, der sich vor dem Fallen fürchtet Etn. IV, 77. tē̦vs, māmiņa zem zemēm (sind begraben) BW. 4087 var. māmuliņu zem zemēm palikām 27755. gulēt man zem zemēm 27554,1. ragana... nuosit (sc.: kucīti) i[r] apruok juo zemēs Pas. V, 426 (aus Welonen). viņš guļ dziļi zem zemēm Latv. rozkrīt caur zemēm Pas. V, 321 (aus Welonen). tē̦vs ar dē̦lu zemi dala Biel. 1179. sasēda bāleliņi tē̦va zemi dalīdami BW. piel. ² 37891. pirmajam, pedeļam, tiem piede̦r tē̦va zeme 3754,1. tē̦vu zeme, das Vaterland. dzimtā zeme, die Heimat. meita zemes neturēja BW. piel. ² 3774,1, labs zemes gabals, eine gute Strecke Weges U., St. vinš e̦suot gājis kādu gabaliņu zemes LP. VI, 920. nebija jājis ne jūdzes zemi (eine Meile Weges) V, 276. pa visiem zemes kaktiem dze, nāt Kundziņš Vecais Stenders 37. uz jaunu zemi iet, eine neue Wohnstelle beziehen U. sveša zeme BW. 18912. nuo svešām zemītēm 30866. tālajās zemītēs 31726, 2 var. radi pa visām zemītēm BW. piel. ² 3840,1. aiz zemju zemēm, dziļā svešumā Rainis Tie, kas neaizmirst 77. krievu (Var.: prūšu, puoļu) zeme vare̦n liela BW. 13186,7. nuo tās tāļas sakšu zemes 31332. sāmu zemes mēs ļautiņi, prūšu zemes kumeliņi 26034. trīs kundziņu zeme rīb 18999. uz zemēm Salis u. a., auf dem (flachen) Lande (im Gegensatz zur Stadt). uz zemēm iet, aufs Land ziehen St., U. zemēs dzīvuodams, der du doch zu Lande wohnest Manz. 10 Gespr. - In genitivischen Verbindungen: zemes bē̦rns, ein Sterblicher; z. ceļš,

a) der Landweg (im Gegensatz zum Seeweg, zur Eisenbahn)
Salis, Wid.;

b) die Landstrasse
Wid.; z. juoma Wid., die Landenge; z. juosla od. juosta (U.), eine Erdzone; z. kalps "ein Landknecht": saimnieks izrentēja māju trim zemes kalpiem Ahs.; z˙klēpis, der Schoss der Erde; z. luode, die Erdkugel; z. ļaudis, Landeseingesessene St., U.; z. malka, Torf U.; z. piķis, Ton: zemes piķis kaļķu vietā I Mos. 11, 3; z. rags, das Kap Wid.; z. rūķis, wer den Boden bearbeitet, ein Landarbeiter; z. smaka, Leichengeruch U.; z. strēķis, eine Erdzone U.; z. suoģis, der Landvogt Manz. Lettus; z. svars, 25 Pfund Karls.; z. šaurums, die Landenge Wid.; z. tiesa, das Landgericht U.; z. trīce, das Erdbeben; z. vaina, eine Krankheit, die man von dem Wasser erbt, womit ein Gestorbener gewaschen ist Bergm. n. U.; z. vējš, der Ostwind an der Westküste von Livl. und Kurl. n. U., Rutzau; z. bite, die Erdbiene; z. čurkslis, die Uferschwalbe (hirundo riparia) Nigr.; z. tārps, der Erdwurm Wid.; z. apiņi, Ehrenpreis (veronica officinalis L.) RKr. II, 80, L., U.; z. ābuols, knollige Sonnenblume, Topinambur (helianthus tuberosus L.) RKr. II, 72; Plur. z. ābuoļi, Erdäpfel U., Kartoffeln Mag. IV, 2, 145; z. bē̦rzs (bērze 1271,1) BW 17706, 4"?" ; z. cūkpienes, Löwenzahn (leontodon L.) RKr. II, 73; z. kuoks, der Senesbaum Brasche; z. rāciņi U., Kartoffeln; z. rieksts Mag. IV, 2, 29, die Erdnuss; z. siliņš, Augentrost (euphrasia) U.; z. sīpuols Etn. II, 10"?"; z. tauki, schamloser Gichtschwamm (phallus impudicus L.) RKr. II, 75; zemes uogas St., Erdbeeren. Nebst ze̦ms u˙a. zu apr. same (zum Vokalismus vgl. den Ortsnamen d. Samiten = le. Zemīte in Kurl.), aksl. zemlja, av. (loc. s.) zǝmi, alb. δе "Erde", gr. χαμαί "auf der Erde", umbr. hondra "infra", lat. homō (alt hemō). got. guma "Mensch" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 662 ff., Trautmann Wrtb. 369 f., P. Kretschmer Glotta XX, 65 ff., N. van Wijk AfslPh. XLII, 287, Johannson Xenia Lideniana 116 ff.

Avots: ME IV, 708, 709

zlaugzna,

1): le̦dus bijis vēl tik stiprs, ka pārbraukuši laimīgi, neskatuoties uz lieluo zlaugznu Austriņš Garā jūdze 252.

Avots: EH II, 811